1

Ar apelācijas sūdzību Mast‑Jägermeister SE lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 9. februāra spriedumu lietā Mast‑Jägermeister/EUIPO (Kausi) (T‑16/16, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2017:68), ar kuru Vispārējā tiesa ir noraidījusi tās prasību atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas trešās padomes 2015. gada 17. novembra lēmumu (lieta R 1842/2015‑3) attiecībā uz pieteikumiem reģistrēt kausus kā Kopienas dizainparaugus (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

2

Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību parakstīta Parīzē 1883. gada 20. martā, pēdējo reizi pārskatīta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā un grozīta 1979. gada 28. septembrī (Recueil des traités des Nations unies, 828. sēj., Nr. 11851, 305. lpp.; turpmāk tekstā – “Parīzes konvencija”). Šīs konvencijas 4. panta A daļā, kurā ir ietverti noteikumi par prioritātes tiesībām, kas izriet no intelektuālā īpašuma tiesību reģistrācijas pieteikuma, ir paredzēts:

3

Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 36. pantā “Nosacījumi attiecībā uz pieteikumiem” ir noteikts:

“1.   Kopienas dizainparauga reģistrēšanas pieteikumā ir:

2.   Pieteikumā ir arī norāde par ražojumiem, kuros dizainparaugu ir domāts ietvert vai izmantot.

[..]

5.   Pieteikums atbilst nosacījumiem, kas ir izstrādāti īstenošanas regulā.

[..]”

4

Šīs regulas 38. panta 1. punktā dizainparauga reģistrēšanas pieteikuma iesniegšanas datums ir definēts:

“Kopienas dizainparauga reģistrēšanas pieteikuma iesniegšanas datums ir tas datums, kurā pieteikuma iesniedzējs [EUIPO] iesniedz dokumentus, kas satur 36. panta 1. punktā noteikto informāciju [..].”

5

Minētās regulas 41. pantā “Tiesības uz prioritāte” ir paredzēts:

“1.   Personai, kas ir pareizi iesniegusi pieteikumu uz dizainparauga tiesībām vai uz funkcionālu modeli kādā valstī vai kādas valsts vārdā, kura ir Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību vai Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas [(PTO), parakstīta Marakešā 1994. gada 15. aprīlī] izveidi dalībvalsts, vai šīs personas tiesību pārņēmējam, iesniedzot pieteikumu par Kopienas dizainparauga reģistrēšanu attiecībā uz vienu un to pašu dizainparaugu vai funkcionālo modeli, ir sešu mēnešu ilgas tiesības uz prioritāti pēc pirmā pieteikuma iesniegšanas datuma.

2.   Tiesības uz prioritāti dod katra pieteikuma iesniegšana, kas ir vienlīdzīga ar pieteikuma iesniegšanu saskaņā ar valsts noteikumiem atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, kur tas notiek, vai atbilstīgi divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

3.   “Pieteikuma iesniegšana saskaņā ar valsts noteikumiem” ir pieteikuma iesniegšana, kas ir pamatā iesniegšanas datuma piešķiršanai neatkarīgi no galīgā iznākuma.

[..]”

6

Regulas Nr. 6/2002 V sadaļa ar nosaukumu “Reģistrācijas kārtība” ietver 45.–50. pantu.

7

Regulas Nr. 6/2002 45. pantā “Formālo iesniegšanas prasību pārbaude” ir noteikts:

“1.   Lai piešķirtu iesniegšanas datumu, [EUIPO] pārbauda to, vai pieteikums atbilst 36. panta 1. punktā izstrādātajām prasībām.

2.   [EUIPO] pārbauda:

3.   Iesniegšanas prasību, kas attiecas uz formu, pārbaudes nosacījumi ir izstrādāti īstenošanas regulā.”

8

Šīs regulas 46. pantā “Trūkumi, kurus iespējams novērst” ir noteikts:

“1.   Ja, veicot pārbaudi atbilstīgi 45. pantam, [EUIPO] atzīmē, ka pastāv trūkumi, kurus ir iespējams labot, [EUIPO] pieteikuma iesniedzējam lūdz tos labot noteiktā laikposmā.

2.   Ja trūkumi attiecas uz 36. panta 1. punktā minētajām prasībām un pieteikuma iesniedzējs [EUIPO] lūgumu izpilda tā noteiktajā laikā, [EUIPO] pieteikumam piešķir to iesniegšanas datumu, kurā trūkumus novērš. Ja trūkumus noteiktajā laikā nenovērš, pieteikumu neizskata kā Kopienas dizainparauga reģistrēšanas pieteikumu.

3.   Ja trūkumi attiecas uz prasībām, ietverot nodevu samaksu, kuras minētas 45. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un pieteikuma iesniedzējs [EUIPO] lūgumu izpilda tā noteiktajā laikā, [EUIPO] pieteikumam piešķir to iesniegšanas datumu, kurā tas ir pirmo reizi iesniegts. Ja trūkumus attiecībā uz maksājumu neveikšanu noteiktajā laikā nenovērš, [EUIPO] pieteikumu noraida.

4.   Ja trūkumi attiecas uz 45. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajām prasībām un tos noteiktajā laikā nenovērš, zūd tiesības uz pieteikuma prioritāti.”

9

Minētās regulas 47. pantā “Pamats nereģistrēšanai” ir precizēts:

“1.   Ja, veicot pārbaudi atbilstīgi 45. pantam, [EUIPO] atzīmē, ka dizainparaugs, kura aizsardzību vēlas panākt:

[EUIPO] pieteikumu noraida.

2.   Pieteikumu nenoraida, pirms tā iesniedzējam nav dota iespēja paņemt iesniegumu atpakaļ vai to grozīt, vai iesniegt savus apsvērumus.”

10

Komisijas Regulas (EK) Nr. 2245/2002 (2002. gada 21. oktobris), ar ko īsteno Regulu Nr. 6/2002 (OV 2002, L 341, 28. lpp.), 4. panta “Dizainparauga attēls” 1. punktā ir noteikts:

“Dizainparauga attēls ir tā melnbalts vai krāsains, grafisks vai fotogrāfisks attēls. Tas atbilst šādām prasībām:

[..]

11

Šīs regulas 10. panta “Prasību pārbaude attiecībā uz iesniegšanas datumu un formālo prasību pārbaude” 1. un 2. punktā ir precizēts:

“1.   [EUIPO] nosūta pieteikuma iesniedzējam paziņojumu par to, ka iesniegšanas datumu nevar piešķirt, ja pieteikumā nav:

2.   Ja 1. punktā norādītos trūkumus novērš divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas, par pieteikuma iesniegšanas datumu nosaka to datumu, kurā ir novērsti visi trūkumi.

Ja trūkumi nav novērsti noteiktajā termiņā, pieteikumu neizskata kā Kopienas dizainparauga pieteikumu. Visus izdarītos maksājumus atlīdzina.”

12

Šīs regulas 12. panta “Pieteikuma atsaukšana vai labošana” 2. punktā ir noteikts:

“Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma var izlabot tikai pieteikuma iesniedzēja vārdu vai nosaukumu un adresi, kļūdas formulējumā vai pavairošanas kļūdas, kā arī acīm redzamus pārpratumus ar noteikumu, ka šāda labošana neizmaina dizainparauga attēlu.”

13

2015. gada 17. aprīlī prasītāja Mast‑Jägermeister iesniedza EUIPO divus Kopienas dizainparaugu reģistrācijas pieteikumus, pamatojoties uz Regulu Nr. 6/2002.

14

Preces, attiecībā uz kurām tika iesniegti reģistrācijas pieteikumi, ir “kausi”, kuri atbilstoši grozītajam 1968. gada 8. oktobra Lokarno Nolīgumam par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu ietilpst 07.01. klasē.

15

Ar pirmo 2015. gada 17. aprīlī sastādīto pārbaudes protokolu pārbaudītājs informēja prasītāju, ka attiecībā uz norādītajiem diviem dizainparaugiem preces norāde, tas ir, “kausi”, attiecībā uz kuriem ir pieteikta aizsardzība, neatbilst iesniegtajiem attēliem, jo pēdējos minētajos ir attēlotas arī pudeles. Tādējādi tas piedāvāja prasītājai pievienot abiem dizainparaugiem norādi “pudeles”, kas atbilstoši Lokarno nolīgumam ietilpst 09.01. klasē. Pārbaudītājs piebilda, ka, tā kā preces “kausi” un “pudeles” ir piederīgas atšķirīgām klasēm, kombinētais pieteikums ir jāsadala. Viņš norādīja, ka, ja trūkums netiks novērsts paredzētajā termiņā, pieteikums tiks noraidīts.

16

Ar 2015. gada 21. aprīļa vēstuli prasītāja atbildēja, ka attiecībā uz attēlos attēlotajām pudelēm nav tikusi pieprasīta nekāda aizsardzība, un tādēļ tā piedāvāja šādi precizēt preces norādi: “Dzeramie kausi kā trauki tiem piederīgai pudelei”. Tā piebilda, ka uzskata, ka Lokarno nolīguma 07.01. klase tāpat ir piemērota šai norādei.

17

Ar otro – 2015. gada 25. jūnija – pārbaudes protokolu pārbaudītājs atbildēja, ka pēc 2015. gada 21. aprīļa vēstules un viņa telefonsarunas ar prasītāju ir kļuvis skaidrs, ka pēdējā minētā nepieprasa nekādu aizsardzību attiecībā uz pudelēm. Tomēr pārbaudītājs uzskatīja, ka šīs pudeles ir skaidri norādītas attēlos un jauna pārbaude ir atklājusi, ka reģistrācijas pieteikumi neietver attēlus, kas atbilstu Regulas Nr. 2245/2002 4. panta 1. punkta e) apakšpunktam. Tādējādi tas uzskatīja, ka pudeļu iekļaušanas dēļ raksturojumi, kuru aizsardzība ir tikusi pieprasīta, nav skaidri redzami. Tas piebilda, ka šis trūkums var tikt labots, iesniedzot jaunus aspektus, kuros pieteiktie raksturojumi būtu norobežoti ar punktētu līniju vai krāsainām robežām. Tas precizēja, ka, tā kā trūkumi nav tikuši novērsti, pieteikumiem nevar tikt piešķirts nekāds iesniegšanas datums. Noslēgumā tas norādīja, ka, ja trūkumi tiks novērsti noteiktajos termiņos, jaunu aspektu iesniegšanas datums tiks uzskatīts par iesniegšanas datumu, bet ka pretējā gadījumā reģistrācijas pieteikumi tiks uzskatīti par neiesniegtiem.

18

Ar 2015. gada 14. jūlija vēstuli prasītāja atbildēja, ka iesniegšanas datumu piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti, jo iesniegtajos attēlos dizainparaugi ir attēloti uz neitrāla fona. Tā precizēja, ka Regulas Nr. 2245/2002 4. panta 1. punkta e) apakšpunkts attiecas uz attēlu kvalitāti, nevis to saturu. Tādēļ tā neiesniedza jaunus aspektus.

19

Ar trešo – 2015. gada 16. jūlija – pārbaudes protokolu pārbaudītājs norādīja, ka uztur spēkā savu 2015. gada 25. jūnija protokolu, jo attēlos ir attēloti kauss un pudele.

20

Ar 2015. gada 21. augusta vēstuli prasītāja, atsaucoties uz telefonsarunu, kas tai ir bijusi ar pārbaudītāju, atbildēja, ka tā nesaprot, kāpēc iesniegšanas datums var tikt saglabāts preces norādes pievienošanas vai kombinēta pieteikuma sadalīšanas gadījumā, bet nevar tikt saglabāts attiecībā uz sākotnēji iesniegtajiem aspektiem. Prasītāja lūdza pieņemt jaunu lēmumu, kurš varētu tikt pārsūdzēts, ja lēmums par pārbaudi netiktu atcelts.

21

Ar ceturto – 2015. gada 24. augusta – pārbaudes protokolu pārbaudītājs informēja prasītāju, ka reģistrācijas pieteikumu trūkumi var tikt novērsti, vai nu iesniedzot jaunus aspektus, vai arī pievienojot norādi “pudeles” un sadalot kombinēto pieteikumu.

22

Ar 2015. gada 28. augusta vēstuli prasītāja pieprasīja pieņemt lēmumu, kurš būtu pārsūdzams.

23

Ar 2015. gada 31. augusta lēmumu pārbaudītājs norādīja, ka prasītāja nav novērsusi reģistrācijas pieteikumu trūkumus, jo tā nav atzinusi pārbaudes protokolu. Atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 46. panta 2. punktam un Regulas Nr. 2245/2002 10. panta 2. punktam tas uzskatīja, ka attiecīgie divi dizainparaugu pieteikumi nav tikuši uzskatīti par Kopienas dizainparaugu pieteikumiem, no kā izriet, ka nekāds iesniegšanas datums nevarēja tikt piešķirts. Turklāt tas izdeva rīkojumu par samaksātās nodevas atmaksu.

24

2015. gada 15. septembrī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 55.–60. pantu, iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu.

25

EUIPO Apelācijas trešā padome apstrīdētā lēmuma 15. punktā apstiprināja, ka attiecīgo divu dizainparaugu attēls neļauj noteikt, vai aizsardzība ir tikusi lūgta attiecībā uz kausu, pudeli vai abu elementu kombināciju. Apstrīdētā lēmuma 16. punktā tā precizēja, ka attēls, kas ir iesniedzams kopā ar pieteikumu atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punkta c) apakšpunktam, ir paredzēts, lai identificētu dizainparaugu, kura aizsardzība tiek lūgta, un atbilstoši minētās regulas 38. panta 1. punktam tas ir iesniegšanas datuma piešķiršanas nosacījums. Iesniegšanas datums nosakot reģistrēta dizainparauga vecumu, novitāte un individuāls raksturs tiekot noteikti ar agrāku dizainparaugu palīdzību, kuri ir darīti pieejami sabiedrībai pirms iesniegšanas datuma. Apelācijas padome ir piebildusi, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2245/2002 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu dizainparaugam ir jāļauj skaidri identificēt visas detaļas, attiecībā uz kurām tiek pieprasīta aizsardzība.

26

Apstrīdētā lēmuma 17. un 18. punktā Apelācijas padome piebilda, ka apgalvojums, saskaņā ar kuru iesniegtu pieteikumu aizsardzības priekšmets skaidri izrietot no attēliem, ir pretrunā pašas prasītājas izklāstam un ka pēdējās minētās priekšlikums norādīt attiecīgās preces nav piemērots dizainparaugu attēla trūkumu novēršanai, jo tas nevar tikt izmantots aizsardzības apjoma noteikšanai.

27

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 19. janvārī, Mast‑Jägermeister cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu.

28

Prasības pamatošanai tā izvirzīja divus pamatus. Pirmais pamats attiecas uz Regulas Nr. 6/2002 45. un 46. panta, lasot tos kopsakarā ar minētās regulas 36. pantu, pārkāpumu, un otrais pamats attiecas uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

29

Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa noraidīja abus pamatus un līdz ar to prasību kopumā. Konkrēti, Vispārējā tiesa ir izvēlējusies tādu Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punkta c) apakšpunkta interpretāciju, saskaņā ar kuru šī tiesību norma ir piemērojama, kā to ir norādījis EUIPO, neprecizitātēm vai noteiktības vai skaidrības trūkumam saistībā ar reģistrācijai pieteiktā dizainparauga aizsardzības priekšmetu.

30

Apelācijas sūdzībā Mast‑Jägermeister lūdz Tiesu:

31

EUIPO prasījumi Tiesai ir šādi:

32

Apelācijas sūdzības pamatojumā Mast‑Jägermeister izvirza vienu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 6/2002 45. panta un 46. panta, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 36. un 38. pantu, pārkāpumu.

33

Mast‑Jägermeister uzskata, ka no Regulas Nr. 6/2002 36. un 38. panta un Regulas Nr. 2245/2002 4. panta 1. punkta e) apakšpunkta, kā arī no 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta nozīmes un mērķa izriet, ka iesniegšanas datuma piešķiršanai nav jābūt atkarīgai no dizainparauga attēlojuma izvērtēšanas, vai to ir iespējams fiziski reproducēt, skatpunkta.

34

Vispirms Mast‑Jägermeister pamatojas uz Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kā arī uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas dizainparauga (OV 1994, C 29, 20. lpp.), lai apgalvotu, ka šī tiesību norma attiecas vienīgi uz to, vai dizainparaugu var fiziski attēlot, lai to varētu reproducēt publicēšanai Kopienas dizainparaugu reģistrā.

35

Mast‑Jägermeister apgalvo, ka jautājums, vai reģistrācijai pieteikto dizainparaugu attēlojumi neļauj noteikt, vai šajā lietā aizsardzība tiek lūgta saistībā ar kausu, pudeli vai to kombināciju, attiecas uz reģistrēta dizainparauga aizsardzības apjomu eventuālā tiesvedībā par pārkāpumu un līdz ar to neliedz piešķirt iesniegšanas datumu. Šajā ziņā no Regulas Nr. 2245/2002 4. panta 1. punkta e) apakšpunkta neizrietot, ka attiecīgā dizainparauga attēlojums nedrīkst pieļaut ne mazākās šaubas par priekšmetu, saistībā ar kuru ir lūgta aizsardzība.

36

Turpinājumā Mast‑Jägermeister uzsver, ka nozīmīgs ir Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums, kas citu tiesisko seku starpā nosaka prioritātes termiņa sākšanos, kurā pieteikuma iesniedzējam ir iespēja ārvalstīs iesniegt vēlākus pieteikumus saistībā ar savu dizainparaugu un, lai to paveiktu, pieprasīt Kopienas dizainparauga pieteikuma prioritāti. Šajā ziņā Mast‑Jägermeister norāda uz Parīzes konvencijas 4. pantu, kas attiecas uz prioritātes tiesībām šīs Konvencijas ietvaros. Taču prioritātes tiesību nozīmīguma dēļ reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datums būtu jānosaka, cik vien ātri iespējams; tas ļautu dizainparauga modelētājam padarīt to pieejamu sabiedrībai, lai viņa paša veiktā šī dizainparauga publiskošana nepadarītu par spēkā neesošiem ārvalstīs vēlāk iesniegtos reģistrācijas pieteikumus.

37

Līdz ar to prasītāja kritizē pārsūdzētā sprieduma 35. un 36. punktu, kurā Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka no Regulas Nr. 6/2002 sistēmas izriet, ka dizainparaugu izvērtēšanas procedūrā EUIPO vispirms konstatē, ka reģistrācijas pieteikums attiecas uz dizainparaugu un ka tas nav pretrunā ne sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem, un līdz ar to ir jāpārbauda, vai šis pieteikums atbilst obligātajiem nosacījumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punktā. Prasītāja uzskata, ka nekas tāds neizriet no Regulas Nr. 6/2002 sistēmas un šāda interpretācija ir pretrunā gribai pieteikuma iesniedzējam ātri saņemt tiesisko noteiktību.

38

Mast‑Jägermeister uzskata, ka jautājums, vai pieteikumam var tikt piešķirts iesniegšanas datums, ir vissteidzamākā un visvienkāršākā pārbaude. Esot vienkārši nepieciešams pārbaudīt, vai Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punktā paredzēties trīs nosacījumi ir izpildīti. Šajā ziņā esot neiespējami, ka Eiropas Savienības likumdevējs patiešām ir pieprasījis, ka jebkurā gadījumā vispirms ir jāpārbauda, vai pieteikums attiecas uz dizainparaugu, un attiecīgā gadījumā – vai tas nav pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai pieņemtajiem morāles principiem, lai gan runa esot par jautājumu, uz kuru būtu grūti atbildēt un kuram būtu nepieciešama padziļināta pārbaude.

39

Tā uzskata, ka ir jānošķir nosacījumi iesniegšanas datuma piešķiršanai, kuri paredzēti Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punktā, no prasībām saistībā ar formu, kuras piemērojamas reproducēšanai, lai dizainparaugu varētu reģistrēt. Šajā ziņā EUIPO apelācijas padomes un Vispārējā tiesas vērtējumi katrā ziņā varētu tikt ņemti vērā, lai noteiktu, vai dizainparaugs ir reģistrējams, taču nevis iesniegšanas datuma piešķiršanas stadijā.

40

Turklāt saistībā ar Apelācijas padomes un Vispārējā tiesas vērtējumu, saskaņā ar kuru attēlojumam ir jāļauj skaidri un precīzi nošķirt visas priekšmeta detaļas, saistībā ar kuru ir lūgta aizsardzība, Mast‑Jägermeister uzskata, ka, ja Regulas Nr. 2245/2002 4. panta 1. punkta e) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai gan ar to EUIPO tiek piešķirta kompetence veikt pārbaudi pēc būtības attiecībā uz dizainparauga attēlojumu, tas ir EUIPO, nevis pieteikuma iesniedzējs, kas nosaka reģistrācijas pieteikuma priekšmetu. Taču ar attēlojuma rakstura palīdzību pieteikuma iesniedzējs nosaka sava Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikuma priekšmetu. Iezīmes, kas nav identificējamas attēlojumā, nesaņemot aizsardzību.

41

Mast‑Jägermeister uzskata, ka, ja ikvienam birojam, kam ir uzticēts izvērtēt reģistrācijas pieteikumu, ir iespēja atteikt reģistrēt dizainparaugu un līdz ar to noraidīt dizainparauga reģistrācijas pieteikumu, ja tas uzskata, ka reģistrācija rada tiesisko nenoteiktību, šī tiesiskās noteiktības prasība tomēr būtu jāizskata pilnībā nošķirti no tiesiskās noteiktības, kas pieteikuma iesniedzējam ir piešķirta ar to, ka tā pieteikumam vismaz tiek piešķirts iesniegšanas datums.

42

Mast‑Jägermeister norāda, ka EUIPO Apelācijas padomes konstatētais trūkums nav pamats atteikt iesniegšanas datuma piešķiršanu. Mast‑Jägermeister uzskata, ka kombinētie produkti, kas sastāv no diviem vai vairākiem ražojumiem, kuri lietojami vai komercializējami atsevišķi, var arī tikt aizsargāti, ciktāl tas, kas ir reģistrēta dizainparauga aizsardzības priekšmets, ir ražojums vai ražojuma daļas, kuras ir redzamā veidā attēlotas pieteikumā saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktu.

43

Visbeidzot Mast‑Jägermeister norāda uz apsvērumiem saistībā ar Regulu Nr. 6/2002 un Nr. 2245/2002 sistēmu. Tā norāda, ka Regulas Nr. 6/2002 46. panta 2. punktā ir tieši norādīts, ka vienīgi tie pieteikuma trūkumi šīs regulas 36. panta 1. punkta nozīmē pamato to, ka pieteikums netiek izskatīts kā Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikums un ka līdz ar to nekāds iesniegšanas datums nevar tikt piešķirts. Taču trūkumu, kas norādīti Regulas Nr. 6/2002 46. panta 3. punktā, sekas esot reģistrācijas pieteikuma noraidīšana, kas prezumējot to, ka iesniegšanas datums ir ticis iepriekš noteikts. Mast‑Jägermeister norāda, ka šo pēdējo minēto trūkumu starpā ir tie, kas norādīti Regulas Nr. 6/2002 45. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un ka šajā tiesību normā ir norāde uz Regulas Nr. 6/2002, kurā pašā ir prasīts, lai reģistrācijas pieteikums atbilstu Regulā Nr. 2245/2002 paredzētajiem nosacījumiem, 36. panta 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Līdz ar to eventuālais trūkums pieteikumā saistībā ar Regulas Nr. 2245/2002 4. panta 1. punkta e) apakšpunktu nevar izraisīt to, ka tiek noraidīts reģistrācijas pieteikums pēc tam, kad ir piešķirts iesniegšanas datums.

44

Šajā ziņā Mast‑Jägermeister atzīst, ka Regulas Nr. 2245/2002 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 2. punkta, kā arī 4. panta 1. punkta e) apakšpunkta kopīgā interpretācija varētu būt pretrunā ar Regulas Nr. 6/2002 46. panta 2. un 3. punkta tiesību normām. Tomēr Regulas Nr. 2245/2002, kas ir izpildes regula, tiesību normas ir jāinterpretē no tās pamatregulas, proti, Regulas Nr. 6/2002, tiesību normu skatpunkta.

45

EUIPO uzskata, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi nekādu kļūdu tiesību piemērošanā, interpretējot Regulu Nr. 6/2002 un Nr. 2245/2002 tiesību normas. Tādēļ tas apgalvo, ka vienīgais pamats nav pamatots, un lūdz apelācijas sūdzību noraidīt.

46

Ar vienīgo pamatu Mast‑Jägermeister būtībā apgalvo, ka Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts, apskatīts no citu šīs regulas atbilstošo tiesību normu un Regulas Nr. 2245/2002 skatpunkta, ir jāinterpretē tādējādi, ka iesniegšanas datuma piešķiršana ir atkarīga vienīgi no dizainparauga attēlojuma izvērtēšanas, vai to ir iespējams fiziski reproducēt, skatpunkta. Tādējādi tā uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts attiecas uz dizainparauga, kura reģistrācija ir pieteikta, aizsardzības priekšmeta neprecizitātēm vai noteiktības vai skaidrības trūkumu.

47

Lai izvērtētu šī pamata pamatotību, ir jāinterpretē Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts, saskaņā ar kuru Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikumā ir jāietver “attēlojums, ko ir iespējams reproducēt”.

48

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normas, ir jāņem vērā ne tikai to teksts, bet arī to konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedumi, 2000. gada 19. septembris, Vācija/Komisija, C‑156/98, EU:C:2000:467, 50. punkts, un 2017. gada 19. oktobris, Raimund, C‑425/16, EU:C:2017:776, 22. punkts).

49

Vispirms saistībā ar Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punkta c) apakšpunkta formulējumu – tajā ir paredzēts, ka Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikumā ir jāietver “attēlojums, ko ir iespējams reproducēt”. Šķiet, ka šajā formulējumā tiek likts uzsvars uz attēlojuma tehnisko kvalitāti. Tomēr, kā to ir norādījusi ģenerāladvokāte secinājumu 32. punktā, pašā attēlojuma jēdzienā ir ietverta ideja, ka dizainparaugam ir jābūt skaidri identificējamam.

50

Papildus tam ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 2245/2002 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ar kuru netiek pievienotas prasības pēc būtības tām prasībām, kas izklāstītas Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā, tostarp ir precizēts, ka attēlojumam ir jābūt tādas kvalitātes, kas ļauj skaidri atšķirt visas detaļas, attiecībā uz kurām pieprasa aizsardzību.

51

Tādēļ no šī 36. panta 1. punkta c) apakšpunkta formulējuma analīzes ir secināms, ka reģistrācijai pieteiktā dizainparauga attēlojumam ir jāļauj skaidri identificēt šo dizainparaugu.

52

Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punkta c) apakšpunkta gramatiskā interpretācija ir apstiprināta ar šīs tiesību normas, kurai ir jāveicina dizainparaugu reģistrācijas sistēmas sekmīga darbība, teleoloģisko interpretāciju. Tādējādi prasība par grafisko attēlojumu paredzēta tādēļ, lai jo īpaši definētu pašu dizainparaugu un tādējādi noteiktu precīzu priekšmetu, uz kuru vērsta reģistrētā dizainparauga īpašniekam piešķirtā aizsardzība (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2002. gada 12. decembris, Sieckmann, C‑273/00, EU:C:2002:748, 48. punkts).

53

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka dizainparauga reģistrācija publiskajā reģistrā paredzēta tādēļ, lai to padarītu pieejamu kompetentajām iestādēm un sabiedrībai, it īpaši saimnieciskās darbības subjektiem. No vienas puses, kompetentajām iestādēm skaidri un precīzi jāzina dizainparauga veidojošo elementu iedaba, lai tas varētu pildīt savus pienākumus, kas attiecas uz reģistrācijas pieteikumu iepriekšēju pārbaudi, kā arī uz atbilstoša un precīza dizainparaugu reģistra publicēšanu un uzturēšanu (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2002. gada 12. decembris, Sieckmann, C‑273/00, EU:C:2002:748, 49. un 50. punkts, kā arī 2012. gada 19. jūnijs, Chartered Institute of Patent Attorneys, C‑307/10, EU:C:2012:361, 47. punkts).

54

No otras puses, saimnieciskās darbības subjektiem jāspēj skaidri un precīzi pārliecināties par to pašreizējo vai potenciālo konkurentu veiktajām reģistrācijām vai iesniegtajiem reģistrācijas pieteikumiem un tādējādi gūt labumu no atbilstošās informācijas par trešo personu tiesībām (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2002. gada 12. decembris, Sieckmann, C‑273/00, EU:C:2002:748, 51. punkts, kā arī 2012. gada 19. jūnijs, Chartered Institute of Patent Attorneys, C‑307/10, EU:C:2012:361, 48. punkts). Kā to Vispārējā tiesa būtībā ir norādījusi pārsūdzētā sprieduma 47. punktā, šāda prasība ir vērsta, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību trešajām personām.

55

No tā izriet, ka Kopienas dizainparaugu sistēma, kura izriet no Regulas Nr. 6/2002, apstiprina interpretāciju, kas ir izsecināma no šīs regulas 36. panta 1. punkta c) apakšpunkta, kurā ir prasīts, lai reģistrācijai pieteiktais dizainparauga attēlojums ļautu skaidri identificēt šo dizainparaugu.

56

Šo secinājumu turklāt apstiprina tas, ka iesniegšanas datuma iegūšana, kas saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 38. pantu ir datums, kurā dokumenti, kuros ir ietverta šīs regulas 36. panta 1. punktā norādītā informācija, ir iesniegti EUIPO, ļauj attiecīgā dizainparauga īpašniekam saņemt prioritātes tiesības saskaņā ar Regulas 6/2002 41. pantu. Pretēji tam, ko Mast‑Jägermeister apgalvo, pamatojoties uz Parīzes konvencijas 4. pantu, kura formulējums būtībā atbilst Regulas Nr. 6/2002 41. panta formulējumam, tas, ka iesniegšanas datums ļauj iegūt šīs prioritātes tiesības, pats par sevi pamato to, ka tiek pieprasīts, lai attēlojumā nebūtu neprecizitāšu saistībā ar reģistrācijai pieteikto dizainparaugu. Tādējādi, kā ģenerāladvokāte būtībā ir norādījusi secinājumu 55. punktā, neprecīzs reģistrācijas pieteikums radītu risku, ka dizainparaugs, kura priekšmets nav skaidri identificēts, iegūtu pārmērīgu aizsardzību saskaņā ar prioritātes tiesībām.

57

Visbeidzot interpretācija, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir prasīts, lai reģistrācijas pieteikumā norādītā dizainparauga attēlojums ļautu skaidri identificēt priekšmetu, saistībā ar kuru ir lūgta aizsardzība, arī ir apstiprināta ar šīs tiesību normas kontekstuālo analīzi.

58

Šajā ziņā, ciktāl Regulas Nr. 6/2002 36. panta 5. punktā ir paredzēts, ka reģistrācijas pieteikumam ir jāatbilst Regulā Nr. 2245/2002 paredzētajiem nosacījumiem, ir jānorāda uz citām pēdējās minētās regulas tiesību normām, kas attiecas uz reģistrācijas pieteikumu.

59

Tādējādi ir jānorāda, kā to pamatoti norāda EUIPO, ka Regulas Nr. 2245/2002 12. panta 2. punktā ir paredzēts, ka ar labojumu veikšanu reģistrācijas pieteikumā nevar grozīt attiecīgā dizainparauga attēlojumu. Taču tas obligāti nozīmē to, ka reģistrācijas pieteikumam, pirms tam var tikt piešķirts iesniegšanas datums, ir jāietver šāds attēlojums, kas ļauj identificēt priekšmetu, saistībā ar kuru ir lūgta aizsardzība. Nav iespējams interpretēt Regulu Nr. 6/2002 tādējādi, ka ar to ir atzīts, ka reģistrācijas pieteikums var tikt uzskatīts par pienācīgi iesniegtu, lai gan tas neļauj skaidri identificēt dizainparaugu, kura reģistrācija ir lūgta, un ka šis trūkums vairs nevar tikt izlabots.

60

Tādējādi no šī sprieduma 49.–59. punkta izriet, ka no Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punkta c) apakšpunkta gramatiskās, teleoloģiskās un kontekstuālās analīzes ir secināms, ka šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir prasīts, lai reģistrācijai pieteiktā dizainparauga attēlojums ļautu skaidri identificēt šo dizainparaugu aizsardzības priekšmetu, uz kuru attiecas šis pieteikums.

61

Taču no Regulas Nr. 6/2002 46. panta 2. punkta izriet, ka pieteikums, kurā ir pieļauti trūkumi saistībā ar šīs regulas 36. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kuri nav izlaboti paredzētajā termiņā, netiek izskatīts kā Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikums un ka līdz ar to nekāds iesniegšanas datums tam nevar tikt piešķirts.

62

Mast‑Jägermeister argumenti, kas apkopoti šī sprieduma 43. punktā un kas attiecas uz saikni starp Regulas Nr. 6/2002 45. un 46. panta dažādajām tiesību normām, nevar tikt atbalstīti. Mast‑Jägermeister iesniegtajā pieteikumā ir pieļauts trūkums saistībā ar Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punktu, jo šis pieteikums neļauj skaidri identificēt dizainparaugu, kuru ir lūgts reģistrēt. Taču, kā izriet no šī sprieduma iepriekšējā punkta, šāds trūkums saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 46. panta 2. punktu nozīmē, ka attiecīgais pieteikums netiek izskatīts kā Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikums, ja šis trūkums netiek izlabots paredzētajā termiņā.

63

Turklāt arguments, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 35. un 36. punktu, kuros Vispārējā tiesa precizē dizainparaugu izvērtēšanas procesa gaitu, ir jānoraida kā neiedarbīgs, jo šajos punktos veiktais vērtējums nešķiet nepieciešams, lai pamatotu tās veikto Regulas Nr. 6/2002 36. panta 1. punkta c) apakšpunkta interpretāciju, jo tā izriet no minētā sprieduma 40.–46. punktā veiktajiem vērtējumiem.

64

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Mast‑Jägermeister vienīgais pamats nav pamatots, līdz ar to tas, kā arī apelācijas sūdzība kopumā ir jānoraida.

65

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.

66

Saskaņā ar tā paša reglamenta 138. panta 1. punkta nosacījumiem, kas piemērojami apelācijas tiesvedībai atbilstoši Reglamenta 184. panta 1. punktam, jebkuram lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

67

Tā kā EUIPO ir prasījis piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai šis spriedums saistībā ar tās vienīgo pamatu ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt šīs iestādes tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež: