16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/49


Prasība, kas celta 2016. gada 10. novembrī – De Geoffroy u.c./Parlaments

(Lieta T-788/16)

(2017/C 014/59)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Dominique De Geoffroy (Brisele, Beļģija) un 14 citi prasītāji (pārstāvji – N. de Montigny un J.-N. Louis, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāju prasījumi

Prasītāji lūdz Vispārējai tiesai:

atcelt Parlamenta Guidelines par atvaļinājumiem (Guidelines on leave), kas publicētas 2016. gada 21. martā;

atcelt 2016. gada 13. jūnija lēmumu, ar kuru atteikts Stéphane Grosjean pieprasītais atvaļinājums;

atcelt 2016. gada 12. aprīļa lēmumu, ar kuru apmierināts Françoise Joostens pieteikums par atvaļinājumu, bet iekļaujot pieprasītās atvaļinājuma dienas 3,5 dienu kvotā;

atcelt 2016. gada 2. jūnija lēmumu, ar kuru atteikts Françoise Joostens pieprasītais atvaļinājums

katrā ziņā piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājs neesot sniedzis vispār nekādu pamatojumu, ņemot vērā, ka tas nav atbildējis uz prasītāju iesniegtajām sūdzībām par Parlamenta Guidelines par atvaļinājumiem, kas publicētas 2016. gada 21. martā (turpmāk tekstā – “apstrīdētās Guidelines”).

2.

Ar otro pamatu tiek izvirzīta iebilde par prettiesiskumu, kas esot pieļauts, Parlamentam pieņemot apstrīdētās Guidelines, jo ir pārkāpti Civildienesta noteikumi un iekšējos noteikumos par atvaļinājumu pārvaldības kārtību atzītās tiesības, kā arī pārkāptas prasītāju iegūtās tiesības.

Abi prasītāji, kas ir trīs apstrīdēto individuālo lēmumu adresāti, respektīvi 2016. gada 2. jūnija, 2016. gada 13. jūnija un 2016. gada 12. aprīļa lēmuma, no kuriem pirmajos divos lēmumos ir atteikts prasītāju pieprasītais atvaļinājums, bet pēdējā lēmumā viena prasītāja atvaļinājuma pieteikums ir apmierināts, taču atvaļinājuma dienas ir ieskaitītas 3,5 dienu kvotā, izvirza šo pašu pamatu arī šo individuālo lēmumu atcelšanai.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota neapspriešanās ar Parlamenta personāla pārstāvjiem, pieņemot apstrīdētās Guidelines, kas esot uzskatāma par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27. panta pārkāpumu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota iestādes interešu nelīdzsvarošana ar tulku interesēm, samērīguma principa neievērošana, tiesību ļaunprātīga izmantošana, kļūda vērtējumā, kā arī labas pārvaldības principa pārkāpums un rūpības pienākuma neizpilde, ko esot pieļāvusi atbildētāja iestāde, pieņemot apstrīdētas Guidelines.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto Guidelines pieņemšanu tiekot radīta diskriminācija starp tulkiem un citiem ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots vienlīdzības un nediskriminācijas principa pārkāpums, tiesiskās noteiktības un paredzamības principa pārkāpums attiecībā uz izņēmumiem un īpašiem gadījumiem, kas ir paredzēti minētajās Guidelines.