–

Mitnitsa Varna vārdā – G. Kostov, pārstāvis,

–

“SAKSA” ООD vārdā – S. Zhelyazkova, адвокат,

–

Bulgārijas valdības vārdā – E. Petranova un L. Zaharieva, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Caeiros, kā arī Y. G. Marinova un P. Mihaylova, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt saskaņoto standartu EN 590 “Automašīnu degviela – Dīzeļdegviela (gāzeļļa) – Prasības un testēšanas metodes” (turpmāk tekstā – “standarts EN 590:2013”) 3. tabulas g) piezīmi, redakcijā, kāda bija spēkā 2013. gada septembrī, kā arī Kombinētās nomenklatūras 27. nodaļas 2. papildu piezīmes d) un e) apakšpunktus, kas ir ietverti I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.), tās redakcijā, kāda izriet no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1101/2014 (2014. gada 16. oktobris) (OV 2014, L 312, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “KN”).

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, kurā Mitnitsa Varna (Varnas Muitas dienests, Bulgārija) vērsās pret “SAKSA” OOD par šī uzņēmuma norādīto minerāleļļas tarifu klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā.

3

Ar Regulu Nr. 2658/87 ieviestās KN pamatā ir Harmonizētā preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēma, kuru ir izstrādājusi Muitas sadarbības padome, kas vēlāk kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju (PMO), un kura ir ieviesta ar 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgto Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu. Šī konvencija un tās 1986. gada 24. jūnija grozījuma protokols Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā ir apstiprināti ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK (1987. gada 7. aprīlis) (OV 1987, L 198, 1. lpp.).

4

Vispārīgajos KN interpretācijas noteikumos, kas ietverti tās pirmās daļas I sadaļas A iedaļā, ir noteikts:

“Kombinētajā nomenklatūrā preces klasificē pēc šādiem principiem:

[..]”

5

KN otrajā daļā “Muitas nodokļu saraksts” ir ietverta V iedaļa, kurā tostarp ir ietverta KN 27. nodaļa “Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski”.

6

KN 27. nodaļā ir pozīcija 2710, kuras formulējums ir šāds:

7

27. nodaļā ir arī šādas apakšpozīcijas:

8

KN 27. nodaļas 2. papildu piezīmē ir noteikts:

“Piemērojot pozīciju 2710:

[..]

[..].”

9

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV 1998, L 350, 58. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2014/77/ES (2014. gada 10. jūnijs) (OV 2014, L 170, 62. lpp.), (turpmāk tekstā – “Direktīva 98/70”) 1. pantā “Darbības joma” ir noteikts:

“Attiecībā uz autotransporta līdzekļiem [..]:

10

Šīs direktīvas 4. pantā “Dīzeļdegviela” ir noteikts:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka dīzeļdegvielu var laist tirgū to teritorijā tikai tad, ja tā atbilst II pielikumā noteiktajām specifikācijām.

[..]”

11

Minētās direktīvas II pielikumā ir precizētas vides specifikācijas tirdzniecībā pieejamajām dīzeļdegvielas tipa degvielām, ko izmanto transportlīdzekļos ar kompresijaizdedzes dzinējiem. Šī pielikuma 1. piezīmē ir noteikts:

“Lieto testēšanas metodes, kas norādītas standartā EN 590:2013. Dalībvalstis var pieņemt analītisko metodi, kas noteikta standarta EN 590:2013 aizvietošanai, ja var pierādīt, ka ar to var nodrošināt vismaz tādu pašu pareizību un vismaz tādu pašu precizitāti kā ar aizvietoto analītisko metodi.”

12

Standartu EN 590:2013 ir izstrādājusi Tehniskā komiteja CEN/TC 19 “Gāzveida un šķidrā degviela un kurināmais, smērvielas un radniecīgi naftas produkti ar bioloģisku vai sintētisku izcelsmi”, un to 2013. gada 26. jūlijā ir apstiprinājusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006. gada 13. novembrī izdoto pilnvarojumu (M 394 – pilnvarojums ir adresēts CEN, lai tā pārskatītu standartu EN 590 nolūkā palielināt FAME un FAEE koncentrāciju tilpumā līdz 10 %).

13

Šī standarta priekšvārdā ir precizēts:

“Šis Eiropas standarts ir jāpārņem nacionālo standartu statusā [..], un visi ar to pretrunā esošie nacionālie standarti ir jāatceļ vēlākais līdz 2014. gada martam.

[..]

Šo dokumentu ir izstrādājusi CEN atbilstoši Eiropas Komisijas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas izsniegtajam pilnvarojumam [..]

Ir ņemtas vērā Direktīvā 98/70, tostarp tās grozījumos, paredzētās prasības. [..]”

14

Šī standarta 1. punktā ir noteikts:

“Šajā Eiropas standartā ir noteiktas prasības un testēšanas metodes, ko attiecina uz tirgū laisto un piegādāto dīzeļdegvielu (gāzeļļu).”

15

Standarta EN 590:2013 5.6.1. punkts ir formulēts šādi:

“Attiecībā uz prasībām, kas ir atkarīgas no klimatiskajiem apstākļiem, tiek paredzētas izvēles iespējas valsts līmenī definēt ar sezonu saistītās īpašības. Šīs izvēles iespējas ietver sešas ar aukstā filtra nosprostošanās punktu saistītas īpašības (TFL) mērenā klimata apstākļos un piecas atšķirīgas klases arktiskā klimata vai klimata ar bargām ziemām apstākļos. Prasības, kas ir atkarīgas no klimatiskajiem apstākļiem, ir norādītas 2. tabulā (mērenais klimats) un 3. tabulā (arktiskais klimats vai klimats ar bargām ziemām). Izmantojot 2. un 3. tabulā norādītās testēšanas metodes, dīzeļdegvielai (gāzeļļai) ir jāatbilst šajās tabulās norādītajām robežvērtībām.”

16

Šī standarta 3. tabula “Prasības un testēšanas metodes saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem – Arktiskais klimats vai klimats ar bargām ziemām” ir formulēta šādi:

17

Atbilstoši Zakon za Mitnitsite (Muitas likums), redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā, 234. panta 1. punkta 1. apakšpunktam personu, kas pilnībā vai daļēji nenomaksā vai izvairās maksāt muitas nodokļus, soda par krāpšanu muitas jomā.

18

No šī likuma 234. panta 3. punkta 1. apakšpunkta izriet, ka gadījumā, ja krāpšanas muitas jomā priekšmets ir preces, par kurām ir jāmaksā akcīzes nodoklis, juridiskām personām piemēro naudas sodu 150 % līdz 250 % apmērā no nesamaksāto nodokļu summas.

19

Standartu EN 590:2013 Bulgārijā ir transponējis Bulgārijas Standartizācijas institūts ar standartu BDS EN 590:2014.

20

2015. gada 10. augustā Varnas ostā piestāja tankkuģis Cosmo, kurā atradās minerāleļļa ar kopējo bruto svaru vakuumā 4384630 kg. SAKSA atzina sevi par preču saņēmēju un to deklarēja Varnas ostas muitas pārvaldē, klasificējot KN tarifa apakšpozīcijā 2710 19 43 un norādot, ka prece ir “gāzeļļa 10PPM, apstrādāta ar ūdeņradi, ar sēra saturu līdz 0,001 %, arktiskam klimatam, 4. klase atbilstoši standartam EN 590, svars vakuumā 1236742 kg, svars gaisā 1235100 kg, 1517660 litri, blīvums 15 grādos pēc Celsija 816,1 kg/m3, 24 cisternvagonos, atbilstoši pievienotajam aprakstam”, lai varētu to laist brīvā apgrozībā.

21

Ar Varnas Muitas dienesta 2015. gada 11. augusta vēstuli divi deklarēto preču paraugi tika nosūtīti uz Ruses [Ruse] (Bulgārija) Reģionālo muitas laboratoriju analīžu veikšanai, lai noteiktu to veidu un tarifu klasifikāciju. Šī laboratorija uzskatīja, ka analizētais paraugs ir petroleja ar parafīna un ligroīna ogļūdeņraža piejaukumu. Destilācijas iezīmes un citi konkrēti rādītāji liecināja, ka šis paraugs atbilst tiem jēdziena “vidējās eļļas” raksturlielumiem, kuri izriet no KN 27. nodaļas 2. papildu piezīmes c) apakšpunkta. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, analizētais paraugs tika klasificēts kā naftas pārstrādes produkts, precīzāk, petroleja.

22

Tā kā prece netika tirgota reaktīvo dzinēju vajadzībām, muitas dienests uzskatīja, ka tai būtu jāpiemēro cits muitas tarifa kods, nevis tas, kas tika deklarēts 2015. gada 10. augustā, proti, tā būtu jāreģistrē KN tarifu apakšpozīcijā 2710 19 25, uz ko trešo valstu gadījumā ir attiecināms 4,7 % muitas nodoklis. Tā rezultātā Varnas Muitas dienesta vadītājs ar 2015. gada 3. novembra lēmumu laboja tarifa kodu un noteica papildus maksājamos muitas nodokļus BGN 53864,18 (aptuveni 27560 euro) apmērā un pievienotās vērtības nodokli BGN 10772,83 (aptuveni 5500 euro) apmērā.

23

Turklāt muitas dienests uzskatīja, ka SAKSA ir piemērojama administratīvā atbildība Muitas kodeksa 234. panta 1. punkta 1. apakšpunkta izpratnē. Līdz ar to 2016. gada 18. februārī Varnas Muitas dienesta vadītājs, pamatojoties uz Muitas likuma 234. panta 3. punkta 1. apakšpunktu kopsakarā ar šī likuma 234. panta 1. punkta 1. apakšpunktu, uzņēmējsabiedrībai piemēroja naudas sodu BGN 96955,52 (aptuveni 49600 euro) apmērā.

24

SAKSA šo sodu pārsūdzēja Varnenski Rayonen sad (Varnas rajona tiesa, Bulgārija). Ar 2016. gada 20. oktobra lēmumu šī tiesa sodu atcēla, jo, balstoties uz SAKSA pasūtītās ķīmiskās ekspertīzes rezultātiem, strīdīgā minerāleļļa esot atbilstīga izmantošanai arktiskā klimatā vai klimatā ar bargām ziemām paredzētās 4. klases dīzeļdegvielas definīcijai, kuras raksturlielumi ir noteikti standartā “EN 590:2014”.

25

Muitas dienests šo lēmumu pārsūdzēja Administrativen sad Varna (Varnas Administratīvā tiesa, Bulgārija). Tas uzskatīja, ka SAKSA norādītais standarts EN 590, kas nosaka prasības un testēšanas metodes tirdzniecībā laižamajai dīzeļdegvielai, nav noteicošs degvielas tarifu klasifikācijas noteikšanai.

26

Administrativen sad Varna (Varnas Administratīvā tiesa) skatījumā ir jāinterpretē standartā EN 590 ietvertā piezīme, kurā ir noteikts, ka “[Eiropas Savienības] kopējos muitas tarifos ietverto [gāzeļļas] definīciju ir iespējams nepiemērot klasēm, kas paredzētas izmantošanai arktiskā klimatā vai klimatā ar bargām ziemām”. Faktiski no šīs piezīmes skaidri neizrietot, kura šīs degvielas definīcija ir jāizmanto, un šajā jomā netiekot ierobežota muitas dienesta rīcības brīvība. Turklāt neesot norādīts, kāda ir, pirmām kārtām, minētā standarta prasību un testēšanas metožu un, otrām kārtām, degvielas tarifu klasifikācijas savstarpējā saistība.

27

Šādos apstākļos Administrativen sad Varna (Varnas Administratīvā tiesa, Bulgārija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

28

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātās sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūras ietvaros tai ir jāsniedz valsts tiesai lietderīga atbilde, kas ļautu atrisināt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārformulē tai iesniegtie jautājumi (spriedums, 2017. gada 16. februāris, Aramex Nederland, C‑145/16, EU:C:2017:130, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

Turklāt ir jāprecizē, ka, lai gan iesniedzējtiesa atsaucas uz standartu “EN 590:2014”, pamatlietas faktiskajiem apstākļiem ir jāpiemēro standarts EN 590 tā 2013. gada septembra redakcijā, kuru CEN dēvē par standartu EN 590:2013 un kurš joprojām ir spēkā.

30

Uzdodama šos jautājumus, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai KN ir jāinterpretē tādējādi, ka pamatlietā aplūkotā minerāleļļa var tikt klasificēta kā gāzeļļa atbilstoši KN apakšpozīcijai 2710 19 43 gadījumā, ja tā atbilst standartā EN 590:2013 noteiktajām prasībām, kas attiecas uz izmantošanai arktiskā klimatā vai klimatā ar bargām ziemām paredzētu gāzeļļu.

31

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijas ziņā vispārīgi ir rodams attiecīgās preces objektīvajās pazīmēs un īpašībās, kas definētas KN pozīcijā un sadaļas vai nodaļas piezīmēs (spriedums, 2017. gada 19. oktobris, Lutz, C‑556/16, EU:C:2017:777, 37. punkts un tajā minētā judikatūra). Atmuitošanas brīdī ir jābūt iespējai pārbaudīt šīs preču objektīvās īpašības un pazīmes (spriedums, 2016. gada 26. maijs, Latvijas propāna gāze, C‑286/15, EU:C:2016:363, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Šajā gadījumā ir jānorāda, ka KN apakšpozīcija 2710 19 43, kurā ir minēta gāzeļļa ar sēra saturu, kas nepārsniedz 0,001 % no kopējās masas, ir ietverta KN pozīcijā 2710, kas attiecas uz naftas eļļām un no bitumenminerāliem iegūtām eļļām, izņemot neapstrādātas eļļas. Lai piemērotu šo pozīciju, KN 27. nodaļas 2. papildu piezīmes e) apakšpunktā ir definēts jēdziens “gāzeļļa”.

33

Šajā sakarā no šī e) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs papildu piezīmes d) apakšpunktu, izriet, ka “gāzeļļa” ir eļļas un naftas produkti, no kuru tilpuma, ieskaitot zudumus, mazāk par 65 % destilējas 250 °C temperatūrā un 85 % vai vairāk destilējas 350 °C temperatūrā pēc ISO 3405 metodes.

34

Turklāt no šo pašu apakšpunktu redakcijas izriet, ka, lai, nosakot precei piemērojamo muitas tarifu, preci varētu klasificēt kā gāzeļļu, KN pozīcijas 2710 ietvaros izšķirošs ir vienīgi destilācijas līmenis minētajās temperatūrās pēc ISO 3405 metodes.

35

Līdz ar to, tā kā šajā gadījumā pamatlietā nav strīda par to, ka pēc ISO 3405 metodes aplūkojamā minerāleļļa 250 °C temperatūrā destilējas vairāk par 65 %, uz to nevar tikt attiecināta jēdziena “gāzeļļa” definīcija saskaņā ar KN 27. nodaļas 2. papildu piezīmes e) apakšpunktu un tā nevar tikt klasificēta apakšpozīcijās, kuras attiecas uz produktiem, kas ietilpst šajā definīcijā.

36

Turklāt, lai arī SAKSA apgalvo, ka attiecīgais produkts pēc importēšanas tika pārdots kā gāzeļļa (dīzeļdegviela), ir jāatgādina, ka preces mērķim ir nozīme tikai tad, ja klasifikācija nevar tikt veikta, pamatojoties tikai uz produkta objektīvajām pazīmēm un īpašībām (spriedums, 2017. gada 16. februāris, Aramex Nederland, C‑145/16, EU:C:2017:130, 23. punkts un tajā minētā judikatūra). Taču šajā gadījumā tas tā nav, jo no šīs preces destilācijas pazīmēm var precīzi noteikt, ka, piemērojot KN 2710 pozīciju, tā neietilpst jēdziena “gāzeļļa” definīcijā šīs 2. papildu piezīmes e) apakšpunkta izpratnē.

37

Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka SAKSA ir atsaukusies uz standarta EN 590:2013 3. tabulas g) piezīmi, saskaņā ar kuru KN ietverto jēdziena “gāzeļļa” definīciju “ir iespējams nepiemērot klasēm, kas paredzētas izmantošanai arktiskā klimatā vai klimatā ar bargām ziemām”.

38

Faktiski standartu EN 590:2013 ir pieņēmusi nevis Savienības iestāde, bet CEN – privāto tiesību subjekts.

39

Protams, no Tiesas judikatūras izriet, ka privāto tiesību subjekta izstrādāts saskaņots standarts var tikt uzskatīts par Savienības tiesību sistēmas sastāvdaļu tad, ja tas ir izstrādāts pēc Komisijas iniciatīvas, tās vadībā un kontrolē un tā saistošo tiesisko seku priekšnoteikums ir atsauču uz to publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 27. oktobris, James Elliott Construction, C‑613/14, EU:C:2016:821, 40., 43. un 44. punkts).

40

Turklāt ir taisnība, ka CEN izstrādāja standartu EN 590:2013, pamatojoties uz Komisijas 2006. gada 13. novembrī izdoto pilnvarojumu M 394. Tāpat pēc tam, kad CEN bija izstrādājusi šo normu, Komisija ar Direktīvu 2014/77 aktualizēja atsauci uz šo standartu Direktīvas Nr. 98/70 II pielikuma 1. piezīmē.

41

Vienlaikus pietiek konstatēt, ka saskaņā ar šī II pielikuma 1. piezīmi atsaukšanās uz standartu EN 590:2013 attiecas vienīgi uz šajā standartā minētajām testēšanas metodēm.

42

Tā kā standarta EN 590:2013 3. tabulas g) piezīmē nav ietverta testēšanas metode, tā nevar tikt uzskatīta par Savienības tiesību sastāvdaļu un tai nav nozīmes, nosakot preču tarifu klasifikāciju.

43

Pamatojoties uz visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild šādi – KN ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda minerāleļļa kā pamatlietā aplūkotā, ņemot vērā tās destilācijas pazīmes, nevar tikt klasificēta kā gāzeļļa atbilstoši KN apakšpozīcijai 2710 19 43 pat tad, ja šī eļļa atbilst standartā EN 590:2013 noteiktajām prasībām, kas attiecas uz izmantošanai arktiskā klimatā vai klimatā ar bargām ziemām paredzētu gāzeļļu.

44

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:

Kombinētā nomenklatūra, kas ir ietverta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, tās redakcijā, kas izriet no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1101/2014 (2014. gada 16. oktobris), ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda minerāleļļa kā pamatlietā aplūkotā, ņemot vērā tās destilācijas pazīmes, nevar tikt klasificēta kā gāzeļļa atbilstoši šīs nomenklatūras apakšpozīcijai 2710 19 43 pat tad, ja šī eļļa atbilst saskaņotajā standartā EN 590, redakcijā, kāda bija spēkā 2013. gada septembrī, noteiktajām prasībām, kas attiecas uz izmantošanai arktiskā klimatā vai klimatā ar bargām ziemām paredzētu gāzeļļu.