Lieta T‑53/16

(spriedums publicēts izvilkumu veidā)

Ryanair DAC, agrāk Ryanair Ltd
un
Airport Marketing Services Ltd

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Nīmas‑Izē‑Levigānas tirdzniecības un rūpniecības kameras noslēgtie līgumi ar Ryanair un tās meitasuzņēmumu Airport Marketing Services – Lidostas pakalpojumi – Mārketinga pakalpojumi – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt – Valsts atbalsta jēdziens – Attiecināmība uz valsti – Tirdzniecības un rūpniecības kamera – Priekšrocība – Privātā ieguldītāja kritērijs – Atgūšana – Pamattiesību hartas 41. pants – Tiesības piekļūt lietas materiāliem – Tiesības tikt uzklausītam

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 13. decembra spriedums

1. Valsts atbalsts – Administratīvā procedūra – Komisijas pienākumi – Iespēja atbalsta saņēmējam izmantot tik pat plašas tiesības kā tiesības uz aizstāvību kā tādas – Neesamība – Atbalsta saņēmēja tiesības tikt atbilstošā apmērā iesaistītam procesā – Tvērums

   (LESD 108. panta 2. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants)

2. Valsts atbalsts – Jēdziens – Reģionālas vai vietējas pašvaldības piešķirts atbalsts – Iekļaušana – Tirdzniecības un rūpniecības kamera – Šīs struktūras kvalifikācija vienlaikus par valsts iestādi un par atbalsta saņēmēju – Tiesību kļūdas neesamība

   (LESD 107. panta 1. punkts)

3. Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocību piešķiršana, kura attiecināma uz valsti – Pasākuma noteikšanā iesaistītās valsts iestādes

   (LESD 107. panta 1. punkts)

4. Valsts atbalsts – Jēdziens – Atbalsts, kura pamatā ir valsts līdzekļi – Fiksēta piemaksa, ko lidostas jaukts sindikāts ir piešķīris privāto tiesību sabiedrībai – Iekļaušana

   (LESD 107. panta 1. punkts)

5. Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Sarežģīts ekonomisks vērtējums – Komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

   (LESD 107. panta 1. punkts)

6. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvums – Selektivitātes prasības nošķiršana no ekonomiskās priekšrocības konstatēšanas, kā arī atbalsta shēmas nošķiršana no individuāla atbalsta – Individuāls atbalsts – Lidostas pakalpojumu un mārketinga pakalpojumu līgumi, kas sniedz priekšrocību aviosabiedrībai – Selektivitātes prezumpcija – Nepieciešamība salīdzināt saņēmēju ar citiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir faktiski un tiesiski salīdzināmā situācijā – Neesamība

   (LESD 107. panta 1. punkts)

7. Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Vērtējums, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju par strīdīgo darījumu un tā kontekstu – Hierarhijas neesamība starp salīdzinošās analīzes metodi un citām vērtējuma metodēm

   (LESD 107. panta 1. punkts)

8. Valsts atbalsts – Jēdziens – Vērtējums no LESD 107. panta 1. punkta viedokļa – Agrākas prakses ņemšana vērā – Izslēgšana

   (LESD 107. panta 1. punkts)

9. Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Vērtējums, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju par strīdīgo darījumu un tā kontekstu – Sarežģīts kopums, ko veido lidostas pakalpojumu un mārketinga pakalpojumu līgumi – Paredzama negatīva ienesīguma ņemšana vērā – Pieļaujamība – Minētā sarežģītā kopuma rentabilitātes analīze

   (LESD 107. panta 1. punkts)

10. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Tvērums – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā – Privāta ieguldītāja kritērija izvērtējums – Īpaša pamatojuma prasība attiecībā uz katru tehnisku izvēli vai skaitlisku elementu – Neesamība

    (LESD 296. pants)

11. Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums atbilstoši privātā ieguldītāja kritērijam – Vērtējums, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju par strīdīgo darījumu un tā kontekstu – To elementu ņemšana vērā, kuri ir pieejami brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par attiecīgo pasākumu – Komisijai uzlikti izmeklēšanas pienākumi – Tvērums

    (LESD 107. panta 1. punkts)

1.  Eiropas Komisija nav pārkāpusi nedz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. un 2. punktā paredzēto labas pārvaldības principu, nedz atbalstu saņemošo uzņēmumu tiesības uz aizstāvību, kad tā – nesniedzot minētajiem saņēmējiem piekļuvi lietas materiāliem un iepriekš tiem nepaziņojot faktus un apsvērumus, ar kuriem tā vēlas pamatot savu lēmumu, – pieņem lēmumu, ar ko šis atbalsts tiek atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdod to atgūt. Proti, valsts atbalsta kontroles procedūrā atbalsta saņēmēji nevar atsaukties uz īstenām tiesībām uz aizstāvību.

   Šajā ziņā Hartas mērķis nav grozīt ar LESD ieviesto valsts atbalsta kontroli vai piešķirt trešajām personām tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, kuras nav paredzētas LESD 108. pantā. Proti, ja ieinteresētajām personām valsts atbalsta kontroles procedūrā būtu iespēja iegūt piekļuvi Komisijas administratīvās lietas dokumentiem, tiktu apdraudēta LESD 108. pantā paredzētā valsts atbalsta kontroles sistēma. Tāpat Komisijas pienākums atbalsta saņēmējiem iepriekš paziņot elementus, uz kuriem tā plāno balstīt savu galīgo lēmumu, nozīmētu to, ka tiktu uzsāktas tādas kontradiktoriskas debates, kuras ir paredzētas attiecībā uz dalībvalsti, kas ir atbildīga par atbalsta piešķiršanu, lai gan šiem saņēmējiem atbalsta procedūrā ir tikai informācijas avota loma.

   Ieinteresētajām personām LESD 108. panta 2. punkta izpratnē tomēr ir tiesības būt atbilstoši iesaistītām administratīvajā procesā, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus. Tādējādi lēmumam par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu ir jādod ieinteresētajām personām iespēja efektīvi piedalīties minētajā procedūrā, kurā tām būs iespēja izvirzīt savus argumentus. Šajā nolūkā ir pietiekami, ka ieinteresētie lietas dalībnieki ir informēti par iemesliem, kas Komisijai sākotnēji likuši uzskatīt, ka pasākums varētu būt jauns ar kopējo tirgu nesaderīgs atbalsts.

   (skat. 52.–55., 57., 68. un 71. punktu)

2.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 83.–101., 103.–109. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 125.–140. punktu)

4.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 143.–151. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 156.–159. punktu)

6.  No LESD 107. panta 1. punkta izrietošā selektivitātes prasība ir skaidri jānošķir no ekonomiskās priekšrocības konstatēšanas, jo pēc tam, kad Komisija ir konstatējusi priekšrocības esamību plašā nozīmē, kas tieši vai netieši izriet no attiecīgā pasākuma, tai vēl ir jāpierāda, ka šī priekšrocība konkrēti attiecas uz vienu vai vairākiem uzņēmumiem. Lai to izdarītu, tai it īpaši ir jāpierāda, ka ar attiecīgo pasākumu tiek ieviesta to uzņēmumu diferenciācija, kuri attiecībā uz sasniedzamo mērķi ir salīdzināmā situācijā. Līdz ar to ir jābūt tā, ka priekšrocība tiek piešķirta selektīvi un ka tās dēļ daži uzņēmumi var nonākt labvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citiem.

   Tomēr selektivitātes prasība atšķiras atkarībā no tā, vai attiecīgais pasākums ir paredzēts kā vispārīga atbalsta shēma vai kā individuāls atbalsts. Pēdējā minētajā gadījumā ekonomiskās priekšrocības noteikšana principā ļauj prezumēt, ka tam ir selektīvs raksturs. Savukārt, izvērtējot vispārīgu atbalsta shēmu, ir jāidentificē, vai attiecīgais pasākums – neraugoties uz konstatējumu, ka tas sniedz vispārēju priekšrocību, – ir labvēlīgs tikai noteikta veida uzņēmumiem vai darbības nozarēm.

   No tā izriet, ka lidostas un mārketinga pakalpojumu līgumiem, kas noslēgti starp valsts iestādi, kura apsaimnieko lidostu un lidsabiedrību un tās meitasuzņēmumu, ir selektīvs raksturs tāpēc, ka tajos ir iekļauti starp minētajām pusēm īpaši nolīgti nosacījumi un ka tajos ir paredzēta priekšrocība par labu lidsabiedrībai un tās meitasuzņēmumam.

   Šajā ziņā nav jāpārbauda, vai ar attiecīgajiem līgumiem minētajai lidsabiedrībai un tās meitasuzņēmumam ir piešķirtas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir salīdzināmā tiesiskā un faktiskā situācijā. Proti, kritērija par atbalsta saņēmēja salīdzināšanu ar citiem operatoriem, kas atrodas salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā attiecībā uz pasākuma izvirzīto mērķi, izcelsme un pamatojums ir rodams potenciāli vispārējas piemērojamības pasākumu selektīvā rakstura novērtējuma ietvaros. Šāds kritērijs nav relevants, ja runa ir par tāda ad hoc pasākuma selektivitātes novērtējumu, kurš attiecas tikai uz vienu uzņēmumu un kura mērķis ir grozīt tam specifiski piemītošus tā konkurētspēju ierobežojošus aspektus.

   (skat. 162.–169. punktu)

7.  Nosacījumi, kuriem jābūt izpildītiem, lai uzskatītu, ka konkrētais pasākums ir atbalsts LESD 107. panta izpratnē, nav izpildīti, ja saņemošais uzņēmums apstākļos, kas atbilst parastajiem tirgus apstākļiem, būtu varējis iegūt tādu pašu priekšrocību, kādu tam piešķīra no valsts līdzekļiem. Šis vērtējums principā tiek veikts, piemērojot tirgus ekonomikas dalībnieka kritēriju.

   Lai noskaidrotu, vai valsts pasākums ir atbalsts, ir jānovērtē, vai līdzīgos apstākļos tirgus ekonomikas dalībnieks, kura lielums ir salīdzināms ar tādu organizāciju lielumu, kas pārvalda publisko sektoru, varētu būt spiests veikt noslēgt attiecīgo vienošanos. Tomēr noskaidrošana, vai tirgus ekonomikas dalībnieks būtu noslēdzis tādu vienošanos kā aplūkojamā, obligāti nenozīmē, ka Komisijai ir pienākums izmantot salīdzinošās analīzes metodi. Proti, šī metode ir tikai viens no analītiskajiem instrumentiem, lai noteiktu, vai saņemošais uzņēmums ir guvis ekonomisku priekšrocību, ko tas nebūtu guvis parastos tirgus apstākļos. Atbilstoša instrumenta izvēle ir jāveic Komisijai sava pienākuma veikt strīdīgā pasākuma visu atbilstošo elementu un tā konteksta – tai skaitā saņemošā uzņēmuma un attiecīgā tirgus – pilnīgu analīzi ietvaros.

   No tā izriet, ka lēmumā, kurā ar lidostas pakalpojumu un mārketinga pakalpojumu līgumiem piešķirts atbalsts tiek kvalificēts kā nesaderīgs ar iekšējo tirgu, Komisija – nepieļaujot kļūdu – var detalizēti analizēt, kuru vērtējuma metodi ir vispiemērotāk izvēlēties, lai piemērotu tirgu ekonomikas dalībnieka kritēriju, un šajā nolūkā izvēlēties inkrementālas rentabilitātes metodi, nevis salīdzinošās analīzes metodi.

   (skat. 180.–184. punktu)

8.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 203. un 333. punktu)

9.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 207.–220., 293.–327., 335.–363. un 377.–420. punktu)

10.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 228.–235. punktu)

11.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 249.–260. un 263.–267. punktu)