1

2008. gada 9. jūlijā pēc Eiropas Savienības Tērauda bezšuvju cauruļu ražošanas nozares aizsardzības komitejas iesniegtās sūdzības Eiropas Komisija publicēja paziņojumu par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz tādu konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (OV 2008, C 174, 7. lpp.).

2

2009. gada 24. septembrī Eiropas Savienības Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 926/2009, ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts tādu konkrētu dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, kā izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (OV 2009, L 262, 19. lpp.).

3

2009. gada 30. decembrīHubei Xinyegang Steel Co. Ltd, kas reģistrēta Huanši [Huang Shi] (Ķīna) (turpmāk tekstā – “Hubei”), cēla prasību attiecībā uz to atcelt Regulu Nr. 926/2009. Komisija un ArcelorMittal Tubular Products Ostrava a.s., kā arī trīspadsmit citi Eiropas uzņēmumi, kuri ražo bezšuvju caurules un caurulītes (turpmāk tekstā – “ArcelorMittal u.c.”), iestājās lietā Padomes prasījumu atbalstam.

4

Ar 2014. gada 29. janvāra spriedumu Hubei Xinyegang Steel/Padome (T‑528/09, EU:T:2014:35) Vispārējā tiesa atcēla Regulu Nr. 926/2009, ciktāl ar to Hubei ražoto izstrādājumu eksportam tika piemēroti antidempinga maksājumi un ciktāl tajā tika reglamentēta šim eksportam piemēroto pagaidu maksājumu iekasēšana.

5

2014. gada 14. un 15. aprīlī ArcelorMittal u.c. un Padome attiecīgi iesniedza apelācijas sūdzības par 2014. gada 29. janvāra spriedumu Hubei Xinyegang Steel/Padome (T‑528/09, EU:T:2014:35).

6

2015. gada 7. decembrī Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2015/2272, ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam (OV 2015, L 322, 21. lpp.).

7

Ar 2016. gada 7. aprīļa spriedumu ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209) Tiesa ArcelorMittal u.c. un Padomes celtās apelācijas sūdzības noraidīja.

8

2016. gada 7. jūnijā prasītājas, ArcelorMittal Tubular Products Ostrava un pārējās prasītājas, kuru nosaukumi ir ietverti pielikumā pievienotajā sarakstā, proti, divpadsmit citi uzņēmumi, kas bija lietas dalībnieki lietās T‑528/09, C‑186/14 P un C‑193/14 P, uzzināja, ka Komisija ir nolēmusi svītrot Hubei no Eiropas Savienības integrētā muitas tarifa (TARIC) papildu kodā A 950 ietvertajiem uzņēmumiem un to iekļaut papildu kodā C 129 uzskaitītajos uzņēmumos (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Atbilstoši prasītāju norādītajam apstrīdēto lēmumu bija pieņēmis Komisijas ģenerāldirektorāts (ĢD) “Nodokļu politika un muitas savienība”. Komisija savos rakstveida dokumentos apstiprināja, ka ĢD “Nodokļu politika un muitas savienība”TARIC kodu 2016. gada 3. jūnijā ir grozījis, izveidojot minēto papildu kodu.

9

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 7. jūlijā, prasītājas cēla šo prasību.

10

Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts tajā pašā dienā, prasītājas iesniedza pieteikumu par paātrinātā procesa piemērošanu saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 152. pantu. 2016. gada 26. jūlijā Komisija iesniedza savus apsvērumus par šo pieteikumu. Ar 2016. gada 11. augusta lēmumu Vispārējā tiesa (septītā palāta) noraidīja pieteikumu par lietas izskatīšanu paātrinātā procesā.

11

Tā kā, piemērojot Reglamenta 27. panta 5. punktu, Vispārējās tiesas palātu sastāvs tika mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas septītajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.

12

Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (septītā palāta) nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu un Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzdeva lietas dalībniekiem rakstveida jautājumus. Lietas dalībnieki uz šiem jautājumiem atbildēja noteiktajā termiņā.

13

Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz jautājumiem, ko Vispārējā tiesa uzdeva 2018. gada 18. janvāra tiesas sēdē.

14

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

15

Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

16

Prasībai ir izvirzīts viens pamats, kurš ir saistīts ar apstrīdētā lēmuma juridisko pamatu, kā arī Īstenošanas regulas 2015/2272 1. panta 2. punkta un tās pielikuma pārkāpumu.

17

Komisija uzskata, ka prasība ir nepieņemama, formālu iebildi par nepieņemamību ar atsevišķu dokumentu tomēr neizvirzot.

18

Vispirms Komisija pauž šaubas par apstrīdama tiesību akta pastāvēšanu. Tā atgādina – tā kā Savienības tiesību akta atcelšana notiek ex tunc un tās sekas ir tūlītējas un beznosacījuma, maksājumu nepiemērošana Hubei ražotajiem izstrādājumiem ir Savienības tiesu pasludināto spriedumu sekas. Pretēji tam, ko, šķiet, norāda prasītājas, Īstenošanas regulā 2015/2272 nav “atjaunots” juridiskais pamats, lai piemērotu maksājumus Hubei ražotajiem izstrādājumiem. Šajā regulā, kurā ir pārskatīti spēkā esošie pasākumi, nav noteikti jauni pasākumi, bet tikai atstāti spēkā jau esošie, kā to apliecina minētās regulas apsvērumi. Komisija turklāt uzsver, ka jaunu pasākumu piemērošanas vai jau esošo paturēšanas spēkā nosacījumi ir atšķirīgi. Tā kā pēc 2016. gada 7. aprīļa sprieduma ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209) un 2014. gada 29. janvāra sprieduma Hubei Xinyegang Steel/Padome (T‑528/09, EU:T:2014:35) pasludināšanas antidempinga pasākumi pret Hubei ražojumiem tika atcelti ar atpakaļejošu spēku, minētos pasākumus nevarēja paturēt spēkā. Katrā ziņā speciāla TARIC koda izveide nav apstrīdams tiesību akts, kuram ir tiesiskas sekas. TARIC ir informatīva nozīme un tas tikai atspoguļo aktus ar tiesiskām sekām. Valstu muitas iestādēm arī ir ļauts vairs neiekasēt antidempinga maksājumus par Hubei ražotajiem izstrādājumiem neatkarīgi no TARIC koda, ar ko informē sabiedrību, izveides.

19

Turpinot un pakārtoti – Komisija apgalvo, ka prasītājām nav tiesību celt prasību LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē. TARIC datu bāzē ietvertā informācija tās individuāli neskar. Turklāt tās arī neesot tieši skartas, jo, lai arī TARIC datu bāzē ietvertajai informācijai ir tiesiskas sekas, tās ir šauri aprobežojas ar dalībvalstu muitas iestādēm. Pret Hubei vērsto pasākumu izbeigšanas iespējamā ekonomiskā ietekme nav pietiekami liela, lai varētu konstatēt prasītāju tiesiskās situācijas izmaiņas.

20

Visbeidzot Komisija norāda, ka prasības faktiskais mērķis patiesībā varētu būt gūt no Vispārējās tiesas interpretāciju par tās sprieduma par tiesību akta atcelšanu sekām uz Īstenošanas regulas 2015/2272 spēkā esamību. Šāda prasība nevar būt pieņemama.

21

Prasītājas apstrīd Komisijas argumentus.

22

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesību akti vai lēmumi, par kuriem var celt prasību par to atcelšanu LESD 263. panta izpratnē, ir tikai tādi pasākumi, kas rada saistošas tiesiskās sekas, kuras ietekmē prasītāju intereses. Turklāt tāds akts, par kuru var celt atcelšanas prasību, nevar būt akts, kas nevar radīt tiesiskās sekas un tā mērķis nav radīt šādas sekas. Lai noteiktu, vai apstrīdētais tiesību akts rada šādas sekas, ir jāaplūko tā saturs (skat. spriedumu, 2003. gada 30. septembris, Eurocoton u.c./Padome, C‑76/01 P, EU:C:2003:511, 54. un 56. punkts un tajos minētā judikatūra).

23

Šajā lietā apstrīdētais lēmums ir akts, ar kuru Komisija nolēma svītrot Hubei no TARIC papildu koda A 950 saraksta un to ietvert TARIC papildu koda C 129 sarakstā, kurā nav paredzēta antidempinga maksājumu piemērošana attiecīgajam izstrādājumam. Komisija savos rakstveida dokumentos apstiprināja, ka šis papildu kods “informē muitas iestādes, ka atmuitošanas brīdī antidempinga maksājumi nav jāaprēķina”.

24

Pirmkārt, ir jāuzsver, ka TARIC izstrādā, atjaunina, pārvalda un izziņo Komisija atbilstoši Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.) 2. un 6. pantam. Turklāt atbilstoši Regulas Nr. 2658/87 5. panta 1. punktam Komisija un dalībvalstis izmanto TARIC, lai “piemērotu” Savienības pasākumus, kas saistīti ar importu un eksportu no Savienības. Atbilstoši šīs pašas normas 2. punktam TARIC kodus un papildu kodus “piemēro [..] ievešanai”. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 2. pantu TARIC papildu apakšnodaļas, kas apzīmētas kā “TARIC apakšpozīcijas”, ir “nepieciešamas” šīs regulas II pielikumā uzskaitīto īpašo Savienības pasākumu īstenošanai, kuri tostarp ietver antidempinga maksājumus. Visbeidzot, Regulas Nr. 2658/87 divpadsmitajā apsvērumā ir atgādināts, ka TARIC ietvertie tarifu pasākumi veido kopējo muitas tarifu.

25

No iepriekš izklāstītā izriet, ka dalībvalstīm principā ir jāpiemēro TARIC kodos un papildu kodos ietvertie pasākumi, lai vienveidīgi tiktu piemērots kopējais muitas tarifs. Turklāt ir jāuzsver, ka Komisijai ne vien kompetence izveidot, atjaunināt, pārvaldīt un publiskot TARIC, bet arī pieņemt, grozīt un atcelt antidempinga pasākumus.

26

Otrkārt, ir jānorāda, ka ar apstrīdēto lēmumu Komisija izveidoja TARIC papildu kodu C 129, kura iepriekš nebija. Ar minētā koda izveidi attiecībā uz Hubei ražojumiem tika aizstāts TARIC kods, kas bija piemērojams antidempinga maksājumu iekasēšanai, proti, TARIC papildu kods A 950. Turklāt, kā izriet no TARIC izvilkuma, kas iekļauts prasības pieteikuma pielikumā, TARIC papildu kods C 129 tika izveidots, piemērojot Īstenošanas regulu 2015/2272, kas tajā ir formāli minēta.

27

Treškārt, TARIC papildu koda C 129 izveide katrā ziņā ļāva norādīt valstu muitas iestādēm, ka par attiecīgā Hubei ražojuma importu nav jāiekasē antidempinga maksājums, neraugoties uz Īstenošanas regulu 2015/2272, kurā šāda iekasēšana ir paredzēta. Minētā TARIC papildu koda izveide tādējādi ļāva nodrošināt, ka visā Savienības muitas teritorijā vienveidīgi netiek iekasēti antidempinga maksājumi par Hubei ražojumiem.

28

Turklāt Komisija atbildēs uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem apstiprināja, ka antidempinga maksājumi tika iekasēti laika posmā no 2016. gada 7. aprīļa, kad tika pasludināts spriedums ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209), līdz TARIC papildu koda C 129 izveidei, un ka valstu muitas iestādes kopš šī koda izveides maksājumu vairs neiekasē. Komisija arī norādīja, ka TARIC papildu kods C 129 tika izveidots, lai veicinātu Hubei ražoto izstrādājumu automātisku atmuitošanu. Visbeidzot, Komisija būtībā atzīmēja, ka tika pieļauta kļūda, valstu muitas iestādēm iekasējot antidempinga maksājumus par Hubei ražojumiem pēc 2016. gada 7. aprīļa sprieduma ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209) un 2014. gada 29. janvāra sprieduma Hubei Xinyegang Steel/Padome (T‑528/09, EU:T:2014:35) pasludināšanas. No tā izriet, ka TARIC papildu koda C 129 izveidošanas rezultātā katrā ziņā tika grozīta šī situācija un ka Komisijas nolūks bija novērst to, ka valstu muitas iestādes turpina iekasēt antidempinga maksājumus par Hubei ražojumiem.

29

Ceturtkārt, ir jāuzsver, ka lietās, kurās tika pasludināts 2016. gada 7. aprīļa spriedums ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209) un 2014. gada 29. janvāra spriedums Hubei Xinyegang Steel/Padome (T‑528/09, EU:T:2014:35), netika aplūkots Īstenošanas regulas 2015/2272 tiesiskums attiecībā uz Hubei, un ka TARIC papildu koda C 129 izveide attiecas konkrēti uz šajā regulā paredzēto antidempinga maksājumu nepiemērošanu Hubei. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka iestāžu aktiem principā ir likumības prezumpcija un tie tādējādi rada tiesiskas sekas tik ilgi, kamēr tie nav atsaukti, atcelti prasības atcelt tiesību aktu ietvaros vai pasludināti par spēkā neesošiem pēc prejudiciāla nolēmuma pieņemšanas vai iebildes par prettiesiskumu apmierināšanas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1994. gada 15. jūnijs, Komisija/BASF u.c., C‑137/92 P, EU:C:1994:247, 48. punkts; 1999. gada 8. jūlijs, Chemie Linz/Komisija, C‑245/92 P, EU:C:1999:363, 93. punkts, un 2016. gada 4. februāris, C & J Clark International un Puma, C‑659/13 un C‑34/14, EU:C:2016:74, 184. punkts).

30

TARIC papildu koda C 129 izveide tādējādi ir tikai Komisijas veikta juridiska interpretācija par saikni, kas vieno Regulas Nr. 926/2009 atcelšanu attiecībā uz Hubei un Īstenošanas regulas 2015/2272 piemērošanu šī uzņēmuma ražotajiem izstrādājumiem. Turklāt Komisija savā aizstāvības rakstā ir apstiprinājusi, ka šajā lietā runa ir par to, kā tā ir interpretējusi “jautājumu [..], vai attiecībā uz lietas dalībnieku, kurš ir uzvarējis tiesvedībā par antidempinga maksājumu atcelšanu, Vispārējās tiesas pasludinātās šīs maksājumu atcelšanas sekas [aptvēra] arī pasākumu, kur mērķis ir tikai paturēt šos maksājumus spēkā”.

31

Taču šāda interpretācija neietilpst 2016. gada 7. aprīļa sprieduma ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209) un 2014. gada 29. janvāra sprieduma Hubei Xinyegang Steel/Padome (T‑528/09, EU:T:2014:35) piemērošanā valstu muitas iestādēs. Tādējādi aplūkojamā situācija no gadījumiem, kad valstu muitas iestādēm ir jānosaka sekas, kas atbilstoši to tiesību sistēmai izriet no regulas, ar kuru noteikti antidempinga maksājumi, atcelšanas vai spēkā neesamības atzīšanas, atbilstošā gadījumā atmaksājot minētos maksājumus (skat. spriedumu, 2017. gada 18. janvāris, Wortmann, C‑365/15, EU:C:2017:19, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

No tā izriet, ka apstrīdētajam lēmumam ir tiesiskas sekas, kuras īsteno valstu muitas iestādes, sākot no TARIC papildu koda C 129 izveidošanas, kura mērķis ir, lai minētās iestādes vairs neiekasētu Īstenošanas regulā 2015/2272 noteiktos antidempinga maksājumus par Hubei ražojumiem, kaut arī šī regula nav nedz atcelta, nedz atzīta par spēkā neesošu Savienības tiesā. Ir arī jāuzsver, ka apstrīdētā lēmuma sekas ir uzskatāmas par galīgām, kā to uzskata arī Komisija pati savā paziņojumā par 2016. gada 7. aprīļa spriedumu ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209), kas publicēts 2016. gada 9. septembrī (OV 2016, C 331, 4. lpp.). Šajā paziņojumā Komisija ir norādījusi, ka “līdz šim [par Hubei ražotajiem izstrādājumiem] iekasētos antidempinga maksājumus tādējādi ir jāatmaksā saskaņā ar piemērojamajiem muitas tiesību aktiem”. Turklāt Komisija nolēma atsākt izmeklēšanu, to aprobežojot vienīgi ar to antidempinga maksājumu atcelšanu, kuri piemērojami Īstenošanas regulā 2015/2272 norādītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem “izņemot Hubei”.

33

Ņemot vērā iepriekš minēto, apstrīdēto lēmumu var uzskatīt arī par 2016. gada 7. aprīļa sprieduma ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209) un 2014. gada 29. janvāra sprieduma Hubei Xinyegang Steel/Padome (T‑528/09, EU:T:2014:35) izpildes pasākumu LESD 266. panta izpratnē. Šajā ziņā, lai arī Komisija savai aizstāvībai ir norādījusi, ka tai nebija jāpamatojas uz LESD 266. pantu, lai pieņemtu juridiski saistošu aktu, tā atbildē uz pieteikumu par paātrinātās tiesvedības piemērošanu ir norādījusi, ka “saskaņā ar LESD 266. pantu” tai bija jāveic pasākumi, kas ietver minēto spriedumu izpildi, un ka TARIC papildu koda C 129 izveide “pilnībā atbilda šai normai”. Šādā kontekstā ir jāatgādina, ka LESD 266. pants rada pienākumu iestādēm novērst konstatēto prettiesiskumu, ievērojot sprieduma, ar ko atcelts attiecīgais akts, rezolutīvo daļu un motīvus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2000. gada 3. oktobris, Industrie des poudres sphériques/Padome, C‑458/98 P, EU:C:2000:531, 80. un 81. punkts, un 2016. gada 28. janvāris, CM Eurologistik un GLS, C‑283/14 un C‑284/14, EU:C:2016:57, 48. un 49. punkts). No LESD 266. panta izrietošā iestāžu pienākuma izpildes pārbaude tiesā ir nodrošināta tostarp ar LESD 263. pantā paredzēto tiesību aizsardzības līdzekli (rīkojums, 2006. gada 28. marts, Mediocurso/Komisija, T‑451/04, nav publicēts, EU:T:2006:95, 23. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2005. gada 21. aprīlis, Holcim (Deutschland)/Komisija, T‑28/03, EU:T:2005:139, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Visbeidzot, apstrīdētā lēmuma tiesiskās sekas, kuras ir Īstenošanas regulā 2015/2272 noteikto antidempinga maksājumu neiekasēšana par Hubei ražojumiem, var ietekmēt uzņēmumu intereses, kuras ir pamatā antidempinga izmeklēšanai (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 30. septembris, Eurocoton u.c./Padome, C‑76/01 P, EU:C:2003:511, 66. un 67. punkts).

35

Ņemot vērā visus šos apstākļus, ir jāatzīst, ka apstrīdētais lēmums ir akts, par ko var celt prasību par tiesību akta atcelšanu LESD 263. panta izpratnē.

36

Saskaņā ar LESD 263. panta ceturto daļu jebkura fiziska vai juridiska persona ar pirmajā un otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var celt prasību par tiesību aktu, kas adresēts šai personai vai kas to skar tieši un individuāli, un par reglamentējošu aktu, kas to skar tieši, bet nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.

37

Tā kā prasītājas nav apstrīdētā lēmuma adresātes, Vispārējā tiesa vispirms vēlas pārbaudīt, vai tās šis lēmums skar tieši un individuāli.

38

Ir jāatgādina, ka nosacījums par to, ka fiziskai vai juridiskai personai ir jābūt tieši skartai ar apstrīdēto pasākumu, kā noteikts LESD 263. panta ceturtajā daļā, prasa, lai tiktu izpildīti divi kumulatīvi nosacījumi, proti, lai apstrīdētais pasākums, pirmkārt, tieši ietekmētu indivīda tiesisko stāvokli un, otrkārt, nepieļautu nekādu rīcības brīvību šī pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā ieviešanu, kas ir pavisam automātiska un izriet tikai no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus (skat. rīkojumu, 2016. gada 10. marts, SolarWorld/Komisija, C‑142/15 P, nav publicēts, EU:C:2016:163, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

39

Attiecībā uz pirmo nosacījumu par ietekmi uz indivīda tiesisko stāvokli ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma sekas ir tādas, ka vairs netiek iekasēti TARIC minētajā Īstenošanas regulā 2015/2272 paredzētie antidempinga maksājumi par Hubei ražojumu importu un tādējādi importu, kas konkurē ar ražojumiem, kurus Savienībā tirgo prasītājas.

40

Protams, kā norāda Komisija, jau ir ticis nospriests, ka tikai tas, ka akts var ietekmēt prasītāja materiālo stāvokli, nav pietiekams, lai varētu uzskatīt, ka tas to skar tieši un ka tikai īpašu apstākļu esamība indivīdam, kurš uzskata, ka akts skar tā stāvokli tirgū, var dot tiesības atsaukties uz LESD 263. panta ceturto daļu (rīkojums, 2011. gada 21. septembris, Etimine un Etiproducts/ECHA, T‑343/10, EU:T:2011:509, 41. punkts).

41

Taču šajā lietā apstrīdētais lēmums prasītājas skar ne tikai saistībā ar to materiālo stāvokli, tostarp tādējādi, ka Hubei ražojumi atbilstoši prasītāju sniegtajai informācijai, kuru Komisija nav apstrīdējusi, veido būtisku Ķīnas importa daļu Savienībā, bet arī saistībā ar to tiesisko situāciju procedūrā, kuras rezultātā tika pieņemti antidempinga pasākumi attiecībā uz minēto ražojumu.

42

Īpaši ir jāuzsver, ka sūdzību, kas ir pamatā Regulas Nr. 926/2009 pieņemšanai, un pārskatīšanas lūgumu, kura rezultātā tika pieņemta Īstenošanas regula 2015/2272, ražotāju, tostarp prasītāju, vārdā bija iesniegusi Eiropas Savienības Tērauda bezšuvju cauruļu ražošanas nozares aizsardzības komiteja. Šo divu procedūru rezultātā, kuru pamatā bija prasītāju iebildumi, tika noteikti antidempinga maksājumi tostarp Hubei ražotajiem izstrādājumiem.

43

Tādējādi apstrīdētais lēmums prasītājas skar tieši, jo tajā ir noteikts, ka Īstenošanas regulā 2015/2272 paredzētie antidempinga maksājumi par Hubei ražojumiem vairs nav jāiekasē, savukārt prasītāju vārdā iesniegtā pārskatīšanas lūguma mērķis bija – tieši pretēji – šos maksājumus joprojām piemērot (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1985. gada 20. marts, Timex/Padome un Komisija, 264/82, EU:C:1985:119, 13.–16. punkts; pēc analoģijas skat. arī spriedumu, 1986. gada 28. janvāris, Cofaz u.c./Komisija, 169/84, EU:C:1986:42, 30. punkts).

44

Attiecībā uz otro tiešas skaršanas nosacījumu, kas saistīts ar apstrīdētā lēmuma adresātiem doto izvērtējuma brīvību, ir jāatgādina, ka dalībvalstīm principā ir jāpiemēro TARIC kodos un papildu kodos ietvertie pasākumi, lai kopējo muitas tarifu piemērotu vienveidīgi. Turklāt Komisija savos rakstveida dokumentos ir apstiprinājusi, ka valstu muitas iestādes antidempinga maksājumus par Hubei ražotajiem izstrādājumiem kopš TARIC papildu koda C 129 izveides vairs neiekasēja. Tādēļ jākonstatē, ka valstu muitas iestādēm šajā gadījumā nebija izvērtējuma brīvības.

45

Līdz ar to apstrīdētais lēmums prasītājas skar tieši.

46

No pastāvīgās judikatūras izriet, ka citi subjekti, kuriem lēmums nav adresēts, var tikt uzskatīti par skartiem LESD 263. panta ceturtās daļas nozīmē tikai tad, ja šis lēmums attiecas uz tiem to noteiktu īpašo raksturiezīmju dēļ un saistībā ar kādu faktu, kas tos izceļ salīdzinājumā ar kādu citu un tādējādi tos nošķir tādā pašā veidā kā šāda lēmuma adresātu (spriedumi, 1963. gada 15. jūlijs, Plaumann/Komisija, 25/62, EU:C:1963:17, 197. un 223. lpp., un 2016. gada 15. septembris, Unitec Bio/Padome, T‑111/14, EU:T:2016:505, 29. punkts).

47

Turklāt ir jāatgādina, ka gadījumā, kad prasību ir iesnieguši vairāki prasītāji, tā ir pieņemama, ja vienam no tiem ir tiesības celt prasību. Šādā gadījumā nav jāpārbauda pārējo prasītāju tiesības celt prasību (spriedums, 2015. gada 26. novembris, Comunidad Autónoma del País Vasco un Itelazpi/Komisija, T‑462/13, EU:T:2015:902, 34. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 1993. gada 24. marts, CIRFS u.c./Komisija, C‑313/90, EU:C:1993:111, 30. un 31. punkts).

48

Šajā gadījumā ir jānorāda, ka papildus pārskatīšanas lūgumam, kurš bija iesniegts prasītāju vārdā un kura pamatā bija viņu iebildumi, seši Savienības ražotāji, kas bija iekļauti atlasē un pie kā procedūras gaitā tika veikti pārbaudes apmeklējumi, ir prasītāju vidū (Īstenošanas regulas 2015/2272 21. apsvērums). Šie atlasītie ražotāji, kuri ir konkrēti minēti Īstenošanas regulā 2015/2272, pārstāv aptuveni 55 % no kopējiem pārdošanas apjomiem nesaistītiem pircējiem Savienībā (Īstenošanas regulas 2015/2272 12. apsvērums). Tie atbildēja uz Komisijas anketas jautājumiem (Īstenošanas regulas 2015/2272 20. apsvērums). Šādi iegūtie dati ļāva Komisijai noteikt, vai pastāv kaitējuma draudu atkārtošanās risks (Īstenošanas regulas 2015/2272 111. apsvērums). Līdzīgi apsvērumi ir attiecināmi uz sākotnējo procedūru, kuras noslēgumā tika pieņemta Regula Nr. 926/2009.

49

Turklāt ir jānorāda, ka atbilstoši prasītāju aplēsēm pieteikumā par paātrinātās tiesvedības piemērošanu, kuras Komisija nav apstrīdējusi, Hubei eksports 2015. gadā veidoja aptuveni vienu trešdaļu no attiecīgā izstrādājuma eksporta no Ķīnas uz Savienību un Hubei neizmantotās ražošanas jaudas bija aptuveni 20–50 % no attiecīgā izstrādājuma kopējā patēriņa Savienībā. Šie skaitļi ir jāpretstata prasītāju stāvoklim Savienības tirgū, kas, vismaz attiecībā uz sešiem Savienības ražotājiem, kuri pārskatīšanas procedūrā tika iekļauti atlasē, veido 55 % no kopējiem pārdošanas apjomiem nesaistītiem pircējiem Savienībā.

50

No tā izriet, ka apstrīdētais lēmums, kura rezultātā vairs netiek iekasēti Īstenošanas regulā 2015/2272 paredzētie antidempinga maksājumi Hubei ražojumiem, individuāli skar vismaz sešus Savienības ražotājus, kuri ir arī prasītāji šajā lietā, kuri pārskatīšanas procedūras nolūkiem bija iekļauti atlasē un pie kuriem tika veikti pārbaudes apmeklējumi, jo tā bija uzsākta viņu vārdā un pamatojoties uz to izvirzītajiem iebildumiem un tās noslēgumā tika ņemta vērā viņu konkrētā situācija (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1985. gada 20. marts, Timex/Padome un Komisija, 264/82, EU:C:1985:119, 13.–16. punkts).

51

Turklāt ir jāatgādina, ka prasītājas bija personas, kas iestājušās lietā tiesvedībā Vispārējā tiesā, un lietas dalībnieces tiesvedībā Tiesā lietās, kurās tika pasludināts 2016. gada 7. aprīļa spriedums ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209) un 2014. gada 29. janvāra spriedums Hubei Xinyegang Steel/Padome (T‑528/09, EU:T:2014:35). Tā kā apstrīdēto lēmumu var uzskatīt arī par minēto spriedumu izpildes pasākumu (skat. iepriekš 33. punktu), šis apstāklis arī individualizē prasītājas.

52

No tā izriet, ka prasītājas apstrīdētais lēmums skar individuāli un līdz ar to tām ir tiesības celt prasību, un nav jānoskaidro, vai minētais lēmums ir reglamentējošs akts, kurā attiecībā uz tām nav ietverti īstenošanas pasākumi.

53

Ņemot vērā visus šos apstākļus, prasība ir atzīstama par pieņemamu.

54

Prasītājas vienīgajā izvirzītajā pamatā norāda, ka apstrīdētajam lēmumam nav juridiska pamata un tas ir pretrunā Īstenošanas regulas 2015/2272 1. panta 2. punktam, kā arī tās pielikumam, jo Komisija esot kļūdaini paplašinājusi 2016. gada 7. aprīļa sprieduma ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209) un 2014. gada 29. janvāra sprieduma Hubei Xinyegang Steel/Padome (T‑528/09, EU:T:2014:35) tvērumu. Ar šo regulu, kas stājā spēkā 2015. gada 9. decembrī, tika aizstāta Regula Nr. 926/2009. Tā bija juridiskais pamats attiecīgā Ķīnas izcelsmes izstrādājuma aplikšanai ar antidempinga maksājumu. Prasītājas turklāt norāda, ka Īstenošanas regulas 2015/2272 1. panta 2. punktā, kā arī tās pielikumā ir noteikts, ka Hubei ir ietverama to uzņēmumu sarakstā, kam piemērojams TARIC papildu kods A 950. Ar apstrīdēto lēmumu Komisija šo sarakstu atsauca. Komisija apstrīdēto lēmumu varēja pieņemt tikai tad, ja ar minētajiem spriedumiem attiecībā uz Hubei būtu tikusi atcelta arī Īstenošanas regula 2015/2272. Taču tā nebija. Minēto spriedumu rezolutīvajās daļās runa ir tikai par Regulu Nr. 926/2009. Šo spriedumu seku piemērošana, pārsniedzot Regulas Nr. 926/2009 atcelšanu, esot pretrunā judikatūrai. Prasītājas konkrēti atsaucas uz 2001. gada 15. februāra spriedumu Nachi Europe (C‑239/99, EU:C:2001:101). Tās uzskata, ka apstrīdēto lēmumu nevarēja balstīt uz 2016. gada 7. aprīļa spriedumu ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209) un 2014. gada 29. janvāra spriedumu Hubei Xinyegang Steel/Padome (T‑528/09, EU:T:2014:35), jo ar tiem netika atcelta Īstenošanas regula 2015/2272. Tādēļ apstrīdētajam lēmumam neesot juridiskā pamata. Turklāt tas esot pretrunā arī Īstenošanas regulas 2015/2272 1. panta 2. punktam un tās pielikumam.

55

Turklāt, pat ja pienākums, kas Komisijai paredzēts LESD 266. panta pirmajā daļā, īstenot 2016. gada 7. aprīļa spriedumu ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209) un 2014. gada 29. janvāra spriedumu Hubei Xinyegang Steel/Padome (T‑528/09, EU:T:2014:35) pretēji prasītāju uzskatam ietvertu pienākumu atcelt antidempinga maksājumus Hubei ražojumiem, kas tiem piemēroti ar Īstenošanas regulu 2015/2272, Komisijai būtu bijis jāpieņem regulu, ar ko minēto regulu groza vai atceļ. Tas izrietot no tiesību principa, atbilstoši kuram tiesību aktu var atcelt tikai ar tādu pašu tiesību aktu. Ja Komisija izlemtu atcelt Īstenošanas regulu 2015/2272, tai būtu jāievēro prasītāju tiesības uz aizstāvību, jāapspriežas ar dalībvalstīm un detalizētāk jāizklāsta savs pamatojums. Turklāt šāds lēmums ietilpst komisāru kolēģijas, nevis Komisijas ĢD “Nodokļi un muitas savienība” kompetencē.

56

Prasītājas piebilst, ka Komisijas aizstāvības arguments, ka tā ir aizstājusi Īstenošanas regulas 2015/2272 1. panta 2. punktu, ir nepamatots. Vienīgi regulas, ar ko groza Īstenošanas regulu 2015/2272, pieņemšana ļautu šo normu aizstāt. Katrā ziņā, ja Komisija Īstenošanas regulu 2015/2272 varot grozīt, mainot TARIC, tad apstrīdētais lēmums esot prettiesisks, jo tostarp esot pārkāptas prasītāju tiesības uz aizstāvību un neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu. Turklāt pretēji Komisijas nostājai Regula Nr. 2658/87 neesot juridiskais pamats apstrīdētā lēmuma pieņemšanai un tas esot pretrunā spēkā esošajam antidempinga tiesiskajam regulējumam, proti, tam, kura termiņš nav beidzies, kuru nav atcēlusi Savienības tiesa vai kā citādi.

57

Komisija apgalvo – tā kā Vispārējā tiesa ar atpakaļejošu spēku atcēla Regulā Nr. 926/2009 ietverto antidempinga maksājumu par attiecīgo Hubei ražoto izstrādājumu, atcelšana noteikti attiecas arī uz Īstenošanas regulā 2015/2272 paredzēto maksājumu. Antidempinga maksājumu, kas atzīts par nekad nepastāvējušu, nevar paturēt spēkā ar jaunu regulu, kurā pārskatīti pasākumi, kam tuvojas piemērošanas termiņa beigas. Jaunizveidotais TARIC kods par šo faktu informē muitas iestādes un tirgus dalībniekus. Prasītāju norādītā judikatūra šajā lietā neesot piemērojama, jo tā attiecas uz citādu juridisko situāciju.

58

Attiecībā uz apgalvoto Īstenošanas regulas 2015/2272 1. panta 2. punkta pārkāpumu tā norāda, ka tas ir pretrunā prasības pieteikumā izklāstītajai argumentācijai, saskaņā ar kuru Komisija Hubei izstrādājumiem atbilstoši Īstenošanas regulai 2015/2272 piemēroto antidempinga maksājumu esot atcēlusi nelikumīgi. Proti, šāda atbrīvošana no maksājuma obligāti nozīmē, ka Īstenošanas regulas 2015/2272 1. panta 2. punkts ir aizstāts ar cita akta tiesību normu. Šo divu normu starpā nevar būt pretrunu. Varētu būt vienīgi augstāka ranga normas pārkāpums, taču prasītājas uz šādu situāciju nav norādījušas.

59

Runājot par pienākumu atsaukties uz juridisko pamatu, Komisija uzsver, ka atbilstoši Regulai Nr. 2658/87 tai ir pienākums izveidot, pārvaldīt, atjaunināt un publiskot TARIC datu bāzi. Tādējādi Regula Nr. 2658/87 ir juridiskais pamats šajā lietā aplūkojamā TARIC koda publiskošanai. Komisijai neesot bijis jāpamatojas uz LESD 266. pantu, lai pieņemtu saistošu tiesību aktu, jo visas tiesiskās sekas attiecībā uz Hubei ražoto izstrādājumu importu izrietēja no 2014. gada 29. janvāra sprieduma Hubei Xinyegang Steel/Padome (T‑528/09, EU:T:2014:35). Pārskatīšana antidempinga pasākumu termiņa beigu tuvošanās dēļ nevarot paturēt spēkā un, vēl jo mazāk, “atjaunot” par nekad nebijušiem atzītus antidempinga maksājumus.

60

Komisija piebilst, ka pretēji prasītāju versijai antidempinga maksājumus par attiecīgā Hubei izstrādājuma importu no Savienības tiesību sistēmas izsvītroja Savienības tiesas. Tādēļ neesot pamatoti apgalvot, ka Īstenošanas regulas 2015/2272 1. panta 2. punktu var aizstāt vienīgi, pieņemot jaunu regulu. Katrā ziņā prasītājas neesot norādījušas ne uz kādu Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 343, 51. lpp., labojums OV 2010, L 7, 22. lpp.) [aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.)], pārkāpumu. Attiecībā uz procesuālo pienākumu neizpildi prasītājas neesot pierādījušas, ka administratīvajai procedūrai varētu būt citāds rezultāts.

61

Pirmkārt, ir jāatgādina, ka atceļošs spriedums vienmēr ir ar atpakaļejošu spēku, jo prettiesiskuma konstatējums attiecas uz atceltā akta spēkā stāšanās dienu (spriedums, 1988. gada 26. aprīlis, Asteris u.c./Komisija, 97/86, 99/86, 193/86 un 215/86, EU:C:1988:199, 30. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2008. gada 12. februāris, CELF un ministre de la Culture et de la Communication, C‑199/06, EU:C:2008:79, 61. punkts). Šajā lietā Regula Nr. 926/2009 ex tunc tika atcelta attiecībā uz Hubei, kas nozīmē, ka ir jāuzskata, ka šī regula minēto uzņēmumu nekad nav ietekmējusi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 19. jūlijs, Padome/Zhejiang Xinan Chemical Industrial Group, C‑337/09 P, EU:C:2012:471, 48. punkts).

62

Otrkārt, Īstenošanas regula 2015/2272 tika pieņemta pēc pārskatīšanas procedūras, pamatojoties uz Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu (tagad – Regulas Nr. 2016/1036 11. panta 2. punkts). Atbilstoši šai normai galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā uzlikšanas vai piecus gadus pēc datuma, kurā beidzās pēdējais pārskats par dempingu un zaudējumiem, “ja vien pārskatā nekonstatē, ka pasākuma beigas var novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās”. Šajā nolūkā Komisija spēkā esošos pasākumus var vai nu paturēt spēkā, vai ļaut tiem beigties (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 8. maijs, Dow Chemical/Padome, T‑158/10, EU:T:2012:218, 43. punkts). Šīs normas mērķis tādējādi nav vis pirmreizēji piemērot antidempinga pasākumus, bet gan attiecīgā gadījumā paturēt spēkā jau esošus antidempinga pasākumus, kuriem citādi tuvojas termiņa beigas (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 11. februāris, Hoesch Metals and Alloys, C‑373/08, EU:C:2010:68, 65.–67. punkts, un 2008. gada 24. septembris, Reliance Industries/Padome un Komisija, T‑45/06, EU:T:2008:398, 94. punkts). Īstenošanas regulas 2015/2272 122. apsvērumā ir arī norādīts, ka “būtu jāturpina ar Regulu [..] Nr. 926/2009 noteiktie antidempinga pasākumi, kas piemērojami konkrētām [Ķīnas] izcelsmes bezšuvju caurulēm un caurulītēm”.

63

Treškārt, lai arī tik tiešām ar Īstenošanas regulu 2015/2272 tiek tikai paturēti spēkā sākotnēji ar Regulu Nr. 926/2009 noteiktie pasākumi, tieši Īstenošanas regula 2015/2272 ir antidempinga maksājumu iekasēšanas juridiskais pamats un, konkrēti, tās rezolutīvajā daļā un pielikumā paredzētais, ka tiek noteikti antidempinga maksājumi tostarp Hubei ražoto izstrādājumu importam. Prasības pieteikuma pielikumā ietvertajos TARIC izvilkumos kā juridiskais pamats antidempinga maksājumu iekasēšanai par attiecīgo izstrādājumu ir konkrēti minēta Īstenošanas regula 2015/2272. Tas pats ir secināms no Komisijas 2016. gada 9. septembrī publicētā paziņojuma par 2016. gada 7. aprīļa spriedumu ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209) (skat. iepriekš 32. punktu).

64

Tā kā Īstenošanas regula 2015/2272 ar 2016. gada 7. aprīļa spriedumu ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209) un 2014. gada 29. janvāra spriedumu Hubei Xinyegang Steel/Padome (T‑528/09, EU:T:2014:35) netika atcelta, uz to principā attiecas likumības prezumpcija (skat. iepriekš 29. punktā minēto judikatūru). Turklāt ir jāatgādina, ka atceļoša sprieduma absolūtā spēka sekas nevar būt tādas, ka par spēkā neesošu tiek pasludināts akts, kas nav nodots Savienības tiesas kontrolei, pat ja tas ir nelikumīgs (šajā nozīmē skat. spriedumus, 1999. gada 14. septembris, Komisija/AssiDomän Kraft Products u.c., C‑310/97 P, EU:C:1999:407, 54. punkts, un 2001. gada 15. februāris, Nachi Europe, C‑239/99, EU:C:2001:101, 26. punkts).

65

No tā izriet, ka Regulas Nr. 926/2009 atcelšanas attiecībā uz Hubei rezultātā no Savienības tiesību sistēmas automātiski nepazustu Īstenošanas regulas 2015/2272 normas, kuras Savienības tiesa nav atcēlusi.

66

Ceturtkārt, ir jāatgādina, ka pamatojoties uz LESD 266. pantu attiecīgajai iestādei it īpaši ir jāizvairās no tā, ka aktā, kas ir paredzēts, lai aizstātu aktu, kurš ir ticis atzīts par spēkā neesošu, tiek pieļauti tādi paši pārkāpumi kā tie, kuri ir tikuši identificēti spriedumā par tiesību akta atcelšanu (spriedumi, 1999. gada 14. septembris, Komisija/AssiDomän Kraft Products u.c., C‑310/97 P, EU:C:1999:407, 56. punkts, un 2004. gada 29. aprīlis, IPK‑München un Komisija, C‑199/01 P un C‑200/01 P, EU:C:2004:249, 83. punkts). Tiesa turklāt ir norādījusi uz pienākumu, kurš attiecīgā gadījumā varētu būt iestādēm, proti, atcelt pēc atceltā tiesību akta pieņemtos aktus (spriedums, 1988. gada 26. aprīlis, Asteris u.c./Komisija, 97/86, 99/86, 193/86 un 215/86, EU:C:1988:199, 30. punkts). Šajā pašā kontekstā Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka ir jāatceļ akti, kuri ir pamatoti ar jau atceltajiem aktiem un kuri tādējādi ir dzēsti no Savienības tiesību sistēmas (spriedums, 2015. gada 18. septembris, HTTS un Bateni/Padome, T‑45/14, nav publicēts, EU:T:2015:650, 46.–48. punkts). Turklāt lietā, kurā 2016. gada 4. februārī tika pasludināts spriedums C & J Clark International un Puma (C‑659/13 un C‑34/14, EU:C:2016:74, 175.–177. punkts), Tiesa uzskatīja, ka pārskatīšanas regula nav spēkā, “ciktāl” nav spēkā regula, ar ko piemēroti sākotnējie dempinga maksājumi, jo tai bija jāizvērtē abu regulu spēkā esamība.

67

Ņemot vērā šos elementus un tostarp faktu, ka, pirmkārt, Īstenošanas regulas Nr. 2015/2272 mērķis bija noteikt pasākumus, kas līdzinās ar Regulu Nr. 926/2009 noteiktajiem, lai saglabātu to iedarbību, un ka, otrkārt, ar Regulu Nr. 926/2009 noteiktie pasākumi tika atcelti ar 2016. gada 7. aprīļa spriedumu ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209) un 2014. gada 29. janvāra spriedumu Hubei Xinyegang Steel/Padome (T‑528/09, EU:T:2014:35), Komisijai bija tiesības uzskatīt, ka minēto spriedumu izpilde atbilstoši LESD 266. pantam ietver Īstenošanas regulā 2015/2272 noteikto antidempinga maksājumu turpmāku neiekasēšanu par Hubei ražotajiem izstrādājumiem.

68

Taču, kā pakārtoti uzskata prasītājas un tā kā Īstenošanas regulai 2015/2272 principā ir piemērojama likumības prezumpcija, Komisijai ar jaunu regulu tā bija jāgroza vai jāatceļ.

69

Proti, ir jāatgādina, ka saskaņā ar formu paralēlisma noteikumu, kas atbilst tiesību vispārējam principam, aktam nepieciešamā forma, lai to darītu zināmu trešajām personām, principā ir jāievēro arī šī akta vēlākos grozījumos (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2004. gada 29. aprīlis, Parlaments/Ripa di Meana u.c., C‑470/00 P, EU:C:2004:241, 67. punkts; 1998. gada 21. jūlijs, Mellett/Tiesa, T‑66/96 un T‑221/97, EU:T:1998:187, 136. punkts; 2006. gada 17. maijs, Kallianos/Komisija, T‑93/04, EU:T:2006:130, 56. punkts, un 2006. gada 14. decembris, Gagliardi/ITSB – Norma Lebensmittelfilialbetrieb (MANŪ MANU MANU), T‑392/04, nav publicēts, EU:T:2006:400, 53. punkts).

70

Šajā lietā tostarp ir jānorāda, ka atbilstoši Regulas Nr. 1225/2009 14. panta 1. punktam (tagad – Regulas 2016/1036 14. panta 1. punkts), kurš ietver “vispārīgos noteikumus”, antidempinga maksājumus “uzliek ar regulu, un dalībvalstis tos iekasē, ievērojot regulā par šādu maksājumu ieviešanu noteikto iekasēšanas veidu, likmi un pārējos kritērijus”. Tā tas bija Īstenošanas regulā 2015/2272 noteikto antidempinga maksājumu Hubei ražotajiem izstrādājumiem gadījumā. Turklāt ir jāatgādina, ka Komisijas kompetencē ietilpst antidempinga pasākumu pieņemšana, grozīšana un atcelšana.

71

No tā izriet, ka regulā, kura nav nedz atcelta, nedz atzīta par spēkā neesošu Savienības tiesā, noteiktu antidempinga maksājumu iekasēšanas izbeigšana attiecībā uz kādu sabiedrību principā arī ir jāīsteno ar regulas palīdzību. Taču šajā lietā, galīgā veidā nosakot Īstenošanas regulā 2015/2272 paredzēto antidempinga maksājumu iekasēšanas izbeigšanu par Hubei ražotajiem izstrādājumiem, izveidojot TARIC papildu kodu, Komisija ir pārkāpusi formu paralēlisma noteikumu.

72

Turklāt, kā savos procesuālajos rakstos pareizi ir norādījušas prasītājas, ir arī jāatzīmē, ka atbilstoši formu paralēlisma noteikumam ir būtu bijis ne tikai jāvēršas Komisijas komisāru kolēģijā, bet arī jāsaņem Regulas Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktā (tagad – Regulas 2016/1036 15. panta 1. punkts) paredzētās komitejas nostāja, kā tas notika Īstenošanas regulas 2015/2272 pieņemšanas gadījumā. Šajā ziņā ir jānorāda, ka atbilstoši Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 6. punktam (tagad – Regulas 2016/1036 11. panta 6. punkts) pasākumus atceļ vai turpina, ievērojot 11. panta 2. punktu, saskaņā ar šīs pašas regulas “15. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru”. Tāpat arī Regulas Nr. 1225/2009 9. panta 4. punktā (tagad – Regulas Nr. 2016/1036 9. panta 4. punkts) ir noteikts, ka Komisija saskaņā ar pārbaudes procedūru nosaka galīgo antidempinga maksājumu. Šī komiteja un minētā pārbaudes procedūra ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV 2011, L 55, 13. lpp.). Šādai dalībvalstu īstenotai kontrolei paredzētajām procedūrām ir jābūt īpaši skaidrām, un tām jāatspoguļo LESD institucionālās prasības (Regulas Nr. 182/2011 piektais apsvērums). Apspriedēm ar Regulā Nr. 1225/2009 15. panta 1. punktā paredzēto komiteju tādējādi ir ne tikai procesuāla nozīme, bet tās ir arī svarīgas no LESD institucionālo prasību aspekta.

73

Turklāt ir jāuzsver tiesiskās nenoteiktības situācija, kura ir radusies no apstrīdētā lēmuma, kā savos procesuālajos rakstos to ir norādījušas prasītājas. Proti, no vienas puses, tirgus dalībnieki, tostarp prasītājas, kuri analizē Savienības tiesisko regulējumu, ņem vērā Īstenošanas regulu 2015/2272, kas nav nedz atcelta, nedz atzīta par spēkā neesošu Savienības tiesā, nedz arī atcelta ar citu regulu, un tas pats attiecas uz tajā noteiktajiem antidempinga maksājumiem. No otras puses, TARIC papildu kods C 129 ir pamats uzskatīt, ka Īstenošanas regulā 2015/2272 paredzētie antidempinga maksājumi neattiecas uz Hubei ražotajiem izstrādājumiem. No minētā izriet acīmredzama pretruna, kuras rezultātā tirgus dalībniekiem, tostarp prasītājām, rodas tiesiskā nenoteiktība.

74

Turklāt, lai arī Komisijas izmantoto interpretāciju šajā gadījumā var secināt no atsauces uz 2016. gada 7. aprīļa spriedumu ArcelorMittal Tubular Products Ostrava u.c./Hubei Xinyegang Steel (C‑186/14 P un C‑193/14 P, EU:C:2016:209) TARIC papildu koda C 129 zemsvītras piezīmē, formu paralēlisma noteikuma ievērošana Komisijas pamatojumu šajā ziņā būtu padarījusi skaidrāku.

75

Ir arī jānorāda, ka Savienības iestādes citās procedūrās jau bija nolēmušas grozīt vai atcelt pārskatīšanas regulu, ar ko antidempinga pasākumi ir paturēti spēkā, pēc tam, kad tā iepriekš tikusi atcelta [Savienības tiesā]. Tā tas tostarp bija Padomes Regulas (EK) Nr. 989/2009 (2009. gada 19. oktobris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 661/2008, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (OV 2009, L 278, 1. lpp.) gadījumā, uz ko Komisija atsaucās tiesas sēdē. Šī regula tika pieņemta pēc tam, kad tika pasludināts 2008. gada 10. septembra spriedums JSC Kirovo‑Chepetsky Khimichesky Kombinat/Padome (T‑348/05, nav publicēts, EU:T:2008:327). Ar šo spriedumu Vispārējā tiesa atcēla regulu, kura bija spēkā pirms pārskatīšanas regulas, proti, Padomes Regulu (EK) Nr. 945/2005 (2005. gada 21. jūnijs), ar kuru pēc starpposma pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu groza Regulu (EK) Nr. 658/2002, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu, un Regulu (EK) Nr. 132/2001, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz, inter alia, Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta importu (OV 2005, L 160, 1. lpp.), ar ko tika paplašināts to izstrādājumu loks, kuriem piemēro antidempinga pasākumus. Šajā saistībā Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar konsultatīvo komiteju, izlēma pieņemt Regulu (EK) Nr. 989/2009, ar kuru ar atpakaļejošu spēku atcēla Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2008 (2008. gada 8. jūlijs), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam pēc tam, kad veikta termiņa beigu pārskatīšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktam un daļēja starpposma pārskatīšana atbilstīgi minētās regulas 11. panta 3. punktam (OV 2008, L 185, 1. lpp.), attiecībā uz uzņēmumu, kas bija prasītājs tiesvedībā Vispārējā tiesā, saistībā ar izstrādājumiem, uz kuriem attiecās [spriedumā noteiktā] atcelšana. Šajā ziņā Padome arī izveidoja TARIC papildu kodu konkrēti attiecībā uz uzņēmumu, kas bija prasītājs tiesvedībā Vispārējā tiesā. Priekšlikumā Padomes regulai (COM(2009) 493, galīgā redakcija) ietvertajā motīvu izklāstā Komisija uzsvēra, ka šis priekšlikums ietilpst “Vispārējās tiesas sprieduma izpildes kontekstā”.

76

Ņemot vērā šos elementus, ir jāatzīst, ka Komisijas pieļautais formu paralēlisma noteikuma pārkāpums ir tāds, kura dēļ apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.

77

Ar pārējiem Komisijas argumentiem šo secinājumu nevar atspēkot. Konkrēti, Komisijas procesuālajos rakstos norādītā judikatūra, kas attiecas tieši uz uzņēmuma tiesību uz aizstāvību pārkāpumu procedūrā, nav efektīva. Proti, kā ticis konstatēts, formu paralēlisma noteikuma pārkāpums ir kas vairāk nekā prasītāju tiesību uz aizstāvību ievērošana. Turklāt ir jānoraida arī Komisijas argumenti, ka prasītājām nav intereses panākt apstrīdētā lēmuma atcelšanu, pamatojoties uz formu paralēlisma noteikuma pārkāpumu. Kā tiesas sēdē norādīja prasītājas, to interese, katrā ziņā prima facie, ir attiecīgo Īstenošanas regulas 2015/2272 normu piemērošana Hubei ražotajiem izstrādājumiem. Komisija nav izvirzījusi nevienu pamatotu argumentu šī konstatējuma atspēkošanai.

78

Ņemot vērā iepriekš minēto, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.

79

Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai nolēmums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus saskaņā ar to prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)

nospriež: