Lieta T‑437/16

Itālijas Republika

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2020. gada 9. septembra spriedums

Valodu lietojums – Paziņojums par atklāto konkursu administratoru revīzijas jomā pieņemšanai darbā – Valodu zināšanas – Otrās konkursa valodas izvēles ierobežošana ar angļu, franču un vācu valodu – Saziņas valoda – Regula Nr. 1 – Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punkts, 27. pants un 28. panta f) punkts – Diskriminācija valodas dēļ – Attaisnojums – Dienesta intereses – Samērīgums

  1. Ierēdņi – Konkurss – Atklātā konkursa norise – Valodas dalībai pārbaudījumos – Otrās valodas izvēles ierobežošana – Diskriminācija valodas dēļ – Attaisnojums ar dienesta interesēm – Samērīguma principa ievērošana

    (Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkts, 27. pants, 28. panta f) punkts un III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 1 1. pants)

    (skat. 51.–55., 59.–61., 80. un 81. punktu)

  2. Ierēdņi – Konkurss – Atklātā konkursa norise – Valodas dalībai pārbaudījumos – Otrās valodas izvēles ierobežošana – Pārbaude tiesā – Apjoms

    (Civildienesta noteikumu 1.d pants)

    (skat. 82. un 83. punktu)

  3. Ierēdņi – Konkurss – Atklātā konkursa norise – Valodas dalībai pārbaudījumos – Otrās valodas izvēles ierobežošana – Diskriminācija valodas dēļ – Attaisnojums, kas balstīts uz budžeta un darbības ierobežojumiem – Pamatojums, kas balstīts uz atlases procedūras raksturu – Nepieļaujamība

    (Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkts, 27. pants, 28. panta f) punkts un III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 1 1. pants)

    (skat. 87., 89. un 91. punktu)

  4. Ierēdņi – Konkurss – Atklātā konkursa norise – Valodas dalībai pārbaudījumos – Otrās valodas izvēles ierobežošana – Diskriminācija valodas dēļ – Attaisnojums, kas balstīts uz dienesta interesēm pieņemt darbā personas, kuras spēj nekavējoties sākt darbu – Nepieļaujamība

    (Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkts, 27. pants, 28. panta f) punkts un III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 1 1. pants)

    (skat. 94., 98.–100., 137., 159., 194., 195., 197. un 198. punktu)

  5. Ierēdņi – Konkurss – Atklātā konkursa norise – Saziņas valodas starp Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) un kandidātiem – Ierobežošana – Pamatojums, kas balstīts uz nepieciešamību nodrošināt ātru un efektīvu saziņu un kandidātu vienlīdzīgu salīdzināšanu – Pieļaujamība – Nosacījums – Dienesta intereses pieņemt darbā personas, kas spēj nekavējoties sākt darbu

    (Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkts; Padomes Regulas Nr. 1 1. un 2. pants)

    (skat. 211.–214. un 217.–219. punktu)

  6. Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Paziņojumu par atklāto konkursu atcelšana – Atlasītu kandidātu tiesiskā paļāvība – Jau veiktas pieņemšanas darbā neapstrīdēšana

    (LESD 266. pants)

    (skat. 224., 229. un 230. punktu)

Rezumējums

Ar 2020. gada 9. septembrī pasludināto spriedumu Itālija/Komisija (T‑437/16) Vispārējā tiesa atcēla paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/322/16, lai izveidotu rezerves sarakstus administratoriem revīzijas jomā ( 1 ), pamatojoties ar to, ka, pirmām kārtām, šī konkursa otrās valodas un, otrām kārtām, saziņas starp Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) un kandidātiem valodu izvēles ierobežošana ar angļu, franču un vācu valodu ir nepamatota diskriminācija valodas dēļ.

2016. gada 12. maijāEPSO publicēja paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/322/16, lai izveidotu rezerves sarakstus administratoriem revīzijas jomā; no šiem sarakstiem Eiropas Savienības iestādes, galvenokārt Eiropas Komisija un Eiropas Revīzijas palāta, pieņemtu darbā jaunus Savienības civildienesta ierēdņus. Šajā paziņojumā bija precizēts, ka otrajai konkursam izvēlētajai valodai jābūt angļu, franču vai vācu valodai un ka kandidatūras pieteikums jāaizpilda vienā no šīm trim valodām. Šī ierobežošana bija pamatota ar nepieciešamību nodrošināt, lai jaunie darbā pieņemtie darbinieki spētu nekavējoties sākt darbu, ar atlases procedūras raksturu, kā arī ar budžeta un darbības ierobežojumiem.

2016. gada 5. augustā Itālijas Republika cēla prasību atcelt šo paziņojumu; šajā prasībā tā it īpaši apgalvoja, ka šāda ierobežošana ir nepamatota diskriminācija valodas dēļ. Pēc tam, kad Vispārējā tiesa bija apturējusi tiesvedību līdz sprieduma lietā Komisija/Itālija (C‑621/16 P) ( 2 ) pasludināšanai, tā apmierināja šo prasību.

Pirmkārt, attiecībā uz konkursa kandidātu otrās valodas izvēles ierobežošanu ar ierobežotu valodu skaitu Vispārējā tiesa norādīja, ka šī ierobežošana ir diskriminācija valodas dēļ, kas principā ir aizliegta. Proti, ar šo ierobežošanu tiecas dot priekšroku kandidātiem, kuriem ir pietiekamas zināšanas vismaz vienā no trim norādītajām valodām, par sliktu pārējiem kandidātiem. Tomēr šī atšķirīgās attieksmes valodas dēļ aizlieguma ierobežojumi ir pieļaujami ar nosacījumu, ka tie ir objektīvi pamatoti un samērīgi ar dienesta faktiskajām vajadzībām.

Tādējādi darbinieku atlases procedūrā iestādēm ir plaša rīcības brīvība izvērtēt dienesta intereses un izpildāmo uzdevumu īpašo raksturu, ar ko var pamatot darbā pieņemšanu, kura ir balstīta uz padziļinātām konkrētas valodas zināšanām. Tomēr iestādei, kas ir ierobežojusi valodu lietojumu atlases procedūrā ar ierobežotu skaitu Savienības oficiālo valodu, ir jāpierāda, ka šāds ierobežojums tiešām atbilst faktiskajām vajadzībām, kuras saistītas ar pienākumiem, kas darbā pieņemtajām personām būs jāveic.

Par iemesliem attiecībā uz budžeta un darbības ierobežojumiem un atlases procedūras raksturu Vispārējā tiesa lēma, ka ar tiem pašiem par sevi nevar pamatot aplūkojamo ierobežojumu, ciktāl šie iemesli neļauj pierādīt to, kādēļ šai izvēlei ir jānotiek tikai starp trim šajā lietā izraudzītajām valodām.

Par iemeslu attiecībā uz prasību jaunajiem darbiniekiem spēt nekavējoties sākt darbu Vispārējā tiesa norādīja, ka, pirmām kārtām, pamatojoties vienīgi uz apstrīdētajā paziņojumā minēto pienākumu aprakstu, šķiet, nav iespējams noteikt, kādēļ katra no trim valodām, ar kurām ir ierobežota aplūkojamā konkursa otrās valodas izvēle, ļautu darbā pieņemtajiem konkursa veiksmīgajiem kandidātiem nekavējoties sākt darbu. Otrām kārtām, Vispārējā tiesa konstatēja, ka ar Komisijas iesniegtajiem elementiem nevar pierādīt, ka konkursa otrās valodas izvēles ierobežošana atbilst dienesta faktiskajām vajadzībām.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa vispirms norādīja, ka elementi attiecībā uz Komisijas un Revīzijas palātas iekšējo praksi valodu jautājumos neļauj noteikt, kas ir valoda(‑as), kuru(‑as) šo iestāžu dienesti izmanto savā ikdienas darbā.

Turpinot – par elementiem attiecībā uz valodām, kuras izmanto Komisijas darbinieki, kas pilda revīzijas pienākumus, un Revīzijas palātas darbinieki, Vispārējā tiesa norādīja, pirmkārt, ka tie neļauj noteikt, kas ir faktiski izmantotā(‑ās) saziņas valoda(‑as), un, otrkārt, ka no to analīzes izriet, ka jau angļu valodas pietiekamas zināšanas vien varētu uzskatīt par tādām, kuras piešķir aplūkojamā konkursa potenciālajiem veiksmīgajiem kandidātiem priekšrocību.

Visbeidzot attiecībā uz elementiem, ar kuriem tiecas pierādīt, ka angļu, franču un vācu valoda ir visvairāk apgūtās un runātās svešvalodas Eiropā, Vispārējā tiesa uzsvēra, ka ar tiem nav pietiekami, lai secinātu, ka aplūkojamais ierobežojums nav diskriminējošs.

Tādējādi Vispārējā tiesa secināja, ka konkursa, uz kuru attiecas apstrīdētais paziņojums, kandidātu otrās valodas izvēles ierobežošana ar angļu, franču un vācu valodu nav ne objektīvi pamatota, ne samērīga ar mērķi pieņemt darbā administratorus, kuri varētu nekavējoties sākt darbu.

Otrkārt, attiecībā uz saziņas valodu starp konkursa kandidātiem un EPSO izvēles ierobežošanu Vispārējā tiesa atgādināja – lai arī tiesībām izvēlēties no Savienības oficiālajām valodām valodu, ko lietot saziņā ar iestādēm, ir pamatprincipa raksturs, nav izslēgts, ka ar dienesta interesēm var pamatot šādu ierobežojumu. Tomēr šim ierobežojumam ir jābalstās uz objektīviem elementiem, kurus var pārbaudīt gan konkursa kandidāti, gan Savienības tiesas.

Taču Vispārējā tiesa noteica, ka ar iemesliem attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt ātru un efektīvu saziņu un kandidātu vienlīdzīgu salīdzināšanu nevar pamatot šādu ierobežojumu, ja nav konkrētu elementu, kas ļautu pierādīt, ka, ņemot vērā veicamo pienākumu raksturu un dienesta faktiskās vajadzības, saziņai prasītās valodas ļauj kandidātiem nekavējoties sākt darbu.

Tādējādi Vispārējā tiesa lēma, ka konstatētās nelikumības attiecībā uz valodu lietojumu, kas paredzēts apstrīdētajā paziņojumā, ietekmē aplūkojamo atlases procedūru kopumā, radot vajadzību atcelt šo paziņojumu pilnībā. Tomēr šī atcelšana nevar ietekmēt iespējamu pieņemšanu darbā, kas jau ir notikusi, pamatojoties uz rezerves sarakstiem, kuri izveidoti aplūkojamās atlases procedūras rezultātā, ņemot vērā kandidātu, kam jau ir piedāvāts amats, tiesisko paļāvību.

( 1 ) Paziņojums par atklāto konkursu EPSO/AD/322/16, lai izveidotu rezerves sarakstus administratoriem revīzijas jomā (AD 5/AD 7) (OV 2016, C 171 A, 1. lpp.).

( 2 ) Ar 2019. gada 26. marta spriedumu Komisija/Itālija (T‑621/16 P, EU:C:2019:251) Tiesa apstiprināja divu paziņojumu par atklāto konkursu atcelšanu, pamatojoties ar to, ka, pirmām kārtām, šo konkursu otrās valodas un, otrām kārtām, saziņas starp Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) un kandidātiem valodu izvēles ierobežošana ar angļu, franču un vācu valodu ir nepamatota diskriminācija valodas dēļ.