Lieta T‑688/16

Mercedes Janssen‑Cases

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Paziņojums par vakanci – Komisijas mediators – Kompetentā iecēlējinstitūcija – Pilnvaru deleģēšana – Tiesvedība – Apspriešanās ar personāla komiteju – Atbildība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 22. novembra spriedums

  1. Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Akts, ar ko kandidāts tiek iecelts kādā amatā – Šī akta paziņošana neizraudzītajiem kandidātiem – Ietveršana

    (Civildienesta noteikumu 90. pants)

  2. Eiropas Savienības iestādes – Pilnvaru īstenošana – Deleģēšana – Nosacījumi – Deleģējošās iestādes skaidri izteikta lēmuma nepieciešamība – Deleģējuma atsaukšana – Nosacījums – Deleģējošās iestādes skaidri izteikta lēmuma nepieciešamība

    (Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punkts)

  3. Ierēdņi – Pārstāvība – Personāla komiteja – Pienākums konsultēties – Iecēlējinstitūcijas galīga lēmuma par iecelšanu amatā pieņemšana – Faktiskas iepriekšējas konsultēšanās neesamība – Pārkāpums

  4. Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Zaudējumi – Atlīdzināmi zaudējumi – Morāls kaitējums, kas neizraudzītajam kandidātam iespējami nodarīts ar lēmumu par cita kandidāta iecelšanu amatā – Izslēgšana

    (LESD 264. panta pirmā daļa, 266. pants un 340. panta otrā daļa)

  5. Ierēdņi – Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Cēloņsakarība – Kaitējums, kas nodarīts ar prettiesisku kandidatūras noraidījumu – Zaudēta iespēja piekļūt AD 14 pakāpei – Tiešas cēloņsakarības starp kaitējumu un konstatēto prettiesiskumu neesamība

    (LESD 340. panta otrā daļa)

  1.  Lai gan paziņošana neizraudzītajam kandidātam vai neizraudzītajiem kandidātiem ir nelabvēlīgs akts un ir uzskatāma par formālu kandidatūras noraidījumu, no kura sāk skaitīt sūdzības iesniegšanai paredzēto termiņu Civildienesta noteikumu 90. panta izpratnē, ir jāsecina, ka akts, ar kuru tiek pabeigta atlases procedūra, izvēloties kādu kandidātu, rada arī juridiskas sekas un tā neizbēgamas sekas ir iepriekš minētais formālais noraidījums.

    (skat. 22. punktu)

  2.  Kompetences deleģēšana ir akts, kas deleģētājai iestādei atņem kompetenci, kura ir nodota iestādei. Tādējādi kompetences deleģēšanas sekas ir pilnvaru nodošana, kas liedz deleģētājai iestādei atsaukties uz nodoto kompetenci, jo pretējā gadījumā tās lēmums būs pieņemts, nepastāvot kompetencei. Deleģētāja iestāde kompetenci no jauna var īstenot tikai tad, ja tā iepriekš pieņem aktu, saskaņā ar kuru tā atgūst deleģēto kompetenci. Tāpat kā kompetences deleģēšanai ir vajadzīga skaidra akta pieņemšana, ar ko tiek nodotas attiecīgās pilnvaras, tiesiskās noteiktības princips, kas pamato kompetences deleģēšanas darbību formālo raksturu, paredz, ka tās atsaukšana notiek, pieņemot skaidru aktu.

    Tādējādi, ja pieņem, ka Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktā paredzētais kompetentās iecēlējinstitūcijas noteikšanas mehānisms ir jākvalificē kā kompetences deleģēšana vai jāpielīdzina šādai deleģēšanai, deleģējošā iestāde, neievērojot pilnvaru zaudēšanu, ko izraisa šāda deleģēšana, apgalvo, ka tās kompetencē ir deleģējumu saņēmušās iestādes vietā pašai īstenot pilnvaras iecelt amatā ierēdni, kad tā to uzskata par lietderīgu.

    (skat. 31. un 32. punktu)

  3.  Lēmuma par pastiprinātu mediācijas dienestu 6. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā ir paredzēts, ka ar personāla komiteju apspriežas institūcija, kam ir uzdots pieņemt galīgo lēmumu, ar kuru tiek pabeigta mediatora iecelšanas amatā procedūra. Turklāt, lai gan šo apspriešanos veido vienkārši tiesības tikt uzklausītam, nepiešķirot personāla komitejai tiesības pieņemt kopīgu lēmumu ar lēmējinstitūciju, tai ir jāspēj ietekmēt pieņemtā akta saturu, jo pēdējais minētais ir saistīts ar būtiskas rīcības brīvības īstenošanu.

    Šajā kontekstā attiecīgās apspriešanās efektivitāte var tikt garantēta tikai tad, ja tās priekšmets sakrīt ar to, uz kuru attieksies tās institūcijas vērtējums, kas pieņems galīgo lēmumu. Tādējādi apspriedēm ar personāla komiteju ir jāattiecas uz tiem pašiem kandidātiem, saistībā ar kuriem attiecīgajai institūcijai ir jāveic vērtējums. Šīs apspriešanās efektivitāte zustu, ja personāla komitejai būtu jāsniedz atzinums tikai attiecībā uz vienu kandidātu, jo lēmējinstitūcijas uzdevums ir novērtēt vairākus kandidātus un pēc tam izvēlēties vienu no viņiem.

    (skat. 39. un 40. punktu)

  4.  Strīdos, kas ir saistīti ar iestāžu un to ierēdņu attiecībām, tiesības uz zaudējumu atlīdzību tiek atzītas, ja ir izpildīti trīs nosacījumi, proti, iestādēm pārmestā rīcība ir prettiesiska, zaudējumi faktiski pastāv un pastāv cēloņsakarība starp rīcību un apgalvotajiem zaudējumiem.

    Tas, ka amatam varēja tikt izraudzīts cits kandidāts, pats par sevi nevar radīt kaitējumu kandidātiem, kas galu galā netika izvēlēti. Pat ja šī izvēle nozīmē, ka tika uzskatīts, ka šajā gadījumā citam kandidātam ir lielāki nopelni, tas nenozīmē nekādu negatīvu nopelnu vērtējumu attiecībā uz citiem kandidātiem.

    (skat. 51. un 53. punktu)

  5.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 56. un 57. punktu)