13.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 78/33

—

atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

piespriest atbildētājai izmaksāt prasītājam naudas summu EUR 112 202 476,69 apmērā, kopā ar nenodalāmo, ikmēneša un kumulatīvo līgumsodu 1,83 % apmērā, skaitot no 1994. gada decembra līdz summas pilnīgai samaksai, kā atlīdzību par prasītājam nodarīto morālo un mantisko kaitējumu, kā ir konstatēts prasības pieteikumā lietā T-429/09, Campailla/Komisija, kas jau ir Vispārējās tiesas rīcībā;

—

prasītājam rakstiski apstiprināt, ka viņš ir tieši pieprasījis noteikt tiesas sēdi, lai ļautu prasītājam Tiesā mutvārdos izklāstīt savu situāciju;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, tostarp honorāru advokātam, kura piedalīšanos tā ir noteikusi par pienākumu, tos aprēķinot tiesvedības beigās;

—

apmierināt visas pārējās prasītāja tiesības, maksājumus, pamatus un prasības.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Tiesas kanceleja ir bez iebildēm pieņēmusi prasītāja tieši celto prasību, kaut gan viņu nav pārstāvējis advokāts.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka prasītājs nav ticis brīdināts par to, ka prasības celšana bez advokāta pārstāvības ir saistīta ar iespējamām problēmām, kā arī par to, ka prasītājam būtu bijis piemērojams īpašs režīms salīdzinājumā ar citām personām, kas ir identiskā situācijā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka prasītājam, atzīstot viņa apelācijas sūdzību par nepieņemamu, ir tikusi piemērota sankcija, kurai neesot nekāda juridiska pamata.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītāja pamattiesības, it īpaši liedzot viņam taisnīgu tiesu, uz ko viņam esot bijušas tiesības, tādējādi, ka ir tikusi aizskarta viņa cilvēka cieņa, pārkāpjot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1. pantu.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas prasītāja pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā un uz lietas taisnīgu izskatīšanu, jo atbildētāja neesot ņēmusi vērā prasītāja īpašo situāciju un tādējādi neesot veikusi pasākumus, ar kuriem tiktu garantēta viņa tiesību ievērošana.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav ievērojusi tiesības uz labu pārvaldību, vienpusīgi izdodot savu rīkojumu, ar kuru tika noraidīta prasītāja apelācijas sūdzība lietā C-265/11 P.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītāja tiesības uz īpašumu, ciktāl Eiropas Savienības Tiesā pret Eiropas Komisiju uzsāktās tiesvedības pamatā esošās lietas priekšmets bija prasība atzīt viņa tiesības uz īpašumu, lai iegūtu zaudējumu atlīdzību. Šajā ziņā prasītājs pārmet Tiesai, ka, noraidot apelācijas sūdzību, tā esot apstiprinājusi un neatgriezeniski nobloķējusi nepamatoto lēmumu, ko pirmajā instancē esot pieņēmusi Vispārējā tiesa ar savu lietā T-429/09 izdoto rīkojumu.