–

Verbraucherzentrale Baden-Württemberg eV vārdā – B. Stillner, Rechtsanwalt,

–

Germanwings GmbH vārdā – P. Baukelmann un N. Tretter, Rechtsanwälte,

–

Eiropas Komisijas vārdā – W. Mölls un F. Wilman, pārstāvji,

1

Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV 2008, L 293, 3. lpp.) 2. panta 18) punkta un 23. panta 1. punkta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Germanwings GmbH un Verbraucherzentrale Baden-Württemberg eV (Bādenes-Virtembergas federālās zemes patērētāju apvienība, Vācija; turpmāk tekstā – “Verbraucherzentrale”) par Germawings lidojumam no Londonas (Apvienotā Karaliste) uz Štutgarti (Vācija) norādīto gaisa pārvadājumu maksu sterliņu mārciņās.

3

Regulas Nr. 1008/2008 16. apsvērums ir formulēts šādi:

“Klientiem vajadzētu būt iespējai faktiski salīdzināt dažādu aviosabiedrību gaisa pārvadājumu cenas. Tādēļ gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, ko sāk Kopienā, vienmēr būtu jānorāda galīgā cena, kas jāmaksā klientam, ieskaitot visus nodokļus, nodevas un maksas. Tāpat Kopienas gaisa pārvadātājus aicina norādīt galīgo cenu to veiktiem gaisa pārvadājumiem no trešajām valstīm uz Kopienu.”

4

Šīs regulas 1. panta “Priekšmets” 1. punktā ir paredzēts:

“Ar šo regulu reglamentē Kopienas gaisa pārvadātāju licencēšanu, Kopienas gaisa pārvadātāju tiesības veikt gaisa pārvadājumus Kopienā un cenu noteikšanu gaisa pārvadājumiem Kopienā.”

5

Minētās regulas 2. pantā “Definīcijas” tostarp ir paredzēts:

“Šajā regulā:

[..]

6

Šīs pašas regulas 22. panta “Cenu noteikšanas brīvība” 1. punktā ir noteikts:

“Neskarot 16. panta 1. punktu, Kopienas gaisa pārvadātāji un, pamatojoties uz savstarpējības principu, trešo valstu gaisa pārvadātāji brīvi nosaka gaisa pārvadājumu maksas un gaisa pārvadājumu tarifus gaisa pārvadājumiem Kopienā.”

7

Regulas Nr. 1008/2008 23. panta “Informācija un nediskriminēšana” 1. punktā ir noteikts:

“Publiski pieejamajās gaisa pārvadājumu maksās un gaisa pārvadājumu tarifos gaisa pārvadājumu pakalpojumiem no lidostas tādas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas Līgums – šīs maksas un šos tarifus jebkādā veidā piedāvājot vai publicējot, tostarp internetā –, ir iekļauti arī piemērojamie nosacījumi. Vienmēr norāda galīgo cenu, kas jāmaksā, un tajā ir ierēķināta gaisa pārvadājuma maksa vai gaisa pārvadājuma tarifs, kā arī uzliktie nodokļi un maksājumi, papildmaksājumi un maksas, kuras ir obligātas un paredzamas publicēšanas brīdī. Papildus galīgajai cenai norāda vismaz šādus datus:

ja pozīcijas, kas norādītas b), c) un d) apakšpunktā, ir pievienotas gaisa pārvadājuma maksai vai gaisa pārvadājuma tarifam. Informāciju par neobligātiem cenas pielikumiem paziņo skaidri, pārskatāmi un precīzi jebkura rezervēšanas procesa sākumā, un klients izdara izvēli, piekrītot veikt attiecīgos maksājumus.”

8

Germanwings ir gaisa pārvadātājs, kas reģistrēts Vācijā.

9

2014. gada septembra sākumā kāds klients, kurš atradās Vācijā, interneta vietnē “www.germanwings.de”, kuru administrē Germanwings, iegādājās lidojumu no Londonas uz Štutgarti.

10

Šajā interneta vietnē šī lidojuma cena bija norādīta vienīgi sterliņu mārciņās. Turklāt pēc attiecīgā lidojuma rezervācijas klients saņēma rēķinu, kurā minētā cena, kā arī citas izmaksas bija norādītas sterliņu mārciņās.

11

Uzskatot, ka šāda prakse ir atzīstama par negodīgu rīcību un ka cenai ir jābūt norādītai euro, minētā klienta informētā Verbraucherzentrale cēla prasību Landgericht Köln (Ķelnes apgabaltiesa, Vācija) pret Germanwings par šīs rīcības izbeigšanu, ko attiecīgā tiesa apmierināja.

12

Germanwings par šo nolēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Oberlandesgericht Köln (Federālās zemes Augstākā tiesa Ķelnē, Vācija), kura, pamatojoties uz to, ka Regulā Nr. 1008/2008 nav paredzēts aizliegums gaisa pārvadātājiem norādīt gaisa pārvadājumu maksas citā valūtā, nevis euro, tika apmierināta.

13

Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa), izskatot revīzijas sūdzību par apelācijas instancē pieņemto spriedumu, uzskata, ka pamatlietas strīda risinājums ir atkarīgs no Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta un 2. panta 18) punkta interpretācijas.

14

Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, pirmkārt, vai šīs regulas 23. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadājumu maksām par gaisa pārvadājumiem Kopienā, ja tās netiek izteiktas euro, ir jābūt izteiktām noteiktā vietējā valūtā, vai arī gaisa pārvadātājiem ir tiesības izvēlēties attiecīgo vietējo valūtu konkrētajā gadījumā.

15

Iesniedzējtiesa norāda, ka tēzi, saskaņā ar kuru gaisa pārvadātāji ir brīvi noteikt gaisa pārvadājumu maksas to izvēlētajā vietējā valūtā, a priori apstiprina, no vienas puses, pienākuma norādīt gaisa pārvadājumu maksas noteiktā valūtā neesamība, kas tieši izriet no Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta, un, no otras puses, minētās regulas 22. panta 1. punkta formulējums, kurā ir paredzēts, ka gaisa pārvadātāji principā brīvi nosaka gaisa pārvadājumu maksas gaisa pārvadājumiem Kopienā. Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka Regulas Nr. 1008/2008 mērķis saskaņā ar tās 16. apsvērumu ļaut klientiem faktiski salīdzināt dažādu aviosabiedrību noteiktās gaisa pārvadājumu pakalpojumu cenas tiktu apdraudēts, ja gaisa pārvadātājiem tiktu piešķirta tāda mēroga rīcības brīvība.

16

Otrkārt, gadījumā, ja Tiesa uzskatītu, ka norādāmajām gaisa pārvadājumu maksām, ja tās netiek izteiktas euro, ir jābūt norādītām noteiktā vietējā valūtā, iesniedzējtiesa būtībā vēlās noskaidrot minētās regulas 2. panta 18) punktā ietvertā “vietējās valūtas” jēdziena interpretāciju, it īpaši gadījumā, ja vienā dalībvalstī reģistrēts gaisa pārvadātājs internetā piedāvā klientam gaisa pārvadājumu ar izlidošanas vietu citā dalībvalstī, kuras valūta nav euro.

17

Iesniedzējtiesas ieskatā pastāv vairākas vietējas valūtas, kas varētu būt atbilstošas šajā situācijā, proti, tā valūta, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis dalībvalstī, kurā reģistrēts attiecīgais gaisa pārvadātājs, valūta, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis dalībvalstī, kur atrodas klients, valūta, uz kuru norāda “interneta vietnes, kurā tiek publicēts gaisa pārvadātāja piedāvājums, pirmā līmeņa domēns”, vai arī valūta, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis dalībvalstī, no kuras tiek veikta attiecīgā reisa izlidošana.

18

Iesniedzējtiesa uzskata, ka tās valūtas izvēle, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis dalībvalstī, no kuras tiek veikta attiecīgā reisa izlidošana, ir atbilstošākā Regulas Nr. 1008/2008 izvirzītajam mērķim. Tā turklāt norāda, ka gaisa pārvadātāji parasti izmanto šo valūtu. Tomēr Tiesa vēl neesot lēmusi šajā sakarā.

19

Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

20

Ar saviem jautājumiem, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 2. panta 18) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, norādot gaisa pārvadājumu maksas par gaisa pārvadājumiem Kopienā, gaisa pārvadātāji, kas neizsaka šīs maksas euro, drīkst tās norādīt jebkurā vietējā valūtā pēc pašu izvēles. Noliedzošas atbildes gadījumā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai tādā situācijā kā pamatlietā, kurā gaisa pārvadātājs, kas ir reģistrēts vienā dalībvalstī, kurā apgrozībā esošā valūta ir euro, interneta vietnē piedāvā gaisa pārvadājuma pakalpojumu, kur attiecīgā lidojuma izlidošanas vieta atrodas citā dalībvalstī, kuras valūta nav euro, gaisa pārvadājumu maksas, ja tās nav izteiktas euro, drīkst tikt norādītas valūtā, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis pēdējā minētajā dalībvalstī.

21

Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, ir jāatgādina, no vienas puses, ka Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punktā ir paredzēts, ka gaisa pārvadātājiem, piedāvājot gaisa pārvadājumu pakalpojumus ar izlidošanas vietu lidostā, kas atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, vienmēr ir jānorāda galīgā maksājamā cena, kas jāmaksā klientam, tostarp ieskaitot visas pārvadājumu maksas. No otras puses, šīs regulas 2. panta 18) punktā, kurā jēdziens “gaisa pārvadājumu maksas” ir definēts kā cenas, kas tiek maksātas gaisa pārvadātājiem vai to pārstāvjiem, vai citiem biļešu pārdevējiem par pasažieru pārvadāšanu, izmantojot gaisa pārvadājumus, un visi nosacījumi, ar kuriem piemērojamas šīs cenas, tostarp atlīdzība un nosacījumi, kas tiek piedāvāti starpniekam un citiem palīgdienestiem, ir precizēts, ka šīs cenas tiek norādītas “euro vai vietējā valūtā”.

22

Tomēr šo tiesību normu formulējumā nav atrodama neviena norāde attiecībā uz vietējo valūtu, kurā gaisa pārvadātājiem būtu jānorāda gaisa pārvadājumu maksas, ja šie pārvadātāji tās neizsaka euro.

23

Šajā kontekstā ir jānorāda, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai interpretētu kādu Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne vien tās teksts, bet arī tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, mērķi, tostarp šī tiesiskā regulējuma izstrādāšanas vēsture (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 11. jūlijs, E LATS, C‑154/17, EU:C:2018:560, 18. punkts un tajā minētā judikatūra).

24

Attiecībā uz Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta mērķiem, lasot šo punktu kopsakarā ar minētās regulas 2. panta 18) punktu, no pirmās tiesību normas formulējuma, ka arī no tās satura skaidri izriet, ka tās mērķis it īpaši ir nodrošināt informāciju un pārskatāmību attiecībā uz tādu gaisa pārvadājumu pakalpojumu cenām, kuri tiek sniegti no lidostas, kas atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, un attiecīgi tā ir vērsta uz šos pakalpojumus izmantojošā klienta aizsardzību (spriedums, 2017. gada 6. jūlijs, Air Berlin, C‑290/16, EU:C:2017:523, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

25

Kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 47. punktā, šāda cenu pārredzamība ļauj nodrošināt veselīgāku konkurenci gaisa pārvadātāju starpā, jo ar to it īpaši tiek novērsta situācija, kad daži gaisa pārvadātāji darījuma sākumā piedāvā nepilnu cenu un tikai tieši pirms darījuma beigām pievieno dažādus cenas papildmaksājumus.

26

Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 1008/2008 16. apsvērumu klientiem būtu jābūt iespējai faktiski salīdzināt dažādu gaisa pārvadātāju gaisa pārvadājumu cenas un tādēļ galīgā maksājamā cena, ko klients maksā par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kuri tiek sākti no Eiropas Savienības teritorijā esošas lidostas, vienmēr būtu jānorāda, ieskaitot visus nodokļus, nodevas un maksājumus.

27

No minētā izriet, ka Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 2. panta 18) punktu un tās 16. apsvēruma kontekstā, mērķis ir nodrošināt cenu pārredzamību, kas izpaužas tādējādi, ka visas galīgās maksājamās cenas sastāvdaļas, kuras ietver gaisa pārvadājumu maksu, ir norādāmas tā, lai tiktu nodrošināta ne tikai veselīgāka konkurence gaisa pārvadātāju starpā, bet arī tiktu dota iespēja klientam jebkurā brīdī faktiski un visā pilnībā salīdzināt dažādu gaisa pārvadātāju par to pašu pakalpojumu piedāvātās cenas. Tādējādi Regulas Nr. 1008/2008 mērķis ir nodrošināt, lai klientam būtu iespēja izvērtēt augstākas vai zemākas galīgās maksājamās cenas, ko par to pašu pakalpojumu piedāvā dažādi gaisa pārvadātāji.

28

Taču ir jākonstatē, ka, ja Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 2. panta 18) punktu, būtu jāinterpretē tādējādi, ka izvēle, kas ir gaisa pārvadātājiem, lai noteiktu valūtu, kurā tie norāda gaisa pārvadājumu maksas par Kopienas gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, nav nekādā veidā norobežota, šis cenu faktiskās salīdzināmības mērķis būtu apdraudēts.

29

Proti, šādas interpretācijas sekas būtu attiecīgajā gadījumā pieļaut, ka dažādi gaisa pārvadātāji par to pašu pakalpojumu norāda gaisa pārvadājumu maksas dažādās valūtās, pat ja tai nav saiknes ar piedāvāto pakalpojumu vai klientu. Šādai situācijai būtu ne vien tāds raksturs, kas varētu maldināt pēdējo minēto attiecībā uz patiesajām cenām, bet arī padarītu grūtāku dažādu gaisa piegādātāju piedāvāto cenu efektīvu salīdzināšanu.

30

Attiecībā uz attiecīgo tiesību normu vēsturi ir jāatgādina, ka ar Regulas Nr. 1008/2008 2. panta 18) punktu ir aizstāts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2409/92 (1992. gada 23. jūlijs) par gaisa pārvadājumu maksām un tarifiem (OV 1992, L 240, 15. lpp.) 2. panta a) punkts, kurā bija veikta norāde uz “ECU [Eiropas valūtas vienībās] vai vietējā valūtā izteiktām cenām”.

31

Šajā ziņā ir jānorāda, ka ECU neveidoja valsts valūtu, bet gan kopīgu standartu, kura izmantošana bija domāta vienīgi tam, lai vispārīgi ļautu nodrošināt labāku cenu salīdzināšanu, tādējādi gaisa pārvadātāju gaisa pārvadājumu maksu norādīšana ECU ļāva attiecīgajiem klientiem atvieglot cenu salīdzināšanu.

32

Lai gan Savienības likumdevējs ir aizstājis terminu “ECU” ar terminu “euro”, kā rezultātā ar Regulas Nr. 1008/2008 2. panta 18) punktu gaisa pārvadātājiem turpmāk ir piešķirta izvēle norādīt gaisa pārvadājumu maksas par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem Savienībā “euro vai vietējā valūtā”, šīs tiesību normas loģika tomēr ir palikusi nemainīga.

33

Proti, kā būtībā uzsvēris ģenerāladvokāts secinājumu 32. punktā, tas, ka, sākot no 1999. gada 1. janvāra, ar ECU tika pārstāts apzīmēt Eiropas valūtas vienību un tā tika aizvietota ar euro, tieši izriet, no vienas puses, no Padomes Regulas (EK) Nr. 1103/97 (1997. gada 17. jūnijs) par dažiem noteikumiem attiecībā uz eiro ieviešanu (OV 1997, L 162, 1. lpp.) 2. un 6. apsvēruma, kā arī 2. panta un, no otras puses, no Padomes Regulas (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par eiro ieviešanu (OV 1998, L 139, 1. lpp.) 2. apsvēruma un 2. panta.

34

Līdz ar to euro ir jāuzskata par atsauces valūtu, kuras gaisa pārvadātāju veiktā izmantošana, lai norādītu gaisa pārvadājumu maksas, tāpat kā ECU, var nodrošināt cenu labāku salīdzināšanu, it īpaši tāpēc, ka tā ir valūta, kas ir apgrozībā 19 no 28 dalībvalstīm, un tātad tā var būt pazīstama lielam cilvēku skaitam.

35

Šajā kontekstā nebūtu pieļaujams, ka, izvēloties norādīt gaisa pārvadājumu maksas par gaisa pārvadājumiem Savienībā nevis euro, bet citā valūtā, gaisa pārvadātāji varētu attiecīgajiem klientiem padarīt grūtāku vai pat praktiski neiespējamu cenu salīdzināšanu, jo pretējā gadījumā fundamentāli tiktu apšaubīts Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punktā nospraustais cenu efektīvas salīdzināšanas mērķis un līdz ar to šai tiesību normai tiktu atņemta liela daļa tās lietderīgās iedarbības.

36

Šajā ziņā ir jāpiebilst, kā būtībā norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 64. punktā, ka cenu efektīva salīdzināmība būtu atvieglota, ja gaisa pārvadātāji norādītu gaisa pārvadājumu maksas vietējā valūtā, kas ir objektīvi saistīta ar piedāvāto pakalpojumu.

37

No Tiesas judikatūras izriet, ka gan lidmašīnas izlidošanas vieta, gan ielidošanas vieta vienādā mērā ir jāuzskata par vietu, kurā galvenokārt tiek sniegti gaisa pārvadājumu pakalpojumi (šajā nozīmē skat., spriedumu, 2018. gada 7. marts, flightright u.c., C‑274/16, C‑447/16 un C‑448/16, EU:C:2018:160, 68. punkts), jo ir runa par vietām, kur minēto pakalpojumu izpilde attiecīgi sākas un beidzas.

38

Vietējā valūta, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis dalībvalstī, kurā atrodas attiecīgā lidojuma izlidošanas vai ielidošanas vieta, līdz ar to ir jāuzskata par tādu, kas ir cieši saistīta ar piedāvāto pakalpojumu.

39

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 2. panta 18) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, norādot gaisa pārvadājumu maksas par gaisa pārvadājumiem Kopienā, gaisa pārvadātājiem, kas nenorāda savas maksas euro, ir jāizvēlas vietējā valūta, kas objektīvi ir saistīta ar piedāvāto pakalpojumu. Tā tas ir, piemēram, attiecībā uz valūtu, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis dalībvalstī, kurā atrodas attiecīgā lidojuma izlidošanas vai ielidošanas vieta.

40

Tādējādi tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, kurā vienā dalībvalstī reģistrēts gaisa pārvadātājs, kurā euro ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, piedāvā internetā gaisa pārvadājuma pakalpojumu, kur attiecīgā lidojuma izlidošanas vieta atrodas citā dalībvalstī, kurā likumīgs maksāšanas līdzeklis ir cita valūta, nevis euro, gaisa pārvadājumu maksas, ja tās nav noteiktas euro, drīkst tikt noteiktas valūtā, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis šajā pēdējā minētajā dalībvalstī.

41

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā 23. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 2. panta 18) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, norādot gaisa pārvadājumu maksas par gaisa pārvadājumiem Kopienā, gaisa pārvadātājiem, kas nenorāda savas maksas euro, ir jāizvēlas vietējā valūta, kas objektīvi ir saistīta ar piedāvāto pakalpojumu. Tā tas ir, piemēram, attiecībā uz valūtu, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis dalībvalstī, kurā atrodas attiecīgā lidojuma izlidošanas vai ielidošanas vieta.

Tādējādi tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, kurā vienā dalībvalstī reģistrēts gaisa pārvadātājs, kurā euro ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, piedāvā internetā gaisa pārvadājuma pakalpojumu, kur attiecīgā lidojuma izlidošanas vieta atrodas citā dalībvalstī, kurā likumīgs maksāšanas līdzeklis ir cita valūta, nevis euro, gaisa pārvadājumu maksas, ja tās nav noteiktas euro, var tikt noteiktas valūtā, kas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis šajā pēdējā minētajā dalībvalstī.