Lieta C‑585/16

Serin Alheto

pret

Zamestnik‑predsedatel na Darzhavna agentsia za bezhantsite

(Administrativen sad Sofia‑grad lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējā politika patvēruma un alternatīvās aizsardzības jomā – Standarti, kas jāizpilda trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, lai varētu saņemt starptautisko aizsardzību – Direktīva 2011/95/ES – 12. pants – Bēgļa statusa liegšana – Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūrā Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) reģistrētas personas – “Pirmās patvēruma valsts” pastāvēšana Palestīnas bēglim UNRWA darbības teritorijā – Kopīgas procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai – Direktīva 2013/32/ES – 46. pants – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību – Pilnīga un ex nunc pārbaude – Pirmās instances tiesas pilnvaru apjoms – Vajadzības pēc starptautiskās aizsardzības pārbaude tiesā – Nepieņemamības iemeslu pārbaude

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2018. gada 25. jūlija spriedums

1. Iestāžu akti – Direktīvas – Dalībvalstu īstenota izpilde – Valsts tiesību normas, kas ietilpst direktīvas piemērošanas jomā – Valsts tiesību normas pirms direktīvas, kas var nodrošināt valsts tiesību normu atbilstību tai – Iekļaušana

2. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss – Direktīva 2011/95 – Kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai – Direktīva 2013/32 – Starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūra – UNRWA reģistrētas personas iesniegts pieteikums – Pienākums pārbaudīt, vai pastāv faktiska UNRWA aizsardzība vai palīdzība šai personai

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Direktīvas 2013/32 10. panta 2. punkts)

3. Iestāžu akti – Direktīvas – Iedarbība – Dalībvalsts neizpilde – Indivīdu tiesības atsaukties uz direktīvu – Nosacījumi

   (LESD 288. panta trešā daļa)

4. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss – Direktīva 2004/83 – Direktīva 2011/95 – Bēgļa statusa piešķiršanas nosacījumi – Persona, kas saņem aizsardzību vai palīdzību no Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūras, izņemot Augsto komisāru bēgļu jautājumos – Bēgļa statusa liegšana – Minētās palīdzības izbeigšana – Tieša iedarbība – Transponēšana – Piemērošana pēc savas ierosmes

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Padomes Direktīvas 2004/83 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

5. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Gramatiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā interpretācija

6. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Bēgļa statuss vai alternatīvās aizsardzības statuss – Direktīva 2011/95 – Kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai – Direktīva 2013/32 – Prasība par lēmumu, kas attiecas uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību – Pienākums izvērtēt faktiskos un tiesiskos apstākļus – Apjoms – Persona, kas saņem aizsardzību vai palīdzību no Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūras, izņemot Augsto komisāru bēgļu jautājumos

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts un Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punkts)

7. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai – Direktīva 2013/32 – Prasība par lēmumu, kas attiecas uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību – Pienākums izvērtēt faktiskos un tiesiskos apstākļus – Apjoms – Starptautiskās aizsardzības pieteikuma nepieņemamības pamati – Iekļaušana – Nosacījumi

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32 33. panta 2. punkts un 46. panta 3. punkts)

8. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai – Direktīva 2013/32 – Starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanas procedūra – Pirmās patvēruma valsts koncepcija – Pieteicējs, kam ir pietiekama aizsardzība valstī – Jēdziens – UNRWA reģistrēta persona – Iekļaušana – Nosacījumi

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32 35. panta pirmās daļas b) punkts)

9. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai – Direktīva 2013/32 – Prasība par lēmumu, kas attiecas uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību – Sākotnējā nolēmuma atcelšana – Kopēju procesuālo normu neesamība attiecībā uz kompetenci pieņemt jaunu lēmumu – Pienākums pieņemt jaunu lēmumu īsā termiņā

   (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 77. punktu)

2.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts, skatīts kopā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai 10. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanai, ko iesniegusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūrā Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) reģistrēta persona, ir jāpārbauda jautājums, vai šī persona saņem faktisku aizsardzību vai palīdzību no šīs organizācijas, ar nosacījumu, ka šis pieteikums iepriekš nav noraidīts, pamatojoties uz nepieņemamības iemeslu vai citu liegšanas pamatu, kas nav minēts Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā teikumā.

   (skat. 90. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 98. punktu)

4.  Padomes Direktīvas 2004/83/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajiem standartiem un statusu, lai trešo valstu pilsoņus vai bezvalstniekus atzītu par bēgļiem vai personām, kam kādā citā veidā vajadzīga starptautiska aizsardzība, un par sniegtās aizsardzības apjomu 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais teikums un Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka:

   –	tiem pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā nav paredzēts tajos norādītais iemesls bēgļa statusa liegšanas pamata piemērošanas izbeigšanai vai kurā tas ir nepareizi transponēts;

   –	tiem ir tieša iedarbība un

   –	tie var tikt piemēroti pat tad, ja starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs uz tiem nav tieši atsaucies.

   (skat. 101. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 108. punktu)

6.  Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punkts, skatīts kopā ar Hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesai, kurā pirmajā instancē ir pārsūdzēts lēmums, kas attiecas uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ir jāpārbauda gan faktiskie un tiesību elementi, piemēram, Direktīvas 2011/95 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērojamība pieteikuma iesniedzēja situācijai, ko iestāde, kura ir pieņēmusi šo lēmumu, ir ņēmusi vai būtu varējusi ņemt vērā, gan tie, kas ir atklājušies pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

   Tādējādi Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punktā ir paredzēts, ka, lai izpildītu tās 46. panta 1. punktu, dalībvalstīm, ko saista šī direktīva, ir jānodrošina, ka tiesa, kurā tiek apstrīdēts lēmums par starptautiskās aizsardzības pieteikumu, veic “faktiskā un juridiskā pamatojuma pilnīgu un ex nunc pārbaudi, tostarp attiecīgā gadījumā pārbaudi par starptautiskās aizsardzības nepieciešamību saskaņā ar Direktīvu [2011/95]”. Šajā ziņā frāze “ex nunc” izceļ tiesas pienākumu veikt vērtējumu, kurā vajadzības gadījumā tiek ņemti vērā jaunie elementi, kas atklājušies pēc pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas. Šāds vērtējums ļauj izskatīt starptautiskās aizsardzības pieteikumu visaptveroši, nenosūtot lietu atpakaļ atbildīgajai iestādei. Savukārt apzīmētājs “pilnīga”, kas lietots Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punktā, apstiprina, ka tiesai ir jāpārbauda gan tie pierādījumi, ko ir ņēmusi vērā vai būtu varējusi ņemt vērā atbildīgā iestāde, gan tie, kas ir atklājušies pēc tam, kad šī iestāde pieņēma lēmumu. Ar terminu “attiecīgā gadījumā”, kas ietilpst frāzē “tostarp attiecīgā gadījumā pārbaude par starptautiskās aizsardzības nepieciešamību saskaņā ar Direktīvu [2011/95]”, ir uzsvērts, kā Komisija to ir paskaidrojusi tiesas sēdē, ka pilnīgai un ex nunc pārbaudei, kas ir jāveic tiesai, obligāti nav jāattiecas uz starptautiskās aizsardzības nepieciešamības pārbaudi pēc būtības un ka tātad tā var attiekties uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma pieņemamību, ja valsts tiesības to atļauj, piemērojot Direktīvas 2013/32 33. panta 2. punktu.

   (skat. 106., 111–113., 115. un 118. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

7.  Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punkts, skatīts kopā ar Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība veikt gan faktiskā, gan juridiskā pamatojuma pilnīgu un ex nunc pārbaudi var attiekties arī uz starptautiskās aizsardzības pieteikuma nepieņemamības iemesliem, kas norādīti šīs direktīvas 33. panta 2. punktā, ja to atļauj valsts tiesības, un ka tad, ja tiesa, kurā iesniegta pārsūdzība, vēlas pārbaudīt nepieņemamības iemeslu, ko nav pārbaudījusi atbildīgā iestāde, tai ir jāuzklausa pieteikuma iesniedzējs, lai ļautu viņam personiski valodā, kuru viņš pārvalda, izklāstīt savu viedokli par minētā iemesla piemērojamību viņa īpašajā situācijā.

   (skat. 130. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)

8.  Direktīvas 2013/32 35. panta pirmās daļas b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūrā Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) reģistrēta persona, ja tā saņem šīs organizācijas faktisku aizsardzību un palīdzību trešajā valstī, kas neatbilst teritorijai, kurā tā pastāvīgi dzīvo, bet kas ietilpst minētās organizācijas darbības teritorijā, jāuzskata par tādu, kura saņem pietiekamu aizsardzību šajā trešajā valstī šīs tiesību normas izpratnē, ja tā:

   –	apņemas uzņemt atpakaļ ieinteresēto personu pēc tam, kad šī persona ir atstājusi tās teritoriju, lai lūgtu starptautisko aizsardzību Eiropas Savienībā, un

   –	atzīst šo UNRWA aizsardzību un palīdzību un ievēro neizraidīšanas principu, kas tādējādi ieinteresētajai personai atļauj uzturēties tās teritorijā droši, cienīgos dzīves apstākļos un tik ilgi, cik tas ir nepieciešams risku dēļ, kas radušies pastāvīgās dzīvesvietas teritorijā.

   (skat. 143. punktu un rezolutīvās daļas 5) punktu)

9.  Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punkts, skatīts kopā ar Hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to nav ieviesti kopēji procesuāli noteikumi attiecībā uz kompetenci pieņemt jaunu lēmumu par starptautiskās aizsardzības pieteikumu pēc tam, kad tiesa, kas izskata pārsūdzību, ir atcēlusi sākotnējo par šo pieteikumu pieņemto lēmumu. Tomēr nepieciešamība nodrošināt šis direktīvas 46. panta 3. punkta lietderīgo iedarbību un nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saskaņā ar Pamattiesību hartas 47. pantu prasa, lai gadījumā, ja lieta tiek nosūtīta atpakaļ ar tiesvedību saistītai vai administratīvai iestādei, kura ir norādīta minētās direktīvas 2. panta f) punktā, jauns lēmums tiek pieņemts īsā termiņā un tas atbilst vērtējumam, kas ir izdarīts spriedumā par atcelšanu.

   Šajā ziņā jānorāda, ka Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punkts attiecas vienīgi uz pārsūdzības “pārbaudi” un tātad neattiecas uz iespējamu pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Tomēr Direktīvas 2013/32 46. panta 3. punktam tiktu atņemta jebkāda lietderīgā iedarbība, ja tiktu pieļauts, ka pēc sprieduma pasludināšanas, ar kuru pirmās instances tiesa saskaņā ar šo tiesību normu ir veikusi pieteikuma iesniedzēja starptautiskās aizsardzības nepieciešamības atbilstoši Direktīvai 2011/95 pilnīgu un ex nunc pārbaudi, minētā iestāde var pieņemt lēmumu, kas ir pretējs šim vērtējumam vai var atļaut paiet ievērojamam laikam, kas var palielināt risku, ka atklājas elementi, kuriem ir vajadzīgs jauns aktualizēts vērtējums.

   (skat. 145., 147., un 149. punktu un rezolutīvās daļas 6) punktu)