Lieta C‑287/17

Česká pojišťovna a.s.

pret

WCZ, spol. s r.o.

(Okresní soud v Českých Budějovicích lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Uzņēmumu tiesības – Maksājumu kavējumu novēršana komercdarījumos – Direktīva 2011/7/ES – 6. panta 1. un 3. punkts – Ar parāda piedziņu saistīto izdevumu atlīdzināšana – Izdevumi saistībā ar atgādinājumiem, kas nosūtīti sakarā ar parādnieka maksājumu kavējumu

Kopsavilkums – Tiesas (devītā palāta) 2018. gada 13. septembra spriedums

Tiesību aktu tuvināšana – Maksājumu kavējumu novēršana komercdarījumos – Direktīva 2011/7 – Tiesības uz piedziņas izdevumu atlīdzināšanu – Izdevumi saistībā ar atgādinājumiem, kas nosūtīti sakarā ar maksājumu kavējumu – Iespēja saņemt saprātīgu atlīdzību, kas pārsniedz fiksēto summu

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/7 19. apsvērums un 6. pants)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar to kreditoram, kurš pieprasa atlīdzināt izdevumus saistībā ar atgādinājumiem, kas adresēti parādniekam sakarā ar tā maksājumu kavējumu, ir tiesības papildus fiksētajai summai 40 EUR apmērā, kura paredzēta šī panta 1. punktā, saņemt saprātīgu atlīdzību šī paša panta 3. punkta nozīmē attiecībā uz to izmaksu daļu, kas pārsniedz šo fiksēto summu.

Turklāt tas, ka Direktīvas 2011/7 19. apsvērumā ir teikts, ka šajā direktīvā būtu jāparedz fiksēta minimālā summa administratīvo izmaksu atgūšanai un iekšējo izmaksu atgūšanai, kas radušās maksājuma kavējumu dēļ, neizslēdz arī to, ka šo izmaksu saprātīga atlīdzība var tikt piešķirta kreditoram, ciktāl šī minimālā fiksētā summa nav pietiekama. Turklāt, lai gan ir taisnība, ka šajā apsvērumā ir precizēts, ka fiksētās summas atlīdzībai ir jābūt vērstai uz to, lai samazinātu administratīvās un iekšējās izmaksas, kas saistītas ar atgūšanu, šis apgalvojums tomēr ir jālasa, ņemot vērā visu apsvērumu. No tā izriet, ka ar šo precizējumu Savienības likumdevējs ir vienīgi uzsvēris, ka fiksētās summas 40 EUR apmērā automātiskais raksturs ir vienīgi mudinājums kreditoram, lai tā atgūšanas izmaksas nepārsniegtu šo summu, neizslēdzot to, ka šis kreditors attiecīgajā gadījumā varētu saņemt lielāku saprātīgu atlīdzību, kura nav automātiska.

(skat. 36.–38. punktu un rezolutīvo daļu)