|
9.9.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 305/7 |
Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 10. jūlija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände — Verbraucherzentrale Bundesverband e.V./Amazon EU Sàrl
(Lieta C-649/17) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju aizsardzība - Direktīva 2011/83/ES - 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Informēšanas prasības distances līgumiem un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem - Tirgotāja pienākums norādīt savus tālruņa un faksa numurus “ja tādi ir” - Piemērojamība)
(2019/C 305/08)
Tiesvedības valoda — vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesgerichtshof
Pamatlietas puses
Prasītāja: Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände — Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.
Atbildētāja: Amazon EU Sàrl
Rezolutīvā daļa
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK, 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, atbilstoši kuram tirgotājam, pirms tas noslēdz ar patērētāju šīs direktīvas 2. panta 7. un 8. punktā paredzēto distances līgumu vai ārpus uzņēmuma telpām noslēdzamu līgumu, pilnīgi visos gadījumos ir pienākums norādīt savu tālruņa numuru. Otrkārt, minētajā tiesību normā tirgotājam nav noteikts pienākums ierīkot tālruņa vai faksa līniju vai izveidot jaunu elektroniskā pasta kontu, lai ļautu patērētājiem sazināties ar tirgotāju, un tajā pienākums norādīt tālruņa vai faksa numuru vai elektroniskā pasta adresi ir paredzēts tikai gadījumos, kad šī tirgotāja rīcībā jau ir šie saziņas līdzekļi saziņai ar patērētājiem;
Direktīvas 2011/83 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai gan šajā tiesību normā tirgotājam ir paredzēts pienākums darīt pieejamu patērētājam tādu saziņas līdzekli, kas atbilst tiešas un efektīvas saziņas kritērijiem, tas neliedz minētajam tirgotājam nodrošināt citus saziņas līdzekļus, kas nav minētajā tiesību normā paredzētie saziņas līdzekļi, lai nodrošinātu atbilstību šiem kritērijiem.