9.4.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 123/22 |
Prasība, kas celta 2017. gada 12. decembrī – PV/Komisija
(Lieta T-786/16)
(2018/C 123/30)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītājs: PV (pārstāvis – M. Casado García-Hirschfeld, advokāte)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasījumi
Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
— |
atzīt šo prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu; |
līdz ar to izdot rīkojumu:
— |
atcelt apstrīdētos 2016. gada 31. maija un 2016. gada 5. jūlija lēmumus par ieturējumiem no darba samaksas, par kuriem prasītājs ir iesniedzis sūdzības atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, attiecīgi, 2016. gada 29. jūlijā (R/492/16) un 2016. gada 30. jūlijā (R/493/16), kas abas tikušas noraidītas 2016. gada 28. novembrī; |
— |
atcelt apstrīdētos 2016. gada 15. septembra un 2016. gada 11. jūlija lēmumus par ieturējumiem no darba samaksas un darba samaksas noteikšanu nulles apmērā, sākot no 2016. gada jūlija, par kuriem prasītājs 2016. gada 19. septembrī ir iesniedzis sūdzību (R/496/16) atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, kas tikusi noraidīta 2017. gada 17. janvārī; |
— |
atcelt apstrīdēto 2016. gada 21. septembra lēmumu, ar kuru prasītājam ir paziņots par kopējo parādu Komisijai EUR 42 704,74 apmērā, par kuru 2016. gada 8. novembrī ir iesniegta sūdzība (R/556/16) atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, kas tikusi noraidīta 2017. gada 17. janvārī; |
— |
atcelt apstrīdēto 2017. gada 20. jūlija paziņojumu par parādu Nr. 32441709991 par kopējo summu 42 704,74 EUR ar kuru prasītājam tiek pieprasīts samaksāt apstrīdēto parādu 42 704,74 EUR apmērā, par ko 2017. gada 31. jūlijā ir iesniegta sūdzība (R/346/17) atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, kas tikusi noraidīta 2017. gada 29. novembrī; |
— |
atcelt iecēlējinstitūcijas 2016. gada 26. jūlija trīspusējo atsaukšanas lēmumu, par kuru prasītājs 2016. gada 3. oktobrī iesniedzis sūdzību (R/510/16) atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam, kas tikusi noraidīta 2017. gada 2. februārī, kā arī visos aspektos atcelt disciplinārlietu CMS 13/087; |
— |
atlīdzināt kaitējumu, kas ciests psiholoģiskas vardarbības dēļ Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ĢD, Budžeta ĢD, Mutiskās tulkošanas ĢD un, kopā, medicīniskajā dienestā, Atalgojuma un individuālo tiesību birojā (PMO) un Cilvēkresursu un drošības ĢD, no kuriem pirmais psiholoģiskas vardarbības gadījums bijis jau 2008. gada oktobrī; |
— |
atcelt visus prasītāja novērtējuma ziņojumus par 2014., 2015. un 2016. gadu tādēļ, ka Mutiskās tulkošanas ĢD ir notikusi [psiholoģiska] vardarbība; |
un piešķirt šādas kompensācijas, pamatojoties uz LESD 340. pantu:
— |
izdot rīkojumu par prasītājam nodarītā morālā kaitējuma atlīdzināšanu 889 000 EUR apmērā un zaudējumu atlīdzināšanu 132 828,67 EUR apmērā, kas izriet no šiem apstrīdētajiem lēmumiem un kas ir aprēķināts, neierobežojot atkārtotu vērtējumu, 1 021 828,67 EUR apmērā, pieskaitot nokavējuma procentus līdz pilnīgai summas samaksai; |
pakārtoti, ņemot vērā ciesto [psiholoģisko] vardarbību un izmantotās “viltus ideoloģijas”, kas nozīmē, ka šādus pārkāpumus Savienības tiesību sistēmā pieļaut nedrīkst:
— |
atcelt visus citus pārsūdzētos ieturējumus no algas par laika posmu no 2015. gada marta līdz 2016. gada jūlijam – proti, 12 lēmumus, kas pieņemti 9.02.2015., 30.03.2015., 5.05.2015., 24.06.2015., 1.10.2015., 12.11.2015., 15.01.2016., 22.04.2016., 31.05.2016., 5.07.2016., 15.09.2016. un 11.07.2016., kā arī visus šo lūgumu par atcelšanu noraidījumus, kas ir šādi: 2015. gada 11. marta lēmums R/1110/14 , 2015. gada 3. jūlija lēmums R/225/15, 2015. gada 23. jūlija lēmums R/292/15, 2015. gada 18. augusta lēmums R/376/15, 2015. gada 25. septembra lēmums R/419/15, 2015. gada 23. oktobra lēmums R/496/15, 2016. gada 21. marta lēmumi R/787/15, R/788/16 un R/71/16, 2016. gada 12. septembra lēmums R/282/16; |
— |
atcelt visus noraidošos lēmumus, kas attiecas uz sūdzībām par novērtējuma procedūrām, jeb šādus noraidošos lēmumus: 2015. gada 12. marta lēmumu R/ll00/14, 2015. gada 11. augusta lēmumu R/313/15, 2015. gada 13. oktobra lēmumu R/676/15, 2016. gada 7. jūnija lēmumus R/127/16 un R/128/16 un 2016. gada 21. septembra lēmumu R/342/16; |
— |
atcelt visus atteikumus par lūgumiem sniegt palīdzību atbilstoši Civildienesta noteikumu 24. pantam, attiecīgi, 2014. gada 23. oktobra, 2015. gada 20. janvāra, 2015. gada 20. marta, 2015. gada 30. jūlija (lūgums D/322/15), 2016. gada 15. marta (lūgums D/776/15) un 2016. gada 18. maija atteikumu; |
— |
atcelt visus Dr. [X] “ārsta atzinumus” par neattaisnotiem kavējumiem – 201[4]. gada 16. un 18. jūlija, 2014. gada 8. augusta, 2014. gada 4. septembra, 2014. gada 4. decembra, 2015. gada 4. februāra, 2015. gada 13. aprīļa, 2015. gada 4. jūnija, 2015. gada 11. augusta, 2015. gada 14. oktobra, 2015. gada 4. decembra, 2016. gada 5. februāra, 2016. gada 22. marta, 2016. gada 18. aprīļa, 2016. gada 3. jūnija, 2016. gada 30. jūnija un 2016. gada 25. jūlija atzinumus; |
— |
atcelt Dr. [X] 2014. gada 27. jūnija“ārsta atzinumu” un Dr. [Y] 2014. gada 10. oktobra“ārsta atzinumu”, ar kuriem prasītājs tika nosūtīts pie varmākām; |
— |
atcelt administratīvās sūdzības, kura tika iesniegta 2016. gada 22. martā, 2016. gada 14. jūlija noraidījumu R/182/16 jautājumā par nepamatotu prombūtni no savas dzīves vietas 2016. gada 16. un 17. martā; |
— |
atcelt visas attiecīgās 2015. gada 10. marta, 2015. gada 11. maija, 2015. gada 10. jūnija, 2015. gada 11. augusta, 2015. gada 13. novembra, 2015. gada 9. decembra, 2016. gada 18. jūlija parādvēstules, kā arī 2016. gada 21. jūnija un 2016. gada 21. septembra vēstules, ar ko iepriekš informē par paziņojumu par parādiem; |
katrā ziņā:
— |
piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.
1. |
Pirmais pamats ir par ES Pamattiesību hartas 1., 3. un 4. panta un 31. panta 1. punkta pārkāpumu, kā arī Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 1.e panta 2. punkta un 12.a panta, kas veltīti psiholoģiskas vardarbības aizliegumam, pārkāpumu. |
2. |
Otrais pamats ir par Civildienesta noteikumu 21.a, 22.b un 23. panta par aizliegumu veikt prettiesiskas darbības pārkāpumu. |
3. |
Trešais pamats ir par pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses un palīdzības principa pārkāpumu pretēji Civildienesta noteikumu 24. pantam. |
4. |
Ceturtais pamats ir par Civildienesta noteikumu 59. panta pārkāpumu un kļūdainu 60. panta interpretāciju. |
5. |
Piektais pamats ir par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 48. panta, kuri attiecīgi ir par objektīvu attieksmi un tiesībām tikt uzklausītam un par tiesībām uz aizstāvību, pārkāpumu, kā arī Civildienesta noteikumu IX pielikuma 3. panta par tiesībām tikt uzklausītam iecēlējinstitūcijā (turpmāk tekstā – “iecēlējinstitūcija”) pirms lietas nosūtīšanas Disciplinārlietu kolēģijai, kas ir atbilstoši judikatūrai lietā Kerstens/Komisija (spriedums, 2017. gada 14. februāris, Kerstens/Komisija, T-270/16 P, nav publicēts, EU:T:2017:74), pārkāpumu. |
Prasītājs lūdz arī piešķirt kompensāciju saskaņā ar LESD 340. pantu 889 000 EUR apmērā par nodarīto morālo kaitējumu un 132 828,67 EUR apmērā par ciestiem zaudējumiem.