|
4.4.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 118/13 |
Prasība, kas celta 2016. gada 1. februārī – Eiropas Komisija/Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-58/16)
(2016/C 118/16)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – W. Mölls un L. Nicolae)
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika
Prasītājas prasījumi:
|
— |
attiecībā uz visām ostām Ziemeļreinā-Vestfālenē nenodrošinot, ka tiek noteiktas ostu robežas, apstiprināti ostas aizsardzības novērtējumi un aizsardzības plāni, kā arī par ostas aizsardzību atbildīgā amatpersona, Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvas 2005/65/EK (1) par ostu aizsardzības pastiprināšanu 2. panta 3. punktā un 6., 7. un 9. pantā paredzētos pienākumus; |
|
— |
piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Saskaņā ar Direktīvas 2005/65/EK 6. pantu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka ikvienai ostai, uz kuru attiecas šī direktīva, tiek veikts aizsardzības novērtējums, un attiecīgā dalībvalsts tos apstiprina. Saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu aizsardzības novērtējumos tostarp ir jānosaka visas zonas, kuras ir svarīgas attiecībā uz ostas aizsardzību, nosakot arī ostas robežas.
Saskaņā ar 2. panta 3. punktu dalībvalstis nosaka katras ostas robežas, attiecīgi ņemot vērā no ostas aizsardzības novērtējuma iegūtos datus. 4. punkts attiecas uz gadījumu, kad ostas iekārtas robežas Regulas (EK) Nr. 725/2004 (2) nozīmē būtībā aptver visu ostu.
2013. gadā veiktajā inspekcijā esot noskaidrojies, ka vismaz 11 Ziemeļreinas-Vestfālenes ostām, uz kurām attiecas Direktīva 2005/65/EK, nav aizsardzības novērtējuma. No turpmākās korespondences izriet, ka šī situācija līdz šim nav mainījusies.
Vismaz šajās ostās arī nav noteiktas ostu robežas, jo, kā tika izklāstīts iepriekš, šo robežu noteikšanas pamatā savukārt ir aizsardzības novērtējums.
Tādējādi esot jāatzīst, ka Vācija nav pienācīgi piemērojusi Direktīvas 2005/65/EK 2. panta 3. punktu un 6. pantu.
Saskaņā ar Direktīvas 2005/65/EK 7. pantu dalībvalstīm ir jānodrošina, ka ikvienai ostai, uz kuru attiecas šī direktīva, tiek izstrādāts aizsardzības plāns, un attiecīgā dalībvalsts to apstiprina.
2013. gada 21. augusta vēstulē Vācijas iestādes esot atzinušas, ka 11 Ziemeļreinas-Vestfālenes ostām, uz kurām attiecas Direktīva, neesot aizsardzības plānu. No turpmākās korespondences izriet, ka šī situācija līdz šim nav mainījusies.
Tādējādi esot jāatzīst, ka Vācija nav pienācīgi piemērojusi Direktīvas 2005/65/EK 7. pantu.
Saskaņā ar Direktīvas 2005/65/EK 9. pantu ikvienai ostai, uz kuru attiecas šī direktīva, ir jāapstiprina par ostas aizsardzību atbildīgā amatpersona.
2013. gada 21. augusta vēstulē Vācijas iestādes esot atzinušas, ka vairākām Ziemeļreinas-Vestfālenes ostām, uz kurām attiecas Direktīva, šādas atbildīgās amatpersonas neesot. No turpmākās korespondences izriet, ka šī situācija līdz šim nav mainījusies.
Tādējādi esot jāatzīst, ka Vācija nav pienācīgi piemērojusi Direktīvas 2005/65/EK 9. pantu.