Lieta C‑295/17

MEO – Serviços de Comunicações e Multimédia SA

pret

Autoridade Tributária e Aduaneira

(Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma – Direktīva 2006/112/EK – Piemērošanas joma – Ar nodokli apliekami darījumi – Pakalpojums par atlīdzību – Ar nodokli neapliekamas zaudējumu atlīdzības un ar nodokli apliekamu sniegto pakalpojumu, par kuriem samaksāta “kompensācija”, nošķiršana

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 22. novembra spriedums

  1. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Nodokļa bāze – Samazinājums anulēšanas, atteikuma vai cenas samazināšanas gadījumā – Summas, kas maksājama līguma priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā, faktiska neiekasēšana – Nodokļa attiecīga koriģēšana

    (Padomes Direktīvas 2006/112 73. pants)

  2. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Ar nodokli apliekami darījumi – Pakalpojumu sniegšana pret atlīdzību – Līgums par pakalpojumu sniegšanu, kurā ir paredzēts minimālais saistību laikposms – Atlīdzība par pakalpojumiem – Atlīdzības jēdziens – Iepriekš noteikta summa, kura tiek iekasēta līguma priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā, kura atbilst summai, kas saistīta ar atlikušo līgumā paredzēto laikposmu – Iekļaušana

    (Padomes Direktīvas 2006/112 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

  3. Nodokļu tiesību aktu saskaņošana – Kopēja pievienotās vērtības nodokļa sistēma – Ar nodokli apliekami darījumi – Pakalpojumu sniegšana pret atlīdzību – Līgums par pakalpojumu sniegšanu, kurā ir paredzēts minimālais saistību laikposms – Iepriekš noteikta summa, kas tiek iekasēta līguma priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā – Minētās summas kvalifikācija par atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu – Novēršanas un atlīdzināšanas mērķis – Summa, kura ir lielāka par summu, kas paredzēta līgumā, kurš noslēgts uz nenoteiktu laiku, un kura valsts tiesībās tiek uzskatīta par līgumsodu – Šo elementu ietekmes uz minēto kvalifikāciju neesamība

    (Padomes Direktīvas 2006/112 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 53.–56. punktu)

  2.  Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka iepriekš noteiktā summa, ko saimnieciskās darbības subjekts saņem gadījumā, ja klients priekšlaicīgi izbeidz līgumu par pakalpojumu sniegšanu, kurā ir paredzēts minimālais saistību laikposms, vai ja šis līgums tiek izbeigts viņa vainas dēļ, – ja šīs summas apmērs atbilst summai, kādu šis saimnieciskās darbības subjekts būtu saņēmis minētā laikposma atlikušajā laikā, ja līgums nebūtu izbeigts, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai –, ir jāuzskata par atlīdzību par pakalpojumiem, kuri sniegti par samaksu, un par to kā par atlīdzību ir jāuzliek minētais nodoklis.

    (skat. 57. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

  3.  Līgumā par pakalpojumu sniegšanu iepriekš noteiktās summas, kas klientam ir jāmaksā šī līguma priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā, kvalifikācijā nav izšķirošs tas, ka šīs fiksētās summas mērķis ir novērst to, ka klienti neievēro minimālo saistību laikposmu, un atlīdzināt kaitējumu, kas saimnieciskās darbības subjektam tiek nodarīts šī laikposma neievērošanas gadījumā, tas, ka atlīdzība, ko tirdzniecības pārstāvis saņem par tādu līgumu noslēgšanu, kuros ir noteikts minimālais saistību laikposms, ir lielāka, nekā paredzēta līgumos, kuros šāds laikposms nav noteikts, un tas, ka minētā summa valsts tiesībās ir kvalificēta kā līgumsods.

    Šajā ziņā ir jānorāda, ka jēdziens “pakalpojumu sniegšana” PVN direktīvas izpratnē ir jāinterpretē neatkarīgi no attiecīgo darījumu mērķiem un rezultātiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 20. jūnijs, Newey, C‑653/11, EU:C:2013:409, 41. punkts).

    Savukārt, kā jau ir atzīts šī sprieduma 43. punktā, ir svarīgi ņemt vērā attiecīgā darījuma faktisko ekonomisko situāciju, kas ir pamatkritērijs kopējās PVN sistēmas piemērošanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 20. jūnijs, Newey, C‑653/11, EU:C:2013:409, 42., 48. un 49. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

    Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Savienības tiesību normas teksts, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, parasti visā Savienībā ir jāinterpretē autonomi un vienveidīgi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 16. novembris, Kozuba Premium Selection, C‑308/16, EU:C:2017:869, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

    (skat. 60., 61., 67. un 70. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)