6.5.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 155/7


Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 14. marta spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie/Y.Z., Z.Z., Y.Y.

(Lieta C-557/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos - Direktīva 2003/86/EK - 16. panta 2. punkta a) apakšpunkts - 17. pants - Ģimenes locekļa, kas ir trešās valsts valstspiederīgais, uzturēšanās atļaujas atsaukšana - Tādu trešo valstu valstspiederīgo statuss, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji - Direktīva 2003/109/EK - 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Šī statusa zaudēšana - Krāpšana - Nezināšana par krāpšanu)

(2019/C 155/09)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Atbildētāji: Y.Z., Z.Z., Y.Y.

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīvas 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos 16. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, ja, lai saņemtu trešās valsts valstspiederīgā ģimenes locekļu uzturēšanās atļaujas, ir iesniegti falsificēti dokumenti, apstāklis, ka šie ģimenes locekļi nezināja par šo dokumentu krāpniecisko raksturu, nav šķērslis tam, ka attiecīgā dalībvalsts, piemērojot šo tiesību normu, atsauc šīs atļaujas. Tomēr saskaņā ar šīs direktīvas 17. pantu valsts kompetentajām iestādēm vispirms ir jāveic individualizēta šo ģimenes locekļu situācijas pārbaude, īstenojot līdzsvarotu un saprātīgu visu iesaistīto interešu izvērtējumu.

2)

Padomes Direktīvas 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, ja pastāvīgā iedzīvotāja statuss trešās valsts valstspiederīgajiem ir piešķirts, pamatojoties uz falsificētiem dokumentiem, apstāklis, ka šie valstspiederīgie nezināja par šo dokumentu krāpniecisko raksturu, nav šķērslis tam, ka attiecīgā dalībvalsts, piemērojot šo tiesību normu, atsauc šo statusu.


(1)  OV C 402, 27.11.2017.