1)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes Direktīvu 2010/45/ES (2010. gada 13. jūlijs), 65. un 306.–310. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, kad ceļojumu aģentūra, uz kuru attiecas minētajā 306.–310. pantā paredzētais īpašais režīms, iekasē avansa maksājumu saistībā ar maksājumu par ceļojumu pakalpojumu, ko tā sniegs ceļotājam, saskaņā ar minēto 65. pantu pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir iekasējams, tiklīdz minētais avansa maksājums ir saņemts, ar nosacījumu, ka minētajā brīdī ceļojumu pakalpojumi ir precīzi norādīti.

2)

Direktīvas 2006/112, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2010/45, 308. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ceļojumu aģentūras peļņu un tātad nodokļa bāzi veido starpība starp kopējo summu bez PVN, kura jāmaksā ceļotājam, un faktiskajām izmaksām, kādas ceļojumu aģentūrai radīsies turpmāk, iegādājoties preces un pakalpojumus no citiem nodokļa maksātājiem, ja šie darījumi dod tiešu labumu ceļotājam. Ja avansa maksājuma summa atbilst ceļojumu pakalpojuma kopējai cenai vai būtiskai šīs cenas daļai un ja aģentūrai vēl nav radušās nekādas faktiskas izmaksas vai ir radusies tikai ierobežota kopējo individuālo šī pakalpojuma izmaksu daļa, vai arī ja ceļojuma individuālās faktiskās izmaksas, kas aģentūrai radušās, nevar noteikt avansa maksājuma veikšanas brīdī, tad peļņas norma var tikt noteikta, pamatojoties uz kopējo faktisko izmaksu, kādas tai beigās radīsies, aplēsēm. Veicot šādas aplēses, aģentūrai attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā izmaksas, kas tai jau faktiski ir radušās avansa maksājuma iekasēšanas brīdī. Aprēķinot peļņas normu, no kopējās ceļojuma cenas tiek atskaitītas aplēstās kopējās faktiskās izmaksas, un PVN, kurš ir jāmaksā, iekasējot avansa maksājumu, bāze tiek iegūta, reizinot šī avansa maksājuma summu ar procentuālo daļu, kādai atbilst paredzamā peļņas norma, kas šādi ir noteikta kopējā ceļojuma cenā.