1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 4. panta c) punkts ir interpretējams tādējādi, ka dalībvalstīm preču zīmju īpašnieku tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, tāda kā pamatlietā, ir jāatzīst par tiesīgu savā vārdā prasīt šajā direktīvā paredzēto tiesību aizsardzības līdzekļu piemērošanu, lai aizsargātu šo īpašnieku tiesības, un savā vārdā celt prasību tiesā, lai īstenotu minētās tiesības, ar nosacījumu, ka šī organizācija saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir uzskatāma par tādu, kas ir tieši ieinteresēta šādu tiesību aizstāvībā, un ka šie tiesību akti ļauj tai šajā nolūkā vērsties tiesā, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) 12.–14. pants ir interpretējami tādējādi, ka tādam IP adrešu nomas un reģistrēšanas pakalpojuma sniedzējam kā pamatlietā aplūkotais, kurš ļauj interneta domēna vārdus izmantot anonīmi, ir piemērojami minētajos pantos paredzētie atbildības ierobežojumi, ja šis pakalpojums ietilpst kādā no šajos pantos noteiktajām pakalpojumu kategorijām un ja ir izpildīts visu attiecīgo nosacījumu kopums, ciktāl šāda pakalpojuma sniedzēja darbības ir kvalificējamas kā tīri tehniskas, automātiskas un pasīvas, kas nozīmē, ka viņam nav nedz zināšanu, nedz kontroles pār informāciju, ko pārraida vai uzglabā viņa klienti, un ciktāl viņam nav aktīvas lomas tādā ziņā, ka tas ļautu viņa klientiem optimizēt to veikto pārdošanu tiešsaistē, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.