Lieta C‑335/17

Neli Valcheva

pret

Georgios Babanarakis

(Varhoven kasatsionen sad lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Regula (EK) Nr. 2201/2003 – Piemērošanas joma – “Saskarsmes tiesību” jēdziens – 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 2. panta 7. un 10. punkts – Vecvecāku saskarsmes tiesības

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 31. maija spriedums

Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Piemērošanas joma – “Saskarsmes tiesību” jēdziens – Vecvecāku saskarsmes tiesības ar saviem mazbērniem – Iekļaušana

(Padomes Regulas Nr. 2201/2003 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 2. panta 7. un 10. punkts)

Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 7. un 10. punktā minētais “saskarsmes tiesību” jēdziens ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver vecvecāku saskarsmes tiesības ar saviem mazbērniem.

Šis jēdziens ir jāinterpretē autonomi, ņemot vērā tā formulējumu, Regulas Nr. 2201/2003 sistēmu un mērķus, it īpaši ievērojot šīs regulas sagatavošanas darbus, kā arī citus Savienības tiesību un starptautisko tiesību aktus.

Saskaņā ar minētās regulas preambulas 5. apsvērumu tā attiecas uz “visiem” lēmumiem par vecāku atbildību. To skaitā un saskaņā ar šīs regulas preambulas 2. apsvērumu saskarsmes tiesības ir uzskatāmas par prioritāti.

No Komisijas 2001. gada 27. marta darba dokumenta par lēmumu par vecāku atbildību savstarpēju atzīšanu (COM(2001) 166 final) izriet, ka Savienības likumdevējs ir uzdevis jautājumu, kuras personas var īstenot vecāku atbildību vai izmantot saskarsmes tiesības. Savienības likumdevējs galu galā izvēlējās variantu, saskaņā ar kuru neviens noteikums nedrīkstētu ierobežot to personu loku, kas var īstenot vecāku atbildību vai izmantot saskarsmes tiesības.

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 65. punktā, ņemot vērā ar Regulu Nr. 2201/2003 saistītos sagatavošanas darbus, ir jāuzskata, ka Savienības likumdevējs ir vēlējies paplašināt Padomes Regulas (EK) Nr. 1347/2000 (2000. gada 29. maijs) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem (OV 2000, L 160, 19. lpp.) piemērošanas jomu, kas attiecās tikai uz strīdiem saistībā ar vecākiem, un ka likumdevējs paredzēja visus lēmumus par vecāku atbildību un līdz ar to par saskarsmes tiesībām neatkarīgi no to personu statusa, kas šīs tiesības var izmantot, vienlaikus neizslēdzot vecvecākus.

Vēl būtu jāuzsver, ka, lai arī saskarsmes tiesības neattiecas uz visām personām, jautājumus par šīm tiesībām varētu izskatīt ne tikai tiesa, kura ir izraudzīta saskaņā ar Regulu Nr. 2201/2003, bet arī ar citas tiesas, kuras uzskata, ka tām ir jurisdikcija saskaņā ar starptautiskajām privāttiesībām. Pastāvētu risks, ka tiek pieņemti pretrunīgi vai pat nesavienojami lēmumi, jo bērna tuviniekam piešķirtās saskarsmes tiesības varētu nelabvēlīgi ietekmēt tādas personas saskarsmes tiesības, kurai ir piešķirta vecāku atbildība.

Tāpēc, lai izvairītos no pretrunīgu pasākumu noteikšanas un ievērotu bērna interešu prioritāti, būtu svarīgi, lai par saskarsmes tiesībām lemtu viena un tā pati tiesa, tātad principā – bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesa.

(skat. 19., 29.–32., 35.–37. punktu un rezolutīvo daļu)