Apvienotās lietas C‑174/17 P un C‑222/17

Eiropas Savienība

pret

Plásticos Españoles SA (ASPLA)
un
Armando Álvarez SA

Apelācija – Prasība par zaudējumu atlīdzību – LESD 340. panta otrā daļa – Pārmērīgi ilga tiesvedība divās lietās Eiropas Savienības Vispārējā tiesā – Prasītājiem iespējami nodarīts kaitējums – Mantiskais kaitējums – Izdevumi par bankas garantiju – Cēloņsakarība – Nokavējuma procenti

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 13. decembra spriedums

1. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Cēloņsakarība – Pierādīšanas pienākums

   (LESD 340. panta otrā daļa)

2. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Cēloņsakarība – Jēdziens – Izdevumi par bankas garantiju, kas radušies, uzņēmumam izvēloties nemaksāt Komisijas noteikto naudas sodu – Apstāklis, ka Savienības tiesa nav ievērojusi saprātīgu termiņu sprieduma taisīšanai saistībā ar minētā uzņēmuma prasību – Tiešas cēloņsakarības neesamība

   (LESD 340. panta otrā daļa)

3. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Reāls un droši zināms kaitējums, ko radījis nelikumīgs akts – Jēdziens – Kaitējums, kas izriet no nokavējuma procentu samaksas saistībā ar to, ka Savienības tiesnesis ir pārkāpis saprātīgu termiņu sprieduma taisīšanai – Iekļaušana – Nosacījumi

   (LESD 340. panta otrā daļa)

4. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Reāls un droši zināms kaitējums – Pierādīšanas pienākums

   (LESD 340. panta otrā daļa)

5. Apelācija – Pamati – Pirmoreiz apelācijas tiesvedībā izvirzīts pamats – Nepieņemamība

   (Tiesas statūtu 58. pants)

6. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā

   (LESD 340. panta otrā daļa)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 23. punktu)

2.  Apstāklis, ka Savienības tiesa neesot ievērojusi saprātīgu termiņu sprieduma taisīšanai lietās par Komisijas uzliktā naudas soda tiesiskumu, nevar būt galvenais tādam uzņēmumam nodarītā kaitējuma iemesls, kurš ir cēlis prasību saistībā ar izdevumiem par bankas garantiju, laikposmā, kas atbilst šā termiņa pārsniegumam. Tas tā būtu tikai tad, ja bankas garantijas saglabāšanai būtu obligāts raksturs tādējādi, ka uzņēmumam, kas cēlis prasību par Komisijas lēmumu, ar kuru tam uzlikts naudas sods, un kas ir izvēlējies sniegt bankas garantiju, lai neizpildītu šo lēmumu nekavējoties, nebūtu tiesību pirms sprieduma par šo prasību pasludināšanas samaksāt naudas sodu un izbeigt iesniegto bankas garantiju.

   Gan bankas garantijas iesniegšana, gan tās saglabāšana ir attiecīgā uzņēmuma brīva izvēle, ņemot vērā savas finansiālās intereses. Nekas Savienības tiesībās šim uzņēmumam neliedz jebkurā brīdī izbeigt tā sniegto bankas garantiju un samaksāt uzlikto naudas sodu, ja, ņemot vērā apstākļu attīstību salīdzinājumā ar tiem apstākļiem, kas pastāvēja šīs garantijas sniegšanas brīdī, minētais uzņēmums uzskata, ka šis variants ir tam izdevīgāks. Tā tas varētu būt it īpaši tad, ja tiesvedības gaita Savienības tiesā attiecīgajam uzņēmumam liek domāt, ka spriedums tiks pasludināts vēlākā datumā, nekā tas sākotnēji paredzēja, un ka līdz ar to bankas garantijas izmaksas būs augstākas par šīs garantijas sniegšanas brīdī tā sākotnēji paredzētajām.

   (skat. 29., 30. un 32. punktu)

3.  Jebkuram kaitējumam, kura atlīdzinājums tiek prasīts prasībā par Savienības ārpuslīgumisko atbildību saskaņā ar LESD 340. panta otro daļu, ir jābūt reālam un droši zināmam. Šajā kontekstā jānorāda, ka, tā kā Savienības iestādes darbība vai bezdarbība var dažādos veidos radīt uzņēmumam konkrētas izmaksas, bet vienlaikus arī konkrētus ienākumus, uzskatīt, ka pastāv kaitējums LESD 340. panta izpratnē, var tikai tad, ja no šai iestādei pārmestās rīcības izrietošo izmaksu un ienākumu neto starpība ir negatīva.

   Līdz ar to – prasībā par zaudējumu atlīdzību, ar kuru tiek lūgta tāda kaitējuma atlīdzināšana, kas izriet no nokavējuma procentu samaksas par naudas soda summu saistībā ar to, ka Vispārējā tiesa lietā par Komisijas lēmumu, ar ko šis naudas sods ir uzlikts, nav ievērojusi saprātīgu termiņu sprieduma taisīšanai, var tikt uzskatīts, ka kaitējums ir reāls un droši zināms tikai tad, ja procenti, kuru skaitījums ir noticis laikposmā, kas atbilst saprātīgam termiņam sprieduma taisīšanai, ir lielāki par labumu, ko prasītāja var iegūt no tā, ka tā minētajā laikposmā tās rīcībā bija summa, kura ir vienāda ar naudas soda summu, kam pieskaitīti nokavējuma procenti.

   (skat. 40.–42. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 43. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 48. punktu)

6.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 63. un 64. punktu)