14.3.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 98/59 |
Prasība, kas celta 2016. gada 2. februārī – Sigma Orionis/Komisija
(Lieta T-48/16)
(2016/C 098/75)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Sigma Orionis SA (Valbonne, Francija) (pārstāvji – S. Orlandi un T. Martin, avocats)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
— |
Eiropas Komisija nav izpildījusi savus no subsīdiju līgumiem FP7 un H2020 izrietošos līgumiskos pienākumus, jo tā ir apturējusi visus maksājumus, kas prasītājai bija jāizmaksā, pamatojoties uz nelikumīgi sagatavoto OLAF izmeklēšanas ziņojumu; |
— |
Eiropas Komisija nav izpildījusi savus no subsīdiju līgumiem FP7 un H2020 izrietošos līgumiskos pienākumus, jo tā ir uzteikusi strīdīgos subsīdiju līgumus, pamatojoties uz nelikumīgi sagatavoto OLAF izmeklēšanas ziņojumu; |
— |
pakārtoti, noteikt eksperta nozīmēšanu, lai noteiktu neapstrīdami prasītājai izmaksājamās summas saskaņā ar strīdīgajiem subsīdiju līgumiem. |
Tādējādi atbildētājai:
— |
piespriest samaksāt saskaņā ar subsīdiju līgumu FP7 nelikumīgi apturētās summas, proti, EUR 607 404,49, pieskaitot nokavējuma procentus saskaņā ar II.5.5. pantu, tos aprēķinot no maksājuma veikšanas dienas pēc Eiropas Centrālās Bankas (ECB) noteiktās likmes galvenajām refinansēšanas operācijām, to palielinot par 3,5 punktiem; |
— |
piespriest samaksāt saskaņā ar subsīdiju līgumu H2020 nelikumīgi apturētās summas, proti, EUR 226 688,68, pieskaitot nokavējuma procentus saskaņā ar 21.11.11. pantu, tos aprēķinot no maksājuma veikšanas dienas pēc Eiropas Centrālās Bankas (ECB) noteiktās likmes galvenajām refinansēšanas operācijām, to palielinot par 3,5 punktiem; |
— |
piespriest atlīdzināt prasītājai papildu kaitējumu, ko tā cietusi, šai stadijā to nosakot EUR 1 500 000 apmērā, to palielinot vai samazinot tiesvedības laikā; |
— |
atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.
1. |
Pirmais pamats ir saistīts ar to, ka Komisija neesot varējusi balstīties uz izmeklēšanas ziņojumu, kurā lēmuma pilnībā apturēt prasītājai pienākošos maksājumu izmaksu pamatošanai pierādījumi esot savākti nelikumīgi. Prasītāja šai sakarā norāda, ka, tā kā Komisija ir balstījusies uz nelikumīgi savāktiem pierādījumiem, gan maksājumu apturēšana, gan subsīdiju līguma izbeigšana esot nelikumīga. |
2. |
Otrais pamats ir saistīts ar samērīguma principa pārkāpumu, jo dažādos tehniskā audita ziņojumos viennozīmīgi esot konstatēts, ka prasītāja līdzekļus esot izlietojusi saskaņā ar ekonomijas, efektivitātes un pareizas finanšu pārvaldības principiem. No tā izrietot, ka Komisija neesot varējusi likumīgi apstrīdēt to, ka prasītāja ir pieļāvusi nelikumības citu subsīdiju sakarā, lai pamatotu gan aplūkoto subsīdiju līgumu izbeigšanu, gan arī visu maksājumu apturēšanu. Turklāt līdzdalība subsīdiju nolīgumos esot vienīgais prasītājas finansējuma avots un jaunu Eiropas projektu neesamība to neizbēgami novedīšot pie maksātnespējas. |
3. |
Trešais pamats ir saistīts ar acīmredzamu un nopietnu ierobežojumu, kas esot noteikti Komisijas rīcības brīvībai un kas var radīt pamatu Savienības ārpuslīgumiskai atbildībai, neievērošanu. Prasītājai esot nodarīts kaitējums tās reputācijai un zaudējumi saistībā ar pasūtījumiem, kas ievērojami samazinot vai pat iznīcinot tas perspektīvu turpmāk piedalīties jaunos Eiropas projektos. Turklāt līdzdalība subsīdiju nolīgumos esot vienīgais prasītājas finansējuma avots un jaunu Eiropas projektu neesamība to neizbēgami novedīšot pie maksātnespējas. |