Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 7. novembra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – K, B/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

(Lieta C-380/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas kompetence - Direktīva 2003/86/EK - Tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos - 12. pants - Trīs mēnešu termiņa pēc starptautiskās aizsardzības piešķiršanas neievērošana - Alternatīvās aizsardzības statusa ieguvējs - Vīzas pieteikuma noraidījums))

(2019/C 16/22)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītāji: K un B

Atbildētājs: Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie

Rezolutīvā daļa

Tiesas kompetencē saskaņā ar LESD 267. pantu ir interpretēt Padomes Direktīvas 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos 12. panta 1. punktu tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā, kurā iesniedzējtiesai ir jālemj par personas, kurai ir piešķirts alternatīvās aizsardzības statuss, tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, ja šī tiesību norma valsts tiesībās ir padarīta par tieši un bez nosacījumiem piemērojamu šādai situācijai.

Direktīvas 2003/86 12. panta 1. punkts pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir ļauts noraidīt pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos, kas ir iesniegts attiecībā uz bēgļa ģimenes locekli, pamatojoties uz labvēlīgajiem noteikumiem, kas ir piemērojami bēgļiem un kas ir ietverti šīs direktīvas V nodaļā, tāpēc, ka šis pieteikums ir iesniegts vairāk nekā trīs mēnešus pēc bēgļa statusa piešķiršanas apgādniekam, vienlaikus piedāvājot iespēju iesniegt jaunu pieteikumu atbilstoši citam režīmam, ciktāl šajā tiesiskajā regulējumā:

—	ir paredzēts, ka šāds atteikuma iemesls nevar tikt izmantots situācijās, kurās īpaši apstākļi par objektīvi attaisnotu padara pirmā pieteikuma novēlotu iesniegšanu;

—	ir paredzēts, ka attiecīgās personas ir pilnībā informētas par sekām, kādas rada lēmums noraidīt viņu pirmo pieteikumu, un par pasākumiem, kādi viņiem ir jāveic, lai efektīvi īstenotu savas tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos, un

—	ir garantēts, ka apgādniekiem, kas ir atzīti par bēgļiem, turpina piemērot labvēlīgākus nosacījumus tiesību uz ģimenes atkalapvienošanos īstenošanai, kuri ir piemērojami bēgļiem un kuri ir paredzēti minētās direktīvas 10. un 11. pantā vai 12. panta 2. punktā.

(1) OV C 300, 11.9.2017.