–

Baby Dan A/S vārdā – L. Kjær, advokat,

–

Dānijas valdības vārdā – J. Nymann-Lindegren un M. Wolff, pārstāvji, kam palīdz B. Søes Petersen, advokat,

–

Eiropas Savienības Padomes vārdā – H. Marcos Fraile un A. F. Jensen, pārstāves, kurām palīdz N. Tuominen, avocată,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Caeiros un T. Maxian Rusche, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), redakcijās, kuras secīgi izriet no Komisijas Regulas (EK) Nr. 1214/2007 (2007. gada 20. septembris) (OV 2007, L 286, 1. lpp.) un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1031/2008 (2008. gada 19. septembris) (OV 2008, L 291, 1. lpp.), I pielikumā atrodamās Kombinētās nomenklatūras (turpmāk tekstā – “KN”) pozīciju 4421 un 7326, kā arī apakšpozīciju 73181590, 73181900 un 94039010 interpretāciju, kā arī par Padomes Regulas (EK) Nr. 91/2009 (2009. gada 26. janvāris), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam (OV 2009, L 29, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula), spēkā esamību.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Skatteministeriet (Finanšu ministrija, Dānija) un Baby Dan A/S par atbilstoši KN veikto tādas preces tarifu klasifikāciju, kura ļauj pie sienas vai durvju rāmja piestiprināt bērniem paredzētus drošības vārtiņus.

3

Eiropas Savienībā importēto preču muitas klasifikācija ir reglamentēta KN.

4

Regulas Nr. 2658/87 12. pantā ir paredzēts, ka Eiropas Komisija ik gadu ar regulu apstiprina pilnu KN redakciju un tai atbilstošās autonomās un nolīgtās kopējā muitas tarifa nodokļa likmes, kas izriet no Eiropas Savienības Padomes vai Komisijas noteiktajiem pasākumiem. Šī regula tiek publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēlākais 31. oktobrī un ir piemērojama no nākamā gada 1. janvāra.

5

No Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka pamatlietas faktiem ir piemērojamas KN 2008. un 2009. gada redakcijas, kas attiecīgi izriet no Regulas Nr. 1214/2007 un Regulas Nr. 1031/2008. Pamatlietā piemērojamie KN noteikumi šajās abās redakcijās tomēr ir palikuši identiski.

6

KN pirmajā daļā par ievada noteikumiem ir ietverta I sadaļa “Vispārīgi noteikumi”, kuras A daļā “Vispārīgi kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi” tostarp ir noteikts:

“[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem.

[..]

7

KN otrajā daļā ir iekļauta IX sadaļa “Koks un koka izstrādājumi; kokogle; korķis un korķa izstrādājumi; izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem; pīti trauki un pinumi”, kurā tostarp ir iekļauta 44. nodaļa “Koks un koka izstrādājumi; kokogle”. Šajā nodaļā ir iekļauta pozīcija 4421, kuras redakcija ir šāda:

8

Šī KN otrā daļa ietver arī XV sadaļu “Parastie metāli un parasto metālu izstrādājumi”, kuras 2. piezīme ir formulēta šādi:

“Visā nomenklatūrā “vispārlietojamās detaļas” ir:

Nomenklatūras 73.–76. un 78.–82. nodaļā (izņemot pozīciju 7315) norādes uz preču daļām neattiecas uz iepriekš minētajām vispārlietojamām detaļām.

Saskaņā ar iepriekšējo punktu un 83. nodaļas 1. piezīmi 82. vai 83. nodaļas izstrādājumi netiek iekļauti 72.–76. un 78.–81. nodaļā.”

9

KN otrās daļas XV sadaļā tostarp ir atrodama šīs nomenklatūras 73. nodaļa “Dzelzs vai tērauda izstrādājumi”, kurā ir iekļauta pozīcija 7318 un 7326. Šīs pozīcijas ir formulētas šādi:

10

KN otrajā daļā ir iekļauta arī XX sadaļa “Dažādi izstrādājumi”, kurā ir iekļauta 94. nodaļa “Mēbeles; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, dekoratīvie spilveni un tamlīdzīgi pildīti mēbeļu piederumi; lampas un apgaismes piederumi, kas citur nav minēti un iekļauti; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi; saliekamas būvkonstrukcijas”. Šīs sadaļas 1. piezīmē ir noteikts:

[..].”

11

94. nodaļā ir iekļauta pozīcija 9403, kura ir formulēta šādi:

12

Par Pasaules Muitas organizāciju (turpmāk tekstā – “PMO”) pārtapusī Muitas sadarbības padome tika izveidota ar konvenciju par minētās padomes izveidi, kas tika noslēgta Briselē 1950. gada 15. decembrī. Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk tekstā – “HS”) ir izstrādājusi PMO, un tā ir ieviesta ar Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kura ir noslēgta 1983. gada 14. jūnijā Briselē un kopā ar tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokolu Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK (1987. gada 7. aprīlis) (OV 1987, L 198, 1. lpp.). KN ir pārņemtas HS ietvertās sešu ciparu pozīcijas un apakšpozīcijas. Tikai septītais un astotais cipars veido apakškategorijas, kuras ir raksturīgas šai konvencijai.

13

HS skaidrojošās piezīmes izstrādā PMO saskaņā ar konvenciju par HS.

14

HS piezīme par pozīciju 4421 ir formulēta šādi:

“Šajā pozīcijā ietilpst visas no koka izgatavotas preces, kas izgatavotas gan virpojot, gan ar citu metodi, vai koka intarsijas vai inkrustācijas, izņemot tās, kuras ir minētas vai iekļautas iepriekšējās pozīcijās, un izņemot tāda veida preces, kuras ir klasificētas citur neatkarīgi no tās veidojošā materiāla (skat., piemēram, šīs nodaļas 1. piezīmi).

Tajā ietilpst arī iepriekšējās pozīcijās minēto vai iekļauto preču koka daļas, izņemot tās, uz ko attiecas pozīcija 4416.

Šajā pozīcijā minētās preces var sastāvēt gan no dabiska koka, gan no kokskaidu plātnēm vai līdzīgām plātnēm, kokšķiedru plātnēm, laminētas koksnes vai blīvinātas koksnes (skat. šīs nodaļas 3. piezīmi).” [Neoficiāls tulkojums]

15

HS skaidrojošajā piezīmē, kas attiecas uz XV sadaļu par parastajiem metāliem un parasto metālu izstrādājumiem, kura tostarp ietver arī 73. nodaļu, ir norādīts:

“Vispārīgi apsvērumi

[..]

C. Preču daļas

“Kopumā skaidri atpazīstamas preču daļas ietilpst nomenklatūras attiecīgajās šo daļu pozīcijās.

Savukārt daļas un vispārlietojamas detaļas (skat. šīs sadaļas 2. piezīmi), kas tiek uzrādītas atsevišķi, netiek uzskatītas par daļām, bet gan tiek klasificētas tām atbilstošajās pozīcijās. Tas attiecas, piemēram, uz īpaši centrālapkures radiatoriem paredzētām bultskrūvēm vai speciālām mehānisko transportlīdzekļu atsperēm. Pirmās tiek klasificētas kā bultskrūves pozīcijā 7318, nevis kā radiatoru daļas pozīcijā 7322, kamēr otrās pieder pie pozīcijas 7320, kas attiecas uz atsperēm, nevis pie pozīcijas 8708, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu daļām un piederumiem.” [Neoficiāls tulkojums]

16

HS skaidrojošajā piezīmē par pozīciju 7318 ir precizēts:

“A. Skrūves, bultskrūves un uzgriežņi.

Visas šīs skrūves parasti ir vītņotas (pabeigtā stāvoklī), izņemot konkrētas bultskrūves, kuras dažreiz var tikt piestiprinātas, piemēram, ar ierievjiem. Tās tiek izmantotas, lai saliktu divas vai vairākas sastāvdaļas tā, lai tās vēlāk varētu tikt izjauktas bez bojājumiem.

[..]” [Neoficiāls tulkojums]

17

Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu tika apstiprināts ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (1994. gada 22. decembris) par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV 1994, L 336, 1. lpp.). Šā nolīguma 1.A pielikumā ir iekļauts Nolīgums par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta piemērošanu 1994 (OV 1994, L 336, 103. lpp.; turpmāk tekstā – “Antidempinga nolīgums”), kura 3. panta 1. punktā ir noteikts:

“Kaitējuma noteikšana [1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT)] VI panta nolūkos pamatojas uz apstiprinošiem pierādījumiem un ietver objektīvu pārbaudi attiecībā gan uz a) dempinga apstākļos realizētā importa apjomu un dempinga apstākļos realizētā importa ietekmi uz līdzīgu preču cenām iekšzemes tirgū, gan b) turpmāko šāda importa ietekmi uz šo preci iekšzemes ražotājiem.”

18

Antidempinga nolīguma 4. pantā ir paredzēts:

“4.1.   Šī Līguma nolūkiem termins “iekšzemes ražošana” tiek interpretēts kā attiecināms uz līdzīgu preču iekšzemes ražotājiem kopumā vai uz tiem, kuru kopīgais preču apjoms sastāda šo preču kopējās iekšzemes ražošanas lielāko daļu, [..].”

19

Apstrīdētās regulas pieņemšanas dienā tiesību normas, kurās reglamentēts, kā Eiropas Savienība nosaka antidempinga pasākumus, bija ietvertas Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp., un labojumi – OV 1999, L 94, 27. lpp., un OV 2000, L 263, 34. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 461/2004 (2004. gada 8. marts) (OV 2004, L 77, 12. lpp.), (turpmāk tekstā – “Pamatregula”).

20

Šīs regulas 5. apsvērumā bija noteikts:

“tā kā jaunais nolīgums par dempingu [..] ietver jaunus, sīkākus noteikumus [..], ņemot vērā izmaiņu apjomu, kā arī, lai nodrošinātu jauno noteikumu pienācīgu un pārskatāmu piemērošanu, jauno nolīgumu formulējumi ir pēc iespējas jāievieš Kopienas tiesību aktos”.

21

Pamatregulas 3. pantā bija noteikts:

“Zaudējumu noteikšana

1.   Ja nav norādīts citādi, ievērojot šo regulu, termins “zaudējumi” nozīmē būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, būtisku zaudējumu draudus Kopienas ražošanas nozarei vai šādas ražošanas nozares veidošanās būtisku aizkavēšanu, un to interpretē saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2.   Zaudējumu noteikšanā pamatojas uz tiešiem pierādījumiem un objektīvi pārbauda gan a) importa par dempinga cenām apjomu un ietekmi uz līdzīgu preču cenām Kopienas tirgū, gan b) šāda importa turpmāko ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari.

[..]”

22

Minētās regulas 4. panta “Kopienas ražošanas nozares definīcija” 1. punktā bija paredzēts:

“Šajā regulā ar terminu “Kopienas ražošanas nozare” saprot līdzīgo preču ražotāju kopumu Kopienā vai arī tos ražotājus, kuru kopējais saražoto līdzīgo preču apjoms veido lielāko daļu no šo preču kopējā saražotā apjoma Kopienā, kā teikts 5. panta 4. punktā, izņemot gadījumus, kad:

[..].”

23

Minētās regulas 5. panta 4. punktā bija paredzēts:

“Izmeklēšanu neuzsāk, ievērojot 1. punktu, ja vien, pamatojoties uz pārbaudi par to, kādā mērā tiek atbalstīta vai noraidīta Kopienas līdzīgās preces ražotāju izteiktā sūdzība, netiek konstatēts, ka sūdzību ir iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai tā ir iesniegta nozares vārdā. Uzskata, ka sūdzību ir iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai tā ir iesniegta nozares vārdā, ja šo sūdzību atbalsta tie Kopienas ražotāji, kuru kopējā saražotā produkcija veido vairāk nekā 50 % no kopējo saražoto līdzīgo preču apjoma, ko saražojusi tā Kopienas ražošanas nozares daļa, kas vai nu atbalsta, vai noraida sūdzību. Taču neuzsāk nekādu izmeklēšanu, ja tie Kopienas ražotāji, kuri nepārprotami atbalsta sūdzību, ražo mazāk nekā 25 % no kopējā saražoto līdzīgo preču apjoma, ko saražojusi Kopienas ražošanas nozare.”

24

Padomes Regulas (EK) Nr. 1515/2001 (2001. gada 23. jūlijs) par pasākumiem, kurus Kopiena drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas organizācija (OV 2001, L 201, 10. lpp.; turpmāk tekstā – “PTO pilnvarojuma regula”), 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:

“Kad [Strīdu izšķiršanas padome (SIP)] pieņem ziņojumu par Kopienas pasākumu, kas noteikts saskaņā ar [..] Regulu (EK) Nr. 384/96, Padomes Regulu (EK) Nr. 2026/97 [(1997. gada 6. oktobris) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1997, L 288, 1. lpp.)] vai šo regulu (“apstrīdētais pasākums”), Padome ar vienkāršu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma, kurš sagatavots pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 15. pantu vai Regulas (EK) Nr. 2026/97 25. pantu, [..] atbilstīgi situācijai drīkst pieņemt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

25

Atbilstoši PTO pilnvarojuma regulas 3. pantam pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, piemēro no to spēkā stāšanās dienas un, ja nav norādīts citādi, tie nerada pamatu līdz šai dienai iekasēto maksājumu atmaksāšanai.

26

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/476 (2015. gada 11. marts) par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt aizsardzībai pret dempingu un subsidētu importu pēc ziņojuma, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome (OV 2015, L 83, 6. lpp.), PTO pilnvarojuma regula tika atcelta. Taču Regulas Nr. 2015/476 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kā arī 3. pantā būtībā ir pārņemts PTO pilnvarojuma regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 3. pants.

27

Ar apstrīdēto regulu Padome ir uzlikusi galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz noteiktiem stiprinājuma elementiem no dzelzs vai tērauda, izņemot no nerūsējošā tērauda, kuru izcelsmes vieta ir Ķīnas Tautas Republika un kuri ietilpst KN apakšpozīcijā 73181590.

28

SIP 2011. gada 28. jūlijā pieņēma Apelācijas institūcijas ziņojumu, kā arī Īpašās komisijas ziņojumu, kas ir grozīts ar šīs Apelācijas institūcijas ziņojumu, lietā “Eiropas Kopienas – Galīgie antidempinga pasākumi konkrētiem dzelzs un tērauda savienotājelementiem no Ķīnas” (WT/DS/397), saskaņā ar kuriem Savienība, pieņemot apstrīdēto regulu, ir pārkāpusi Antidempinga nolīgumu. Saistībā ar šiem ziņojumiem Padome pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 924/2012 (2012. gada 4. oktobris), ar kuru groza Regulu Nr. 91/2009 (OV 2012, L 275, 1. lpp.). Ar Īstenošanas regulu Nr. 924/2012 apstrīdētajā regulā noteiktie antidempinga maksājumi tika atstāti spēkā, taču tika veikti atsevišķi grozījumi, tostarp attiecībā uz nākotni maksimālais antidempinga maksājums tika samazināts no 85 % uz 74,1 %.

29

Pēc vēl vienas Ķīnas Tautas Republikas iesniegtas sūdzības PTO Apelācijas institūcija 2016. gada 18. janvārī publiskoja ziņojumu, ko SIP pieņēma 2016. gada 12. februārī, kurā tā pauda viedokli, ka, arī pieņemot Īstenošanas regulu Nr. 924/2012, Savienība ir pārkāpusi Antidempinga nolīgumu.

30

Šajos apstākļos Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2016/278 (2016. gada 26. februāris), ar ko atceļ galīgo antidempinga maksājumu, kas noteikts dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam un attiecināts arī uz dažu dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu, ko veic, tos nosūtot no Malaizijas un deklarējot vai nedeklarējot kā Malaizijas izcelsmes ražojumus (OV 2016, L 52, 24. lpp.).

31

No šīs regulas 13. apsvēruma izriet, ka Komisijas ieskatā saskaņā ar Īstenošanas regulas Nr. 2015/476 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir lietderīgi atcelt antidempinga maksājumus, kuri ir noteikti ar apstrīdēto regulu un kuri ir grozīti ar Īstenošanas regulu Nr. 924/2012. Atbilstoši Īstenošanas regulas 2016/278 2. pantam šī atcelšana ir piemērojama no šīs īstenošanas regulas spēkā stāšanās datuma, kā noteikts 3. pantā, un tā nevar būt pamats līdz minētajam datumam iekasēto maksājumu atmaksāšanai.

32

Baby Dan darbojas drošības produktu, tekstila, mēbeļu un citu bērniem vecumā no 0 līdz 5 gadiem paredzētu preču ražošanas un piegādes jomā. Tā tostarp ražo pārvietojamus drošības vārtiņus no koka vai metāla, kurus pie sienas vai durvju rāmja var piestiprināt, izdarot spiedienu, ar tāda priekšmeta palīdzību, kas tiek saukts par “vārpstiņu” (turpmāk tekstā – “attiecīgā prece”). Šī prece ir īpaši paredzēta Baby Dan ražoto bērnu drošības vārtiņu montāžai, un iesniedzējtiesas ieskatā tā nevar tikt izmantota citos nolūkos.

33

2010. gada 29. jūnijā Dānijas nodokļu iestādes veica pārbaudi Baby Dan telpās. Šajā saistībā, lai pārbaudītu attiecīgā priekšmeta, kuru Baby Dan no Ķīnas ieved Eiropas Savienībā, klasifikāciju tarifu ziņā, šīs preces paraugi tikai nosūtīti FORCE Technology, sabiedrībai, kura veic tehniskas analīzes Dānijas nodokļu iestāžu uzdevumā.

34

FORCE Technology2010. gada 5. augustā paziņoja savu analīžu rezultātus, norādot, ka tai iesniegtie paraugi ir uzskatāmi vai nu par skrūvēm, vai skrūvēm ar uzgriezni, vai bultskrūvēm ar uzgriezni. Rezultātā FORCE Technology ierosināja attiecīgo preci klasificēt KN pozīcijā 7318.

35

FORCE Technology atzinumam Baby Dan pretstatīja Teknologisk Institut, kurš tostarp uzņēmumu uzdevumā veic laboratorijas testus un materiālu testus, atzinumu. Šā institūta ieskatā attiecīgā prece ir jāklasificē KN pozīcijā 8302, kura attiecas uz pierīcēm, stiprinājumiem un tamlīdzīgiem izstrādājumiem.

36

Ar 2011. gada 3. februāra lēmumu Dānijas nodokļu iestādes attiecīgo preci klasificēja KN pozīcijā 7318.

37

Baby Dan šo lēmumu pārsūdzēja Landsskatteret (Valsts nodokļu apelācijas komisija, Dānija), kura ar 2011. gada 14. decembra lēmumu noteica, ka attiecīgā prece ir klasificējama tajā pašā KN pozīcijā kā Baby Dan ražotie bērniem paredzētie drošības vārtiņi, proti, šīs nomenklatūras pozīcijā 7326.

38

Finanšu ministrija par šo lēmumu iesniedza sūdzību Retten i Horsens (Horsenas rajona tiesa, Dānija), apgalvojot, ka attiecīgā prece ietilpst KN pozīcijā 7318. Šajā tiesā Baby Dan galvenokārt lūdza atstāt negrozītu Valsts nodokļu apelācijas komisijas lēmumu un pakārtoti apgalvoja, ka attiecīgā prece ir jāklasificē KN pozīcijā 8302. Šī sabiedrība arī apgalvoja, ka apstrīdētā regula, uz kuras pamata antidempinga maksājums ir piemērots, nav spēkā esoša.

39

Retten i Horsens (Horsenas rajona tiesa) nosūtīja lietu Vestre Landsret (Rietumu reģiona apelācijas tiesa, Dānija), kura nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu, proti, “vai vārpstiņas ar [attiecīgajai precei] raksturīgām aprakstītajām īpašībām ir jāklasificē KN 7318. pozīcijā vai 8302. pozīcijā?” Tiesa sniedza atbildi 2015. gada 11. jūnija spriedumā Baby Dan (C‑272/14, nav publicēts, EU:C:2015:388), kurā tā norādīja, ka attiecīgā prece, kura ļauj pie sienas vai durvju rāmja piestiprināt bērniem paredzētus drošības vārtiņus, ir jāklasificē KN pozīcijā 7318.

40

No materiāliem, kas Tiesai tika iesniegti lietā, kurā tika pasludināts minētais spriedums, izriet, ka attiecīgo preci veido vītņota metāla caurule, kurai ir metālisks disks, kas no vienas puses ir pārklāts ar gumiju. Caurules vītņojums beidzas aptuveni divus centimetrus no tās otra gala. Uz caurules ir īpašs uzgrieznis, kurš no vienas puses ir noslīpināts 45 grādu leņķī un kuru nevar noņemt no caurules, jo tās vītņojums ir noplacināts.

41

Gals, kuru veido metāliskais disks, tiek novietots pret sienu vai durvju rāmi, savukārt vītņojums tiek ievietots bērnu drošības vārtiņos esošā caurumā. Attiecīgā prece pielāgojas sienai vai durvju rāmim, pateicoties iespējai pievilkt uzgriezni, ar kuru ir aprīkota vītņotā daļa.

42

2015. gada 11. jūnija sprieduma Baby Dan (C‑272/14, nav publicēts, EU:C:2015:388) rezultātā pamatlieta pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma tika apturēta, līdz Komisija pieņems lēmumu par attiecīgās preces tarifu klasifikāciju KN apakšpozīcijā 73181900 vai 73181590. Pēc Dānijas iestāžu lūguma jautājums par šo klasifikāciju arī tika iesniegts Muitas kodeksa komitejā, kurā lielākā daļa dalībvalstu izteicās par labu attiecīgās preces klasifikācijai KN apakšpozīcijā 73181590, uzskatot, ka šī prece nav salīdzināma ar produktiem, uz kuriem attiecas Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 646/2014 (2014. gada 12. jūnijs) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā (OV 2014, L 178, 2. lpp.), saskaņā ar ko šie produkti ir klasificēti KN apakšpozīcijā 73181900.

43

Šajā lietā iesniegtajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas ir otrais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatlietā, Vestre Landsret (Rietumu reģiona apelācijas tiesa) norāda, ka lūgumā, saistībā ar kuru tika taisīts 2015. gada 11. jūnija spriedums Baby Dan (C‑272/14, nav publicēts,EU:C:2015:388), tā savu prejudiciālo jautājumu attiecināja tikai uz KN pozīcijas 7318 un 8302 interpretāciju, jo tā bija nolēmusi, ka nav jāvēršas Tiesā ar jautājumu par to, vai attiecīgā prece ir bērniem paredzētu drošības vārtiņu daļa vai aksesuārs, uzskatot, ka tā uz pēdējo minēto jautājumu varēs atbildēt pati. Tiesa līdz ar to esot kļūdaini sapratusi, ka iesniedzējtiesas ieskatā attiecīgā prece nav minēto bērniem paredzēto drošības vārtiņu daļa vai aksesuārs.

44

Vestre Landsret (Rietumu reģiona apelācijas tiesa) norāda, ka pamatlietas puses atzīst, ka 2015. gada 11. jūnija spriedums Baby Dan (C‑272/14, nav publicēts, EU:C:2015:388) neizslēdz, ka attiecīgā prece tarifu ziņā var tikt klasificēta kā bērniem paredzētu drošības vārtiņu daļa. Šī tiesa tāpēc vēlas uzzināt, vai, ņemot vērā tās īpatnības un objektīvās iezīmes, attiecīgā prece KN izpratnē var tikt uzskatīta par bērniem paredzētu drošības vārtiņu daļu un – attiecīgā gadījumā – vai šī prece ir jāklasificē KN apakšpozīcijā 94039010 vai arī pozīcijā 7326 vai 4421. Ja attiecīgā prece var tikt uzskatīta par bērniem paredzētu drošības vārtiņu daļu, Vestre Landsret (Rietumu reģiona apelācijas tiesa) vēlas uzzināt, vai tā ir jāklasificē KN apakšpozīcijā 73181590 vai 73181900. Visbeidzot, ja šāda prece var tikt klasificēta KN apakšpozīcijā 73181590, šī tiesa jautā, vai apstrīdētā regula ir spēkā esoša.

45

Šādos apstākļos Vestre Landsret (Rietumu reģiona apelācijas tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

46

Ar trim pirmajiem jautājumiem, kuri ir jāapskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai KN ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda prece kā pamatlietā aplūkotā, kas ļauj pie sienas vai durvju rāmja piestiprināt pārvietojamus bērnu drošības vārtiņus, ir uzskatāma par šo vārtiņu daļu un ir jāklasificē KN apakšpozīcijā 94039010 vai pozīcijā 7326 vai 4421 vai arī šīs nomenklatūras apakšpozīcijā 73181590 vai 73181900.

47

2015. gada 11. jūnija spriedumā Baby Dan (C‑272/14, nav publicēts, EU:C:2015:388, 29.–40. punkts) Tiesa uzskatīja, ka attiecīgās preces īpašības un objektīvās iezīmes ļauj to klasificēt KN pozīcijā 7318 kā “dzelzs vai tērauda skrūves, bultskrūves, uzgriežņus, kokskrūves [..] un tamlīdzīgus izstrādājumus”.

48

Šajā gadījumā iesniedzējtiesa jautā, vai, neraugoties uz atbildi, kuru Tiesa ir sniegusi šajā spriedumā, attiecīgā prece var tikt klasificēta kā tādu bērniem paredzētu pārvietojamu drošības vārtiņu “daļa”, kuriem tā ir ekskluzīvi ražota, un šajā saistībā tikt klasificēta tajā pašā pozīcijā, kurā ietilpst šie vārtiņi, proti, KN pozīcijā 4421 vai 7326 vai arī šīs nomenklatūras apakšpozīcijā 94039010.

49

Atbilstoši Tiesas judikatūrai KN interpretācijas Vispārīgajos noteikumos ir paredzēts, ka klasifikāciju nosaka atbilstoši pozīciju ierakstiem un sadaļu vai nodaļu piezīmēm, bet sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsraksti ir jāuztver tikai kā orientieris (spriedums, 2015. gada 11. jūnijs, Baby Dan, C‑272/14, nav publicēts, EU:C:2015:388, 25. punkts).

50

Šajā ziņā, tāpat kā to apgalvo Dānijas valdība, ir jāatsaucas uz 2. piezīmi KN XV sadaļā – šajā sadaļā ir iekļauta šīs nomenklatūras 73. nodaļa “Pārējie dzelzs vai tērauda izstrādājumi”, kurā ietilpst pozīcija 7318. No šīs piezīmes izriet, pirmkārt, ka pēdējā minētajā pozīcijā iekļautās preces ir jāsaprot kā “vispārlietojamas detaļas” un, otrkārt, ka KN 73. nodaļā atsauces uz “daļām” neattiecas uz “vispārlietojamām detaļām” minētās piezīmes izpratnē. Tātad “daļu” un “vispārlietojamu detaļu” jēdzieni ir savstarpēji izslēdzoši.

51

Taču Tiesa 2015. gada 11. jūnija spriedumā Baby Dan (C‑272/14, nav publicēts, EU:C:2015:388, 37. punkts) ir nospriedusi, ka, ņemot vērā acīmredzamo vizuālo līdzību ar precēm, par kurām nav strīda, ka tās ietilpst KN pozīcijā 7318, to īpašības un to objektīvās iezīmes, attiecīgā prece var tikt klasificēta šajā KN pozīcijā.

52

Ir jānorāda, ka tikai šīs klasifikācijas KN pozīcijā 7318 dēļ minētā prece ir uzskatāma par “vispārlietojamu detaļu” KN XV sadaļas 2. piezīmes a) punkta izpratnē.

53

No tā izriet, ka attiecīgās preces klasifikācija KN pozīcijā 7318 izslēdz, ka atbilstoši šīs 2. piezīmes a) punktam šī prece tiek klasificēta kā cita produkta “daļa” – šajā gadījumā bērniem paredzētu drošības vārtiņu daļa (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2013. gada 12. decembris, HARK, C‑450/12, EU:C:2013:824, 40. punkts).

54

Šo secinājumu, pirmkārt, apstiprina KN XX sadaļas, kurā tostarp ir atrodama arī šīs nomenklatūras 94. nodaļa, 1. piezīmes d) punkts. Šajā piezīmē ir precizēts, ka šī nodaļa neattiecas uz “vispārlietojamām detaļām” KN 2. piezīmes izpratnē, kas izslēdz to, ka attiecīgā prece tiek klasificēta KN pozīcijā 9403.

55

Otrkārt, šā sprieduma 53. punktā atrodamo secinājumu apstiprina arī HS skaidrojošā piezīme par XV sadaļu, kurā tostarp ietilpst 73. nodaļa. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai HS skaidrojošās piezīmes, kaut arī tām nav saistoša spēka, ir uzskatāmas par svarīgiem instrumentiem, lai nodrošinātu kopējā muitas tarifa vienotu piemērošanu, un tās pašas par savi sniedz to interpretācijai būtiskus elementus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 11. jūnijs, Baby Dan, C‑272/14, nav publicēts, EU:C:2015:388, 27. punkts un tajā minētā judikatūra). Savukārt HS skaidrojošo piezīmju par XV sadaļu C punktā “Daļas” ir norādīts, ka “daļas un vispārlietojamas detaļas [..], kas tiek uzrādītas atsevišķi, netiek uzskatītas par daļām, bet gan klasificētas tām atbilstošajās pozīcijās”.

56

Līdz ar to attiecīgā prece var tikt uzskatīta par bērniem paredzētu pārvietojamu drošības vārtiņu daļu KN izpratnē, un tā šā iemesla dēļ nevar tikt klasificēta nedz KN pozīcijā 4421 vai 7326, nedz šīs nomenklatūras apakšpozīcijā 94039010.

57

Šajos apstākļos ir jāpārbauda – kā iesniedzējtiesa to lūdz savā trešajā jautājumā –, vai attiecīgā prece ir jāklasificē KN apakšpozīcijā 73181590 vai 73181900.

58

Šajā ziņā atbilstoši KN interpretācijas 6. vispārīgajam noteikumam, kas ir izklāstīts KN I daļas I iedaļas A punktā, ir jākonstatē, ka no KN pozīcijas 7318 apakšpozīciju formulējuma izriet, ka preces, kurām ir skrūvēm vai bultskrūvēm raksturīgas iezīmes un kuras, iespējams, ir aprīkotas ar uzgriežņiem vai paplāksnēm, un kuras nav nedz kvadrātgalvas kokskrūves vai citas kokskrūves, nedz ieskrūvējami āķi un gredzeni, nedz pašvītņgriezes skrūves, ir jāklasificē kādā no KN apakšpozīcijām no 73181510 līdz 73181590.

59

Turklāt HS skaidrojošajā piezīmē par pozīciju 7318 ir paredzēts, ka skrūves, kokskrūves, bultskrūves, uzgriežņi un kvadrātgalvas kokskrūves pabeigtā stāvoklī parasti ir ar vītņojumu un ka tās tiek izmantotas, lai saliktu divas vai vairākas sastāvdaļas tā, lai tās vēlāk varētu tikt izjauktas bez bojājumiem.

60

Proti, no 2015. gada 11. jūnija sprieduma Baby Dan (C‑272/14, nav publicēts, EU:C:2015:388, 30., 31., 34., 35. un 37. punkts) izriet, ka attiecīgajai precei piemīt KN pozīcijā 7318 ietilpstošo “skrūvju un bultskrūvju” īpatnības un iezīmes, jo, pirmkārt, tā sastāv no vītņotas metāla caurules ar galvu, kura ir aprīkota ar uzgriezni, un, otrkārt, tā ļauj salikt divas vai vairākas sastāvdaļas tā, lai tās vēlāk varētu tikt izjauktas bez bojājumiem.

61

Tā kā attiecīgā prece ir skrūve vai bultskrūve, kura nevar tikt klasificēta nedz kā “kvadrātgalvas kokskrūve vai cita kokskrūve”, nedz kā “ieskrūvējami āķi un gredzeni”, nedz arī kā “pašvītņgriezes skrūves”, minētā prece ir jāklasificē KN kādā no apakšpozīcijas 731815 apakšpozīcijām. Tā kā attiecīgajai precei ir galva, kura nav nedz “galva ar rievu un krustiņu”, nedz “sešstūraina gremdgalva”, nedz “sešstūraina galva”, šī prece ir jāklasificē KN apakšpozīcijā 73181590“citādas”.

62

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmajiem trim jautājumiem ir jāatbild, ka KN ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda prece kā pamatlietā aplūkotā, kas ļauj pie sienas vai durvju rāmja piestiprināt pārvietojamus bērnu drošības vārtiņus, nav uzskatāma par šo vārtiņu daļu un ir jāklasificē KN apakšpozīcijā 73181590.

63

Ņemot vērā atbildi, kas sniegta uz jautājumiem par šīs preces tarifu klasifikāciju, ir jāatbild uz ceturto jautājumu, kas attiecas uz apstrīdētās regulas spēkā esamību.

64

Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai apstrīdētā regula ir prettiesiska, jo dažādos PTO Apelācijas institūcijas ziņojumos ir pausta nostāja, ka Padome un Komisija ir balstījušās uz metodi, ar kuru Eiropas Savienības ražošanas nozares noteikšana tika saistīta ar Savienības ražotāju vēlmi tikt iekļautiem atlasē un tikt pārbaudītiem, kas līdz ar to noveda pie tāda pašatlases procesa ražošanas nozarē, kurš radīja būtisku antidempinga izmeklēšanas un tās iznākuma izkropļošanas risku?

65

No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka šai tiesai ir šaubas par to, vai apstrīdētā regula ir spēkā, gan raugoties no Antidempinga nolīguma perspektīvas, kā to ir interpretējusi SIP, gan no Pamatregulas perspektīvas.

66

Ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai Tiesas judikatūrai, ņemot vērā PTO nolīgumu būtību un sistēmu, tie principā nav to normu skaitā, kuras ņemot vērā var tikt veikta Savienības iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude (spriedumi, 2015. gada 16. jūlijs, Komisija/Rusal Armenal, C‑21/14 P, EU:C:2015:494, 38. punkts, kā arī 2016. gada 4. februāris, C & J Clark International un Puma, C‑659/13 un C‑34/14, EU:C:2016:74, 85. punkts un tajā minētā judikatūra).

67

Tomēr divās situācijās, kas izriet no Savienības likumdevēja vēlmes pašam ierobežot savu rīcības brīvību PTO noteikumu piemērošanā, Tiesa izņēmuma kārtā ir atzinusi, ka attiecīgajā gadījumā Savienības tiesa pārbauda Savienības tiesību akta vai tā piemērošanai pieņemtu aktu tiesiskumu attiecībā uz PTO nolīgumiem. Runa ir, pirmkārt, par situāciju, kad Savienība ir vēlējusies izpildīt noteiktu saistību, ko tā ir uzņēmusies šo nolīgumu ietvaros, un, otrkārt, par situāciju, kad attiecīgajā Savienības tiesību aktā ir tieša atsauce uz konkrētiem šo nolīgumu noteikumiem (spriedumi, 2015. gada 16. jūlijs, Komisija/Rusal Armenal, C‑21/14 P, EU:C:2015:494, 40. un 41. punkts, kā arī 2016. gada 4. februāris, C & J Clark International un Puma, C‑659/13 un C‑34/14, EU:C:2016:74, 87. punkts).

68

Taču ir jāuzsver, ka uz šo lietu neattiecas neviena no abām situācijām.

69

Proti, pirmkārt, ir jāatgādina, ka, ņemot vērā PTO pilnvarojuma regulas normas, it īpaši tās 1. pantu, kā arī SIP ieteikumus, Padome ir pieņēmusi Īstenošanas regulu Nr. 924/2012, kurā ir apstiprināta sākotnējā izmeklēšanā konstatētais kaitējumu radošais dempings un grozīti noteikti antidempinga maksājumi no datuma, kurā šī regula stājas spēkā.

70

Turklāt no Īstenošanas regulas 2016/278, kura tika pieņemta pēc SIP 2016. gada 12. februāra ziņojuma, 13. apsvēruma izriet, ka Komisijas ieskatā saskaņā ar Regulas 2015/476 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir lietderīgi atcelt antidempinga maksājumus, kuri ir noteikti ar apstrīdēto regulu un kuri ir grozīti ar Īstenošanas regulu Nr. 924/2012. Atbilstoši Īstenošanas regulas 2016/278 2. pantam šo antidempinga maksājumu atcelšana ir piemērojama no šīs regulas spēkā stāšanās datuma, kā noteikts 3. pantā, un tā nevar būt pamats līdz minētajam datumam iekasēto maksājumu atmaksāšanai.

71

Līdz ar to, tā kā, ņemot vērā pēc apstrīdētās regulas pieņemtās īstenošanas regulas, proti, Īstenošanas regulas Nr. 924/2012 un 2016/278, Savienība ir izslēgusi uz apstrīdētās regulas pamata samaksāto antidempinga maksājumu atmaksu, ir jāuzskata, ka tā nekādi nav vēlējusies izpildīt noteiktu saistību, ko tā ir uzņēmusies PTO ietvaros (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2007. gada 27. septembris, Ikea Wholesale, C‑351/04, EU:C:2007:547, 35. punkts).

72

Otrkārt, kaut arī ir taisnība, ka Pamatregulas 5. apsvērumā ir noteikts, ka Antidempinga nolīguma normas “pēc iespējas” ir jāievieš Savienības tiesībās, šī norāde ir jāsaprot tādējādi, ka pat tad, ja Savienības likumdevējs, pieņemot Pamatregulu, bija iecerējis ņemt vērā Antidempinga nolīgumu, tas tomēr nav paudis vēlmi transponēt regulā katru no šīm normām (spriedumi, 2015. gada 16. jūlijs, Komisija/Rusal Armenal, C‑21/14 P, EU:C:2015:494, 52. punkts, kā arī 2016. gada 4. februāris, C & J Clark International un Puma, C‑659/13 un C‑34/14, EU:C:2016:74, 90. punkts).

73

Taču ir jākonstatē, ka nedz Pamatregulas 3. panta 2. punktā, nedz 4. panta 1. punktā, par kuriem iesniedzējtiesa šaubās, nav atsauces uz kādu konkrētu Antidempinga nolīguma normu.

74

Pamatregulas 4. panta 1. punktā termins “Kopienas ražošanas nozare” aptver visus Kopienas līdzīgo produktu ražotājus vai tos ražotājus, kuru kopējais saražoto preču apjoms veido lielāko daļu, kā noteikts šīs regulas 5. panta 4. punktā, no šo preču kopējā saražotā apjoma. Runājot par otro šīs alternatīvas daļu, kaut arī gan Antidempinga nolīgumā, gan šajā regulā izšķirošais elements ir valsts vai Kopienas mērogā kopējā saražoto preču apjoma “lielākā daļa”, ir jāuzsver, ka – atšķirībā no Antidempinga nolīguma 4.1. panta – minētās regulas 4. panta 1. punktā jēdziens “lielākā daļa” no kopējā saražotā līdzīgo preču apjoma ir precizēts ar atsauci uz šīs pašas regulas 5. panta 4. punktu. Šī atsauce ir uzskatāma par papildu elementu attiecībā uz Antidempinga nolīguma 4.1. pantā ietverto definīciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 8. septembris, Philips Lighting Poland un Philips Lighting/Padome, C‑511/13 P, EU:C:2015:553, 63.–65. punkts).

75

Tāpēc ir jāsecina, ka uz PTO Antidempinga nolīgumu, kā to ir interpretējusi SIP, nevar atsaukties, lai apstrīdētu apstrīdētās regulas tiesiskumu.

76

Baby Dan būtībā apgalvo, ka metode, kuru Komisija ir izmantojusi, lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, ir pretrunā Pamatregulas 4. panta 1. punktam, kas lasīts šīs regulas 3. panta 2. punkta gaismā, jo Komisija esot balstījusies tikai uz tādu ražotāju datiem, kuri ir pilnībā sadarbojušies un kuri visi ir akceptējuši un piekrituši, ka tie tiek iekļauti atlasē, lai noteiktu kaitējuma apmēru. Šāda metode ietver pašatlases procesu nozares ietvaros, un rezultātā tā rada būtisku risku, ka notiks izmeklēšanas un tās rezultātu kropļošana.

77

Atbilstoši Pamatregulas 3. panta 2. punktam Kopienas ražošanas nozarei nodarītu zaudējumu noteikšana pamatojas uz tiešiem pierādījumiem un tajā objektīvi tiek pārbaudīts, pirmkārt, importa par dempinga cenām apjoms un ietekme uz līdzīgu preču cenām Kopienas tirgū, kā arī, otrkārt, šāda importa turpmākā ietekme uz Kopienas ražošanas nozari.

78

Pamatregulas 4. panta 1. punktā termins “Kopienas ražošanas nozare” ir definēts, attiecībā uz “līdzīgu preču ražotāju kopumu Kopienā” vai “[tiem] ražotāj[iem], kuru kopējais saražoto līdzīgo preču apjoms veido lielāko daļu no šo preču kopējā saražotā apjoma Kopienā, kā teikts 5. panta 4. punktā”. Pēdējā minētajā normā tostarp ir norādīts, ka izmeklēšana netiek uzsākta, ja tie Kopienas ražotāji, kuri nepārprotami atbalsta sūdzību, ražo mazāk nekā 25 % no kopējā saražoto līdzīgo preču apjoma, ko saražojusi Kopienas ražošanas nozare.

79

Šajā ziņā Tiesa jau ir nospriedusi, ka 25 % slieksnis attiecas uz “Kopienas ražošanas nozares saražoto līdzīgo preču kopējo apjomu” un skar to Kopienas ražotāju procentuālo daļu, kuri atbalsta sūdzību par šo kopējo saražoto apjomu. Līdz ar to vienīgi 25 % slieksnis ir atbilstošs, lai noteiktu, vai minētie ražotāji pārstāv “lielāko daļu” no Kopienas ražošanas nozares saražoto līdzīgo preču kopējā apjoma Pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē (spriedums, 2015. gada 8. septembris, Philips Lighting Poland un Philips Lighting/Padome, C‑511/13 P, EU:C:2015:553, 68. punkts).

80

Ar atsauci uz šo slieksni Pamatregulas 4. panta 1. punktā ir vienkārši precizēts, ka Kopienas ražotāju, kuri atbalsta sūdzību, kopējais saražoto preču apjoms, kas nepārsniedz 25 % no Kopienas ražošanas nozares saražotā līdzīgo preču kopējā apjoma, katrā ziņā nevar tikt uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu attiecībā uz Kopienas saražoto preču apjomu. Gadījumā, kad minēto ražotāju kopējais saražotās produkcijas apjoms pārsniedz minēto slieksni, var tikt noteikti vai atstāti spēkā antidempinga maksājumi, ja attiecīgās Savienības iestādes, ņemot vērā visus atbilstošos lietas apstākļus, var pierādīt, ka preču, kuras ir dempinga priekšmets, importa rezultātā radītais kaitējums ietekmē Kopienas ražošanas nozares saražoto līdzīgo preču kopējā apjoma lielāko daļu (spriedums, 2015. gada 8. septembris, Philips Lighting Poland un Philips Lighting/Padome, C‑511/13 P, EU:C:2015:553, 69. un 70. punkts).

81

No tā izriet, ka Kopienas ražošanas nozares definīcija Pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē var tikt attiecināta tikai uz tiem Kopienas ražotājiem, kuri ir atbalstījuši antidempinga izmeklēšanas pamatā esošo sūdzību.

82

Šajā gadījumā, pirmkārt, netiek apstrīdēts, ka Savienības ražotāju saražoto preču apjoms, ko Komisija ir ņēmusi vērā, uzsākot antidempinga procedūru, veidoja 27 % no attiecīgās preces saražotā apjoma un šā iemesla dēļ pārsniedza Pamatregulas 4. panta 1. punktā, lasot to šīs regulas 5. panta 4. punkta gaismā, paredzēto 25 % slieksni.

83

Otrkārt, nevar tikt atbalstīts Baby Dan izvirzītais iebildums, ar kuru būtībā tiek pārmests, ka antidempinga izmeklēšana nav bijusi pietiekami objektīva, jo Komisija neesot ņēmusi vērā, ka sūdzība bija balstīta tikai uz to Kopienas ražotāju sniegtu informāciju, kuri atbalstīja sūdzību, kuri pilnībā sadarbojās izmeklēšanā un kuriem tādējādi bija noteikta interese, ka tiek piemērots antidempinga maksājums. Proti, tā kā Kopienas ražošanas nozares definīcija nevar tikt attiecināta tikai uz tiem Kopienas ražotājiem, kuri ir atbalstījuši antidempinga izmeklēšanas pamatā esošo sūdzību, tikai šis apstāklis vien nevar padarīt par nederīgu metodi, kas ir izmantota, pieņemot apstrīdēto regulu, Pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē.

84

Treškārt, Kopienas ražošanas nozares definīcijas attiecināšana tikai uz Kopienas ražotājiem, kuri ir atbalstījuši antidempinga izmeklēšanas pamatā esošo sūdzību, gadījumā, kad nepastāv neviens cits elements, kas var likt apšaubīt šo ražotāju reprezentativitāti, neļauj uzskatīt, ka Kopienas ražošanas nozarei radītā kaitējuma noteikšana nav balstīta uz pozitīviem pierādījumiem un neietver objektīvu pārbaudi Pamatregulas 3. panta 2. punkta izpratnē (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 4. februāris, C & J Clark International un Puma, C‑659/13 un C‑34/14, EU:C:2016:74, 157. punkts).

85

Šajos apstākļos argumenti, kuri ir izvirzīti pamatlietā, lai apgalvotu, ka ar apstrīdēto regulu ir pārkāpts Pamatregulas 4. panta 1. punkts, kas lasīts šīs regulas 3. panta 2. punkta gaismā, nevar tikt apmierināti.

86

Ievērojot visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz ceturto jautājumu ir jāatbild, ka tā izvērtējumā nav konstatēts neviens tāds apstāklis, kas varētu ietekmēt apstrīdētās regulas spēkā esamību.

87

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež: