Lieta C‑637/17
Cogeco Communications Inc.
pret
Sport TV Portugal SA u.c.
(Tribunal Judicial da Comarca de Lisboa
lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 28. marta spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 102. pants – Līdzvērtības un efektivitātes principi – Direktīva 2014/104/ES – 9. panta 1. punkts – 10. panta 2.–4. punkts – 21. un 22. pants – Valstu tiesībās reglamentētas zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem – Valstu nolēmumu spēks – Noilguma termiņi – Transponēšana – Piemērošana laikā
Konkurence – Savienības tiesību normas – Valsts tiesu veikta piemērošana – Prasība atlīdzināt kaitējumu sakarā ar konkurences tiesību normu pārkāpumiem – Direktīva 2014/104 – Transponēšana – Piemērojamība laikā
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104 21. un 22. pants)
(skat. 25.–30. punktu)
Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Atbilstošo Savienības tiesību aspektu identificēšana – Jautājumu pārformulēšana
(LESD 267. pants)
(skat. 35. punktu)
Dominējošs stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Aizliegums – Tieša iedarbība – Privātpersonu tiesības prasīt atlīdzināt kaitējumu – Īstenošanas noteikumi – Cēloņsakarība – Valsts tiesību piemērošana – Nosacījumi – Ar Savienības tiesībām piešķirto tiesību un valsts tiesību sistēmā piešķirto tiesību īstenošanas normu līdzvērtības principa ievērošana – Savienības tiesību efektivitātes principa ievērošana
(LESD 102. pants)
(skat. 38.–44. punktu)
Dominējošs stāvoklis – Ļaunprātīga izmantošana – Aizliegums – Tieša iedarbība – Privātpersonu tiesības prasīt atlīdzināt kaitējumu – Īstenošanas noteikumi – Noilguma termiņi – Valsts tiesību akti, kuros paredzēts trīs gadu noilguma termiņš bez iespējas to apturēt vai pārtraukt – Nepieļaujamība
(LESD 102. pants)
(skat. 45.–55. punktu)
Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kurš neļauj sniegt noderīgu atbildi – Jautājumi, kuriem nav sakara ar pamatlietas priekšmetu
(LESD 267. pants)
(skat. 57.–60. punktu)
Rezumējums
Spriedumā Cogeco Communications (C‑637/17), kas pasludināts 2019. gada 28. martā, Tiesa lēma par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar Direktīvu 2014/104 ( 1 ) par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem, LESD 102. pantu un līdzvērtības un efektivitātes principiem. Pamatlieta attiecas uz prasību atlīdzināt zaudējumus, kādi Cogeco Communications Inc., iespējams, tikuši nodarīti saistībā ar pret konkurenci vērstām darbībām, ko veikusi Sport TV Portugal SA. Prasība tika celta 2015. gada 27. februārī pēc Konkurences iestādes lēmuma, ar kuru Sport TV Portugal tika uzlikts naudas sods par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu premium sporta televīzijas kanālu tirgū laikposmā no 2006.–2011. gadam.
Pamatlietā piemērojamajās Portugāles tiesībās par ārpuslīgumisko atbildību tomēr ir paredzēts trīs gadu noilguma termiņš, kas, kā uzskata Sport TV Portugal, sākās brīdī, kad Cogeco Communications rīcībā bija visa nepieciešamā informācija, lai izvērtētu, vai tai bija vai nebija tiesības uz atlīdzību, un šādā gadījumā prasībai šajā lietā būtu iestājies noilgums. Direktīvā 2014/104 tostarp ir ietverti noteikumi par noilguma termiņu prasībām par zaudējumu atlīdzību saistībā ar pret konkurenci vērstiem pārkāpumiem, bet šī direktīva prasības celšanas datumā vēl nebija transponēta Portugāles tiesību sistēmā. Tā kā lietas iznākums ir atkarīgs no Direktīvas 2014/104 piemērojamības, valsts tiesa šajā jautājumā lūdza sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Attiecībā uz Direktīvas 2014/104 piemērojamību laikā Tiesa atzina, ka, ja dalībvalstis ir nolēmušas, ka to iekšējās tiesību normas, ar kurām transponēti šīs direktīvas procesuālie noteikumi, nav piemērojamas prasībām par zaudējumu atlīdzību, kas celtas pirms šo valstu tiesību normu spēkā stāšanās datuma, tad prasībām, kas celtas pēc 2014. gada 26. decembra, bet pirms šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām, ir piemērojamas vienīgi tās valsts procesuālas tiesību normas, kas jau bija spēkā pirms minētās direktīvas transponēšanas. Tas pats a fortiori attiecas arī uz valsts tiesību normām, kas pieņemtas, dalībvalstīm piemērojot 21. pantu Direktīvā 2014/104, lai izpildītu tās materiālos noteikumus, jo, kā izriet no šīs direktīvas 22. panta 1. punkta formulējuma, šīs valsts tiesību normas nav piemērojamas ar atpakaļejošu spēku. Šādos apstākļos Tiesa uzskatīja, ka Direktīva 2014/104 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pamatlietā nav piemērojama.
Nepastāvot Savienības tiesiskajam regulējumam attiecībā uz prasībām par zaudējumu atlīdzību saistībā ar pret konkurenci vērstu pārkāpumu, katrai dalībvalstij savā iekšējā tiesību sistēmā ir jāpieņem noteikumi, kas reglamentē tiesību pieprasīt atlīdzināt zaudējumus, kuri radušies no dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, īstenošanu, ieskaitot noteikumus par noilguma termiņiem, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti līdzvērtības un efektivitātes principi. Šie noteikumi nedrīkst ietekmēt LESD 102. panta efektīvu piemērošanu.
Šajā ziņā ir jāņem vērā konkurences tiesību lietu īpatnības un, it īpaši, tas, ka prasību par zaudējumu atlīdzību par Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem celšana parasti prasa sarežģītu faktisko un ekonomisko analīzi.
Piemērojot efektivitātes principu, Tiesa uzskatīja, ka, ja noilguma termiņš, kas sākas pirms to procesu pabeigšanas, kuru beigās galīgo lēmumu pieņem valsts konkurences iestāde vai apelācijas iestāde, ir pārāk īss salīdzinājumā ar šo procedūru ilgumu un nevar tikt ne apturēts, ne pārtraukts šādu procedūru laikā, nav izslēgts, ka šis noilguma termiņš beidzas pat pirms minēto procedūru pabeigšanas. Tādējādi šāds termiņš praksē varētu padarīt neiespējamu vai nesamērīgi grūtu tiesību celt prasību par zaudējumu atlīdzību īstenošanu, pamatojoties uz galīgu lēmumu, ar kuru tiek konstatēts Savienības konkurences tiesību normu pārkāpums. Tādēļ Tiesa nosprieda, ka LESD 102. pants un efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tie aizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā paredzēts šāds noilguma termiņš.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES (2014. gada 26. novembris) par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (OV 2014, L 349, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 2014/104”).