27.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 63/35

—

atcelt Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 25. oktobra lēmumu, kurā nolemts “iebilst pret to, ka Ieguvēji iegūst būtisku līdzdalību Mērķsabiedrībā”;

—

piespriest Eiropas Centrālajai bankai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot kļūdaini piemēroti CRD IV 22. un 23. pants, pārkāpti VUM regulas 1. panta 5. punkts, 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 15. pants un VUM pamatregulas 86. un 87. pants, tostarp saistībā ar LES 4. panta 1. punktu, 5. panta 2. punktu un 13. panta 2. punktu un LESD 127. panta 6. punktu, kā arī esot nepareizi izmantotas pilnvaras.

2.

Ar pakārtoto otro pamatu tiek apgalvots, ka, CRD IV paplašināti piemērojot šīs lietas apstākļiem, esot pārkāpts atvasināto tiesību aktu atpakaļejoša spēka neesamības vispārējais princips.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts gan tiesiskās noteiktības princips, gan princips, ka res judicata spēku ir ieguvis Consiglio di Stato [Valsts Padome, Itālija] 2016. gada 3. marta galīgais spriedums Nr. 882, kurā ir nospriests par to, kādas tiesiskas sekas ir apvienošanās atļaujai, ko Itālijas Banka devusi jautājumā par Fininvest līdzdalību mērķsabiedrībā.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti VUM regulas 4. panta 3. punkts, CRD IV 23. panta 1. un 4. punkts, kā arī vispārējie tiesiskuma, tiesiskās noteiktības un iestāžu rīcības paredzamības principi saistībā ar to, kā ECB piemēro transponējošos valsts tiesību aktus, un ka, uzskatīdama, ka pret prasītājiem var atsaukties uz Guidelines for the prudential assessment of acquisitions and increases in holdings in the financial sector required by Directive 2007/44/EC [Pamatnostādnes piesardzīgam novērtējumam par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu iestādēs, kas prasīta ar Direktīvu 2007/44], kuras 2008. gadā pieņēmušas CEBS, CESR un CEIOPS komitejas, ECB esot pārkāpusi vispārējos tiesiskuma un tiesiskās noteiktības principus.

5.

Ar pakārtoto piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti būtiski procedūras noteikumi, jo neesot nedz veikta izpēte, nedz sniegts pamatojums saistībā ar kritēriju par “potenciālā ieguvēja iespējamo ietekmi uz minēto kredītiestādi” (CRD IV 23. panta 1. punkts).

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti gan vispārējais samērīguma princips, jo apstrīdētais lēmums būtībā radot tādas tiesiskās sekas, kas iestājas atsavināšanas pasākumam, ar kuru tiek noteikta ievērojamas līdzdalības kapitālā piespiedu pārdošana, gan ES Pamattiesību hartas 16. un 17. pants, kā arī tiem atbilstošie no Eiropas Cilvēktiesību [un pamatbrīvību aizsardzības] konvencijas un dalībvalstīm kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām izrietošie Eiropas Savienības tiesību vispārējie principi.

Savukārt trešā pamatu kopa ir veltīta virknei smagu procesuālu pārkāpumu, kuru dēļ ECB uzraudzības procedūra un galīgais lēmums neesot spēkā.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību, kas ir “pilnībā jāievēro” (VUM regulas 22. panta 2. punkts un VUM pamatregulas 32. panta 1. punkts), un Pamattiesību hartas 41. pantā noteiktās tiesības uz labu pārvaldību, jo piekļuve lietas materiāliem esot bijusi dota novēloti un neesot bijis iespējams uzzināt tā ECB akta saturu, uz kura pamata bija uzsākta atļaujas procedūra. Tiek apgalvots arī, ka esot kļūdaini piemēroti VUM pamatregulas 32. panta 1. un 5. punkts.

8.

Ar astoto pamatu, balstoties uz LESD 277. pantu, tiek apgalvots, ka esot prettiesisks VUM pamatregulas 31. panta 3. punkts, jo tajā ir pārkāptas Pamattiesību hartas 41. pantā garantētās tiesības uz aizstāvību un atbilstošie no dalībvalstīm kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām izrietošie vispārējie tiesību principi.