29.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 314/26

Prasība, kas celta 2016. gada 24. jūnijā – České dráhy/Komisija

(Lieta T-325/16)

(2016/C 314/36)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: České dráhy, a.s. (Prāga, Čehijas Republika) (pārstāvji – K. Muzikář, J. Kindl, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 18. aprīļa Lēmumu C (2016) 2417 final (lieta AT.40156 – FALCON);

—

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas radušies sabiedrībai České dráhy.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums par pārbaudi attiecībā uz iesaistīšanos pret konkurenci vērstās darbībās vai uz pārbaudi pašu esot patvaļīga un nesamērīga iejaukšanās prasītājas privātajā dzīvē.

—

Apstrīdētais lēmums esot ticis pieņemts, pārkāpjot samērīguma principu, ņemot vērā, ka izšķirīga informācija jau esot atradusies lietas materiālos kompetentajā valsts konkurences aizsardzības iestādē un ka tajā pašā lietā esot bijušas uzsāktas divas procedūras privāttiesību jomā. Turklāt apstrīdētajā lēmumā izvirzīto mērķi esot bijis iespējams sasniegt, īstenojot mazāku iejaukšanos, kas ierobežotu prasītājas pamattiesību pārkāpuma apjomu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums neatbilstot noteiktajām prasībām, kuras attiecas uz tā pamatojuma līmeni un pārbaudes priekšmeta un mērķa aprakstu.

—

Apstrīdētajā lēmumā Komisija nepieļaujami plaši esot aprakstījusi pārbaudes priekšmetu un mērķi. Apstrīdētais lēmums esot arī nepietiekami pamatots. Apstrīdētā lēmuma pamatojumā Komisija arī neesot konkrēti aprakstījusi faktus un pieņēmumus, ko bija paredzējusi pārbaudīt pārbaudes gaitā. Komisija neesot minējusi arī netiešus pierādījumus, kas pamatotu tās aizdomas. Pārbaudes priekšmeta un mērķa apraksts apstrīdētajā lēmumā un tā pamatojums prasītājai neesot ļāvis pietiekami precīzi noteikt savus atbilstošos pienākumus. Ar apstrīdēto lēmumu tādējādi esot pārkāptas arī prasītājas tiesības uz aizstāvību.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot pat netiešu pierādījumu, kuri pamatotu aizdomas par prasītājas pret konkurenci vērsto rīcību kas attaisnotu apstrīdētā lēmuma pieņemšanu un pārbaudes veikšanu, un procedūrā valsts konkurences aizsardzības iestādē savāktie pierādījumi šādas aizdomas faktiski izslēdzot.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija neesot bijusi pilnvarota pieņemt apstrīdēto lēmumu vai veikt pārbaudi, ņemot vērā, ka apgalvotā prasītājas pret konkurenci vērstā rīcība katrā ziņā nevarot ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un ka izskatāmajā lietā prasītājai nevarot būt dominējošs stāvoklis iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšana un pārbaudes veikšana vairāk nekā četrus gadus pēc procedūras uzsākšanas valsts konkurences aizsardzības iestādē esot pretrunā tiesiskās noteiktības principam un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu un ar to saistīto procedūru Komisija esot pārkāpusi prasītājas tiesības, kas tai ir garantētas Hartas 7. pantā (vai ECPAK 8. pantā), kā arī Hartas 48. pantā (vai ECPAK 6. pantā).