Lieta C‑216/17

Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato – Antitrust
un
Coopservice Soc. coop. arl

pret

Azienda Socio‑Sanitaria Territoriale della Vallecamonica – Sebino (ASST) u.c.

(Consiglio di Stato lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2004/18/EK – 1. panta 5. punkts – 32. panta 2. punkts – Publiskais būvdarbu, piegādes un pakalpojumu iepirkums – Pamatnolīgumi – Klauzula par pamatnolīguma paplašināšanu attiecībā uz citām līgumslēdzējām iestādēm – Pārskatāmības princips un princips par vienlīdzīgu attieksmi pret saimnieciskās darbības subjektiem – Turpmāko publisko līgumu apjoma nenoteikšana vai noteikšana ar atsauci uz pamatnolīgumu neparakstījušo līgumslēdzēju iestāžu parastajām vajadzībām – Aizliegums

Kopsavilkums – Tiesas (astotā palāta) 2018. gada 19. decembra spriedums

  1. Eiropas Savienības tiesības – Pārsūdzēšana valsts tiesā – Pamata saistībā ar Savienības tiesību pārkāpumu izvirzīšana pēc savas ierosmes – Valsts tiesas pienākums – Neesamība – Ierobežojumi

    (LES 4. panta 3. punkts)

  2. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras – Direktīva 2004/18 – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Līgumslēdzējas iestādes veikta pamatnolīguma noslēgšana ar vairākiem izraudzītajiem pretendetiem – Klauzulas par pamatnolīguma paplašināšanu attiecībā uz citām līgumslēdzējām iestādēm izmantošana – Pieļaujamība – Nosacījumi

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 11. apsvērums un 32. panta 2. un 4. punkts)

  3. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras – Direktīva 2004/18 – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem un pārskatāmības principi – Tvērums – Pienākums skaidri, precīzi un nepārprotami formulēt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras nosacījumus un kārtību

    (LESD 49. un 56. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 2. pants)

  4. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras – Direktīva 2004/18 – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Līgumslēdzējas iestādes veikta pamatnolīguma noslēgšana ar vairākiem izraudzītajiem pretendentiem – Pamatnolīguma paplašināšana attiecībā uz citām līgumslēdzējām iestādēm, kas nav tā puses – Iespēja šīm līgumslēdzējām iestādēm nenoteikt turpmāko publisko līgumu apjomu vai arī šo apjomu noteikt ar atsauci uz savām parastajām vajadzībām – Izslēgšana – Pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principu pārkāpums

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 1. panta 5. punkts un 32. panta 2. punkta ceturtā daļa)

  1.  Turklāt Savienības tiesībās valstu tiesām nav uzlikts pienākums pēc savas ierosmes izvirzīt pamatu par Savienības tiesību pārkāpumu, ja saistībā ar šā pamata izskatīšanu tām būtu jāatsakās no sev piekrītošās pasivitātes, pārsniedzot lietas dalībnieku noteiktās strīda robežas un balstoties uz citiem faktiem un apstākļiem, nevis tiem, ar kuriem savu prasījumu ir pamatojis minēto tiesību normu piemērošanā ieinteresētais lietas dalībnieks (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1995. gada 14. decembris, van Schijndel un van Veen, C‑430/93 un C‑431/93, EU:C:1995:441, 21. un 22. punkts).

    (skat. 40. punktu)

  2.  Šajā ziņā visupirms jāuzsver – Direktīvas 2004/18 32. panta 4. punkta otrajā daļā, lasot to šīs direktīvas 11. apsvēruma gaismā, ir paredzēts, ka, pamatnolīgumu noslēdzot ar vairākiem izraudzītajiem pretendentiem, turpmākie pasūtījumi tiek izdarīti pēc tam, kad pamatnolīguma pušu starpā tiek rīkots jauns konkurss par noteikumiem, kas vēl nebija noteikti. No šīm tiesību normām izriet, ka prasība sākotnēji būt pamatnolīguma pusēm attiecas tikai uz saimnieciskās darbības subjektiem, jo nevar būt ne runas par atkārtota konkursa rīkošanu pašu līgumslēdzēju iestāžu starpā.

    No iepriekš izklāstītā izriet, ka Direktīvas 2004/18 32. panta 2. punkta otrajā daļā ir domāts ļaut līgumslēdzējai iestādei dot iespēju citām līgumslēdzējām iestādēm pievienoties pamatnolīgumam, ko tā iecerējusi noslēgt ar tiem saimnieciskās darbības subjektiem, kuri būs sākotnēji šā pamatnolīguma puses. Tātad Direktīvas 2004/18 32. panta 2. punkta otrā daļa neprasa, lai tāda “sekundārā” līgumslēdzēja iestāde kā pamatlietā esošā ASST Valcamonica būtu piedalījusies pamatnolīguma parakstīšanā, lai tā pēc tam varētu noslēgt turpmāku iepirkuma līgumu. Pietiek ar to, ka šāda līgumslēdzēja iestāde ir zināma kā iespējamais šā pamatnolīguma labuma guvējs kopš tā noslēgšanas dienas, būdama skaidri norādīta konkursa dokumentācijā ar tādu skaidri izteiktu norādi, ar kuru par šo iespēju var uzzināt gan pati šī “sekundārā” līgumslēdzēja iestāde, gan ikviens ieinteresētais saimnieciskās darbības subjekts. Šī norāde var būt vai nu pašā pamatnolīgumā, vai kādā citā dokumentā kā, piemēram, specifikācijās esošajā paplašināšanas klauzulā, ja vien tiek ievērotas publicitātes un tiesiskās drošības un – līdz ar to – pārskatāmības prasības.

    (skat. 51., 52., 55. un 56. punktu)

  3.  Taču no tā izrietošie gan vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, gan pārskatāmības princips (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 17. decembris, UNIS un Beaudout Père et Fils, C‑25/14 un C‑26/14, EU:C:2015:821, 38. punkts) prasa, lai visi piešķiršanas procedūras nosacījumi un kārtība paziņojumā par līgumu vai specifikācijās būtu formulēti skaidri, precīzi un nepārprotami – tā, lai, pirmkārt, jebkuram saprātīgi informētam un samērā rūpīgam pretendentam ļautu skaidri saprast to tvērumu un tos interpretēt vienādi un, otrkārt, līgumslēdzējai iestādei ļautu efektīvi pārbaudīt, vai pretendentu piedāvājumi atbilst kritērijiem, kuri reglamentē attiecīgo iepirkumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 13. jūlijs, Ingsteel un Metrostav, C‑76/16, EU:C:2017:549, 34. punkts).

    (skat. 63. punktu)

  4.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 1. panta 5. punkts un 32. panta 2. punkta ceturtā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka:

    –

    pati savā un citu tādu līgumslēdzēju iestāžu vārdā, kuras pamatnolīgumā ir konkrēti norādītas, tomēr pašas tieši nepiedalās tā noslēgšanā, līgumslēdzēja iestāde drīkst rīkoties, ja vien tiek ievērotas publicitātes un tiesiskās drošības un – līdz ar to – pārskatāmības prasības, un

    –

    ir izslēgts, ka līgumslēdzējas iestādes, kuras nav šā pamatnolīguma parakstītājas, nenosaka to pakalpojumu apjomu, ko tās varēs prasīt, pašas slēdzot iepirkuma līgumus saskaņā ar šo pamatnolīgumu, vai arī to nosaka, ņemot vērā šo iestāžu parastās vajadzības, jo pretējā gadījumā netiktu ievēroti principi par pārskatāmību un vienlīdzīgu attieksmi pret šā pamatnolīguma noslēgšanā ieinteresētajiem saimnieciskās darbības subjektiem.

    (skat. 70. punktu un rezolutīvo daļu)