–

Teglgaard un Fløjstrupgård I/S vārdā – U. Baller, advokat,

–

Dānijas valdības vārdā – J. Nymann-Lindegren un C. Thorning, kā arī M. Wolf, pārstāvji, kuriem palīdz P. Biering un J. Pinborg, advokater,

–

Austrijas valdības vārdā – G. Eberhard, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Sauka, D. Triantafyllou un U. Nielsen, pārstāvji,

1

Lēmums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par vairāku tādu regulu normu interpretāciju, kuras bija spēkā pamatlietas faktu rašanās laikā, proti, par Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (OV 2003, L 270, 1. lpp.), 6. panta 1. punkta, Komisijas Regulas (EK) Nr. 796/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (OV 2004, L 141, 18. lpp.), 66. panta 1. punkta, Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu Nr. 1782/2003 (OV 2009, L 30, 16. lpp.) 23. panta 1. punkta, kā arī Komisijas Regulas (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (OV 2009, L 316, 65. lpp.), 70. panta 4. punkta un 8. punkta a) apakšpunkta interpretāciju.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Gert Teglgaard un Fløjstrupgård I/S, no vienas puses, un Fødevareministeriets Klagecenter (Pārtikas ministrijas Sūdzību centrs, Dānija) par tā gada noteikšanu, balstoties uz kuru var tikt samazināti tiešie maksājumi lauksaimniekiem saistībā ar to, ka nav ievērotas prasības par pārvaldību vai labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kuras izriet no lauksaimniecības atbalsta savstarpējās atbilstības nosacījumiem.

3

Regulas Nr. 1782/2003 2. apsvērumā bija noteikts:

“Pilna tiešā atbalsta samaksa jāsaista ar atbilstību noteikumiem, kuri attiecas uz lauksaimniecības zemi, lauksaimniecisko ražošanu un darbību. Tādiem noteikumiem jābūt par pamatu tam, lai kopējā tirgus organizācijā iekļautu pamatstandartus attiecībā uz vidi, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem. Ja minētie pamatstandarti netiek ievēroti, dalībvalstīm tiešais atbalsts pilnībā vai daļēji jāatceļ, pamatojoties uz proporcionāliem, objektīviem un progresīviem kritērijiem. Tāda atcelšana nedrīkst ierobežot sankcijas, ko nosaka tagad vai nākotnē saskaņā ar citiem Kopienas vai valsts tiesību aktu noteikumiem.”

4

Šīs regulas 6. panta “Maksājumu samazinājums vai nepiešķiršana” 1. punktā ir noteikts:

“Ja tādas darbības vai bezdarbības rezultātā, kuru var tieši attiecināt uz atsevišķu lauksaimnieku, netiek ievērotas likumā noteiktās pārvaldības prasības vai labi lauksaimniecības un vides apstākļi, to tiešo maksājumu kopējo summu, kas jāpiešķir kalendārajā gadā, kurā konstatēta neatbilstība, un pēc 10. un 11. panta piemērošanas, samazina vai nepiešķir saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 7. pantu.”

5

Regulas Nr. 1782/2003 7. panta “Sīki izstrādāti noteikumi [maksājumu] samazināšanai vai nepiešķiršanai” 1. punktā bija paredzēts:

“Sīki izstrādātus noteikumus [maksājumu] samazināšanai vai nepiešķiršanai, kā minēts 6. pantā, paredz saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru. [..]”

6

Saskaņā ar Regulas Nr. 796/2004 preambulas 55.–57. apsvērumu:

7

Regulas Nr. 796/2004 II daļas IV sadaļā “Atbalsta, samazinājumu un nepiešķiršanas aprēķina bāze” bija iekļauta I nodaļa “Atzinumi ar atbilstības kritērijiem” un II nodaļa “Atzinumi attiecībā uz savstarpēju atbilstību”, kurā tostarp ir ietverti 65. un 66. pants.

8

Minētās regulas 65. panta 4. punkts bija formulēts šādi:

“Neatbilstības uzskata par “konstatētām”, ja tās ir noteiktas jebkāda veida pārbaudēs, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, vai pēc tam, kad minētās neatbilstības darītas zināmas kompetentajai iestādei jebkādā citādā veidā.”

9

Regulas Nr. 796/2004 66. panta 1. punkta pirmajā daļā bija noteikts:

“Neierobežojot 71. pantu, ja konstatētā neatbilstība radusies lauksaimnieka nolaidības dēļ, samazinājumu piemēro [Regulas Nr. 1782/2003] 2. panta d) punktā noteikto tiešo maksājumu kopsummai, kas piešķirta vai jāpiešķir attiecīgajam lauksaimniekam, ievērojot atbalsta pieteikumus, ko viņš iesniedzis vai vēl iesniegs gadā, kurā konstatēta minētā neatbilstība. Minētais samazinājums parasti ir 3 % no minētās kopējās summas.”

10

Ar Regulas (EK) Nr. 146/2008 (2008. gada 14. februāris), ar kuru groza Regulu Nr. 1782/2003 un Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2008, L 46, 1. lpp.), 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu Regulas Nr. 1782/2003 6. panta 1. punkts tika grozīts šādi:

“Ja konkrētā kalendārā gadā (turpmāk – “attiecīgais kalendāra gads”) kādu laiku nav ievērotas tiesību aktos paredzētās apsaimniekošanas prasības vai labas lauksaimniecības un vides apstākļi un minētās prasības nav ievērotas attiecīgajā kalendāra gadā atbalsta lūgumu iesniegušā lauksaimnieka tiešas darbības vai bezdarbības dēļ, tiešo maksājumu kopsummu, ko piešķir minētajam lauksaimniekam, kad ir piemērots 10. un 11. pants, samazina vai maksājumu atceļ saskaņā ar 7. pantā sīki izklāstītajiem noteikumiem.

Šā punkta pirmo daļu piemēro arī gadījumos, ja attiecīgās prasības nav ievērotas tieši tās personas darbības vai bezdarbības dēļ, kurai ir nodota vai no kuras ir saņemta lauksaimniecības zeme.

Lai pirmo un otro daļu varētu attiecināt uz 2008. gadu, kalendāra gads atbilst laikposmam no 2008. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim.

[..]”

11

Regulas Nr. 146/2008 3. panta otrās daļas a) punktā bija noteikts:

“1.   panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2008. gada 1. aprīļa.”

12

Regula Nr. 1782/2003 tika atcelta un aizstāta ar Regulu Nr. 73/2009, kuras 23. panta 1. punkta pirmajā daļā bija paredzēts:

“Ja nav ievērotas likumā noteiktās pārvaldības prasības vai labs lauksaimniecības un vides stāvoklis jebkurā laikā konkrētajā kalendārajā gadā (turpmāk “konkrētais kalendārais gads”) un ja neatbilstības pamatā ir darbība vai bezdarbība, ko var tieši attiecināt uz lauksaimnieku, kas iesniedzis atbalsta pieteikumu konkrētajā kalendārajā gadā, kopējo piešķirto vai piešķiramo tiešo maksājumu summu pēc 7., 10. un 11. panta piemērošanas minētajam lauksaimniekam samazina vai nepiešķir saskaņā ar 24. pantā ietvertajiem sīki izklāstītajiem noteikumiem.”

13

Regulas Nr. 73/2009 24. panta “Sīki izstrādāti noteikumi maksājumu samazināšanai un nepiešķiršanai, ja nav izpildīti savstarpējās atbilstības noteikumi”, 1. punktā bija noteikts:

“Sīki izstrādātus noteikumus maksājumu samazināšanai vai nepiešķiršanai, kā minēts 23. pantā, paredz saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru. [..]”

14

Regulas Nr. 73/2009 146. panta 1. punkta pirmajā daļā bija noteikts:

“Ar šo atceļ [Regulu Nr. 1782/2003].”

15

Regulas Nr. 73/2009 149. pantā bija paredzēts:

“Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

[..]”

16

Regula Nr. 796/2004 ir atcelta un aizstāta ar Regulu Nr. 1122/2009.

17

Regulas Nr. 1122/2009 II daļas IV sadaļā “Atbalsta aprēķina bāze, samazinājumi un nepiešķiršana” bija iekļauta II nodaļa “Atzinumi par atbilstības kritērijiem” un III nodaļa “Atzinumi attiecībā uz savstarpēju atbilstību”, kurā tostarp ir ietverti 70. panta 4. un 8. punkts, kuros bija noteikts:

“4.   Neatbilstības uzskata par “konstatētām”, ja tās ir noteiktas jebkāda veida pārbaudēs, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, vai pēc tam, kad minētās neatbilstības darītas zināmas kompetentajai kontroles iestādei vai attiecīgā gadījumā maksājumu aģentūrai jebkādā citā veidā.

[..]

8.   Lai piemērotu samazinājumus, samazinājuma procentuālo daļu piemēro kopējai summai, ko veido:

[..].”

18

2010. gada 15. decembrabekendtgørelse nr. 1697 om krydsoverensstemmelse (Noteikumi Nr. 1697 par savstarpējo atbilstību, turpmāk tekstā – “Noteikumi Nr. 1697”) 3. pantā bija paredzēts:

“1.   Lauksaimnieki, kuri saņem atbalstu, nodrošina šo noteikumu 1. pielikumā minēto prasību ievērošanu savā saimniecībā visa kalendārā gada laikā.

[..]”

19

Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1697 4. pantu:

“1.   3. panta 2. punktā minētās uzraudzības iestādes paziņo FødevareErhverv (Dānijas Pārtikas ražošanas aģentūra) par šo noteikumu 1. pielikumā noteikto prasību pārkāpumiem. [..]

2.   Šo noteikumu 1. pielikumā noteikto prasību pārkāpums var būt pamats, lai procentuāli samazinātu atbalstu kalendārajā gadā, kurā ir iesniegts pieteikums par atbalsta piešķiršanu vai lūgums par maksājumu veikšanu un kurā pārkāpums ir konstatēts. FødevareErhverv pieņem lēmumu par samazinājuma apmēru saskaņā ar attiecīgajām [Savienības] tiesību normām.”

20

Dānijas policijas veikta izmeklēšana atklāja, ka Dānijas lauksaimnieki laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam no importētāja ir iegādājušies ķīmiskus mēslošanas līdzekļus, taču šis importētājs šos pārdevumus nebija reģistrējis piegādātāju reģistrā un šo mēslošanas līdzekļu sastāvā esošais slāpeklis nebija norādīts lauksaimnieku atskaitēs par mēslošanas līdzekļu izmantošanu.

21

Pamatojoties uz dokumentiem, kas tika izņemti no importētāja, Plantedirektoratet (Augu aģentūra, Dānija) veica lauksaimnieku mēslošanas līdzekļu reģistru pārbaudes un 2011. gada 4. janvārī 125 no viņiem nosūtīja informācijas pieprasījumus, pamatojoties uz to, ka viņi esot pārsnieguši pieļaujamās slāpekļa kvotas, kuras ir atļautas atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam mēslošanas līdzekļu jomā, un tādējādi viņi neesot ievērojuši savstarpējās atbilstības noteikumus, kas ir piemērojami tiešajiem maksājumiem.

22

Par pārbaužu rezultātiem tika informēta NaturErhvervstyrelsen (Dānijas Lauksaimniecības un zivsaimniecības aģentūra, turpmāk tekstā – “maksātājiestāde”), kura uzsāka procesus pret šiem lauksaimniekiem par savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanu.

23

Pēc lēmumu par attiecīgajiem lauksaimniekiem izmaksātā atbalsta samazināšanu par to gadu vai gadiem, kuros nav ievēroti noteikumi par savstarpējo atbilstību, pieņemšanas maksātājiestāde 2012. gada 26. novembrī vērsās Eiropas Komisijā, lai noskaidrotu, vai lauksaimniekiem veikto maksājumu samazinājumi ir jāaprēķina, balstoties uz to kalendāro gadu, kurā notikusi savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana, vai gadu, kurā tā tika atklāta.

24

Proti, maksātājiestādes ieskatā Komisija Revīzijas palātas pārskatos par 2011. finanšu gadu kopā ar iestāžu atbildēm (OV 2012, C 344, 1. lpp.), šķiet, ir uzskatījusi, ka lauksaimniekiem veikto maksājumu samazinājumi, kas ir izdarīti savstarpējās atbilstības prasību neievērošanas dēļ, esot bijuši jāpiemēro maksājumiem, kas ir veikti tajā kalendārajā gadā, kurā ir konstatēta šī neievērošana.

25

Komisija 2013. gada 7. februārī būtībā apstiprināja, ka gads, kurā kompetentā kontroles iestāde ir uzzinājusi par neatbilstību, ir jāuzskata par gadu, kurā ir konstatēta savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana, par ko ir jāpiemēro no tā izrietošā sankcija.

26

Pamatojoties uz Noteikumiem Nr. 1697, maksātājiestāde prasītājiem pamatlietā rezultātā samazināja tiešos maksājumus, kurus tie bija saņēmuši par gadu, kurā Augu aģentūra bija konstatējusi savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanu, proti, par 2011. gadu.

27

Sūdzības, kuras šie prasītāji iesniedza Pārtikas ministrijas Sūdzību centrā, tika noraidītas.

28

Šie paši prasītāji pēc tam cēla prasības Østre Landsret (Austrumu apgabaltiesa, Dānija), kurās tie apgalvoja, ka šie noraidošie lēmumi ir prettiesiski.

29

G. Teglgaard atsaucas uz Regulas Nr. 1782/2003 6. panta 1. punkta formulējumu un apgalvo, ka tiešo maksājumu samazināšanas gads ir tas gads, kurā netika ievēroti savstarpējās atbilstības noteikumi. Regulā Nr. 796/2004 esot tikai precizēts, ka par savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanu sankcijas nevarot tikt piemērotas, pirms šī neatbilstība ir konstatēta, un ar to nevarot tikt grozīta Regula Nr. 1782/2003. Viņš norāda, ka saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem par šo neievērošanu piemērojamā sankcija ir jānosaka, ņemot vērā pārkāpuma izdarīšanas brīdī pastāvošos apstākļus. Viņa ieskatā Regula Nr. 73/2009 nevar būt pamats tādai prasībai samazināt atbalstu, kura izriet no faktiem, kas norisinājušies pirms tās stāšanās spēkā. Turklāt viņš norāda, ka apgalvotajai savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanai, ciktāl tā viņu skar, būtu neparedzamas sekas, jo sankcija varētu tikt palielināta par summu 1908483,08 Dānijas kronu (DKK) (aptuveni 256157 euro) apmērā, jo laikposmā starp neievērošanas gadu un šīs neievērošanas konstatācijas gadu ir palielinājies to platību skaits, kuras ir atbilstīgas tiešajiem maksājumiem.

30

Fløjstrupgård apgalvo, ka Regulas Nr. 73/2009 23. pantā nav skaidri norādīts, vai tiešo maksājumu samazinājumam ir jāskar maksājumi, kas ir saņemti gadā, kurā savstarpējās atbilstības noteikumi netika ievēroti, vai maksājumi, kuri tika saņemti gadā, kurā šī neievērošana tika konstatēta. Tā norāda, ka tās gadījumā tiešo maksājumu samazinājums būtu lielāks, ja tas attiektos uz minētās neievērošanas konstatācijas gadu, jo laikposmā starp gadu, kurā neievērošana notika, un gadu, kurā tā tika konstatēta, ir palielinājusies šiem maksājumiem atbilstīgā platība. Šāda situācija būtu pretrunā tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem un no līgumu tiesību perspektīvas būtu uzskatāma par neparedzamām sekām.

31

Pārtikas ministrijas Sūdzību centra ieskatā, tā kā Savienības regulām par vienoto maksājumu ir īpašs mērķis mudināt lauksaimniekus ievērot esošo tiesisko regulējumu dažādajās savstarpējās atbilstības jomās, ar šo regulējumu saistītās normas ir jāinterpretē, ņemot vērā šo mērķi. Līdz ar to tas apgalvo, ka maksātājiestāde pamatoti ir uzskatījusi, ka tai tiešie maksājumi, kurus saņēmuši prasītāji pamatlietā, ir jāsamazina, atsaucoties uz gadu, kurā savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana tikusi konstatēta.

32

Iesniedzējtiesa norāda, ka Tiesa vēl nav lēmusi par jautājumu, kuram gadam ir jāpiemēro tiešo maksājumu samazinājums, kas ir veicams saistībā ar savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanu, gadījumā, kad kalendārais gads, kurā šī neievērošana notikusi, neatbilst kalendārajam gadam, kurā tā tika konstatēta. Tā arī norāda, ka Regulas Nr. 1782/2003 6. panta 1. punkta formulējums dažādajās valodu redakcijās ir atšķirīgs.

33

Šādos apstākļos Østre Landsret (Austrumu apgabaltiesa, Dānija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

34

Ar pirmo un otro jautājumu, uz kuriem ir jāatbild kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai, pirmkārt, Regulas Nr. 1782/2003 6. panta 1. punkts, šīs regulas, kas grozīta ar Regulu Nr. 146/2008, 6. panta 1. punkts un Regulas Nr. 796/2004 66. panta 1. punkts, kā arī, otrkārt, Regulas Nr. 73/2009 23. panta 1. punkts un Regulas Nr. 1122/2009 70. panta 4. punkts un 8. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiešo maksājumu samazinājums saistībā ar savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanu ir jāaprēķina, balstoties uz maksājumiem, kas ir piešķirti vai piešķirami tajā kalendārajā gadā, kurā noteikumi netika ievēroti, vai balstoties uz maksājumiem tajā gadā, kurā šī neievērošana tika konstatēta.

35

Saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un ar tiesisko regulējumu, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedumi, 2014. gada 6. novembris, Feakins, C‑335/13, EU:C:2014:2343, 35. punkts, kā arī 2015. gada 12. novembris, Jakutis un Kretingalės kooperatinė ŽŪB, C‑103/14, EU:C:2015:752, 93. punkts).

36

Lai gan franču valodas redakcijā Regulas Nr. 1782/2003 6. panta 1. punktā ir norādīts, ka “samazina vai nepiešķir”“to tiešo maksājumu kopējo summu, kas jāpiešķir kalendārajā gadā, kurā konstatēta neatbilstība”, gandrīz visās pārējās šīs regulas pieņemšanas dienā pieejamajās valodu redakcijās šajā pašā pantā būtībā ir noteikts, ka tiek samazināta vai netiek piešķirta tā tiešo maksājumu kopējā summa, kas jāpiešķir kalendārajā gadā, kurā neatbilstība ir notikusi.

37

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka vienā no Savienības tiesību normas valodu redakcijām lietotais formulējums nevar būt vienīgais pamats šīs tiesību normas interpretācijai vai arī tam nevar tikt piešķirta prioritāra nozīme salīdzinājumā ar pārējo valodu redakcijām (spriedums, 2016. gada 17. marts, Kødbranchens Fællesråd, C‑112/15, EU:C:2016:185, 36. punkts).

38

Proti, Savienības tiesības ir jāinterpretē un jāpiemēro vienveidīgi, ņemot vērā visās Savienības valodās sagatavotās redakcijas, un gadījumā, kad pastāv atšķirības starp šīm redakcijām, attiecīgā norma ir jāinterpretē, ņemot vērā tā tiesiskā regulējuma vispārējo sistēmu un mērķi, kurā šī norma ir ietverta (spriedumi, 2011. gada 5. maijs, Kurt und Thomas Etling u.c., C‑230/09 un C‑231/09, EU:C:2011:271, 60. punkts, kā arī 2016. gada 17. marts, Kødbranchens Fællesråd, C‑112/15, EU:C:2016:185, 36. punkts).

39

No minētā izriet, ka, ņemot vērā šī sprieduma 36. punktā konstatētās atšķirības starp dažādajām Regulas Nr. 1782/2003 6. panta 1. punkta redakcijām, šī tiesību norma ir jāinterpretē, it īpaši ņemot vērā tā tiesiskā regulējuma vispārējo sistēmu un mērķi, kura daļa tā ir.

40

Regulas Nr. 1782/2003 vispārējā sistēma un mērķis attiecībā uz savstarpējās atbilstības noteikumiem izriet no šīs regulas 2. apsvēruma, kurā tiešo maksājumu pilnīga izmaksa ir saistīta ar atbilstību noteikumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības zemi, lauksaimniecisko ražošanu un darbību, kuru mērķis ir iekļaut kopējā tirgus organizācijā pamatstandartus attiecībā uz vidi, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem. Šo normu neievērošanas gadījumā dalībvalstis, pamatojoties uz proporcionāliem, objektīviem un progresīviem kritērijiem, tiešo atbalstu pilnībā vai daļēji atceļ.

41

Savukārt minētās regulas 6. panta 1. punktā ir norādīts, ka šāda atbalsta samazināšana vai atcelšana tiek veikta tad, ja neatbilstība iestājas tādas darbības vai bezdarbības rezultātā, kura var tikt tieši attiecināta uz atsevišķo lauksaimnieku.

42

Tādējādi Regulā Nr. 1782/2003 lauksaimniekiem katrā ekspluatācijas gadā ir likts ievērot tiesiskā regulējuma prasības attiecībā uz labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, kuri veido savstarpējās atbilstības noteikumus.

43

Taču šo noteikumu ievērošanas nozīme ir skaidra tikai tad, ja sankciju par to neievērošanu – neatkarīgi no tā, vai tā izriet no neuzmanības vai tīšas darbības, – veido šīs neievērošanas gadā piešķirto vai piešķiramo tiešo maksājumu samazināšana vai nepiešķiršana. Proti, tikai šāda sakarība var saglabāt saikni starp tā lauksaimnieka rīcību, kura rīcība ir sankciju pamatā, un šo sankciju.

44

Protams, Regulas Nr. 796/2004 66. pantā visās šīs regulas pieņemšanas dienā pieejamajās valodu redakcijās ir noteikts, ka samazinājums tiek piemērots tiešo maksājumu kopsummai, kura ir piešķirta vai kura ir jāpiešķir lauksaimniekam, ievērojot atbalsta pieteikumus, ko viņš ir iesniedzis vai vēl iesniegs kalendārajā gadā, kurā ir konstatēta savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana.

45

Taču no šī 66. panta formulējuma nevar tikt izsecināts – kā to apgalvo Komisija –, vai samazinājums ir jāaprēķina, balstoties uz to tiešo maksājumu summu, kuri ir piešķirti vai kuri ir jāpiešķir minētās konstatācijas gadā. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka īstenošanas regulā, kas ir pieņemta, pamatojoties uz pamatregulā iekļautu pilnvarojumu, nevar tikt veikta atkāpe no pamatregulas normām, no kurām tā ir atvasināta (spriedums, 1999. gada 2. marts, Spānija/Komisija, C‑179/97, EU:C:1999:109, 20. punkts). Tādējādi minētā 66. panta 1. punkta formulējums nevar tikt interpretēts tādējādi, ka tajā tiek apšaubīta saikne starp lauksaimnieka rīcību, kura ir sankcijas pamatā, un šo sankciju, tādējādi atkāpjoties no Regulas Nr. 1782/2003 6. panta 1. punktā paredzētā pamatnoteikuma, saskaņā ar ko savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana rada tādas sekas, ka tiek samazināti vai netiek piešķirti tiešie maksājumi, kuri ir piešķirti vai ir jāpiešķir tajā kalendārajā gadā, kurā šī neatbilstība notiek.

46

Proti, Regulas Nr. 796/2004 66. pantā – to interpretējot Regulas Nr. 1782/2003 gaismā – ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi tiešo maksājumu samazināšanai par savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanu, kā tas ir paredzēts Regulas Nr. 1782/2003 7. panta 1. punktā. Minētais 66. pants patiesībā attiecas uz kārtību, kā tiek veikta tiešo maksājumu samazināšana par savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanu, nevis uz šāda samazinājuma aprēķināšanas noteikumiem. Attiecinot samazinājumu uz tiešajiem maksājumiem, kuri lauksaimniekam ir piešķirti vai kuri viņam ir jāpiešķir šīs neatbilstības konstatēšanas gadā, Regulas Nr. 796/2004 66. pantā ir garantēts, ka šim samazinājumam atbilstošās summas atgūšana faktiski notiks, samazinot maksājumus, kuri lauksaimniekam pienākas. Šādi rīkojoties, šis pants spēj nodrošināt gan to samazinājumu efektivitāti, kuri tiek veikti savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanas gadījumā, gan no Savienības lauksaimniecības fondiem veikto maksājumu pareizu izmantošanu.

47

Turklāt šāda interpretācija ir arī atbalstāma, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes, samērīguma un tiesiskās drošības principus.

48

Vispirms – gan tad, kad savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana tiek konstatēta tajā pašā gadā, kurā tā notikusi, gan tad, kad šī neievērošana tiek konstatēta vēlāk nekā gadā, kad tā notikusi, samazinājuma aprēķina bāze ir viena un tā pati. Proti, abos šajos gadījumos, to veido tieši maksājumi gadā, kad notikusi savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana. Tādējādi šis risinājums ļauj izvairīties no riska, ka to maksājumu summa, kuriem ir piemērojams samazinājums, būtu ievērojami lielāka nekā summa savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanas gadā, vai – gluži pretēji – piemērotais samazinājums būtu ievērojami mazāks gadījumā, ja tiešie maksājumi būtu samazinājušies laikposmā no neievērošanas gada līdz tās konstatācijas gadam. Tādējādi tas spēj nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi starp lauksaimniekiem.

49

Turpinājumā ir jāatgādina, ka atbilstoši samērīguma principam Savienības iestāžu aktiem ir jābūt piemērotiem ar attiecīgo tiesisko regulējumu sasniedzamo leģitīmo mērķu īstenošanai un tie nedrīkst pārsniegt šo mērķu sasniegšanai vajadzīgo; turklāt, ja ir iespēja izvēlēties no vairākiem atbilstošiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais un radītajām neērtībām ir jābūt samērīgām salīdzinājumā ar sasniedzamajiem mērķiem (spriedums, 2017. gada 14. jūnijs, TofuTown.com, C‑422/16, EU:C:2017:458, 45. punkts).

50

Taču ir jānorāda, ka Komisija pati savos rakstveida apsvērumos ir atzinusi, ka apstākļos, kurus ģenerāladvokāte ir aprakstījusi savu secinājumu 96. punktā, tā gada ņemšana vērā, kurā ir konstatēta savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana, lai aprēķinātu tiešo maksājumu samazinājumu vai nepiešķiršanu, nevar nodrošināt saikni starp lauksaimnieka rīcību, kas ir pamatā šādai samazināšanai vai nepiešķiršanai, un šo samazināšanu vai nepiešķiršanu.

51

Savukārt samērīguma principa ievērošana vienmēr tiek nodrošināta, ja tiešo maksājumu samazinājums vai nepiešķiršana tiek aprēķināta, izmantojot tiešos maksājumus, kas ir piešķirti vai jāpiešķir kalendārajā gadā, kurā notikusi savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana, jo tad šāda saikne tiek saglabāta. Šādi aprēķināts samazinājums vai nepiešķiršana ir piemēroti, lai īstenotu Regulas Nr. 1782/2003 6. panta 1. punkta mērķi noteikt sankciju par savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanu un nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo.

52

Visbeidzot tiesiskās drošības princips prasa, lai Savienības tiesiskais regulējums ļautu ieinteresētajām personām precīzi zināt tajā noteikto saistību apjomu un lai šīs personas nepārprotami zinātu savas tiesības un pienākumus un spētu atbilstoši rīkoties (spriedumi, 2017. gada 9. marts, Doux, C‑141/15, EU:C:2017:188, 22. punkts, un 2017. gada 20. decembris, Erzeugerorganisation Tiefkühlgemüse, C‑516/16, EU:C:2017:1011, 98. punkts).

53

Kā to norāda prasītāji pamatlietā, tā gada ņemšana vērā, kurā ir konstatēta savstarpējās atbilstības prasību neievērošana, lai aprēķinātu tiešo maksājumu samazinājumu, var attiecīgajam lauksaimniekam padarīt grūti paredzamas finansiālās sekas, kuras viņam tiktu piemērotas, jo tādi faktiskie apstākļi kā apstrādāto hektāru skaits, ņemot vērā kurus šie maksājumi tiek piešķirti, dažādos gados var stipri mainīties, un brīdis, kurā savstarpējās atbilstības noteikumu pārbaude notiek, ir nejaušs. Taču šāda riska nav, ja tiešo maksājumu samazināšana vai nepiešķiršana tiek aprēķināta, pamatojoties uz to tiešo maksājumu summu, kas ir piešķirti vai ir jāpiešķir tajā kalendārajā gadā, kurā notiek savstarpējās atbilstības prasību neievērošana, jo iespējamām izmaiņām šādos faktiskajos apstākļos pēc tam, kad neievērošana ir notikusi, nav ietekmes uz finansiālajām sekām, kas viņam tiek piemērotas.

54

Līdz ar to atbilstoši Regulas Nr. 1782/2003 6. panta 1. punktam tiešo maksājumu samazinājumi saistībā ar savstarpējās atbilstības prasību neievērošanu ir jāaprēķina, balstoties uz maksājumiem, kas ir piešķirti vai ir jāpiešķir tajā kalendārajā gadā, kurā šī neievērošana notikusi. Atbilstoši Regulas Nr. 796/2004 66. panta 1. punktam šādi aprēķinātie samazinājumi tiek attiecināti uz maksājumiem, kas ir piešķirti vai ir jāpiešķir gadā, kurā minētā neievērošana ir konstatēta.

55

Regulas Nr. 1782/2003, kas grozīta ar Regulu Nr. 146/2008, 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tāpat. Šajā visās valodu redakcijās vienādajā 6. panta 1. punktā, ar tajā izdarītajiem grozījumiem, vairs nav atsauces uz gadu, kurā savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana ir konstatēta. Gluži pretēji, atsaucoties uz “konkrēto kalendāro gadu” vai “attiecīgo kalendāro gadu” gan saistībā ar savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanu, gan saistībā ar tā lauksaimnieka iesniegto atbalsta pieprasījumu, uz kuru ir tieši attiecināma darbība vai bezdarbība, 6. panta 1. punktā, ar tajā izdarītajiem grozījumiem, lai noteiktu tiešo maksājumu samazinājumu vai nepiešķiršanu, konkrēti ir uzsvērts gads, kurā neievērošana notikusi. Netiešā atsauce uz Regulu Nr. 796/2004, kas ir atrodama teikuma daļā “tiešo maksājumu kopsummu, ko piešķir minētajam lauksaimniekam [..] samazina vai maksājumu atceļ saskaņā ar 7. pantā sīki izklāstītajiem noteikumiem”, tikai norāda – kā tas tika konstatēts šā sprieduma 46. punktā – uz samazinājuma vai maksājuma nepiešķiršanas attiecināšanas uz to tiešo maksājumu summām, kuras ir piešķirtas vai ir jāpiešķir minētās neievērošanas konstatācijas gadā, kārtību.

56

Šie konstatējumi attiecas arī uz Regulas Nr. 73/2009 23. panta 1. punktu, kurā būtībā ir atspoguļots Regulas Nr. 1782/2003, kas grozīta ar Regulu Nr. 146/2008, 6. panta 1. punkts.

57

Runājot par Regulas Nr. 1122/2009 70. panta 4. punktu un 8. punkta a) apakšpunktu, pirmkārt, ir jākonstatē, ka tieša nozīme ir tikai šā panta 8. punkta a) apakšpunktam, jo tajā ir noteikts, ka, “lai piemērotu samazinājumus, samazinājuma procentuālo daļu piemēro kopējai summai, ko veido [..] tiešo maksājumu kopsumma, kas ir piešķirti vai piešķirami attiecīgajam lauksaimniekam, ņemot vērā atbalsta pieteikumu, ko viņš iesniedzis vai iesniegs neatbilstības konstatācijas kalendārajā gadā”.

58

Otrkārt, šā sprieduma 46. punktā veiktie konstatējumi par Regulas Nr. 796/2004 66. panta 1. punktu var arī tikt piemēroti Regulas Nr. 1122/2009 70. panta 8. punkta a) apakšpunktam, kurš attiecas uz tiešo maksājumu samazinājumu attiecināšanas uz tiešajiem maksājumiem kārtību savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanas gadījumā, nevis šāda samazinājuma aprēķināšanas noteikumiem.

59

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild šādi:

60

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, kāds Savienības tiesiskais regulējums ir piemērojams, lai aprēķinātu tiešo maksājumu samazinājumu, ja lauksaimnieks nav ievērojis savstarpējās atbilstības noteikumus laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam, taču šī neievērošana ir konstatēta tikai 2011. gadā.

61

Pirmkārt, ir jāatgādina, ka tiesiskās drošības princips prasa, lai visas faktiskās situācijas principā – ja nav skaidri paredzēts pretējais – tiktu novērtētas, ņemot vērā attiecīgajā brīdī spēkā esošās tiesību normas (skat. spriedumu, 2012. gada 14. februāris, Toshiba Corporation u.c., C‑17/10, EU:C:2012:72, 50. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra). Taču nedz Regulas Nr. 73/2009 23. panta 1. punkta formulējums, nedz mērķis, nedz sistēma nesniedz skaidras norādes, ka šī tiesību norma būtu piemērojama ar atpakaļejošu spēku.

62

Tādējādi – runājot par tiešo maksājumu samazinājumiem savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošanas dēļ – piemērojamie samazinājumi ir jānosaka, pamatojoties uz Savienības tiesisko regulējumu, kas bija piemērojams datumā, kurā attiecīgā neievērošana notika.

63

Otrkārt, no Regulas Nr. 73/2009 146. un 149. panta, aplūkojot tos kopsakarā, izriet, ka Regula Nr. 1782/2003 ir atcelta no 2009. gada 1. janvāra. Papildus tam no Regulas Nr. 146/2008 3. panta otrās daļas a) punkta izriet, ka Regulas Nr. 1782/2003 6. panta 1. punkta grozījums, kas ir paredzēts Regulas Nr. 146/2008 1. pantā, ir piemērojams no 2008. gada 1. aprīļa. Tādējādi Regulas Nr. 1782/2003 6. panta 1. punkts bija piemērojams 2007. gadā un līdz 2008. gada 31. martam, bet šīs regulas 6. panta 1. punkts, kas grozīts ar Regulu Nr. 146/2008, bija piemērojams no 2008. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim.

64

Šajā ziņā Regulas Nr. 1782/2003 2. panta e) punktā maksājumi konkrētā kalendārajā gadā vai maksājumi pārskata periodā ir definēti kā maksājumi, kas piešķirti vai kas jāpiešķir par attiecīgo(‑ajiem) gadu(‑iem), ieskaitot visus maksājumus par citiem periodiem, kuri sākas tajā(‑os) kalendārajā(‑os) gadā(‑os).

65

Līdz ar to Regulas Nr. 1782/2003 6. panta 1. punkts bija piemērojams tiešajiem maksājumiem 2007. gadā un 2008. gada trijos pirmajos mēnešos, kā arī maksājumiem, kas ir piešķirami laikposmos, kuri sākās 2007. gadā vai šajos trijos pirmajos mēnešos, un šīs regulas 6. panta 1. punkts, kas grozīts ar Regulu Nr. 146/2008, bija piemērojams tiešajiem maksājumiem, kas piešķirti laikposmā no 2008. gada aprīļa līdz 2008. gada decembrim, kā arī maksājumiem, kas ir piešķirami laikposmos, kuri sākas šajos deviņos mēnešos.

66

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz trešo jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka Savienības tiesiskais regulējums, kas ir piemērojams, lai aprēķinātu tiešo maksājumu samazinājumu, ja lauksaimnieks nav ievērojis savstarpējās atbilstības noteikumus laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam, bet šī neievērošana ir konstatēta tikai 2011. gadā, ir šāds: Regulas Nr. 1782/2003 6. panta 1. punkts – attiecībā uz 2007. gadu un 2008. gada trim pirmajiem mēnešiem un šīs regulas 6. panta 1. punkts, kas grozīts ar Regulu Nr. 146/2008, – attiecībā uz laikposmu no 2008. gada aprīļa līdz 2008. gada decembrim.

67

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: