1.

Kā uzskatāmi pierāda Savienības dalībvalstu nesenā ekonomikas vēsture, tikai dažas lietas mūsdienu finanšu sistēmā ir nozīmīgākas par precīzu, standartizētu nacionālo kontu sagatavošanu. To ir atzinis Eiropas likumdevējs, nesen pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā, kas regulē Eiropas Kontu sistēmu 2010 (turpmāk tekstā – “EKS regula”) ( 2 ). EKS regulas 3. apsvērumā attiecīgi ir noteikts, ka “salīdzināmības labad” nacionālie konti “būtu jāsagatavo, pamatojoties uz vienādiem principiem, kuri nepieļauj atšķirīgas interpretācijas”. Jau tas vien, ka šīs regulas teksts ir aptuveni 730 lappušu garš, savā ziņā norāda uz jautājuma nozīmīgumu un komplicēto grāmatvedības uzdevumu sarežģītību.

2.

Viens no šādiem sarežģītiem jautājumiem tagad ir iesniegts šajā Corte de conti (Revīzijas palāta, Itālija) lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu. Galvenais uzdotais jautājums būtībā ir šāds – vai Istituto Nazionale di Statistica (Itālijas Valsts statistikas institūts, turpmāk tekstā – “ISTAT”) būtu jāuzskata Federazione Italiana Golf (Itālijas Golfa federācija, turpmāk tekstā – “FIG”) un Federazione Italiana Sport Equestri (Itālijas Jāšanas sporta federācija, turpmāk tekstā – “FISE”) par vispārējā valdības sektora daļu ( 3 ), (S.13) ( 4 ), uz ko attiecas Itālijas valsts konsolidētie pārskati, vai arī, pakārtoti, par mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām ( 5 ) (“turpmāk tekstā – “MABO”), (S.15) ( 6 ). MABO ir institucionāla vienība vai nozare, kas ir ārpustirgus ražotāja un nav pakļauta valdības kontrolei ( 7 ). Turpretim ārpustirgus bezpeļņas organizācijas, kuras kontrolē valdība, ir klasificētas vispārējā valdības sektorā ( 8 ).

3.

Tas savukārt rada jautājumu par to, kā būtu interpretējami dažādie kritēriji, kas ir ietverti EKS regulā, kas šajā ziņā reglamentē bezpeļņas organizācijas/iestādes (turpmāk tekstā – “BO”), piemēram, FIG un FISE. Tā kā šis ir pirmais gadījums, kad Tiesa ir aicināta sniegt norādes par šīs svarīgās regulas interpretāciju, šiem diviem prejudiciālajiem lūgumiem attiecīgi ir zināma nozīme.

4.

Pirms pamata faktu pārbaudes vispirms tomēr ir jāapraksta attiecīgie EKS regulas noteikumi.

5.

Kā jau norādīju, Eiropas Kontu sistēma 2010 tika izveidota ar EKS regulu ( 9 ). EKS regulai ir divi pielikumi ( 10 ). A pielikumā ir noteikta metodoloģija attiecībā uz kopējiem standartiem, definīcijām, klasifikācijām un uzskaites noteikumiem, kas jāizmanto nacionālo kontu sagatavošanai. B pielikumā ir noteikta programma, kurā ietverti noteikumi, tostarp termiņi, kādos dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) savu nacionālo kontu rādītājus.

6.

EKS regulas A pielikuma 1.34. punktā ir noteikts, ka “sektoru konti ir izveidoti, iedalot vienības sektoros, un dod iespēju darījumus un kontu balansposteņus attēlot pa sektoriem. Sektoru attēlojums atklāj daudzus galvenos mērus ekonomiskās un fiskālās politikas mērķiem. Galvenie sektori ir mājsaimniecības, valdība, sabiedrības (finanšu un nefinanšu), mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (MABO) un pārējā pasaule ( 11 ). Ir svarīga atšķirība starp tirgus un ārpustirgus darbību. Valdības kontrolē esošs subjekts, kas tiek parādīts kā tirgus sabiedrība, tiek klasificēts sabiedrību sektorā ārpus vispārējās valdības sektora. Tādējādi sabiedrības deficīta un parāda līmeņi nebūs vispārējās valdības deficīta un parāda sastāvdaļa.”

7.

Atbilstoši EKS regulas A pielikuma 1.35. punktam:

“Publisko sektoru veido visas institucionālās vienības, kuras ir ekonomikas rezidenti un kuras kontrolē valdība. Privāto sektoru veido visas pārējās rezidentvienības.”

8.

EKS regulas A pielikuma 1.36. punktā ir noteikts, ka “kontroli definē kā spēju noteikt institucionālās vienības vispārējo politiku vai programmu”.

9.

Saskaņā ar EKS regulas A pielikuma 1.37. punktu, “lai nošķirtu tirgus un ārpustirgus un lai iedalītu publiskā sektora subjektus vispārējās valdības sektorā vai sabiedrību sektorā, ievēro šādu noteikumu:

Darbība jāuzskata par tirgus darbību, ja attiecīgās preces un pakalpojumus tirgo, ievērojot šādus nosacījumus:

10.

EKS regulas A pielikuma 4.125. punktā par kārtējiem pārvedumiem MABO ir noteikts, ka “kārtējie pārvedumi MABO ietver visas brīvprātīgās iemaksas (izņemot mantojumu), biedru naudas un finanšu palīdzību, ko MABO saņem no mājsaimniecībām [..]”. Saskaņā ar EKS regulas A pielikuma 4.126. punkta a) apakšpunktu kārtējos pārvedumos MABO ietver mājsaimniecību regulāri maksātās biedru naudas sporta organizācijām, kas klasificētas MABO sektorā.

11.

EKS regulas [A pielikuma] 20. nodaļas nosaukums ir “Valdības konti”. EKS regulas [A pielikuma] 20.01. punktā ir izskaidrots, ka valdības darbības ir regulētas atsevišķi no pārējās ekonomikas darbībām, jo “valdības un citu nozaru pilnvaras, motivācija un funkcijas atšķiras”. EKS regulas A pielikuma 20.01. punktā tālāk ir noteikts, ka 20. nodaļā valdības konti ir parādīti tā, ka tie “attēlo valdības ekonomisko darbību kopainu: ieņēmumus, izdevumus, deficītu/pārpalikumu, finansēšanu, citas ekonomiskās plūsmas un bilanci”.

12.

EKS regulas A pielikuma 20.04. punktā ir atzīti vispārējās valdības sektora klasificēšanas un mērīšanas aspektu sarežģījumi. EKS regulas galvenie noteikumi, ciktāl tie attiecas uz šo lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, tomēr ir atrodami A pielikuma 20.13.–20.16. punktā.

13.

EKS regulas A pielikuma 20.13. punktā ir noteikts:

“Tās bezpeļņas organizācijas, kuras ir ārpustirgus ražotāji un ko kontrolē valdības vienības, ir vispārējās valdības sektora vienības.”

14.

EKS regulas A pielikuma 20.14. punktā ir noteikts:

“Valdības var izvēlēties valdības aģentūru vietā izmantot atsevišķas bezpeļņas organizācijas, lai īstenotu valdības politiku, jo šīs bezpeļņas organizācijas tiek uzskatītas par neatkarīgākām, objektīvām un mazāk pakļautām politiskajam spiedienam. Piemēram, pētniecībā un izstrādē un standartu izveidošanā un uzturēšanā tādās jomās kā veselības aprūpe, drošība, vide un izglītība bezpeļņas organizācijas var būt efektīvākas nekā valdības aģentūras.”

15.

Tomēr EKS regulas A pielikuma 20.15. punkts ir vissvarīgākais noteikums, ciktāl tas attiecas uz šo lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu. Tajā ir noteikts:

“Bezpeļņas organizāciju kontrole ir definēta kā spēja noteikt bezpeļņas organizācijas vispārējo politiku vai programmu. Publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību, nav noteicošais faktors, lai lemtu, ka valdība kontrolē individuālu vienību. Lai noteiktu, vai bezpeļņas organizāciju kontrolē valdība, ņem vērā šādus piecus kontroles rādītājus:

Var pietikt ar vienu rādītāju, lai konstatētu kontroli. Tomēr, ja bezpeļņas organizācija, kuru galvenokārt finansē valdība, var lielā mērā noteikt savu politiku vai programmu, ievērojot pārējos kritērijus, to neuzskata par valdības kontrolētu. Vairumā gadījumu vairāki rādītāji kopā norāda uz kontroli. Izšķirīgajā lēmumā jāņem vērā šie rādītāji.” ( 12 )

16.

EKS regulas A pielikuma 20.16. punktā ir noteikts, ka “bezpeļņas organizācijas ārpustirgus rādītāju nosaka tāpat kā citām vispārējās valdības vienībām”.

17.

Pirms detalizēti uzsākt Corte dei conti (Revīzijas palāta) uzdoto jautājumu izskatīšanu, vispirms ir jāizklāsta dažas detaļas par to, kā tiek organizēts sports Itālijā. Kā iesniedzējtiesa ir konstatējusi, Itālijā sporta organizācijas pamatā ir Comitato Olimpico Nazionale Italiano (Itālijas Valsts olimpiskā komiteja) (turpmāk tekstā – “CONI”). CONI ir juridiska persona, kuru regulē Itālijas publisko tiesību akti un kurai ir piesaistītas dažādas valsts sporta organizācijas. Visas šīs minētās struktūras ir bezpeļņas juridiskās personas ( 13 ).

18.

Lai gan attiecībā uz CONI ir piemērojami publisko tiesību akti, tā tomēr būtībā ir valsts sporta organizācija un ar to saistīto sporta disciplīnu konfederācija. Šīs iestādes galvenā funkcija ir atbildēt par sporta pasākumu disciplinēšanu, regulēšanu un pārvaldību Itālijā. Sporta autonomijas princips ir galvenais CONI statūtu pamatelements ( 14 ), un mērķis ir valsts sporta federācijām piešķirt tehnisku, organizatorisku un vadības autonomiju CONI vispārējā uzraudzībā. Tomēr CONI ir pilnvarota noteikt pamatprincipus, kas reglamentē federāciju atzīšanu sporta jomā, kritērijus un kārtību, kādā tās veic sporta federāciju pārbaudes, un lēmumu par pārbaudes veikšanu federācijā nopietnu un ārkārtēju sporta noteikumu pārkāpumu gadījumā ( 15 ). CONI statūtos ir arī noteiktas pilnvaras apstiprināt federāciju statūtus un budžetu.

19.

Sporta federāciju, piemēram, FIG un FISE, pārstāvji piedalās CONI nacionālajā padomē un nacionālajā valdē. Tadējādi federācijas piedalās CONI organizācijā un darbībā, palīdzot veidot centrālās, ar svarīgākajām pilnvarām apveltītās struktūras un palīdzot CONI lēmumu pieņemšanas procesā.

20.

FIG un FISE ir valsts sporta federācijas Itālijā. Kā iepriekš norādīts 17. punktā, tās saskaņā ar privāttiesībām ir bezpeļņas organizācijas ar juridiskas personas statusu. Iesniedzējtiesa uzskata, ka sporta federācijām ir vienota un viendabīga privāto tiesību subjektu juridiskā forma, kas reglamentēta Itālijas Civilkodeksa I daļā, un tas nozīmējot, ka sporta federāciju darbību parasti regulē vispārējās tiesības (neskarot speciālās tiesības sporta jomā) ( 16 ).

21.

FIG un FISE statūtos ir paredzēts, ka to attiecīgās pārvaldes darbības veic vienīgi šo federāciju struktūras. Šo federāciju galvenās vadības struktūras ir to nacionālā asambleja, to priekšsēdētājs, to federālā padome un to ģenerālsekretariāts. Vispārējās vadības pilnvaras ir nacionālajai asamblejai, kas sastāv no pamatkategoriju pārstāvjiem un kas arī ievēl organizācijas galvenos vadītājus kopā ar federālās padomes locekļiem. Abās organizācijās administratīvās pilnvaras ir priekšsēdētājam, ko ievēl federālā asambleja. Federālajai padomei ir tiesības uzraudzīt tehniskās sporta programmas pareizu īstenošanu, novērtēt sporta rezultātus un uzraudzīt vadības pareizu norisi. Tomēr jāatzīmē, ka CONI ir pilnvarota iecelt divus revīzijas padomes locekļus, bet priekšsēdētāju arī ievēl arī nacionālā asambleja.

22.

FIG un FISE vispārīgi ir atbildīgas par klubu biedru reģistru. FIG un FISE tiek finansētas no CONI iemaksām un pašu resursiem, ieskaitot dalības maksas, asociācijas un reģistrācijas nodevas, sponsorēšanas līgumus un ienākumus no sporta pasākumiem un preču un pakalpojumu pārvaldības. FIG statūtos ir noteikts tās pamatprincips, proti, tās privātais, uz biedru dalību balstītais un bezpeļņas statuss ( 17 ). Tomēr ir svarīgi norādīt, ka iemaksas no CONI par labu FIG un FISE ir ievērojamas, sasniedzot 30 % no FIG ieņēmumiem 2013. gadā, 27 % – 2014. gadā un 30 % – 2015. gadā. CONI iemaksas FISE arī ir 30 % robežās no pēdējās minētās organizācijas ieņēmumiem.

23.

Prejudiciālajos jautājumos izvirzītās problēmas ir radušās šādi – Itālijas tiesību aktos ( 18 )ISTAT ir piešķirtas tiesības sagatavot valsts iestāžu gada konsolidētos pārskatus kā daļu no LESD 121. panta prasībām. Daļa no šī procesa obligāti ietver Itālijas valsts institucionālo elementu identificēšanu, kas ietilpst vispārējās valdības sektorā atbilstoši EKS regulā noteiktajiem kritērijiem.

24.

Ar lēmumu, kas 2016. gada 30. septembrī tika publicēts Gazzetta ufficiale della Repubblica italiana (Itālijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), ISTAT reģistrēja FIG un FISE 2016. gada ISTAT sarakstā. ISTAT uzskatīja, ka saskaņā ar EKS regulu un atbilstoši šīs regulas A pielikuma 20.29. punktā noteiktajam tirgus/ārpustirgus kritērijam FIG un FISE ir uzskatāmas par ārpustirgus institucionālām vienībām. Lai noteiktu, vai šīs vienības ir klasificējamas kā MABO vai vispārējā valdības sektorā, ISTAT pārbaudīja, vai FIG un FISE ir pakļautas valdības kontrolei.

25.

ISTAT secināja, ka valdība kontrolē abas federācijas. Lai gan federācijām bija zināma lēmumu pieņemšanas autonomija, ISTAT uzskatīja, ka FIG un FISE, ņemot vērā CONI būtisko ietekmi uz to pārvaldību, nepiemīt “pilnīgas spējas pašnoteikties”.

26.

FIG un FISE noliedza, ka tās atbilst šiem kritērijiem. Attiecīgi 2016. gada 29. novembrī un 7. decembrī tās uzsāka šo tiesvedību, kurā tās lūdza atcelt sarakstu ar valsts iestādēm, kas iekļautas valsts pārskatā un identificētas saskaņā ar 2009. gada 31. decembraISTAT pieņemtā Likuma Nr. 196 1. panta 3. punktu (turpmāk tekstā – “ISTAT saraksts”), ciktāl FIG un FISE ir uzskaitītas kā “labklājības, atpūtas un kultūras pakalpojumu” sniedzējas. Jāatzīmē, ka FIG jau iepriekš bija uzsākusi līdzīgu tiesvedību attiecībā uz tās iekļaušanu gan 2014., gan 2015. gada ISTAT sarakstā. Corte dei conti (Revīzijas palāta) 2015. gada 11. februārī noraidīja pirmo tiesvedību par 2014. gada sarakstu, savukārt tiesvedībā par ISTAT 2015. gada sarakstu Corte dei conti (Revīzijas palāta) Apvienotā palāta ar 2017. gada 9. marta spriedumu apmierināja prasību.

27.

Attiecībā uz šo tiesvedību ar Corte dei conti (Revīzijas palāta) 2017. gada 13. septembra spriedumiem tika nolemts šai Tiesai saskaņā ar LESD 267. pantu uzdot trīs šādus jautājumus:

28.

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 17. novembra lēmumu lietas C‑612/17 un C‑613/17 tika apvienotas.

29.

Iesniedzējtiesas lūgums atbilstoši Tiesas Reglamenta 105. panta 1. punktam par lietu C‑612/17 un C‑613/17 izskatīšanu paātrinātā procedūrā ar Tiesas priekšsēdētāja 2017. gada 14. decembra rīkojumu tika noraidīts.

30.

Rakstveida apsvērumus iesniedza FIG, FISE, Itālijas Republika un Komisija. FIG, Itālijas Republika un Komisija piedalījās 2019. gada 6. februāra tiesas sēdē.

31.

Lai noteiktu, vai tādas sporta federācijas kā FIG un FISE var tikt klasificētas kā bezpeļņas organizācijas, kas ir valdības kontrolē, vai, pakārtoti, kā MABO, un tādējādi esošas ārpus valsts sektora, ir vajadzīga divpakāpju procedūra. Pirmais solis ir noskaidrot, vai BO ir tirgus vai ārpustirgus ražotājs. Tikai gadījumā, ja attiecīgā BO neatbilst šim kritērijam (t.i., preču un pakalpojumu pārdošana sedz mazāk par 50 % no izmaksām) un ir uzskatāma par ārpustirgus ražotāju ( 19 ), ir sperams nākamais solis, proti, jāpārbauda, vai valsts pārvaldes iestādei ir kontrole attiecībā uz konkrēto BO.

32.

Iesniedzējtiesa savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir skaidri norādījusi, ka FIG un FISE ir ārpustirgus ražotājas. Šis konstatētais fakts šajā tiesā nav apšaubāms ( 20 ). Tāpēc svarīgākais, šajā tiesā uzdoto jautājumu centrā esošais jautājums ir, vai valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar EKS regulas noteikumiem “kontrolē” tādas sporta federācijas kā FIG un FISE tādējādi, ka nacionālo kontu vajadzībām tās būtu iekļaujamas publiskā sektora sadaļā “vispārējā valdība” (S.13).

33.

Protams, var iedomāties situāciju, kurā konkrēta sporta federācija gandrīz pilnībā ir atkarīga no valsts līdzekļiem tās ieņēmumos, un tās amatpersonas ieceļ valsts valdība. Šāda federācija, visticamāk, tiktu uzskatīta par pakļautu valdības kontrolei dažādos publisko tiesību nolūkos – ne tikai EKS regulā paredzētajos statistikas nolūkos – tieši tāpēc, ka tās vispārējo politiku būtībā vai nu kontrolē, vai vismaz ļoti spēcīgi ietekmē attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, pat ja ir skaidrs, ka sporta federāciju lēmumi lietās, kas attiecas tikai uz sporta jautājumiem, ir autonomi un pilnīgi neatkarīgi.

34.

Kāds tad ir stāvoklis attiecībā uz FIG un FISE, ņemot vērā EKS regulas A pielikuma 20.15. punktā noteikto kritēriju? Būtībā tā ir pamatproblēma, kura ir izvirzīta iesniedzējtiesas uzdotajos trīs atsevišķajos jautājumos. Tomēr pirms šo jautājumu izskatīšanas ir vērts atzīmēt, ka EKS regulas A pielikuma 20.15. punkts ir formulēts šauri. Šajā noteikumā skaidri ir paredzēts, ka “[..] ņem vērā šādus piecus kontroles rādītājus [..] ( 21 )”. Tas nozīmē, ka tādu BO kā FIG un FISE gadījumā, lai noteiktu jautājumu par kontroli un to, vai BO, kas ir ārpustirgus ražotāja, ir klasificējama kā vispārējā valdība vai kā MABO, var tikt izmantoti tikai šie uzskaitītie kritēriji.

35.

Tas ir svarīgi, jo citviet EKS regulā, it īpaši šīs regulas A pielikuma 20.309. punktā ( 22 ) un 20.310. punktā, ir lietota nedaudz atšķirīga – un vismaz dažos gadījumos plašāka – kontroles definīcija, lai noteiktu, vai dažas citas struktūras būtu jāuzskata par valsts sektora iestādēm ( 23 ). Pretēji Komisijas argumentiem, ko tā izklāstīja savos apsvērumos un tiesas sēdē, es neuzskatu, ka citus, – lai arī analogus, EKS regulas noteikumus varētu, tā teikt, importēt EKS regulas A pielikuma 20.15. punktā ietvertajā kontroles definīcijā. Pēdējā minētajā noteikumā ietvertā kontroles definīcija ir lex specialis, ko nevar paplašināt, atsaucoties uz citiem vispārīgiem noteikumiem, tādiem kā EKS regulas A pielikuma 20.309. un 20.310. punkts, pat ja šie noteikumi arī attiecas uz kontroles jautājumu vai pat uz kontroli publiskajā sektorā, kā tas ir pēdējā minētā noteikuma gadījumā.

36.

Manuprāt, EKS regulas A pielikuma 20.309. un 20.310. punkta mērķis nav noteikt, vai ārpustirgus BO būtu klasificējama kā vispārējā valdība vai kā MABO ( 24 ), bet drīzāk gan noteikt, vai sabiedrības (kas ir tirgus ražotājas un kas varētu ietvert BO) ( 25 ) būtu klasificējamas publiskajā sektorā vai privātajā kontrolē ( 26 ).

37.

Paturot to prātā, tagad varam pievērsties konkrētajiem iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem.

38.

Kā jau norādīju, EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta divos sākuma teikumos ir noteikts:

“Bezpeļņas organizāciju kontrole ir definēta kā spēja noteikt bezpeļņas organizācijas vispārējo politiku vai programmu. Publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību, nav noteicošais faktors, lai lemtu, ka valdība kontrolē individuālu vienību. [..]”

39.

Iesniedzējtiesa nav pārliecināta, ko šajā ziņā nozīmē jēdziens “vispārēji noteikumi”. Tā uzskata, ka tas ir plašs jēdziens, kas sporta organizāciju gadījumā varētu attiekties gan uz Starptautiskās Olimpiskās komitejas un CONI pamatnostādēm (“soft law”), gan uz Itālijas tiesību aktu vispārējiem noteikumiem par šādu organizāciju atzīšanu sporta nolūkiem. Iesniedzējtiesa uzskata, ka pirms šādu sporta iestāžu parastas atzīšanas tās vispirms ir jāatzīst CONI ( 27 ).

40.

Lai gan Komisija piekrīt, ka CONI pilnvaras pieņemt vispārīgus noteikumus, kas nosaka kopējus standartus sporta aktivitātēm, būtībā ietilpst jēdzienā “publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus”, tā uzskata, ka CONI pilnvaras atzīt sporta federācijas visdrīzāk radot de facto monopolu par labu šai federācijai attiecīgajā sporta veidā, jo šajā sporta veidā var tikt atzīta tikai viena federācija. Tāpēc Komisija uzskata, ka šāds pilnvarojums neietilpst jēdzienā “publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus”.

41.

Komisija arī uzskata, ka CONI pilnvaras atzīt sporta federācijas dodot tai iespēju noteikt šo federāciju vispārējo politiku saskaņā ar EKS regulas A pielikuma 20.309. punkta h) apakšpunktā noteikto kontroles rādītāju, kas attiecas uz “kontroli, izmantojot pārmērīgu regulējumu”. Saskaņā ar šo noteikumu, “ja regulējums ir tik stingrs, ka tas faktiski diktē vispārējo uzņēmējdarbības politiku, tas ir kontroles veids. Publiskām iestādēm dažos gadījumos var būt spēcīga regulējoša līdzdalība, īpaši tādās jomās kā monopoli un privatizēti komunālie pakalpojumi, kuros ir publisko pakalpojumu elements. Regulējoša līdzdalība var pastāvēt tādās nozīmīgās jomās kā cenu noteikšana, subjektam neatdodot vispārējās politikas kontroli”. Komisija uzskata, ka EKS regulas A pielikuma 20.309. punkta h) apakšpunkts ir saistīts ar EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta b) apakšpunktu un 2.39. punkta b) apakšpunktu.

42.

Manuprāt, jēdzienu “vispārēji noteikumi”, kāds tas ir EKS regulas A pielikuma 20.15. punktā, dabiski nevar interpretēt abstrakti, – tā nozīme drīzāk izriet no vispārējā tiesību konteksta. Tas, ka šī frāze seko vārdiem “publiska iejaukšanās, pieņemot [..]”, noteikti ir svarīgi, jo tas nozīmē, ka attiecīgajiem noteikumiem ir oficiāls atbalsts vai nozīme. Tādējādi šajā kontekstā atsauce uz “vispārējiem noteikumiem” būtībā ir atsauce uz noteikumiem, kas vai nu ir ietverti Itālijas valsts tiesību aktā, vai kā citādi veido šādos tiesību aktos ietvertos īstenošanas noteikumus vai principus.

43.

Lai gan galīgā pārbaude ir jāveic iesniedzējtiesai, Itālijas likumdošanas sistēma, kurā ir paredzēta sporta organizāciju atzīšana, šķiet, veido tieši to vispārējo noteikumu formu, kas ir paredzēta EKS regulas A pielikuma 20.15. punktā. Kā iesniedzējtiesa pati izskaidro, noteikumi par tādiem jautājumiem kā sporta organizāciju atzīšana, sporta organizāciju un to rīkoto sacensību integritātes aizsardzība, kā arī sportistu veselības un labklājības aizsardzība ir tieši noteikti likumā un ir tieši un vispārīgi piemērojami visām sporta organizācijām, nosakot kopējus standartus šim nolūkam. Tāpat arī, kā Komisija ir norādījusi savos paskaidrojumos, ar šiem noteikumiem netiek kontrolēta vai citādi noteikta vispārīgā politika vai programma ( 28 ), kuras tādas sporta organizācijas kā FIG vai FISE varētu ievērot. Tomēr galvenais ir tas, ka šāda veida “vispārējie noteikumi”, kas ir vispārpiemērojami visām sporta organizācijām un ar kuriem nekādi saturiski netiek kontrolēta attiecīgo sporta organizāciju politika vai programma, nav būtiski, nosakot, vai attiecīgo organizāciju kontrolē valsts vienības ( 29 ) EKS regulas izpratnē ( 30 ).

44.

Atbilstoši visam iepriekš minētajam, lai noteiktu, vai pastāv vajadzīgā kontroles pakāpe saskaņā ar EKS regulas A pielikuma 20.15. punktu, nav svarīgi, ka FIG un FISE, tāpat kā citām Itālijas sporta organizācijām, saskaņā ar Itālijas tiesību normām bija jāvēršas CONI, lai tās tiktu atzītas.. Tādēļ, ja FIG un FISE tiktu uzskatītas par valdības kontrolētām organizācijām šī EKS regulas noteikuma izpratnē, tā pamatā būtu jābūt kādam citam iemeslam.

45.

Tādēļ uzskatu, ka EKS regulas A pielikuma 20.15. punktā noteiktais jēdziens “publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību” tostarp attiecas uz tādiem noteikumiem kā sporta organizāciju atzīšana, sporta organizāciju un to rīkoto sacensību integritātes atzīšana un sportistu veselības un labklājības nodrošināšana, kuri ir skaidri paredzēti likumā un ir tieši un vispārīgi piemērojami visām sporta organizācijām, šim mērķim nosakot kopīgus standartus. Lemjot par to, vai valdība kontrolē sporta organizāciju, kas ir BO un kas ir ārpustirgus ražotāja EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta nozīmē, nav nozīmes pilnvarām izdot šādus noteikumus.

46.

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa vērš uzmanību uz jēdziena “kontrole” divām iespējamām interpretācijām EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta izpratnē. Atbilstoši vienai no interpretācijām jēdziens “kontrole” attiecas uz valdības vai valsts pārvaldes iestādes spēju noteikt attiecīgās struktūras vispārējo politiku vai programmu, vadot vai izšķirīgi ietekmējot institucionālās vienības vadību. Iesniedzējtiesas piedāvāto otro jēdziena “kontrole” interpretāciju pati iesniedzējtiesa raksturo kā formālu kontroli, izmantojot vispārīgu un ārēju sporta organizāciju uzraudzību, kas vispārīgi ir paredzēta Itālijas tiesību aktu sistēmā un konkrēti – CONI.

47.

Kā tam piekrīt iesniedzējtiesa, šeit aplūkotais “kontroles” jēdziens attiecas uz pilnvarām noteikt attiecīgās sabiedrības vispārējo politiku vai programmu, vadot vai izšķiroši ietekmējot šīs vienības vadību. Tas izriet no EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta formulējuma un konteksta, jo, kā mēs to tūlīt noskaidrosim, visi pieci tajā uzskaitītie konkrētie kontroles rādītāji ( 31 ) attiecas uz “kontroles” jēdzienu šajā saturiskajā nozīmē. Šeit būtu piemēroti uzsvērt, ka te minētā “institucionālās vienības vadības vadīšana vai izšķirīga ietekmēšana”nav atsevišķs kritērijs, bet ar to tikai tiek paskaidrots vai ilustrēts EKS regulas A pielikuma 20.15. punktā noteiktais kontroles kritērijs, proti, “spēj[a] noteikt bezpeļņas organizācijas vispārējo politiku vai programmu”. No šiem noteikumiem izriet, ka kontroles kritērijs šajā normā neattiecas uz BO ikdienas vadību, bet gan uz tās vispārīgās stratēģijas definīciju un vadību.

48.

Turklāt, kā jau norādīju atbildē uz pirmo jautājumu, no EKS regulas formulējuma skaidri izriet, ka ārējai uzraudzībai, kas ir raksturīga Itālijas tiesību aktos vispārīgi piemērojamiem noteikumiem, nav nozīmes, ( 32 ) nosakot šādu kontroli EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta izpratnē. Turklāt, ņemot vērā EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta lex specialis dabu, nolūkā konstatēt, vai tādas BO kā FIG un FISE, kuras ir ārpustirgus ražotājas, irs valdības kontrolē un vai līdz ar to valdība var noteikt to vispārīgo politiku vai programmu, var tikt ņemti vērā tikai pieci konkrētie EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta a), b), c), d) un e) apakšpunktā noteiktie kontroles rādītāji.

49.

Atbilstoši Komisijas izvirzītajam argumentam, tā kā Itālijas sporta federācijai ir noteiktas tādas funkcijas kā atlasīt sportistus, kuri piedalīsies valsts un starptautiskajās sacensībās, piemēram, olimpiskajās spēlēs, un tās arī izskata strīdus sporta jomā, šīs federācijas pildot valsts pārvaldes funkcijas un tās attiecīgi esot jāklasificē kā valdības vienības atbilstoši EKS regulas A pielikuma 20.06. punktam. Manuprāt, šīs funkcijas pēc būtības nav valsts pārvaldes funkcijas, un katrā ziņā atkal ir jāuzsver, ka noteicošais kritērijs ir tikai tas, kas ir ietverts EKS regulas A pielikuma 20.15. punktā. Tādējādi jāsecina, ka Komisijas argumentam, kas ir balstīts uz 20.06. punktu, šajā ziņā nav nozīmes.

50.

Faktiski CONI statūtos šai iestādei ir piešķirtas dažādas pilnvaras attiecībā uz tādām sporta organizācijām kā FIG un FISE. Tādējādi CONI statūtos ir paredzēts, ka tās nacionālajam kongresam ir jāapstiprina šo sporta federāciju prognozētā bilance un gala bilance ( 33 )un ir jāizvirza CONI pārstāvošie revidenti ( 34 ). Pretēji Komisijas izvirzītajiem argumentiem, manuprāt, šīs tiesības nevar tikt pielīdzinātas CONI tiesībām faktiski iecelt FIG un FISE amatpersonas ( 35 ). Ciktāl tas attiecas uz pašām tiesībām pēc būtības, tiesības apstiprināt pārskatus un izraudzīties attiecīgo sporta organizāciju revidentus ( 36 ) parasti nebūtu uzskatāmas par tiesībām kontrolēt vai citādi būtiski ietekmēt pašu organizāciju vispārīgo politiku. Jāatzīst, ka tas varētu būt citādi, ja, piemēram, šīs tiesības būtu plašākas un ietvertu tiesības apstiprināt vai (attiecīgā gadījumā) nepieļaut konkrētus FIG vai FISE izdevumu plānus. Lai gan tas galu galā būtu jāpārbauda iesniedzējtiesai, no lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzams, ka iesniedzējtiesas ieskatā CONI piešķirtās pilnvaras apstiprināt katras sporta federācijas pārskatus un izvirzīt revidentus nozīmē tikai standarta tiesības veikt auditu ( 37 ). Tādējādi šīs audita tiesības pašas par sevi nav kontroles rādītājs EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta izpratnē ( 38 ). Šajā sakarā vēlos norādīt, ka, ņemot vērā arī iesniedzējtiesas pārbaudi, lai gan nacionālo sporta federāciju gada pārskati ir jāapstiprina CONI, gadījumā, ja tās viedoklis ir nelabvēlīgs, šie pārskati beigās ir jāapstiprina sporta federācijas nacionālajai asamblejai ( 39 ). Katrā ziņā, kā tiesas sēdē norādīja gan FIG, gan Itālijas Republikas pārstāvis, tas vēl vairāk izceļ šīs ārējās kontroles pilnīgi uzraugošo dabu.

51.

Komisija atsaucas arī uz CONI nacionālajai komisijai piešķirtajām tiesībām apstiprināt sporta organizāciju statūtus un dažus noteikumus vai kārtību ( 40 ) un uzskata, ka tie ir kontroles rādītāji atbilstoši EKS regulas A pielikuma 20.309. punkta i) apakšpunktam un 20.15. punkta b) apakšpunktam. Papildus apstāklim, ka vienīgie būtiskie rādītāji ir minēti EKS regulas A pielikuma 20.15. punktā, attiecīgās tiesības ietilpstot EKS regulas A pielikuma 20.15. punktā noteiktajā jēdzienā “publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību”. Tāpēc šīs tiesības neesot būtiskas, lemjot par to, vai valdība kontrolē sporta organizāciju, kas ir BO un ārpustirgus ražotāja EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta izpratnē ( 41 ).

52.

Komisija arī uzskata, ka EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta b) apakšpunkta ziņā ir jāņem vērā gan CONI tiesības uzsākt federāciju pārbaudi nopietnu pārkāpumu gadījumā to vadībā vai nopietnu sporta tiesību pārkāpumu gadījumā, ja ir konstatēts, ka to pārvaldes struktūras nevar garantēt valsts sporta sacensību norisi ( 42 ), gan CONI tiesības atsaukt federācijām piešķirto atzīšanu sporta jomā, ja atzīšanas kritēriji vairs netiek ievēroti ( 43 ).

53.

Tomēr man atkal ir cits viedoklis. Uzskatu, ka šādas tiesības, kas tiek izmantotas vienīgi gadījumā, kad sporta federācija neievēro svarīgākos noteikumus un pienākumus, kas tai ir uzlikti, lai tā varētu pareizi darboties, ir tās pašas, kas izriet no tā, ka CONI ir atzinusi šādas federācijas ( 44 ), un tādējādi šīs tiesības nav būtiskas EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta izpratnē. Šīs tiesības nepiešķir CONI pilnvaras noteikt attiecīgās sporta federācijas politiku vai programmu.

54.

Tādēļ uzskatu, ka EKS regulas A pielikuma 20.15. punktā minētais formulējums “bezpeļņas organizāciju kontrole ir definēta kā spēja noteikt bezpeļņas organizācijas vispārējo politiku vai programmu” ir interpretējams tādējādi, ka tas norāda uz spēju vadīt vai izšķiroši ietekmēt BO vadību, un tas neattiecas uz jebkādām ārējas uzraudzības tiesībām vispārīgu noteikumu veidā, kas ir piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību. Lai noteiktu, vai iestādei ir spēja noteikt BO vispārīgo politiku vai programmu, drīkst izmantot tikai piecus konkrētos kontroles rādītājus, kas ir noteikti šī punkta a), b), c), d) un e) apakšpunktā.

55.

Iesniedzējtiesa piekrīt, ka nav pierādījumu, lai konstatētu vajadzīgo kontroles līmeni attiecībā uz EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta a), b), c) un e) apakšpunktā uzskatītajiem konkrētajiem rādītājiem, proti, amatpersonu iecelšanu, FIG un FISE statūtos esošajām saistībām, līgumiem vai riska līmeni. Iesniedzējtiesas uzdotais jautājums drīzāk attiecas uz EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta d) apakšpunkta interpretāciju, proti, par finansēšanas līmeni un to, vai ieņēmumi, ko FIG un FISE saņem pašas no savu biedru naudām, var tikt ņemti vērā, izlemjot jautājumu par iespējamo valdības kontroli. Šim jautājumam patiesībā ir divas daļas, proti, par finansējuma pakāpes jēdzienu un biedru naudas nozīmi. Es ierosinu šos jautājumus izskatīt atsevišķi, sākot ar biedra naudu.

56.

Kā norādīts šo secinājumu 22. punktā, FIG un FISE galvenie ienākumi ir biedru naudas, kā arī citi ieņēmumi no valsts un starptautiskajām sacensībām, reklāmas un sponsorēšanas līgumiem. Atbilstoši iesniedzējtiesas viedoklim augsts biedra naudas līmenis varētu liecināt, ka FIG un FISE sasniegtā finanšu un vadības autonomija ir pietiekami augsta, lai nebūtu iespējams apgalvot, ka tāda valdības vienība kā CONI tās kontrolē, pat neraugoties uz pēdējās iestādes nozīmīgo finansiālo ieguldījumu ( 45 ).

57.

Iesniedzējtiesa savā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ir norādījusi, ka, pēc ISTAT un prokurora domām, biedra naudas tomēr ir publiskas un parafiskāla rakstura iemaksas monopolstāvokļa dēļ, kādā ir FIG un FISE attiecībā uz Itālijas golfa un zirgu jāšanas sporta sektoru. Tie abi norāda, ka tāpēc šādu maksu nevarot uzskatīt par būtisku, novērtējot šo federāciju patiesās finansiālās autonomijas pakāpi.

58.

Atbilstoši iesniedzējtiesas teiktajam ir jānoraida arguments, ka šādi biedru naudas ieņēmumi faktiski būtu uzskatāmi par ienākumiem no valsts finansēm. Es savukārt uzskatu, ka šāda pieeja ir pilnīgi pareiza. Kā Komisija pareizi ir norādījusi savos rakstveida paskaidrojumos šai tiesai, vienīgi tie, kas ir reģistrēti FIG un FISE, var nodarboties ar sev interesējošo sporta veidu ( 46 ), līdz ar to tām varētu būt monopola stāvoklis attiecībā uz Itālijas golfa un zirgu jāšanas sporta sektora organizēšanu. Tomēr ir jākonstatē, ka golfs un zirgu jāšanas sports ir brīvprātīgi sporta veidi ( 47 ) un ka attiecīgās biedra naudas ir brīvprātīgs maksājums, kas saņemts no mājsaimniecībām ( 48 ).

59.

Piemēram, biedra naudas iemaksa FIG ir tieši tikpat obligāta kā golfa spēlētāja, kurš vēlas spēlēt noteiktā golfa laukumā, maksājums par ieejas maksu (vai “golfa laukuma maksu”) šajā laukumā. Kā norāda iesniedzējtiesa, saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem sporta federācijas ir bezpeļņas organizācijas, uz biedriem balstītas vienības, ko regulē Itālijas Civilkodeksa I daļa. Tāpēc piedalīšanās ir brīvprātīga rīcība, ar kuru attiecīgais biedrs apņemas izpildīt virkni iekšējo noteikumu un maksāt biedra naudu. Būtībā šo maksājumu var uzskatīt par attiecīgā biedra veiktas līgumisko pienākumu brīvprātīgas uzņemšanās sekām. Šāds maksājums ļauj biedram piedalīties attiecīgajā sporta asociācijā un, samaksājot biedra naudu, palīdzēt nodrošināt ieņēmumus, kas ļautu šai organizācijai sasniegt tās mērķus.

60.

Tādējādi biedra maksas maksāšana tādām sporta organizācijām kā FIG un FISE ir pilnīgi privāts, brīvprātīgi līgumisks attiecīgā biedra maksājums, ko tas ir samaksājis par šo organizāciju sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpēc tas nozīmē, ka, pretēji ISTAT un prokurora izvirzītajiem argumentiem iesniedzējtiesā un Komisijas argumentiem šajā tiesā, šāda biedru nauda nevar tikt faktiski uzskatīta publisku, parafiskālu maksājumu. Tas tā ir tāpēc, ka šāda parafiskāla maksājuma noteicošā pazīme ir tāda, ka maksājums tiek uzlikts un obligāti atmaksāts, nevis atsaucoties uz kādu līgumisku darījumu, bet drīzāk – pamatojoties uz publiskajām tiesībām. Dažos gadījumos maksājuma neveikšana var radīt administratīvas sankcijas vai pat kriminālsodu. Turklāt šādus parafiskālus maksājumus neiekasē, ņemot vērā attiecīgās organizācijas sniegto pakalpojumu faktisko izmantošanu vai izmaksas ( 49 ).

61.

Turklāt nekas neliecina ( 50 ), ka gadījumā, ja netiktu samaksāta biedra nauda, FIG vai FISE būtu tiesīga izmantot citu piedziņas iespēju kā vienīgi parastos tiesību aizsardzības līdzekļus, kas ir paredzēti privāttiesībās.

62.

Tāpēc uzskatu, ka, novērtējot finansējuma apmēru EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta d) apakšpunkta nozīmē, nav jāņem vērā ieņēmumi no sporta organizāciju biedra naudām, kas ir pilnīgi privāti, brīvprātīgi biedru veikti līgumiski maksājumi, kas tiek maksāti par šo organizāciju sniegtajiem pakalpojumiem. Tādējādi šādu dalības maksu un citu “privāto” ienākumu relatīvais nozīmīgums, salīdzinot ar valdības finansējumu, ir skaidrs rādītājs, ka BO nav pakļauta valdības kontrolei, un tāpēc tā ir jāklasificē kā MABO.

63.

Atliek jautājums par ikgadējo CONI – valsts pārvaldes iestādes – iemaksu, kas, kā jau esmu norādījis, ir aptuveni 30 % no FIG un FISE ieņēmumiem. Šīs iemaksas īpatsvars, protams, ir ievērojams, un es neizslēdzu iespēju, ka konkrētos apstākļos šāda lieluma iemaksa varētu būt kontroles rādītājs. Parasti šāda veida atkārtota iemaksa pati par sevi nebūtu pietiekama, lai konstatētu, ka pastāv kontrole.

64.

Tomēr situācija atšķirtos, ja būtu pierādāms, ka attiecīgā sporta organizācija, ņemot vērā šādas organizācijas faktisko finansiālo atkarību no šīs valsts pārvaldes iestādes, ir saskaņojusi savu vadības un organizatorisko politiku un programmu ar tās valsts pārvaldes iestādes vēlmēm, kas ir veikusi šīs iemaksas. Tomēr arī šādos apstākļos, lai pierādītu kontroles esamību, būtu jāparāda, ka šāda finansiāla atkarība faktiski ir radījusi situāciju, kurā valsts pārvaldes iestāde, kas veic iemaksu, ir izšķiroši ietekmējusi galvenos vadības un organizatoriskos lēmumus.

65.

Te jāatgādina, ka EKS regulas A pielikuma 20.15. punktā ir skaidri atzīts, ka arī tad, ja konkrētā BO, kuru “galvenokārt finansē valdība”, turpina “lielā mērā noteikt savu politiku vai programmu [..], to neuzskata par valdības kontrolētu”. To veic, pārbaudot pārējos četrus rādītājus, kas noteikti EKS regulas A pielikuma 20.15. punktā ( 51 ). Šajā lietā FIG un FISE nav tādas, ko “galvenokārt finansē” valsts pārvaldes iestādes ( 52 ), un pat tad, ja tā būtu, lai varētu noteikt, ka valsts pārvaldes iestāde to kontrolē, būtu jāpierāda, ka tās vairs nevar saglabāt savas spējas noteikt savu vispārīgo politiku vai programmu ( 53 ),.

66.

No iesniedzējtiesas nolēmuma netieši izriet, ka šajās lietās nekā tāda nav bijis. Nav pievienoti pierādījumi, kas norādītu, ka FIG vai FISE ar savu biedru starpniecību nav saglabājušas spēju noteikt savas programmas un politiku, lai gan tas galu galā ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

67.

Katrā ziņā iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai FIG un FISE faktiski ir finansiāli atkarīgas no CONI pēdējās ikgadējo iemaksu lieluma dēļ. Tomēr, pat ja šāda finansiāla atkarība galu galā iesniedzējtiesai tiktu pierādīta, nolūkā pienācīgi konstatēt valdības vienības kontroli būtu arī jāpierāda, ka FIG un FISE faktiski ir saskaņojušas savas vispārīgās politikas un programmas ar CONI vēlmēm, tostarp tādēļ, ka tās ir bijušas faktiskā finansiālā atkarībā no šīs iestādes. Tādējādi, tā kā nav pierādījumu par to, ka CONI vada vai izšķiroši ietekmē FIG un FISE vadību, uz jautājumu ir jāatbild, ka šajos konkrētajos apstākļos nav pierādīts, ka FIG un FISE kontrolētu valdības vienība EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta nozīmē.

68.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, iesaku Tiesai uz Corte dei conti (Revīzijas palāta, Itālija) uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (EKS regula) A pielikuma 20.15. punktā minētais jēdziens “publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību” citstarp attiecas uz noteikumiem par tādiem jautājumiem kā sporta organizāciju un to rīkoto sacensību integritātes atzīšana un sportistu veselības un labklājības aizsardzība, kuri ir skaidri paredzēti likumā un ir tieši un vispārīgi piemērojami visām sporta organizācijām, šim mērķim nosakot kopīgus standartus. Lemjot par to, vai valdība kontrolē sporta organizāciju, kas ir bezpeļņas organizācija (BO) un ārpustirgus ražotāja EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta nozīmē, nav nozīmes pilnvarām izdot šādus noteikumus.

EKS regulas A pielikuma 20.15. punktā minētais formulējums “bezpeļņas organizācijas kontrole ir definēta kā spēja noteikt bezpeļņas organizācijas vispārējo politiku vai programmu” ir interpretējams tādējādi, ka tas attiecas uz spēju vadīt vai izšķiroši ietekmēt BO vadību un neattiecas uz jebkādām ārējās uzraudzības tiesībām vispārīgu noteikumu veidā, kas būtu piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību. Lai noteiktu, vai iestādei ir spēja noteikt BO vispārīgo politiku vai programmu, var izmantot tikai piecus konkrētos šī punkta a), b), c), d) un e) apakšpunktā noteiktos kontroles rādītājus.

Novērtējot valdības finansējuma pakāpi atbilstoši EKS regulas A pielikuma 20.15. punkta d) apakšpunktam, neņem vērā ieņēmumus no sporta organizāciju biedru naudas, kas ir tikai privātas, brīvprātīgas biedru līgumsaistības, ko biedri maksā par šo organizāciju sniegtajiem pakalpojumiem. Tādējādi šādu biedru naudu un citu “privātu” ienākumu relatīvā nozīme, salīdzinot ar valdības finansējumu, ir skaidrs rādītājs, ka BO nav valdības kontrolē, un tāpēc tā būtu jāklasificē kā MABO. Turklāt EKS regulas A pielikuma 20.15. punktā ir skaidri atzīts, ka pat tad, ja konkrēto BO “galvenokārt finansē valdība”, tā joprojām var lielā mērā noteikt “savu politiku vai programmu” un tā nav uzskatāma par valdības kontrolētu.