25.3.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 112/3


Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 30. janvāra spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Planta Tabak-Manufaktur Dr. Manfred Obermann GmbH & Co. KG/Land Berlin

(Lieta C-220/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Direktīvas 2014/40/ES spēkā esamība - Tabakas izstrādājumu ražošana, noformēšana un pārdošana - Regulējums, kas attiecas uz “sastāvdaļām” - Aromatizēto tabakas izstrādājumu aizliegums))

(2019/C 112/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāja: Planta Tabak-Manufaktur Dr. Manfred Obermann GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Land Berlin

Rezolutīvā daļa

1)

Izskatot pirmo prejudiciālo jautājumu, nav atklājies neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40/ES (2014. gada 3. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK, 7. panta 1., 7. un 14. punkta spēkā esamību.

2)

Direktīvas 2014/40 7. panta 14. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, jēdziens “produktu kategorija” šīs normas izpratnē attiecas gan uz cigaretēm, gan tinamo tabaku un, otrkārt, procedūra, kas ir jāievēro, lai noskaidrotu, vai attiecīgais tabakas izstrādājums ir sasniedzis šajā pantā noteikto 3 % robežu, ir jānosaka atbilstoši attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

3)

Direktīvas 2014/40 8.–11 pants ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar tiem dalībvalstīm nav atļauts paredzēt pārejas noteikumus papildus tiem, kuri ir noteikti šīs direktīvas 29. un 30. pantā.

4)

Izskatot otro prejudiciālo jautājumu, nav atklājies neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Direktīvas 2014/40 9. panta 1. punkta otrās daļas, 4. punkta a) apakšpunkta otrā teikuma un 6. punkta, 10. panta 1. punkta b), e) un f) apakšpunkta, kā arī 11. panta 1. punkta pirmās daļas pirmā teikuma spēkā esamību.

5)

Direktīvas 2014/40 13. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem dalībvalstīm ir noteikts pienākums aizliegt izmantot informāciju par garšu, smaržu, aromātu vai citām piedevām arī tad, ja tā nav reklāmas informācija, un attiecīgo sastāvdaļu izmantošana joprojām ir atļauta.

6)

Izskatot trešo prejudiciālo jautājumu, nav atklājies neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Direktīvas 2014/40 13. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta spēkā esamību.


(1)  OV C 239, 24.7.2017.