–

Günter Hartmann Tabakvertrieb GmbH & Co. KG vārdā – A. Mayer, Rechtsanwalt,

–

Stadt Kempten vārdā – C. Hage, pārstāve,

–

Landesanwaltschaft Bayern vārdā – P. Hahn, Landesanwalt,

–

Čehijas Republikas valdības vārdā – M. Smolek, J. Pavliš un J. Vláčil, pārstāvji,

–

Dānijas valdības vārdā – J. Nymann-Lindegren, kā arī M. Wolff un P. Ngo, pārstāvji,

–

Grieķijas valdības vārdā – G. Kanellopoulos, kā arī A. Vasilopoulou un E. Chroni, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – C. Hödlmayr un J. Tomkin, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40/ES (2014. gada 3. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (OV 2014, L 127, 1. lpp.), 2. panta 6. un 8. punkta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Günter Hartmann Tabakvertrieb GmbH & Co. KG un Stadt Kempten (Kemptenes pilsēta, Vācija) par šim uzņēmumam piemēroto aizliegumu Vācijā tirgot bezdūmu tabakas izstrādājumus.

3

Direktīvas 2014/40 32., 34. un 35. apsvērumā ir teikts:

[..]

4

Direktīvas 2014/40 2. pantā “Definīcijas” ir paredzēts:

“Šajā direktīvā ir šādas definīcijas:

[..]

[..]

[..]

[..].”

5

Direktīvas 17. pantā “Orālai lietošanai paredzēta tabaka” ir paredzēts:

“Neskarot Austrijas [Republikas], Somijas [Republikas] un Zviedrijas [Karalistes] Pievienošanās akta 151. pantu, dalībvalstis aizliedz laist tirgū tabaku, kas paredzēta orālai lietošanai.”

6

Günter Hartmann Tabakvertrieb ir Vācijā reģistrēts uzņēmums, kurš Vācijā importē dažādus tabakas izstrādājumus, ko tas izplata Vācijas tirgū, un to starpā ir arī izstrādājumi, kas saukti “Thunder Chewing Tobacco” un “Thunder Frosted Chewing Bags”, kurus ražo V2 Tobacco A/S, atbilstoši Dānijas tiesībām dibināta sabiedrība.

7

2014. gada 18. septembra atzinumā Bayerisches Landesamt für Gesundheit und Lebensmittelsicherheit (Bavārijas Veselības aizsardzības un pārtikas nekaitīguma birojs) bija analizējis izstrādājumu “Thunder Frosted Chewing Bags”, ko Vācijas tirgū izplatīja Günter Hartmann Tabakvertrieb, un secinājis, ka savas struktūras, konsistences un izmantošanas veida dēļ tas ir aizliegts tabakas izstrādājums, jo tas bija paredzēts citādai orālai lietošanai, nevis smēķēšanai vai košļāšanai.

8

Ar attiecīgi 2014. gada 19. novembra un 26. novembra atzinumiem minētais birojs atzina, ka tas pats ir attiecināms arī uz izstrādājumiem “Thunder Wintergreen Chewing Tobacco” un “Thunder Original Chewing Tobacco”.

9

Pēc tam ar 2014. gada 13. oktobra un 2015. gada 15. janvāra lēmumiem, kas tika pieņemti, piemērojot Vācijas likumu, ar ko bija transponēta Direktīva 2014/40, Kemptenes pilsēta aizliedza Günter Hartmann Tabakvertrieb laist tirgū izstrādājumus “Thunder Chewing Tobacco” un “Thunder Frosted Chewing Bags”.

10

Šis uzņēmums minētos lēmumus pārsūdzēja, ceļot prasību Bayerisches Verwaltungsgericht Augsburg (Bavārijas administratīvā tiesa Augsburgā, Vācija). Šī tiesa 2015. gada 28. jūlija tiesas sēdē izskatīja abas prasības un tās ietvaros pati pārbaudīja minētos tabakas izstrādājumus, kā arī klasisko košļājamo tabaku un “snus” veida izstrādājumu.

11

Ar 2015. gada 28. jūlija spriedumu Bayerisches Verwaltungsgericht Augsburg (Bavārijas administratīvā tiesa Augsburgā) atcēla Kemptenes pilsētas lēmumu attiecībā uz izstrādājumu “Thunder Chewing Tobacco”, norādot, ka tas var tikt laists tirgū kā košļājamās tabakas izstrādājums.

12

Šajā ziņā šī tiesa cita starpā norādīja, ka tikai tas, ka izstrādājums “Thunder Chewing Tobacco” ir jaunieviests izstrādājums un atšķiras no tradicionālās košļājamās tabakas, nevar būt pamats aizliegumam to laist tirgū. Proti, lai noskaidrotu, vai izstrādājums ir paredzēts košļāšanai, esot jābalstās uz izstrādājuma objektīvu vērtējumu, nevis uz ražotāja norādījumiem vai patērētāju viedokli. Līdz ar to no pārbaudes, kuru bija veikusi šī tiesa pati, izrietot, ka attiecīgais tabakas izstrādājums ir izstrādājums, ko var košļāt. Minētā tiesa norādīja, ka pat pēc tam, kad izstrādājums bija ievietots glāzē ar ūdeni, līdz pat tiesas sēdes beigām tas saglabāja viendabīgas masas gabaliņa formu, kas izturēja spiedienu nesadaloties. Savukārt “snus” neporcionētā veidā ātri izšķīda ūdenī un nogrima glāzes dibenā. Izstrādājums “Thunder Chewing Tobacco” tādējādi nepakļaujoties zobu mehāniskai iedarbībai un tam zināmā veidā esot nepieciešama šāda iedarbība, lai no tā izdalītos tabakas sastāvdaļas.

13

Savukārt attiecībā uz “Thunder Frosted Chewing Bags”Bayerisches Verwaltungsgericht Augsburg (Bavārijas administratīvā tiesa Augsburgā) ar 2015. gada 28. jūlija spriedumu noraidīja Günter Hartmann Tabakvertrieb celto prasību, cita starpā atzīstot, ka tas ir pārāk smalki sagrieztas tabakas izstrādājums ar drīzāk granulētu konsistenci, kas iesaiņots celulozes maisiņos, kuri pakļaujas zobu mehāniskai iedarbībai, taču kuram nav nepieciešama šāda iedarbība, lai izdalītos tā sastāvdaļas. Proti, šī tiesa norādīja, ka tabakas izstrādājums nav paredzēts košļāšanai tikai tādēļ, ka tā piemērotību košļāšanai rada no paša tabakas izstrādājuma neatkarīga iesaiņojuma forma.

14

Günter Hartmann Tabakvertrieb un Kemptenes pilsēta par minētajiem Bayerisches Verwaltungsgericht Augsburg (Bavārijas administratīvā tiesa Augsburgā) spriedumiem iesniedza apelācijas sūdzības iesniedzējtiesā.

15

Šī tiesa norāda, ka Direktīvā 2014/40 nav teikts, kādos apstākļos tabakas izstrādājums ir uzskatāms par košļājamu šīs direktīvas 2. panta 8. punkta izpratnē, un ka pamatlietā ir izvirzītas vairākas interpretācijas versijas, taču neviena no tām skaidru atbildi nesniedz.

16

Šādos apstākļos Bayerischer Verwaltungsgerichtshof (Bavārijas Federālā administratīvā tiesa, Vācija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

17

Ar jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, kā būtu jāinterpretē jēdziens “tabakas izstrādājumi, kas paredzēti košļāšanai” Direktīvas 2014/40 2. panta 8. punkta izpratnē, lasot to kopā ar šīs direktīvas 2. panta 6. punktu, lai izvērtētu, vai tādiem bezdūmu tabakas izstrādājumiem kā pamatlietā ir piemērojams minētās direktīvas 17. pantā ietvertais orālai lietošanai paredzētas tabakas tirgū laišanas aizliegums.

18

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un ar tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 22. jūnijs, Thomas Philipps, C‑419/15, EU:C:2016:468, 18. punkts, kā arī 2017. gada 26. jūlijs, Jafari, C‑646/16, EU:C:2017:586, 73. punkts un tajā minētā judikatūra).

19

Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši Direktīvas 2014/40 17. pantam dalībvalstis, neskarot Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes Pievienošanās akta 151. pantu, aizliedz laist tirgū tabaku, kas paredzēta orālai lietošanai.

20

Tā šīs direktīvas 2. panta 8. punkta ir definēta kā “visi orālai lietošanai paredzētie tabakas izstrādājumi, kas pilnībā vai daļēji gatavoti no tabakas un kas pieejami pulvera vai smalku granulu veidā vai jebkādā šo veidu apvienojumā, jo īpaši tādi izstrādājumi, kas safasēti porciju maisiņos vai porainos maisiņos, izņemot izstrādājumus, kas paredzēti ieelpošanai vai košļāšanai”.

21

Košļājamā tabaka, kura atbilstoši šai normai neietilpst minētās direktīvas 17. pantā paredzētā aizlieguma jomā, šīs pašas direktīvas 2. panta 6. punktā ir definēta kā “bezdūmu tabakas izstrādājums, kas paredzēts vienīgi košļāšanai”.

22

Šajā ziņā, pretēji otrā prejudiciālā jautājuma pamatā esošajai tēzei, “tabaka, kas paredzēta košļāšanai” Direktīvas 2014/40 2. panta 8. punkta izpratnē nav jānošķir no šīs direktīvas 2. panta 6. punktā minētās “košļājamās tabakas”. Proti, tā kā šis izstrādājums ir speciāli definēts pēdējā minētajā normā, nekas nenorāda, ka šī definīcija nav izmantojama, kad jautājums ir tieši par minētās direktīvas 2. panta 8. punktā minētajiem “tabakas izstrādājumiem [..], kas paredzēti [..] košļāšanai”.

23

Turpinot par attiecīgo normu mērķi, ir jāatgādina, ka, pirmkārt, Direktīvas 2014/40 dubultais mērķis saskaņā ar tās 1. pantu ir sekmēt netraucētu tabakas un ar to saistītu izstrādājumu iekšējā tirgus darbību, par pamatu ņemot cilvēku, īpaši jauniešu, augstu veselības aizsardzības līmeni (spriedumi, 2016. gada 4. maijs, Philip Morris Brands u.c., C‑547/14, EU:C:2016:325, 171. punkts, kā arī 2016. gada 4. maijs, Polija/Parlaments un Padome, C‑358/14, EU:C:2016:323, 80. punkts).

24

Konkrēti, attiecībā uz šīs direktīvas 17. pantā ietverto orālai lietošanai paredzētu tabakas izstrādājumu aizliegumu ir jānorāda, ka šis aizliegums tika ieviests ar Padomes Direktīvu 92/41/EEK (1992. gada 15. maijs), ar ko groza Direktīvu 89/622 (OV 1992, L 158, 30. lpp.).

25

No Direktīvas 92/41 apsvērumiem izriet, ka minētais aizliegums, kurš vēlāk tika apstiprināts un pārņemts aktos, kuri sekoja šai direktīvai minētajā jomā, no kuriem jaunākais ir Direktīva 2014/40, it īpaši ir pamatots ar jaunieviestu orālai lietošanai paredzētu tabakas izstrādājumu faktisko risku Savienības tirgū, tostarp jauniešiem, ņemot vērā šo izstrādājumu pievilcību šajā patērētāju grupā, kas tādējādi rada agrīnu atkarību no nikotīna.

26

Tajā pašā laikā Savienības likumdevējs uzskatīja, ka atšķirīga attieksme būtu jāpiemēro citiem bezdūmu tabakas izstrādājumiem, kuri var tikt uzskatīti par “tradicionālajiem” tabakas izstrādājumiem, tādiem kā košļājamā tabaka, tostarp ņemot vērā, ka tie nav jauni un pievilcīgi jauniešiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2004. gada 14. decembris, Swedish Match, C‑210/03, EU:C:2004:802, 66. punkts).

27

Tomēr, lai gan orālai lietošanai paredzētu tabakas izstrādājumu aizliegums tika ieviests, parādoties tirgū jauniem šādai lietošanai paredzētiem tabakas izstrādājumiem, konkrētāk, “snus” veida izstrādājumiem, no tā nevar tikt secināts, ka jaunieveduma raksturs vai, tieši pretēji, izstrādājuma “klasiskais” vai “tradicionālais” raksturs, uz ko iesniedzējtiesa atsaucas lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, pats par sevi būtu izšķirošais, lai izstrādājumu varētu kvalificēt par orālai lietošanai paredzētu tabakas izstrādājumu Direktīvas 2014/40 17. panta, lasot to kopā ar šīs direktīvas 2. panta 8. punktu, nozīmē.

28

Kā secinājumu lietā Arnold André (C‑434/02, EU:C:2004:487) 31. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed], minētajās normās izstrādājumi nav nošķirti atkarībā no tā, vai tie ir vai nav tradicionāli, bet gan atkarībā no tiem paredzētā lietošanas veida.

29

Visbeidzot ir jānorāda, pirmkārt, ka ir skaidrs, ka Direktīvas 2014/40 17. pantā paredzētais orālai lietošanai paredzētu tabakas izstrādājumu tirgū laišanas aizliegums it īpaši attiecas uz tādiem sūkājamiem tabakas izstrādājumiem kā “snus” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, Komisija/Dānija, C‑468/14, nav publicēts, EU:C:2015:504, 24. un 25. punkts), ciktāl šo izstrādājumu var aprakstīt kā “smalki samaltu vai sagrieztu tabaku, ko pārdod neiesaiņotu vai mazos porciju maisiņos, un tā lietojama, ievietojot starp smaganām un lūpu” (spriedums, 2004. gada 14. decembris, Arnold André, C‑434/02, EU:C:2004:800, 19. punkts).

30

Otrkārt, no konteksta un Direktīvas 2014/40 2. panta 8. punkta, lasot to kopā ar tās 2. panta 6. punktu, mērķa, kuri tika noskaidroti šī sprieduma 19.–26. punktā, īpaši pirmās no šīm normām atkāpes rakstura, izriet, ka jēdziens “tabakas izstrādājumi, kas paredzēti košļāšanai,” ir jāinterpretē šauri un tādējādi tajā nedrīkst ietvert tādus sūkājamās tabakas izstrādājumus kā “snus”.

31

Proti, kā to norādījusi arī Eiropas Komisija, no Direktīvas 2014/40 sagatavošanas darbiem ir secināms, ka, šīs direktīvas 2. panta 6. punktā minētajam “košļājamās tabakas” jēdzienam pievienojot apstākļa vārdu “vienīgi”, Savienības likumdevējs ir vēlējies precizēt šo jēdzienu, lai ierobežotu iespējas orālai lietošanai paredzētu tabakas izstrādājumu aizliegumu apiet, atkārtoti mēģinot “snus” veida tabakas izstrādājumus tirgot kā “košļājamo tabaku”.

32

No tā izriet, ka par “tabakas izstrādājumiem, kas paredzēti košļāšanai” Direktīvas 2014/40 2. panta 8. punkta izpratnē var tikt kvalificēti tikai tādi izstrādājumi, kurus nevar patērēt citādi kā košļājot, proti, kuru aktīvās vielas mutē izdalīties var tikai košļāšanas rezultātā.

33

Savukārt šādi nevar tikt kvalificēts tāds tabakas izstrādājums, kurš, lai arī to var košļāt, tomēr ir paredzēts sūkāšanai, proti, izstrādājums, kuru pietiek turēt mutē, lai no tā izdalītos aktīvās vielas.

34

Attiecībā uz pamatlietā aplūkojamajiem izstrādājumiem ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 267. pantu Tiesa nevar piemērot Savienības tiesību noteikumus konkrētam gadījumam, bet tā var tikai pieņemt nolēmumu par Līguma un Savienības iestāžu pieņemto tiesību aktu interpretāciju (spriedumi, 2001. gada 10. maijs, Veedfald, C‑203/99, EU:C:2001:258, 31. punkts, kā arī 2005. gada 6. oktobris, MyTravel, C‑291/03, EU:C:2005:591, 43. punkts).

35

Tādēļ valsts tiesai, ņemot vērā visas pamatlietā aplūkojamo izstrādājumu objektīvās īpašības, tādas kā to sastāvs, konsistence, iesaiņojuma veids un, attiecīgā gadījumā, tas, kā tos faktiski lieto patērētāji, ir jānosaka, vai tos nevar patērēt kā citādi kā vien košļājot.

36

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz prejudiciālajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīvas 2014/40 2. panta 8. punkts, lasot to kopā ar šīs direktīvas 2. panta 6. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tabakas izstrādājumi, kas paredzēti košļāšanai, šo normu izpratnē ir tikai tādi tabakas izstrādājumi, kurus nevar patērēt citādi kā vien košļājot, un valsts tiesai tas ir jānosaka, ņemot vērā visas attiecīgo izstrādājumu objektīvās īpašības, tādas kā to sastāvs, konsistence, iesaiņojuma veids un, attiecīgā gadījumā, tas, kā tos faktiski lieto patērētāji.

37

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40/ES (2014. gada 3. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK, 2. panta 8. punkts, lasot to kopā ar šīs direktīvas 2. panta 6. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tabakas izstrādājumi, kas paredzēti košļāšanai, šo normu izpratnē ir tikai tādi tabakas izstrādājumi, kurus nevar patērēt citādi kā vien košļājot, un valsts tiesai tas ir jānosaka, ņemot vērā visas attiecīgo izstrādājumu objektīvās īpašības, tādas kā to sastāvs, konsistence, iesaiņojuma veids un, attiecīgā gadījumā, tas, kā tos faktiski lieto patērētāji.