16.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 14/39

—

pilnībā atcelt Komisijas 2016. gada 29. jūlija Īstenošanas regulu (ES) 2016/1328, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Krievijas Federācijas izcelsmes auksti velmētu plakanu tērauda velmējumu importam, publicēta OV L 210, 2016. gada 4. augustā, ciktāl tā skar prasītāju;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā un saistībā ar to.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas (1) 18. pantu un ADN (2) 6. panta 8. punktu un II pielikumu, uzskatot, ka prasītāja ir ražotājs, kas daļēji nav sadarbojies, un piemērojot tai pieejamos datus, un ka tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Turklāt prasītājas ieskatā daļējas nesadarbošanās sekas bija acīmredzami neatbilstošas, ņemot vērā, ka konstatētie trūkumi bija ierobežoti.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi prasītājas tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu un tiesības uz aizstāvību, ierobežojot iespējas aizstāvēties pret Komisijas nelabvēlīgajiem konstatējumiem. Prasītājas ieskatā Komisija faktiski noraidīja/neņēma vērā visu prasītājas informāciju vai papildu argumentus attiecībā uz tās daļējo nesadarbošanos.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav konstatējusi pareizu dempinga starpību atbilstoši Pamatregulas 2. panta 12. punktam pēc tam, kad tā bija pārkāpusi 2. panta 3. punktu un 2. panta 4. punktu, nepareizi interpretējusi 2. panta 9. punktu un pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, un ka Komisija nav veikusi taisnīgu salīdzinājumu atbilstoši Pamatregulas 2. panta 10. punktam.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 2. punktu un 3. panta 5. punktu un ADN 3. panta 1. punktu, sagrozījusi tai iesniegtos pierādījumus un pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, kļūdaini novērtējot kaitējuma rādītājus un neveicot Savienības ražošanas nozares objektīvu vērtējumu. Prasītājas ieskatā Komisija balstījās tikai uz selektīviem ekonomiskajiem rādītājiem par Savienības ražošanas nozares stāvokli un neņēma vērā nozīmīgus rādītājus, kas būtu liecinājuši par atšķirīgu un labāku Savienības ražošanas nozares stāvokli. Prasītāja turklāt norāda, ka Komisija, neizvērtējot attiecīgā produkta “brīvos” tirgus un “sasaistītos” tirgus kā vienotu veselumu un kopā attiecībā uz visiem rādītājiem un izvēloties veikt atsevišķu “triju veidu novērtējumu”, kas sagrozīja kopējo vērtējumu, izmantoja neobjektīvu pieeju, kura nāca par labu tās kaitējuma konstatējumiem un ar kuru tika sagrozīti tai iesniegtie pierādījumi,

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 7. punktu, jo tā kļūdaini novērtēja cēloņsakarību starp iespējamo importu par dempinga cenām un situāciju Savienības nozarē. Prasītāja turklāt apgalvo, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu uz iespējamo importu par dempinga cenām neattiecināt citus faktorus, kuri rada kaitējumu, un ka nav ņēmusi vērā citus faktorus, kas kopā un atsevišķi var atspēkot cēloņsakarības pastāvēšanu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir kļūdaini noteikusi kaitējuma novēršanas līmeni, pārkāpjot Pamatregulas 2. panta 9. punktu un 9. panta 4. punktu un pieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Prasītājas ieskatā, Komisija it īpaši noteica nepieņemamu un pārmērīgu Savienības ražošanas nozares peļņas normu un pieļāva acīmredzamu kļūdu vērtējumā, attiecībā uz kaitējuma starpību pēc analoģijas piemērojot korekciju saistībā ar pieņemamu pārdošanu, vispārējām un administratīvajām izmaksām un nesaistīta importētāja peļņu, kā paredzēts Pamatregulas 2. panta 9. punktā.