TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)

2018. gada 13. septembrī ( *1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējais muitas tarifs – Tarifu pozīcijas – Preču klasifikācija – Kamera ar energoatkarīgu atmiņu, no kuras, izslēdzot kameru vai uzņemot jaunus attēlus, ierakstītie attēli tiek izdzēsti – Kombinētā nomenklatūra – Apakšpozīcijas 85258019 un 85258030 – Skaidrojumi – Interpretācija – Īstenošanas regula (ES) Nr. 113/2014 – Interpretācija – Spēkā esamība

Lieta C‑372/17

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu, ko rechtbank Noord‑Holland (Ziemeļholandes tiesa, Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2017. gada 15. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 19. jūnijā, tiesvedībā

Vision Research Europe BV

pret

Inspecteur van de Belastingdienst/Douane kantoor Rotterdam Rijnmond.

TIESA (devītā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Vajda [C. Vajda], tiesneši E. Juhāss [E. Juhász] un K. Likurgs [C. Lycourgos] (referents),

ģenerāladvokāts: H. Saugmandsgors Ēe [H. Saugmandsgaard Øe],

sekretāre: S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2018. gada 26. aprīļa tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

Vision Research Europe BV vārdā – N. Ooyevaar un D. van Vliet, kā arī H. Ooyevaar, nodokļu konsultanti,

Nīderlandes valdības vārdā – K. Bulterman un P. Huurnink, kā arī J. Langer, pārstāvji,

Eiropas Komisijas vārdā – A. Caeiros un P. Vanden Heede, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Kombinētās nomenklatūras (turpmāk tekstā – “KN”) apakšpozīcijas 85258030, kas noteikta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), redakcijā, kas izriet no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1001/2013 (2013. gada 4. oktobris) (OV 2013, L 290, 1. lpp.), interpretāciju, kā arī par Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 113/2014 (2014. gada 4. februāris) par dažu preču klasifikāciju Kombinētajā nomenklatūrā (OV 2014, L 38, 20. lpp.) spēkā esamību.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, kurā Vision Research Europe BV (turpmāk tekstā – “Vision Research”) vērsās pret Inspecteur van de Belastingdienst/douane kantoor Rotterdam Rijnmond (Nodokļu un muitas administrācijas inspektors, Roterdamas‑Reinmondes Muitas pārvalde, Nīderlande) (turpmāk tekstā – “inspektors”) par kamerai “Phantom V7.3” piemērojamo tarifu.

Atbilstošās tiesību normas

KN

3

Eiropas Savienībā importēto preču muitas klasifikācija ir reglamentēta KN. Pamatlietas faktiem ir piemērojama KN redakcija, kas izriet no Īstenošanas regulas Nr. 1001/2013.

4

KN, kas ir ieviesta ar Regulu Nr. 2658/87, pamatā ir Harmonizētā preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēma (turpmāk tekstā – “HS”), kuru ir izstrādājusi Muitas sadarbības padome, kas ir kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju (PMO), un kura ir ieviesta ar 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu. Šī konvencija un tās 1986. gada 24. jūnija grozījuma protokols Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā ir apstiprināti ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK (1987. gada 7. aprīlis) (OV 1987, L 198, 1. lpp.). KN ir pārņemtas HS pozīcijas un sešciparu apakšpozīcijas, un tikai ar septīto un astoto ciparu tiek veidoti KN apakšiedalījumi.

5

Saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 254/2000 (2000. gada 31. janvāris) (OV 2000, L 28, 16. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2658/87”), 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu un 10. pantu Eiropas Komisija, kurai palīdz Muitas kodeksa komiteja, nosaka KN piemērošanas pasākumus, kas veido Regulas Nr. 2658/87 I pielikumu attiecībā uz preču klasifikāciju. Pamatojoties uz pirmo no šīm tiesību normām, tika pieņemta Īstenošanas regula Nr. 113/2014.

6

KN pirmajā daļā “Ievada noteikumi” ir ietverta I sadaļa “Vispārīgi noteikumi”, kuras A sadaļā “Vispārīgi kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi” ir noteikts:

“Kombinētajā nomenklatūrā preces klasificē pēc šādiem principiem:

1.

Sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsraksti doti tikai ērtības labad; juridiski klasifikāciju nosaka pozīciju ieraksti un sadaļu un nodaļu piezīmes, kā arī tālāk izklāstītie noteikumi, ja vien pozīcijās un piezīmēs nav noteikts citādi.

[..]

6.

Juridiski preču klasifikāciju pozīciju apakšpozīcijās nosaka apakšpozīciju ieraksti un piezīmes, kā arī iepriekš minētie noteikumi pēc analoģijas, ievērojot, ka salīdzināmas ir tikai viena līmeņa apakšpozīcijas. Piemērojot šo noteikumu, ņem vērā arī atbilstīgo sadaļu un nodaļu piezīmes, ja vien konteksts nenosaka citādi.”

7

KN otrajā daļā “Muitas nodokļu saraksts” ir ietverta XVI sadaļa, kurā tostarp ir 85. nodaļa “Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi”.

8

KN 85. nodaļā ietilpst šādas pozīcijas un apakšpozīcijas:

“8525 Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra, kas ietver vai neietver uztveršanas, skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru; televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras:

[..]

852580 – televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras:

– – televīzijas kameras

[..]

85258019 – – – citādas

85258030 – – digitālās fotokameras

– – videokameras:

85258091 – – – kas spēj ierakstīt tikai ar televīzijas kameru uzņemtu skaņu un attēlus

85258099 – – – citādi”.

KN un HS skaidrojumi

9

HS skaidrojumos, kas attiecas uz pozīciju 8525, ir norādīts:

“B. Televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras

Šajā grupā ietilpst kameras attēlu uzņemšanai un to pārvēršanai elektroniskā signālā, kas

1.

videoattēla veidā tiek nosūtīts uz vietu ārpus kameras, lai to apskatītu vai ierakstītu (televīzijas kameras); vai kas

2.

tiek ierakstīts kamerā kā nekustīgs kadrs vai kustīgu attēlu sērija (piemēram, digitālās fotokameras un videokameras).

Daudzas šajā pozīcijā klasificētās kameras tehniskā ziņā līdzinās pozīcijā Nr. 90.06 klasificētajām fotokamerām vai pozīcijā Nr. 90.07 paredzētajām kinokamerām. Pozīcijā Nr. 85.25 un 90. nodaļā klasificētās kameras ir aprīkotas ar optiskām lēcām attēla fokusēšanai uz gaismjutīga nesēja un ierīcēm kamerā iespīdošās gaismas regulēšanai. Taču 90. nodaļā klasificētās fotokameras un kinokameras eksponē attēlus uz fotofilmas, kas klasificēta 37. nodaļā, savukārt šajā pozīcijā klasificētās kameras pārvērš attēlus analogos vai digitālos datos.

Šajā pozīcijā klasificētās kameras uzņem attēlu, fokusējot to uz gaismjutīga elementa, piemēram, papildu metāla oksīda pusvadītāja (CMOS) vai lādiņsaistes matricas (CCD). Gaismjutīgais elements nosūta attēlus veidojošu signālu, kas tālāk tiek apstrādāts kā analogais vai digitālais attēlu iztvērums.

Televīzijas kamerās var būt iebūvēta ierīce, kas nodrošina lēcas un diafragmas, kā arī kameras horizontālās un vertikālās kustības tālvadības funkciju (piemēram, televīzijas kamerām, kas paredzētas izmantošanai televīzijas studijās, video atskaitēm, rūpnieciskiem un zinātniskiem mērķiem, kamerām, ko izmanto slēgtās televīzijas sistēmās videonovērošanas veikšanai vai satiksmes uzraudzības kamerām). Šādām kamerām nav iebūvētu ierīču attēlu ierakstīšanai.

Šajā pozīcijā ietilpst arī kameras, kas tiek izmantotas kopā ar automātisku datu apstrādes ierīci (piemēram, tīmekļkameras).

[..]

Digitālās fotokameras un videokameras ieraksta attēlus iebūvētā atmiņas ierīcē vai ieraksta nesējā (magnētiskajā lentē, optiskā datu nesējā, pusvadītāju datu nesējā vai citā datu uzglabāšanas ierīcē, kas klasificēta pozīcijā Nr. 85.23). Tām var būt arī analogciparu pārveidotājs un izeja, ko var izmantot attēlu nosūtīšanai uz automātiskās datu apstrādes ierīcēm, printeriem, televīzijas signāla uztvērējiem vai citām vizualizācijas ierīcēm. Dažas fotokameras un videokameras ir aprīkotas ar ieejām, kas ļauj ierakstīt no iepriekš minētām ārējām ierīcēm saņemtas analogās vai digitālās attēlu datnes.

Šīs kameras parasti ir aprīkotas ar optisko skata meklētāju, šķidro kristālu ekrānu vai abām minētajām ierīcēm. Daudzas kameras, kas aprīkotas ar šķidro kristālu ekrānu, ļauj izmantot to gan kā skata meklētāju attēlu uzņemšanai, gan kā ekrānu jau uzņemto attēlu apskatīšanai. Dažas kameras nodrošina iespēju apskatīt šķidro kristālu ekrānā no citiem avotiem saņemtus attēlus.”

10

KN skaidrojumi (OV 2011, C 137, 1. lpp.) attiecas uz KN redakcijā, kas izriet no Komisijas Regulas (ES) Nr. 861/2010 (2010. gada 5. oktobris) (OV 2010, L 284, 1. lpp.). No Regulas Nr. 861/2010 un Īstenošanas regulas Nr. 1001/2013 izrietošais KN 8525 pozīcijas un apakšpozīciju 85258019, 85258030, 85258091 un 85258099 formulējums ir identisks. KN skaidrojumi attiecībā uz šīm pozīcijām un apakšpozīcijām ir formulēti šādi:

“8525

“Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra, kas ietver vai neietver uztveršanas, skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru; televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras

[..]

8525 80 11 līdz 8525 80 99

Televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras

Skat. 8525 pozīcijas HS skaidrojumu (B) punktu.

Šajās apakšpozīcijās neietilpst elektroniskas lasošas ierīces redzes invalīdiem (skat. 8543 70 90apakšpozīcijas skaidrojumus).

8525 80 30

Digitālās fotokameras

Ar šajā apakšpozīcijā ietvertajām digitālajām fotokamerām nekustīgu attēlu vienmēr iespējams saglabāt gan iekšējā atmiņā, gan maināmā datu nesējā.

Lielākā daļa šajā apakšpozīcijā minēto kameru projektētas kā tradicionāli fotoaparāti, un tām nav atvāžama skatu meklētāja.

Šīm kamerām var būt arī videoieraksta funkcija, kas ļauj uzņemt videosižetu.

Kameras tiek klasificētas šajā apakšpozīcijā, ja vien tās nespēj, izmantojot maksimālo uzglabājamo datu ietilpību, ierakstīt atsevišķu vismaz 30 minūšu garu videosižetu, kura ieraksta kvalitāte ir 800 × 600 pikseļi (vai vairāk) pa 23 kadriem sekundē (vai vairāk).

Salīdzinot ar apakšpozīcijās 8525 80 91 un 8525 80 99 minētajām videokamerām, daudzas digitālās fotokameras (ja tās izmanto kā videokameras) nenodrošina optiskās tālummaiņas funkciju video ieraksta laikā. Neatkarīgi no atmiņas apjoma dažu veidu kameras pēc noteikta laikposma automātiski pārtrauc videoierakstu.

8525 80 91

un

8525 80 99

Videokameras

Ar šajās apakšpozīcijās ietvertajām videokamerām videosižetus vienmēr iespējams ierakstīt gan iekšējā atmiņā, gan maināmā datu nesējā.

[..]

Šīm digitālajām videokamerām var būt nekustīga attēla saglabāšanas funkcija.

Digitālās fotokameras netiek klasificētas šajās apakšpozīcijās, ja tās nespēj, izmantojot maksimālo uzglabājamo datu ietilpību, ierakstīt atsevišķu vismaz 30 minūšu garu videosižetu, kura ieraksta kvalitāte ir 800 × 600 pikseļi (vai vairāk) pa 23 kadriem sekundē (vai vairāk).”

Īstenošanas regula Nr. 113/2014

11

Ar Īstenošanas regulu Nr. 113/2014 tās pielikuma 1. ailē minētās preces tiek klasificētas KN. Šīs tabulas 2. ailē ir norādīti atbilstīgie KN kodi saskaņā ar minētās tabulas 3. ailē minēto pamatojumu. Attiecībā uz KN apakšpozīciju 85258019 šīs regulas pielikumā ietvertajā tabulā ir paredzēts:

Taisnstūrveida aparāts (t.s. “liela ātruma kamera”), kas ietver lēcu un elektroshēmas un kā izmēri ir apmēram 12 × 12 × 11 cm.

Kamerai ir 2 GB energoatkarīga iekšējā atmiņa, kurā var īslaicīgi glabāt attēlus sekvencē ar maksimālo ilgumu 1,54 sekundes pie ātruma 1000 kadri sekundē (fps) ar maksimālo izšķirtspēju. Tiklīdz kameru izslēdz, uzņemtie attēli zūd.

Lai kameru darbinātu un ierakstītu attēlus automātiskās datu apstrādes iekārtā, kamera ar kabeli ir jāpievieno automātiskas datu apstrādes iekārtai.

Tā ir aprīkota ar CMOS sensoru ar globālo elektronisko momentuzņēmuma aizslēgu, ko sauc arī par “īslaicīgo zibspuldzi”jeb “stroboskopisko uzņemšanu”.

Ir paredzēts, ka kamera var uzņemt attēlu sekvenci ar aizslēga ātrumu no 60 līdz 1 000kadriem sekundē (fps) ar maksimālo izšķirtspēju 1 024 × 1 024 pikseļi vai 109 500 fps ar zemāku izšķirtspēju – 128 × 16 pikseļi. Iegūtos attēlus var apskatīt atsevišķi vai atskaņot kā video, piemēram, palēnināti.

Attēlus var analizēt laboratorijā vai līdzīgā vidē, lai pētītu, piemēram, parādības, kam raksturīgs ārkārtīgi liels ātrums, kā sadursmes testos autobūves nozarē.

8525 80 19

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 8525, 8525 80 un 8525 80 19formulējumu.

Īslaicīgā uzglabāšana energoatkarīgajā atmiņā nav uzskatāma par ierakstu kamerā, jo pēc kameras izslēgšanas attēli zūd. Tādēļ nav iespējama klasificēšana ne apakšpozīcijā 8525 80 30 pie digitālajām fotokamerām, ne arī apakšpozīcijā 8525 80 91 pie videokamerām, kas spēj ierakstīt tikai ar televīzijas kameru uzņemtu skaņu un attēlus (sk. arī harmonizētās sistēmas skaidrojumus par pozīciju 8525, B grupa, pirmā un piektā daļa).

Tādēļ aparāts klasificējams ar KN kodu 8525 80 19 pie citādām televīzijas kamerām (sk. arī harmonizētās sistēmas skaidrojumus par pozīciju 8525, B grupa, ceturtā daļa).

Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

12

2009. gada 12. maijāVision Research vērsās pie inspektora, lūdzot sniegt saistošu izziņu par tarifu (turpmāk tekstā – “izziņa”) attiecībā uz kameru “Phantom V7.3”. Savā lūgumā prasītāja norādīja, ka šī kamera būtu jāklasificē KN apakšpozīcijā 85258030 kā digitālā fotokamera.

13

Tomēr 2014. gada 7. novembrī izdotajā izziņā inspektors minēto kameru klasificēja KN apakšpozīcijā 85258019“citādas televīzijas kameras”. Šajā saistībā inspektors pamatojās uz KN 1. un 6. vispārīgo interpretācijas noteikumu, Īstenošanas regulu Nr. 113/2014, kuru tas pēc analoģijas uzskatīja par piemērojamu šai kamerai, kā arī uz KN pozīciju 8525, 852580 un 85258019 formulējumu. Viņaprāt, minētās klasifikācijas nolūkā neesot nozīmes tam, ka opcijas veidā ir paredzēta iespēja pievienot kamerai ārēju atmiņu, jo izziņa ir pieprasīta kamerai bez šīs opcijas veidā pievienojamās atmiņas.

14

Par izziņu Vision Research iesniedza inspektoram sūdzību, kurš to noraidīja kā nepamatotu. Pēc tam prasītāja par inspektora lēmumu vērsās ar prasību iesniedzējtiesā, lūdzot attiecīgo kameru klasificēt KN apakšpozīcijā 85258030.

15

Iesniedzējtiesas skatījumā, attiecīgā kamera ir “liela ātruma kamera”. Kameru izmantojot, tā tiek savienota ar automātiskās datu apstrādes ierīci, ko izmanto kameras vadībai. Šī kamera sekundes laikā uzņem lielu skaitu digitālu fotoattēlu. Pēc uzņemšanas šie fotoattēli tiek saglabāti minētās kameras tā sauktajā energoatkarīgajā atmiņā. Tas nozīmē, ka, uzņemot jaunus fotoattēlus vai izslēdzot kameru, saglabātie fotoattēli tiek izdzēsti no šīs iekšējās atmiņas. Energoatkarīgās atmiņas ietilpība ir vismaz 1496 MB, un tā var būt arī 8, 16 vai 32 GB. Pati kamera nav aprīkota ar iespēju, piemēram, izmantojot LCD ekrānu, apskatīt atmiņā saglabātos fotoattēlus. Ievešanas brīdī šī kamera ir aprīkota ar izeju, ko var izmantot, lai ar kabeļa palīdzību pievienotu energoneatkarīgu ārējo atmiņu (non‑volatile flash memory), kurā fotoattēlus ir iespējams saglabāt uz ilgāku laiku. Izmantojot kabeli, šo kameru var savienot arī ar automātiskās datu apstrādes iekārtu, lai tajā saglabātu fotoattēlus. Tā nenodrošina iespēju ievietot tajā (energoneatkarīgu) atmiņas karti vai šāda veida moduli.

16

Iesniedzējtiesa uzskata, pirmkārt, ka Īstenošanas regulas Nr. 113/2014 pielikumā, apakšpozīcijā 85258019 ir norādīta šai kamerai pielīdzināma prece, un tādēļ pēc analoģijas esot jāpiemēro šī apakšpozīcija. Tā atgādina, ka atbilstoši minētājā regulā izmantotās klasifikācijas pamatojumam Eiropas Komisija neuzskata īslaicīgu saglabāšanu energoatkarīgā atmiņā par ierakstīšanu kamerā, jo attēli pēc kameras izslēgšanas tiek zaudēti. Piemērojot šo regulu, minētā kamera esot klasificējama KN apakšpozīcijā 85258019 kā cita televīzijas kamera.

17

Otrkārt, iesniedzējtiesa tomēr arī uzskata, ka, piemērojot HS un KN skaidrojumus attiecībā uz KN apakšpozīciju 85258030, minētā kamera, ar kuru ir iespējams, kaut īslaicīgi, tās energoatkarīgajā atmiņā glabāt attēlus, būtu klasificējama nevis kā televīzijas kamera, bet gan kā digitālā fotokamera. Šīs tiesas skatījumā, no minētajiem skaidrojumiem izrietot, ka televīzijas kameru un digitālo fotokameru atšķirība izpaužoties faktā, ka atšķirībā no digitālajām fotokamerām televīzijas kamerās nav iespējams glabāt attēlus. Iesniedzējtiesa arī norāda, ka no minētajiem skaidrojumiem neizrietot nekādas prasības attiecībā uz kameras ieraksta saglabāšanas ilgumu.

18

Visbeidzot, iesniedzējtiesa uzskata, ka abas izklāstītās pieejas neesot savstarpēji savienojamas. Tādēļ tā vēlas noskaidrot, vai Komisija, Īstenošanas regulas Nr. 113/2014 pielikuma pamatojumā neuzskatīdama kameras īslaicīgu glabāšanu energoatkarīgā atmiņā par ierakstu, nav ierobežojusi KN apakšpozīcijas 85258030 piemērošanas jomu. Ja atbilde ir apstiprinoša, tad Komisija esot pārsniegusi savu kompetenci, kas tai ir piešķirta ar Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ar kuru tai ir tiesības vienīgi precizēt pozīcijas saturu, nevis to grozīt.

19

Šajos apstākļos rechtbank Noord‑Holland (Ziemeļholandes tiesa, Nīderlande) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Īstenošanas regula (ES) Nr. 113/2014 ir spēkā, ja ir pareizs [rechtbank Noord‑Holland (Ziemeļholandes tiesa)] pagaidu novērtējums, ka [KN] apakšpozīcija 85258030 ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā apakšpozīcijā ir klasificējama [strīdus] kamera, kas ir aprīkota ar energoatkarīgu atmiņu tādējādi, ka tālākās attēlu uzņemšanas vai kameras izslēgšanas rezultātā kamerā ierakstītie attēli tiek izdzēsti?”

Par prejudiciālo jautājumu

20

Uzdodama jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai KN apakšpozīcija 85258030 ir jāinterpretē tādējādi, ka šī apakšpozīcija attiecas uz tādu kameru kā pamatlietā aplūkotā, ar kuru ir iespējams uzņemt lielu skaitu fotoattēlu sekundē un tos saglabāt kameras energoatkarīgajā iekšējā atmiņā, no kuras, izslēdzot kameru, tie tiek izdzēsti, un apstiprinošas atbildes gadījumā, vai Īstenošanas regula Nr. 113/2014, ciktāl tā pēc analoģijas ir piemērojama šādai kamerai, ir spēkā.

21

Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu, pirmkārt, ir jāsniedz attiecīgo KN pozīciju un apakšpozīciju interpretācija, lai strīdus kameru varētu klasificēt KN.

22

Šajā ziņā atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai tiesiskās noteiktības un pārbaužu atvieglošanas interesēs izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijas ziņā vispārīgi ir rodams attiecīgās preces objektīvajās pazīmēs un īpašībās, kas definētas KN pozīcijas formulējumā un sadaļu vai nodaļu skaidrojumos (spriedums, 2017. gada 26. aprīlis, Stryker EMEA Supply Chain Services, C‑51/16, EU:C:2017:298, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Tiesa arī ir nospriedusi, ka gan Komisijas izstrādātajiem KN skaidrojumiem, gan PMO pieņemtajiem HS skaidrojumiem ir svarīga nozīme, interpretējot dažādu tarifu pozīciju piemērojamību, lai arī šiem skaidrojumiem nav juridiski saistoša spēka. Ar KN skaidrojumiem HS skaidrojumi netiek aizstāti, bet papildināti, un abi skaidrojumi ir aplūkojami kopā (spriedums, 2009. gada 19. februāris, Kamino International, C‑376/07, EU:C:2009:105, 47. un 48. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

24

Šajā gadījumā, pirmkārt, ir jāpārbauda, vai pamatlietā aplūkotās kameras pazīmes, kuras ir norādītas lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, atbilst KN apakšpozīcijas 85258019 vai KN apakšpozīcijas 85258030 pazīmēm.

25

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka KN 85. nodaļā ir ietverta pozīcija 8525 “Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra, kas ietver vai neietver uztveršanas, skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru; televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras”. KN apakšpozīcijas 852580 nosaukums ir “Televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras”. KN apakšpozīcijas 85258019 formulējumā ir ietverts tikai viens jēdziens “citādas”, savukārt KN apakšpozīcijas 85258030 formulējumā ir ietverta vienīgi frāze “digitālās fotokameras”.

26

Attiecībā uz pamatlietā aplūkotās kameras pazīmēm no šī sprieduma 15. punktā minētajiem iesniedzējtiesas faktu konstatējumiem izriet, ka ar šo kameru vienā sekundē var uzņemt lielu skaitu digitālu fotoattēlu. Šie fotoattēli tiek ierakstīti minētās kameras energoatkarīgajā atmiņā, kur tie glabājas tik ilgi, kamēr kamera ir ieslēgta, vai līdz brīdim, kad tiek uzņemti jauni fotoattēli.

27

Tādēļ ir jākonstatē, ka nekustīgu attēlu uzņemšanas funkcijas dēļ strīdus kamera atbilst digitālo fotokameru parastajām pazīmēm. Līdz ar to šīs kameras objektīvās pazīmes un īpašības atbilst tām, kas ir noteiktas KN apakšpozīcijas 85258030 formulējumā.

28

Otrkārt, nākas konstatēt, ka saskaņā ar šai apakšpozīcijai atbilstošajiem KN skaidrojumiem ar digitālajām fotokamerām vienmēr ir iespējams ierakstīt nekustīgus attēlus vai nu iekšējā atmiņā, vai maināmā datu nesējā, savukārt HS skaidrojumos ir norādīts, ka minētās ierīces attēlus saglabā iebūvētā atmiņas ierīcē vai ārējā ieraksta nesējā.

29

Attiecībā uz televīzijas kamerām KN skaidrojumos ir ietverta atsauce uz HS pozīcijas Nr. 8525 skaidrojumu (B) punktu, kurā ir noteikts, ka ar šajā grupā ietilpstošajām kamerām ir iespējams uzņemt attēlus un tos pārvērst elektroniskā signālā, kas videoattēla veidā tiek nosūtīts uz vietu ārpus kameras, lai to apskatītu vai ierakstītu attālināti (televīzijas kameras), vai kas tiek ierakstīts kamerā kā nekustīgi vai kustīgi attēli (piemēram, digitālās fotokameras un videokameras). Tāpat arī HS skaidrojumos ir precizēts, ka televīzijas kamerām nav iebūvētas ierīces attēlu ierakstīšanai.

30

No tā izriet, ka izšķirošais elements, lai nošķirtu KN apakšpozīcijā 85258030 ietvertās digitālās fotokameras no KN apakšpozīcijā 85258019 ietvertajām televīzijas kamerām, ir digitālo fotokameru spēja ierakstīt nekustīgus attēlus iekšējā atmiņā vai citā iekšējā glabāšanas ierīcē.

31

Šajā lietā ir jānorāda, ka ar strīdus kameru ir iespējams ierakstīt attēlus energoatkarīgajā iekšējā atmiņā.

32

Taču ir jākonstatē arī, ka nedz KN, ne HS skaidrojumos nav precizēts iekšējās atmiņas vai skaidrojumos minēto glabāšanas ierīču veids, īpašības vai citas pazīmes.

33

Ņemot vērā, ka nav precizēts, tieši cik ilgtspējīgai ir jābūt šādai iekšējai atmiņai vai glabāšanas ierīcei, ar strīdus kameru veiktā attēlu ierakstīšana iekšējā energoatkarīgajā atmiņā ir jāuzskata par ierakstīšanu šo skaidrojumu izpratnē, un nav nozīmes tam, ka, kameru izslēdzot vai uzņemot jaunus kadrus, ierakstītie attēli tiek izdzēsti.

34

No tā izriet, ka pamatlietā aplūkotās kameras, ar kurām ir iespējams ierakstīt attēlus energoatkarīgajā iekšējā atmiņā, nevar klasificēt KN apakšpozīcijā 85258019 kā “citādas televīzijas kameras”, jo šādas kameras nav aprīkotas ar attēlu ierakstīšanas ierīci.

35

Komisija uzskata, ka pamatlietā aplūkotā kamera esot klasificējama kā televīzijas kamera tādēļ, ka ar to uzņemtos attēlus ir iespējams aplūkot kā videofilmu.

36

Šajā ziņā ir jānorāda, ka, ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, šāda klasifikācija ir izslēgta. Vienlaikus, tā kā atbilstoši tiesvedības rakstveida un mutvārdu daļā Tiesai sniegtajai informācijai nevar tikt izslēgts, ka ar attiecīgo kameru ierakstītos attēlus tik tiešām ir iespējams aplūkot kā videofilmu, ir jāpārbauda, vai minētā kamera ir klasificējama KN apakšpozīcijā 85258091 vai apakšpozīcijā 85258099 kā videokamera. Lai arī iesniedzējtiesa nav norādījusi uz šīm apakšpozīcijām, Tiesai no visas informācijas, ko tai ir iesniegusi valsts tiesa, tostarp no lēmuma lūgt prejudiciālu nolēmumu pamatojuma, ir tiesības izdalīt tos Savienības tiesību elementus, kuriem ir nepieciešama interpretācija, ņemot vērā strīda priekšmetu (spriedums, 2017. gada 19. oktobris, Otero Ramos, C‑531/15, EU:C:2017:789, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

Šajā ziņā atbilstoši KN skaidrojumiem attiecībā uz KN apakšpozīcijām 85258091 un 85258099 videokameras ir aprīkotas ar iekšējo atmiņu un ar tām var ierakstīt gan videosižetus, gan nekustīgus attēlus.

38

Tomēr atbilstoši tiem pašiem skaidrojumiem digitālās fotokameras netiek iekļautas šajā apakšpozīcijā tādā gadījumā, ja ar tām nav iespējams ierakstīt vismaz 30 minūšu garu videosižetu. No lēmumā lūgt prejudiciālu nolēmumu sniegtās informācijas izriet, ka strīdus kamerai šādas funkcijas nav. Saskaņā ar šo informāciju ar strīdus kameru iekšējā atmiņā ir iespējams ierakstīt sērijveida attēlus, kas uzņemti ne ilgāk kā 6,12 sekundes ar ātrumu apmēram 6688 attēli sekundē, kas ir daudz mazāk nekā minētais 30 minūšu videosižets. Tādējādi to nevar klasificēt ne KN apakšpozīcijā 85258091, ne apakšpozīcijā 85258099.

39

No tā izriet, ka šī kamera ir jāklasificē KN apakšpozīcijā 85258030.

40

Otrkārt, attiecībā uz Īstenošanas regulas Nr. 113/2014 spēkā esamības pārbaudi ir jānorāda pirmām kārtām, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru klasifikācijas regula ir vispārpiemērojama, jo tā attiecas nevis uz kādu konkrētu saimnieciskās darbības subjektu, bet gan uz visu Muitas kodeksa komitejas izpētītajai precei identisku preču kopumu. Tādēļ, lai, interpretējot klasifikācijas regulu, noteiktu tās piemērošanas jomu, jāņem vērā arī tās pamatojuma izklāsts (spriedums, 2017. gada 22. marts, GROFA u.c., C‑435/15 un C‑666/15, EU:C:2017:232, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

41

Šajā lietā Īstenošanas regulas Nr. 113/2014 mērķis ir klasificēt KN apakšpozīcijā 85258019 preces, kuras atbilst visām pazīmēm, kas norādītas minētās regulas pielikumā ietvertās tabulas 1. ailē. Šādi raksturotai precei ir 2 GB energoatkarīga iekšējā atmiņa, kurā var īslaicīgi glabāt attēlus sekvencē ar maksimālo ilgumu 1,54 sekundes ar ātrumu 1000 kadri sekundē un kamera var uzņemt attēlu sekvenci ar aizslēga ātrumu no 60 līdz 1000 kadriem sekundē ar maksimālo izšķirtspēju (1024 × 1024 pikseļi) vai 109500 kadri sekundē ar zemāku izšķirtspēju (128 × 16 pikseļi), un tās izmēri ir 12 × 12 × 11 cm.

42

Tomēr pamatlietā, kā izriet no Vision Research lūguma izsniegt izziņu, attiecīgā kamera ir aprīkota ar vismaz 1496 MB atmiņu un ar to ir iespējams uzņemt secīgu attēlu sēriju – līdz 6688 fotoattēliem sekundē ar 800 × 600 pikseļu izšķirtspēju un krāsu maksimālo dziļumu 14 biti.

43

Salīdzinot Īstenošanas regulā Nr. 113/2014 norādīto kameru pazīmes ar pamatlietā aplūkotās kameras pazīmēm, ir jāsecina, ka šīs ierīces nav identiskas un līdz ar to minētā regula nav tieši piemērojama strīdus kamerai.

44

Tomēr otram kārtām ir jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, ja klasifikācijas regula nav tieši piemērojama precēm, kas ir nevis identiskas, bet gan tikai līdzīgas precei, kura ir šīs regulas priekšmets, tad minētā regula ir piemērojama šādām precēm pēc analoģijas. Šādā gadījumā pietiek ar to vien, ka klasificējamās preces un klasifikācijas regulā paredzētās preces ir pietiekami līdzīgas (šajā ziņā skat. spriedumu, 2017. gada 22. marts, GROFA u.c., C‑435/15 un C‑666/15, EU:C:2017:232, 37. un 38. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

45

No Tiesas judikatūras izriet, ka klasifikācijas regulas, kāda ir Regula Nr. 113/2014, piemērošanā pēc analoģijas precēm, kas ir analogas tām, uz ko attiecas šī regula, ir jāizmanto KN saskanīga interpretācija un vienlīdzīga attieksme pret saimnieciskās darbības subjektiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 13. jūlijs, Anagram International, C‑14/05, EU:C:2006:465, 32. punkts).

46

Īstenošanas regulā Nr. 113/2014 norādīto aparātu pazīmes un objektīvās īpašības ir līdzīgas pamatlietā aplūkotajai kamerai. Ar šiem aparātiem, tāpat kā ar strīdus kameru, ir iespējams uzņemt lielu skaitu digitālu fotoattēlu sekundē, tie ir aprīkoti ar CMOS momentuzņēmuma aizslēgu un energoatkarīgu iekšējo atmiņu, no kuras, kameru izslēdzot, attēli tiek dzēsti, un šos aparātus var izmantot, lai pētītu parādības, kam ir raksturīgs ārkārtīgi liels ātrums.

47

No tā izriet, ka Īstenošanas regula Nr. 113/2014 pēc analoģijas ir piemērojama pamatlietā aplūkotajai kamerai un ka tādējādi ir jāpārbauda šīs regulas spēkā esamība.

48

Šajā ziņā ir jānorāda, ka Eiropas Savienības Padome attiecībā uz KN piemērošanu ir piešķīrusi Komisijai plašu rīcības brīvību, lai tā, sadarbojoties ar dalībvalstu muitas dienestu ekspertiem, varētu precizēt to tarifa pozīciju saturu, kas ir jāņem vērā, klasificējot noteiktu preci. Tomēr Komisijas pilnvaras noteikt Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētos pasākumus, piemēram, preču klasifikāciju, neļauj tai izdarīt grozījumus to tarifu pozīciju saturā, kas izveidotas, pamatojoties uz HS, kura ir ieviesta ar starptautisko konvenciju par HS un kuras piemērojamību Savienība saskaņā ar šīs konvencijas 3. pantu ir apņēmusies negrozīt (spriedums, 2015. gada 12. februāris, Raytek un Fluke Europe, C‑134/13, EU:C:2015:82, 29. punkts).

49

Šajā gadījumā ar Īstenošanas regulu Nr. 113/2014 KN apakšpozīcijā 85258019 tiek klasificētas “liela ātruma kameras”. Šī klasifikācija ir balstīta uz pamatojumu, atbilstoši kuram “īslaicīgā uzglabāšana energoatkarīgajā atmiņā nav uzskatāma par ierakstu kamerā, jo pēc kameras izslēgšanas attēli zūd”. Tomēr, kā izriet no šī sprieduma 30. un 33. punkta, digitālo fotokameru spēja ierakstīt nekustīgus attēlus iekšējā atmiņā ir uzskatāma par būtisku pazīmi precēm, uz kurām attiecas KN tarifu apakšpozīcija 85258030, neatkarīgi no tā, vai šāda ierakstīšana ir īslaicīga vai pastāvīga.

50

Tā kā, pretēji tam, kas izriet no KN apakšpozīcijas 85258030, ar Īstenošanas regulu Nr. 113/2014 aparāti, ar kuriem attēli tiek īslaicīgi ierakstīti energoatkarīgajā atmiņā, tiek izslēgti no šīs apakšpozīcijas un līdz ar to “liela ātruma kameras” tiek klasificētas KN apakšpozīcijā 85258019, šī Īstenošanas regula nav saderīga ar KN apakšpozīcijas 85258030 piemērojamību.

51

No iepriekš izklāstītā izriet, ka, pieņemot Īstenošanas regulu Nr. 113/2014, Komisija ir grozījusi KN apakšpozīcijas 85258030 piemērojamību, to sašaurinot. Tādējādi Komisija ir pārsniegusi kompetenci, kas tai ir piešķirta ar Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

52

Tādēļ ir jākonstatē, ka, tā kā Īstenošanas regula Nr. 113/2014 pēc analoģijas ir piemērojama precēm ar tādām pašām pazīmēm kā pamatlietā aplūkotajai kamerai, šī regula nav spēkā.

53

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka KN apakšpozīcija 85258030 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas uz tādu kameru kā pamatlietā aplūkotā, ar kuru ir iespējams uzņemt lielu skaitu fotoattēlu sekundē un tos saglabāt kameras energoatkarīgajā iekšējā atmiņā, no kuras, izslēdzot kameru, tie tiek izdzēsti, un Īstenošana regula Nr. 113/2014, ciktāl tā pēc analoģijas ir piemērojama precēm ar tādām pašām pazīmēm kā minētajai kamerai, nav spēkā.

Par tiesāšanās izdevumiem

54

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:

 

Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 85258030, kas noteikta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, redakcijā, kas izriet no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1001/2013 (2013. gada 4. oktobris), ir jāinterpretē tādējādi, ka tā attiecas uz tādu kameru kā pamatlietā aplūkotā, ar kuru ir iespējams uzņemt lielu skaitu fotoattēlu sekundē un tos saglabāt kameras energoatkarīgajā iekšējā atmiņā, no kuras, izslēdzot kameru, tie tiek izdzēsti, un Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 113/2014 (2014. gada 4. februāris) par dažu preču klasifikāciju Kombinētajā nomenklatūrā, tā kā tā pēc analoģijas ir piemērojama precēm ar tādām pašām pazīmēm kā minētajai kamerai, nav spēkā.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – holandiešu.