Lieta C‑97/17
Eiropas Komisija
pret
Bulgārijas Republiku
Valsts pienākumu neizpilde – Dabas aizsardzība – Direktīva 2009/147/EK – Savvaļas putnu aizsardzība – Īpaši aizsargājama teritorija (ĪAT) – Skaitliski un lieluma ziņā Direktīvas 2009/147 I pielikumā minēto putnu sugu aizsardzībai vispiemērotāko teritoriju klasificēšana par ĪAT – Putnu aizsardzībai nozīmīgas teritorijas (PANT) – Rilas PANT – Rilas PANT daļēja klasificēšana par ĪAT
Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 26. aprīļa spriedums
Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi–Pirmstiesas procedūra–Brīdinājums–Strīda priekšmeta noteikšana–Argumentēts atzinums–Detalizēts iebildumu izklāsts
(LESD 258. pants)
Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi–Pieteikums par lietas ierosināšanu–Iebildumu un pamatu izklāsts–Formas prasības–Nepārprotams prasījumu formulējums
(LESD 258. pants; Tiesas Reglamenta 120. panta c) punkts)
Vide–Savvaļas putnu aizsardzība–Direktīva 2009/147–Īpaši aizsargājamo teritoriju izvēle un demarkācija–Dalībvalstu novērtējuma brīvība–Robežas
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147 4. panta 1. punkts un I pielikums)
Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi–Valsts pienākumu neizpildes pierādījums–Komisijas pienākums–Pierādījumu, kas parāda valsts pienākumu neizpildi, iesniegšana–Uzticams informācijas avots
(LESD 258. pants)
Vide–Savvaļas putnu aizsardzība–Direktīva 2009/147–Īpaši aizsargājamās teritorijas noteikšana–Dalībvalstu pienākums–Pienākumu neizpilde–Novērtējuma kritēriji–Eiropā nozīmīgu putnu teritoriju saraksta ņemšana vērā–Pieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147 4. panta 1. punkts)
Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 18. un 19. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 23. un 24. punktu)
Novērtējuma brīvība, kas dalībvalstīm piemīt, izvēloties vispiemērotākās teritorijas, ko klasificēt par īpaši aizsargājamām teritorijām (ĪAT), attiecas nevis uz iespēju klasificēt par ĪAT teritorijas, kas šķiet vispiemērotākās pēc ornitoloģiskiem kritērijiem, bet gan vienīgi uz kritēriju piemērošanu, lai identificētu teritorijas, kuras ir vispiemērotākās Putnu direktīvas I pielikumā uzskaitīto sugu aizsardzībai. Tādējādi, pirmkārt, lēmums par ĪAT klasificēšanu un norobežošanu ir jābalsta tikai uz Putnu direktīvā noteiktajiem ornitoloģiskajiem kritērijiem. Otrkārt, dalībvalsts tādēļ, ka tai ir novērtējuma brīvība attiecībā uz ĪAT izvēli, nevar par ĪAT klasificēt vietas, kuru skaits vai kopējais lielums ir acīmredzami mazāks par tādu vietu skaitu un kopējo lielumu, kas identificētas kā vispiemērotākās.
(skat. 64.–66. punktu)
Pienākumu neizpildes procedūras ietvaros atbilstoši LESD 258. pantam Komisijai ir jāpierāda, ka pastāv apgalvotā pienākumu neizpilde. Tai ir jāiesniedz Tiesai vajadzīgie pierādījumi, lai tā varētu pārbaudīt, vai pastāv šī pienākumu neizpilde, turklāt Komisija nedrīkst pamatoties uz kādu pieņēmumu. Tomēr šai iestādei, kurai nav savu izmeklēšanas pilnvaru šajā jomā, ir lielā mērā jābalstās uz iespējamo sūdzības iesniedzēju, privāto vai publisko tiesību subjektu, kas darbojas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kā arī pašas minētās dalībvalsts iesniegtajiem datiem. Tāpat jebkurš oficiāls dokuments, ko izdevušas attiecīgās dalībvalsts iestādes, var tikt uzskatīts kā derīgs informācijas avots, lai Komisija uzsāktu LESD 258. pantā paredzēto procedūru.
(skat. 69. un 70. punktu)
No Tiesas judikatūras gan izriet, ka, lai noteiktu visvairāk apdraudēto sugu situāciju, kā arī Savienības mantojumā ietilpstošās sugas, ir nepieciešama zinātnisko datu atjaunošana, lai noteiktu vispiemērotākās īpaši aizsargājamās teritorijas (ĪAT), un ka ir svarīgi izmantot visjaunākos zinātniskos datus, kas pieejami, izbeidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam. Tomēr, nepastāvot aktualizētiem zinātniskajiem datiem, ar kuriem varētu tikt pamatota tikai daļēja Putnu aizsardzībai nozīmīgas teritorijas (PANT) klasificēšana par ĪAT, Komisija prasības pieteikumā pamatoti ir uzskatījusi, ka PANT saraksts ir visjaunākā un visprecīzākā atsauce, lai izvērtētu, vai dalībvalsts ir klasificējusi par ĪAT skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas Putnu direktīvas 4. panta 1. punkta izpratnē. Proti, šis saraksts, nebūdams gan attiecīgajām dalībvalstīm juridiski saistošs, ietver zinātniskus pierādījumus, kas ļauj izvērtēt, vai dalībvalsts ir izpildījusi no šīs tiesību normas izrietošo pienākumu.
(skat. 81. un 82. punktu)