Lieta C‑160/17

Raoul Thybaut u.c.

pret

Région wallonne

(Conseil d’État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Direktīva 2001/42/EK – 2. panta a) punkts – Jēdziens “plāni un programmas” – 3. pants – Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums – Pilsētas zemes konsolidācijas teritorija – Iespēja atkāpties no pilsētbūvniecības noteikumiem – “Plānu un programmu” grozīšana

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 7. jūnija spriedums

Vide – Noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 2001/42 – Plāns un programma – Jēdziens – Pilsētas zemes konsolidācijas teritorija, kas pieņemta ar rīkojumu, ar kuru nosaka pilsētplānošanas projekta ģeogrāfisko zonu un atļauj atkāpes no noteiktiem pilsētbūvniecības noteikumiem – Iekļaušana

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42 2. panta a) punkts, 3. panta 1. punkts un 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu 2. panta a) punkts, 3. panta 1. punkts un 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka rīkojums, ar kuru tiek noteikta pilsētas zemes konsolidācijas teritorija, kuras vienīgais mērķis ir noteikt ģeogrāfisko zonu, kurā var tikt īstenots pilsētplānošanas projekts ar mērķi veikt pilsētplānošanas pārkvalificēšanu un pilsētvides funkciju attīstīšanu, kam nepieciešama sauszemes ceļu un sabiedrisko platību izveide, pārveide, likvidēšana vai pārkare, saistībā ar kura realizēšanu tiks atļauts atkāpties no konkrētiem pilsētbūvniecības noteikumiem, ietilpst sakarā ar šo atkāpšanās iespēju jēdzienā “plāni vai programmas”, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi šīs direktīvas nozīmē un saistībā ar kuriem ir jāveic vides novērtējums.

Pirmām kārtām SIVN direktīvas 2. panta a) punktā “plāni un programmas” ir definēti kā tādi, kas atbilst diviem kumulatīviem nosacījumiem, proti, pirmkārt, tiem ir jābūt izstrādātiem un/vai pieņemtiem no iestādes valsts, reģionālā vai vietējā līmenī puses vai tiem ir jābūt iestādes sagatavotiem pieņemšanai likumdošanas kārtībā parlamentā vai valdībā un, otrkārt, tiem ir jābūt prasītiem saskaņā ar normatīviem vai administratīviem aktiem.

Otrām kārtām ir jānorāda, ka saskaņā ar SIVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu sistemātisku ietekmes uz vidi novērtējumu veic visiem plāniem un programmām, kas, no vienas puses, ir izstrādāti noteiktās nozarēs un, no otras puses, nosaka pamatprincipus turpmākās attīstības saskaņošanai IVN direktīvas I un II pielikumā uzskaitītajiem projektiem. (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 17. jūnijs, Terre wallonne un Inter‑Environnement Wallonie, C‑105/09 un C‑110/09, EU:C:2010:355, 43. punkts).

Runājot par pirmo no šiem nosacījumiem, no SIVN direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta formulējuma izriet, ka šī tiesību norma tostarp attiecas uz “pilsētas un lauku plānošan[u] vai zemes lietošan[u]”.

Saistībā ar to, vai tāds akts kā apstrīdētais akts nosaka ietvaru, kurā projektu īstenošana varētu tikt atļauta nākotnē, ir jāatgādina, ka Tiesa jau ir nospriedusi, ka jēdziens “plāni un programmas” ir piemērojams ikvienam aktam, ar kuru, nosakot attiecīgajā nozarē piemērojamos noteikumus un kontroles mehānismus, ir definēts būtisks kritēriju un detalizētu darbību kopums, lai atļautu un īstenotu vienu vai vairākus projektus, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi (spriedums, 2016. gada 27. oktobris, D’Oultremont u.c., C‑290/15, EU:C:2016:816, 49. punkts un tajā minētā judikatūra).

Šajā sakarā jēdziens “būtisks kritēriju un detalizētu darbību kopums” ir jāsaprot kvalitatīvā, nevis kvantitatīvā veidā. Ir jānovērš SIVN direktīvā paredzēto saistību iespējamās apiešanas stratēģijas, kuras var izpausties kā pasākumu sadalīšana vairākos pasākumos, tādējādi samazinot šīs direktīvas lietderīgo iedarbību (spriedums, 2016. gada 27. oktobris, D’Oultremont u.c., C‑290/15, EU:C:2016:816, 48. punkts un tajā minētā judikatūra).

No tā izriet, ka, lai gan šādā aktā nav un nevar būtu pozitīvi priekšraksti, tajā paredzētā iespēja vieglāk saņemt atkāpes no spēkā esošajiem pilsētbūvniecības noteikumiem groza tiesisko regulējumu un līdz ar to pamatlietā apskatītā PZKT ietilpst SIVN direktīvas 2. panta a) punkta un 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā.

(skat. 42., 46., 47., 54.,55., 58., 67. punktu un rezolutīvo daļu)