9.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 6/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 18. oktobrī iesniedza Lietuvos Aukščiausiasis Teismas (Lietuva) – Šiaulių regiono atliekų tvarkymo centras/UAB “Specializuotas transportas”

(Lieta C-531/16)

(2017/C 006/34)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos Aukščiausiasis Teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: Šiaulių regiono atliekų tvarkymo centras

Atbildētāja: UAB “Specializuotas transportas”

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. un 56. pantā nostiprinātās personu brīva pārvietošanās un pakalpojumu sniegšanas brīvība, Direktīvas 2004/18 (1) 2. pantā noteiktie pretendentu vienlīdzības princips un pārskatāmības princips, kā arī no tiem izrietošais brīvas un godīgas uzņēmēju konkurences princips (kopā vai atsevišķi, tomēr neaprobežojoties ar šīm normām) ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka,

ja savstarpēji saistīti pretendenti – kuru ekonomiskās, vadības, finanšu vai citas saites objektīvi var radīt šaubas par neatkarību un konfidenciālas informācijas aizsardzību un/vai var radīt priekšnoteikumus (potenciālu iespēju), ka šiem uzņēmumiem to dēļ būs priekšrocības salīdzinājumā ar citiem pakalpojumu sniedzējiem – tajā pašā publiskā iepirkuma konkursā tādēļ ir nolēmuši iesniegt atsevišķus (patstāvīgus) piedāvājumus, katrā ziņā – neatkarīgi no tā, vai valsts publisko iepirkumu tiesiskajā regulējumā tāds pienākums tiem konkrēti ir nostiprināts vai nav – ir jāatklāj līgumslēdzējai iestādei šīs saites, pat ja šī iestāde to atsevišķi nejautā?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu:

a)

būtu apstiprinoša (t.i., pretendentiem katrā ziņā ir jāatklāj līgumslēdzējai iestādei savas saites), vai tādā gadījumā apstāklis, ka šis pienākums nav izpildīts vai ir izpildīts neatbilstoši, ir pietiekams, lai līgumslēdzēja iestāde atzītu un pārsūdzības iestāde (tiesa) nolemtu, ka savstarpēji saistīti pretendenti, kas atsevišķi iesnieguši piedāvājumus tajā pašā publiskā iepirkuma konkursā, piedalās tajā, reāli nekonkurēdami (fiktīvi)?

b)

būtu noliedzoša (t.i., pretendentiem nav nekāda – tiesību aktos vai iepirkuma noteikumos paredzēta – papildu pienākuma atklāt savas saites), vai tādā gadījumā šādu savstarpēji saistītu uzņēmēju dalības un no tā izrietošo seku risks ir jāuzņemas līgumslēdzējai iestādei, ja tā publiskā iepirkuma dokumentos tādu dalībnieku pienākumu nav norādījusi?

3)

Neatkarīgi no atbildes uz pirmo jautājumu un ņemot vērā Tiesas spriedumu eVigilo [lieta C-538/13], – vai pirmajā jautājumā norādītās tiesību normas un Direktīvas 89/665 (2) 1. panta 1. punkta trešā daļa, kā arī šīs direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts (kopā vai atsevišķi, bet neaprobežojoties ar šīm normām) ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka:

a)

ja publiskā iepirkuma procedūras laikā līgumslēdzējai iestādei jebkādā veidā kļūst skaidrs, ka starp konkursa dalībniekiem pastāv būtiskas savstarpējas saites (saikne), tai, neatkarīgi no sava vērtējuma par šo faktu un/vai citiem apstākļiem (piem., pretendentu piedāvājumu formālās vai saturiskās atšķirības, pretendentu publiska solījuma godīgi konkurēt ar citiem dalībniekiem u. tml.), ir atsevišķi jāvēršas pie saistītajiem konkursa dalībniekiem un jālūdz tiem paskaidrot, vai un kā to personiskais stāvoklis ir saderīgs ar brīvu un godīgu konkurenci starp pretendentiem?

b)

ja līgumslēdzējai iestādei ir šāds pienākums, bet tā to nepilda, – vai tiesai tas ir pietiekams pamats atzīt par prettiesiskām līgumslēdzējas iestādes darbības, jo ar tām nav nodrošināta procedūru pārskatāmība un objektivitāte, ja līgumslēdzēja iestāde nepieprasa prasītājam un pēc savas ierosmes nelemj par iespējamo savstarpēji saistīto personu personiskā stāvokļa ietekmi uz konkursa rezultātiem?

4)

Vai trešajā jautājumā norādītās tiesību normas un Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punkts (kopā vai atsevišķi, bet neaprobežojoties ar šīm normām), ņemot vērā Tiesas spriedumus EVigilo [lieta C-538/13], Eturas [u. c.] [lieta C-74/14] un VM Remonts [lieta C-542/14], ir jāsaprot un jāinterpretē tādējādi, ka:

a)

ja pretendente (prasītāja) bija uzzinājusi par vienas no saistīto publiskā iepirkuma konkursa dalībnieču (pretendentes A) zemākās cenas piedāvājuma noraidīšanu un citas (pretendentes B) atzīšanu par iepirkumā izraudzīto pretendentu, tāpat ņemot vērā citus ar šīm pretendentēm un to dalību iepirkumā saistītos apstākļus (ka pretendentu A un B valdes locekļi ir identiski, ka tām ir tas pats mātesuzņēmums, kurš konkursā nepiedalījās; apstākli, ka pretendentes A un B līgumslēdzējai iestādei neatklāja savas saiknes un atsevišķi nesniedza papildu paskaidrojumus par tām, inter alia, jo tas netika jautāts; ka pretendente A piedāvājumā sniedza pretrunīgus datus par piedāvāto transportlīdzekļu (atkritumu savākšanas automobiļu) atbilstību Konkursa noteikumam EURO V, ka šī pretendente, iesniegusi zemākās cenas piedāvājumu, kas konstatēto trūkumu dēļ tika noraidīts, pirmkārt, šo līgumslēdzējas iestādes lēmumu nav pārsūdzējusi, un, otrkārt, par pirmās instances tiesas spriedumu ir iesniegusi apelācijas sūdzību, kurā inter alia ir [apstrīdējusi] sava piedāvājuma noraidīšanas tiesiskumu; u. c.), un, tā kā visu šo apstākļu dēļ līgumslēdzēja iestāde neveica nekādas darbības, – vai šī informācija vien ir pietiekama, lai pamatotu pārsūdzības iestādei izteikto prasību atzīt par prettiesiskām līgumslēdzējas iestādes darbības, ar kurām nav nodrošināta procedūru pārskatāmība un objektivitāte, prasītājai papildus neprasot konkrēti pierādīt pretendenšu A un B negodīgo rīcību?

b)

pretendentes A un B to, ka tās ir reāli un godīgi sacentušās publiskā iepirkuma konkursā, līgumslēdzējai iestādei nav pierādījušas tikai tādēļ, ka pretendente B ir brīvprātīgi iesniegusi godīgas dalības deklarāciju, šī pretendente ir ieviesusi kvalitātes vadības standartus dalībai publiskajos iepirkumos, bez tam šo dalībnieču piedāvājumu forma un saturs nav identiski?

5)

Vai tajā pašā konkursā, kura vērtība atbilst starptautiska iepirkuma vērtībai un kurā piedāvājumus iesniegušās līgumslēdzējas iestādes atrašanās vieta un pakalpojumu sniegšanas vieta nav sevišķi tālu no citas dalībvalsts (Latvijas Republikas), savstarpēji saistītu uzņēmēju (tiem abiem ir viens mātesuzņēmums), kuri [konkursā] piedalās atsevišķi, darbības, inter alia ņemot vērā to, ka viens no šiem uzņēmējiem ir brīvprātīgi iesniedzis godīgas konkurēšanas deklarāciju, principā var tikt vērtētas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta normām un Tiesas judikatūru, kurā tās interpretētas?

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, OV L 134, Īpašais izdevums latviešu valodā, 6. nod., 7. sēj., 132. lpp.

(2)  Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, OV L 395, 1989., Īpašais izdevums latviešu valodā, 6. nod., 1. sēj., 246. lpp.