18.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 136/17


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2016. gada 10. februārī iesniedza High Court of Justice Queen's Bench Division (Administrative Court) (Apvienotā Karaliste) – Prospector Offshore Drilling SA, Prospector Rig 1 Contracting Company SARL, Prospector Rig 5 Contracting Company SARL, Ensco plc, Ensco Offshore UK Limited, Rowan Companies plc, Rowan Cayman Limited/Her Majesty's Treasury, Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Lieta C-72/16)

(2016/C 136/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice Queen's Bench Division (Administrative Court)

Pamatlietas puses

Prasītājas: Prospector Offshore Drilling SA, Prospector Rig 1 Contracting Company SARL, Prospector Rig 5 Contracting Company SARL, Ensco plc, Ensco Offshore UK Limited, Rowan Companies plc, Rowan Cayman Limited

Atbildētājas: Her Majesty's Treasury, Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Prejudiciālie jautājumi

1.

Vai LESD 49., 56. vai 63. pantam ir pretrunā tādas tiesību normas kā 2010. gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8ZA. daļa, kurā reglamentēti uzņēmuma, kas sniedz urbšanas pakalpojumus naftas rūpniecībai (turpmāk tekstā – “naftas nozares uzņēmējs”), saistībā ar Apvienotajā Karalistē ar nodokli apliekamo peļņu pieejamie nodokļu atvieglojumi attiecībā uz izdevumiem par darbībām (turpmāk tekstā – “attiecīgā darbība”) saistībā ar noteikta veida aktīvu (turpmāk tekstā – “būtiskie aktīvi”) izmantošanu, kas tiek nomāti no personas, kas “saistīta” ar naftas nozares uzņēmēju, un kurās:

1.1.

no attiecīgās darbības gūtās peļņas aprēķināšanas vajadzībām tiek uzlikts iepriekš noteikts maksimālais ierobežojums iespējai atskaitīt maksājumus par būtisko aktīvu nomu no saistītām personām, kurus aprēķina, pamatojoties uz nomātā aktīva sākotnējo vērtību;

1.2.

noteikts, ka šādi ar maksimālo ierobežojumu neatļauto maksājumu summu var ieskaitīt naftas nozares uzņēmēja vai citu tās pašas grupas sabiedrību Apvienotajā Karalistē ar nodokli apliekamajā peļņā (ja tāda ir), kas nav gūta no attiecīgās darbības; un

1.3.

norobežo peļņu, kas gūta no attiecīgās darbības, novēršot Apvienotajā Karalistē veikto izmaksu vai gan Apvienotajā Karalistē, gan ārpus tās naftas nozares uzņēmēja grupā radušos zaudējumu kompensēšanu ar peļņu, kas gūta no attiecīgās darbības, bet ļauj tos kompensēt ar citu peļņu (ja tāda ir)?

2.

Konkrēti, vai LESD 49., 56. vai 63. pantam ir pretrunā šāds tiesiskais regulējums situācijā, kad:

2.1.

ar Apvienotās Karalistes uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais naftas nozares uzņēmējs nomā aktīvu no saistīta uzņēmuma, kas nav apliekams ar Apvienotās Karalistes uzņēmumu ienākuma nodokli un ir reģistrēts ar juridisko adresi citā dalībvalstī; un/vai

2.2.

apstākļi ir atbilstoši šā otrā jautājuma 1. punktā jau minētajiem, taču ar tādu īpatnību, ka naftas nozares uzņēmējs arī ir reģistrēts ar juridisko adresi šajā citā dalībvalstī; un/vai

2.3.

ar Apvienotās Karalistes uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais naftas nozares uzņēmējs ir meitasuzņēmums tādam Apvienotajā Karalistē reģistrētam mātesuzņēmumam, kam ir vēl kāds cits meitasuzņēmums, kas nav apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli un ir reģistrēts ar juridisko adresi kādā trešā valstī, un naftas nozares uzņēmējs savu aktīvu nomā no šā trešās valsts meitasuzņēmuma; un/vai

2.4.

naftas nozares uzņēmēja un/vai aktīva īpašnieka-iznomātāja uzņēmējdarbības veikšanas vieta un/vai piemērojamais nodokļu režīms ir jebkādā citādā kombinācijā?

3.

Vai kāda no iepriekš minētajām atbildēm būtu citāda, ja vispār un/vai konkrētajā prasītāju gadījumā grupām, kam pieder naftas ieguves platformas un kas Apvienotajā Karalistē sniedz urbšanas pakalpojumus, Apvienotajā Karalistē negūst citu būtisku, ar urbšanas darbībām nesaistītu peļņu?

4.

Vai kāda no iepriekš minētajām atbildēm būtu citāda, ja apstrīdēto normu mērķis būtu novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, īstenojot mākslīgi sadrumstalotu korporatīvo struktūru bez patstāvīgas saimnieciskās esības ārpus šīs grupas?