—

Nevalstiskai organizācijai, kas atbilst prasībām, ir tiesības iesniegt lūgumu veikt tāda administratīva akta iekšēju pārskatīšanu, kas ir pieņemts saskaņā ar vides tiesību aktiem. ĢM regula ir šāds tiesību akts. Tādējādi organizācija var lūgt pārskatīt jebkuru administratīvu aktu, kas ir pieņemts saskaņā ar šo tiesību aktu, tostarp tirdzniecības atļauju.

—

Ņemot vērā gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) 1998. gada 25. jūnija Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (turpmāk tekstā – “Orhūsas konvencija”), gan Orhūsas regulas noteikumus, priekšmetu un mērķi, kā arī Orhūsas konvencijas piemērošanas rokasgrāmatu, nav nekāda pamata Komisijas secinājumam, ka lēmumus, kas ir pieņemti saskaņā ar ĢM regulu, tā var kvalificēt kā tādus, kas daļēji ietilpst un vienlaikus neietilpst Orhūsas regulas piemērošanas jomā.

—

Ģenētiski modificēti organismi ir vides elementi. Komisijas arguments, ka šādu organismu ietekme uz cilvēku veselību nav ar vidi saistīts jautājums un tāpēc uz to neattiecas Orhūsas regula, ir kļūdains pēc būtības.

—

Komisija apstrīdēto lēmumu pieņēma 2015. gada 16. novembrī, aptuveni divdesmit četras nedēļas pēc tam, kad tika iesniegts lūgums veikt iekšēju pārskatīšanu. Komisija nav sniegusi pienācīgus paskaidrojumus tam, kāpēc tā neizpildīja parasto prasību, ka atbilde ir jāsniedz divpadsmit nedēļu laikā, un tā katrā ziņā nav ievērojusi absolūto termiņu sniegt atbildi astoņpadsmit nedēļu laikā.