Lieta T‑640/16

GEA Group AG

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Siltuma stabilizatori – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Lēmums par grozījumu izdarīšanu sākotnējā lēmumā – Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Pieņemamība – Naudas sodi – Ierobežojums 10 % apmērā – Sabiedrību grupa – Vienlīdzīga attieksme

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 18. oktobra spriedums

  1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Komisijas lēmums par grozījumiem lēmumā, ar kuru uzlikts naudas sods par konkurences tiesību normu pārkāpumu – Savienības tiesas atcelta pirmā lēmuma par grozījumu izdarīšanu noteikumu pārņemšana attiecīgajā lēmumā – Prasība, ko cēlis uzņēmums, kam piespriests samaksāt naudas sodu solidāri ar tā bijušajiem meitasuzņēmumiem – Pieņemamība

    (LESD 101. pants un 263. panta ceturtā daļa)

  2. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Piemērojamība – Res judicata absolūtais spēks – Piemērojamība

    (LESD 266. pants)

  3. Konkurence – Naudas sodi – Solidāra atbildība par samaksu – Naudas soda daļas noteikšana, kas solidārajiem kopparādniekiem ir jāsedz savās iekšējās attiecības – Kopparādniekam piemērotā naudas soda samazinājuma nesadalīšana starp pārējiem kopparādniekiem – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums

    (LESD 101. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pants)

  4. Konkurence – Naudas sodi – Komisijas rīcības brīvība – Piemērojamība – Pilnvaras paredzēt naudas sodu samaksas noteikumus – Nokavējuma procentu noteikšana – Piemērojamība

    (Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

  5. Konkurence – Naudas sodi – Lēmums, ar ko uzliek naudas sodu – LESD 299. panta piemērojamība

    (LESD 101. un 299. pants)

  1.  Prasība atcelt tiesību aktu, ko ir cēlusi fiziska vai juridiska persona, ir pieņemama tikai tad, ja prasītājam ir interese, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts, un šāda interese nozīmē, ka šī akta atcelšanas rezultātā var rasties labums lietas dalībniekam, kurš cēlis minēto prasību.

    Prasība, kas celta par Komisijas lēmumu, ar kuru grozīts iepriekšējs lēmums, ar kuru prasītājam un tā bijušajiem meitasuzņēmumiem piespriests solidāri samaksāt naudas sodus par pretkonkurences rīcību, ir pieņemama, jo apstrīdētais lēmums ir pieņemts pēc tāda Savienības tiesas atceļoša sprieduma pieņemšanas, kura rezolutīvā daļa ir pilnīgi identiska apstrīdētā lēmuma rezolutīvajai daļai un ar kuru sākotnējā lēmuma noteikumi ir grozīti identiski apstrīdētā lēmuma noteikumiem, veicot tādu naudas sodu sadalījumu, kas atšķiras no šajos noteikumos to sākotnējā redakcijā veiktā sadalījuma. Pirmkārt, lai arī bijušie meitasuzņēmumi nav lietas dalībnieki tiesvedībā saistībā ar prasību, ko prasītāja cēlusi par Savienības tiesas atcelto lēmumu, minētā atcelšana to attiecīgo juridisko situāciju ir ietekmējusi tāpat kā prasītājas situāciju. Otrkārt, šo meitasuzņēmumu tiesiskā situācija saistībā ar atceltajiem noteikumiem ir saistīta ar prasītājas tiesisko situāciju, ciktāl šo noteikumu mērķis ir noteikt tiem piemērojamo naudas sodu apmēru par pārkāpumiem, par kuriem tie ir atzīti par solidāri atbildīgiem, kā arī solidaritātes ārējās attiecības starp šīm sabiedrībām saistībā ar minētajiem naudas sodiem.

    Turklāt, tā kā atceļojošajā spriedumā Savienības tiesa ir tikai izvērtējusi prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu un nevis atceltā lēmuma tiesiskumu pēc būtības, lai arī šī lēmuma un apstrīdētā lēmuma 1. pantā ir ietverti identiski noteikumi, prasības rezultātā varētu tikt noteikts prasītājai labvēlīgāks šajos noteikumos paredzēto naudas sodu apmēra sadalījums.

    (skat. 53., 68., 69. un 71.–75. punktu)

  2.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 70. punktu)

  3.  Vienlīdzīgas attieksmes princips, kas nosaka, ka līdzīgas situācijas nevar aplūkot atšķirīgi un dažādas situācijas savukārt nevar aplūkot vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota, ir vispārējs Savienības tiesību princips, kas ietverts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pantā.

    Saistībā ar Komisijas lēmumu, ar kuru veikts vienam mātesuzņēmumam un diviem tā bijušajiem meitasuzņēmumiem, ACW un CPA, par pretkonkurences rīcību solidāri piemēroto naudas sodu sadalījums, vienlīdzīga attieksme ir jāizvērtē ņemot vērā ne tikai ACW, CPA un mātesuzņēmumam solidāri piemēroto naudas sodu, bet arī ACW un mātesuzņēmumam solidāri piemēroto naudas sodu. Šajā ziņā Komisija bez jebkāda objektīva pamatojuma ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, nesadalot ACW piemērotā naudas soda apmēra samazinājumu proporcionāli abās attiecīgajās solidaritātes attiecībās. Pirmkārt, mātesuzņēmums un CPA ir salīdzināmā situācijā tādējādi, ka tās abas ir sabiedrības, kas ir atzītas par solidāri atbildīgām par naudas soda samaksu kopā ar ACW. Otrkārt, Komisija noteikti varēja noteikt citādi tā naudas soda daļu, par kura samaksu ACW un mātesuzņēmums turpināja būt solidāri atbildīgi, lai ierobežotu tā naudas soda daļu, par kura samaksu pēdējā minētā varēja būt vienīgā atbildīgā.

    (skat. 97., 106.–109. un 111. punktu)

  4.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 117. punktu)

  5.  LESD 299. panta noteikumi, saskaņā ar kuriem tiesību akti, tostarp Komisijas tiesību akti, ar kuriem tiek noteiktas finansiālas saistības, ir izpildāmi, ir piemērojami šīs iestādes lēmumiem, ar kuriem ir piemērots naudas sods.

    (skat. 118. punktu)