Lieta C-512/17: Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 28. jūnija spriedums (Sąd Rejonowy Poznań – Stare Miasto w Poznaniu (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedībā, ko ierosināja HR (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula (EK) Nr. 2201/2003 – 8. panta 1. punkts – Bērna pastāvīgā dzīvesvieta – Zīdainis – Noteicošie apstākļi šīs pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanai)
Tiesas (piektā palāta) 2018. gada 28. jūnija spriedums (Sąd Rejonowy Poznań – Stare Miasto w Poznaniu (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedībā, ko ierosināja HR
(Lieta C-512/17) ( 1 )
“(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību — Regula (EK) Nr. 2201/2003 — 8. panta 1. punkts — Bērna pastāvīgā dzīvesvieta — Zīdainis — Noteicošie apstākļi šīs pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanai)”
2018/C 294/16Tiesvedības valoda – poļuIesniedzējtiesa
Sąd Rejonowy Poznań – Stare Miasto w Poznaniu
Pamatlietas puses
Prasītāja: HR
Piedaloties: KO, Prokuratura Rejonowa Poznań Stare Miasto w Poznaniu
Rezolutīvā daļa
Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 8. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka bērna pastāvīgā dzīvesvieta šīs regulas izpratnē ir vieta, kur faktiski atrodas viņa dzīves centrs. Iesniedzējtiesai, pamatojoties uz saskanīgu faktisko apstākļu kopumu, ir jānosaka, kur šis centrs bija pieteikuma par vecāku atbildības noteikšanu par bērnu iesniegšanas brīdī. Šajā ziņā tādā lietā kā pamatlieta, ņemot vērā šīs tiesas konstatētos faktus, noteicošo apstākļu kopums ir šāds:
|
— |
bērns kopš dzimšanas līdz viņa vecāku kopdzīves šķiršanas brīdim galvenokārt ir dzīvojis ar viņiem konkrētajā vietā; |
|
— |
vecāks, kurš kopš pāra kopdzīves šķiršanas brīža faktiski ir īstenojis aizgādību pār bērnu, joprojām šajā vietā ikdienā dzīvo ar bērnu un tur veic savu profesionālo darbību, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, un |
|
— |
bērns minētajā vietā regulāri sazinās ar otro vecāku, kurš joprojām dzīvo šajā pašā vietā. |
Turpretī tādā lietā kā pamatlieta par noteicošiem nav uzskatāmi šādi apstākļi:
|
— |
vecāks, kurš faktiski īsteno aizgādību pār bērnu, pagātnē kopā ar viņu ir uzturējies savas izcelsmes dalībvalsts teritorijā savu atvaļinājumu laikā un svētku periodos; |
|
— |
attiecīgā vecāka izcelsme, no tās izrietošās bērna kultūras saiknes ar šo dalībvalsti un viņa attiecības ar ģimeni, kura dzīvo minētajā dalībvalstī, un |
|
— |
iespējamais minētā vecāka nodoms nākotnē kopā ar bērnu apmesties šajā pašā dalībvalstī. |