–

Air Berlin plc vārdā – S. Grodzinski, QC, un M. Jones, barrister, M. Whitehouse, kā arī D. Pickstone un M. Greene, solicitors,

–

Apvienotās Karalistes valdības vārdā – D. Robertson, pārstāvis, kam palīdz R. Baldry, QC,

–

Eiropas Komisijas vārdā – R. Lyal un W. Roels, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1969. gada 17. jūlija Direktīvas 69/335/EEK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV 1969, L 249, 25. lpp.), 10. un 11. pantu, Padomes 2008. gada 12. februāra Direktīvas 2008/7/EK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (OV 2008, L 46, 11. lpp.), 4. un 5. pantu, kā arī EK līguma 12., 43., 48., 49. vai 56. pantu (tagad – attiecīgi LESD 18., 49., 54., 56. un 63. pants).

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Air Berlin plc un Commissioners for Her Majesty’s Revenue & Customs (Apvienotās Karalistes Nodokļu un muitas administrācija; turpmāk tekstā – “HMRC”) par nodokļa iekasēšanu, piemērojot Finance act 1986 (1986. gada Likums par finansēm; turpmāk tekstā – “FA 1986”) 70. pantu, par noteiktām akciju nodošanām, kas notika 2006. un 2009. gadā.

3

Atbilstoši Direktīvas 69/335 preambulas pirmajam apsvērumam tās mērķis ir veicināt kapitāla brīvu apriti, lai izveidotu ekonomisku savienību, kuras pamatiezīmes ir līdzīgas iekšējā tirgus pamatiezīmēm. Šādi šīs direktīvas mērķis, kā tas izriet no tās preambulas sestā līdz astotajam apsvērumam, ir saskaņot nodokli, kas sabiedrībām Eiropas Kopienā ir jāmaksā par kapitālu, ieviešot vienotu kapitāla piesaistīšanas nodokli, ko kopējā tirgū var uzlikt tikai vienu reizi, un atceļot citus netiešos nodokļus, kuriem ir tādas pašas pamatiezīmes kā šim vienotajam kapitāla nodoklim.

4

Direktīvas 69/335 4. panta 1. punktā ir uzskaitīti dažādi darījumi, kuriem ir jāuzliek kapitāla nodoklis. Šo darījumu vidū it īpaši ir kapitālsabiedrības izveidošana un tās pamatkapitāla palielināšana.

5

Direktīvas 69/335 10. pantā ir paredzēts likvidēt nodokļus, kam ir tādas pašas pamatiezīmes kā kapitāla nodoklim, attiecībā uz minētās direktīvas 4. pantā norādītajiem darījumiem.

6

Saskaņā ar Direktīvas 69/335 11. pantu:

“Dalībvalstis neuzliek nekādus nodokļus:

7

Tomēr saskaņā ar šīs direktīvas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis, atkāpjoties no tās 10. un 11. panta noteikumiem, var iekasēt “vērtspapīru pārvedumu nodokļus, neatkarīgi no tā, vai nodokļi ir uzlikti saskaņā ar nemainīgu likmi vai ne”.

8

Direktīva 2008/7 ir Direktīvas 69/335 pārstrādātā versija, kurā būtībā ir pārņemti tie paši noteikumi. Tomēr, kā izriet no tās preambulas 4.–6. apsvēruma, tās mērķis ir pakāpeniski likvidēt kapitāla nodokli.

9

Šīs direktīvas 4. pants attiecas uz pārstrukturēšanas darbībām.

10

Minētās direktīvas 5. pantā “Darījumi, kam neuzliek netiešos nodokļus” ir paredzēts:

“1.   Dalībvalstis neuzliek kapitālsabiedrībām nekāda veida netiešos nodokļus attiecībā uz šādiem darījumiem:

[..]

2.   Dalībvalstis neuzliek netiešos nodokļus šādiem darījumiem:

[..].”

11

Tomēr saskaņā ar šīs pašas direktīvas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis, atkāpjoties no 5. panta, var iekasēt “nodevas par vērtspapīru pārvedumu neatkarīgi no tā, vai tās uzliktas, piemērojot vienotu likmi vai ne”.

12

Apvienotā Karaliste neiekasē kapitāla nodokli. Turpretim tā iekasē zīmognodevu par noteiktām darbībām, ar kurām tiek fiksēts akciju pārvedums. Pārdošanas gadījumā, izmantojot rakstveida dokumentu, zīmognodeva ir 0,5 % no atlīdzības par cesiju summas vai vērtības, piemērojot Finance Act 1999 13. pielikuma 1. punktu. Ja akciju nodošana nenotiek pārdošanas rezultātā, zīmognodeva ir GBP 5 (aptuveni EUR 7), piemērojot Finance Act 1999 13. pielikuma 16. punktu. Šī nodeva GBP 5 apmērā tika likvidēta 2008. gadā.

13

Ja nodošana nav fiksēta rakstiskā dokumentā, piemēram, elektroniska pārveduma gadījumā, tiek iekasēts zīmognodevas rezerves nodoklis (Stamp Duty Reserve Tax, turpmāk tekstā – “SDRT”), piemērojot FA 1986 87. pantu, un tas sasniedz 0,5 % no atlīdzības par nodošanu summas vai vērtības.

14

Grūtību iekasēt nodokli par katru īpašumtiesību nodošanu klīringa sistēmā dēļ ir piemērojamas īpašas tiesību normas. Tiesiskajā regulējumā – šajā gadījumā FA 1986 70. vai 96. pantā – ir paredzēta zīmognodevas vai SDRT samaksa ar likmi 1,5 %, sākotnēji iekļaujot vērtspapīrus klīringa sistēmā, bet turpmākās nodošanas šīs sistēmas iekšienē ir atbrīvotas no nodokļiem. Tomēr ar HMCR piekrišanu kompensāciju dienests var izvēlēties alternatīvu režīmu, kas norādīts FA 1986 97.bis pantā, kurā ir paredzēts neiekasēt 1,5 % nodevu, iekļaujot akcijas klīringa sistēmā, bet veicot jebkuras akciju nodošanas šīs sistēmas ietvaros, iekasēt SDRT ar likmi 0,5 % no atlīdzības par nodošanu summas.

15

Air Berlin ir Apvienotajā Karalistē reģistrēta komerciāla aviosabiedrība. 2006. gada 11. maijā tā izteica sākotnējo publisko piedāvājumu Frankfurtes Fondu biržā.

16

Atbilstoši Vācijas tiesībām, lai varētu kotēties Frankfurtes Fondu biržā, Air Berlin bija jākotē visas vienas kategorijas akcijas, tostarp tās, kas nebija paredzētas pārdošanai, izsakot publisko piedāvājumu. Lai izpildītu šo prasību, aviosabiedrībai bija jānodod īpašumtiesības uz esošajām parastajām akcijām, kas pārstāv visu tās pamatkapitālu, Clearstream Banking AG (turpmāk tekstā – “Clearstream Frankfurt”) kā Frankfurtes Fondu biržas norēķinu un klīringa dienesta pilnvarniekam.

17

40177604 esošās parastās akcijas, kas pieder esošiem akcionāriem un kuru īpašumtiesības Air Berlin nodeva Clearstream Frankfurt, ietvēra:

18

Piemērojot FA 1986 70. pantu, šie akciju nodošanas Clearstream Frankfurt darījumi bija pamats Apvienotajā Karalistē paredzētās zīmognodevas iekasēšanai GBP 4971410 apmērā (apmēram EUR 7282100) jeb 1,5 % no akciju tirgus vērtības nodošanas brīdī.

19

Sākotnējā publiskajā piedāvājumā tika izlaistas 19565217 jaunas akcijas, kas neietilpst nodotajās 40177604 akcijās un no kuru vērtības atbilstoši Apvienotās Karalistes apsvērumos minētajam nav iekasēta nekāda zīmognodeva.

20

2009. gada 10. jūnijāAir Berlin izlaida 4500000 parastās papildu akcijas ar vērtību EUR 3,50 gabalā (jeb kopā – EUR 15,75 miljoni) par labu trim dažādiem akcionāriem. Šo akciju īpašumtiesību nodošana Clearstream Frankfurt, kas ir vajadzīga to reģistrēšanai Frankfurtes Fondu biržā, notika 2009. gada 7. oktobrī, un par to bija jāsamaksā zīmognodeva GBP 241010 (apmēram EUR 260580) jeb 1,5 % no akciju tirgus vērtības to nodošanas brīdī.

21

Vispār HMRC piekrišana izdarīt FA 1986 97.bis pantā paredzēto izvēli ir pakārtota nosacījumam, ka klīringa operators pieņem noteikumus, kas var garantēt HMRC, ka SDRT iekasēšana ar likmi 0,5 % par katru turpmāko nodošanas darījumu šajā sistēmā atbilst citiem atbilstošajiem pienākumiem, kas izriet no tiesību aktiem par SDRT.

22

Kaut arī saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesībām Clearstream Frankfurt bija iespēja izvēlēties FA 1986 97.bis pantā paredzēto režīmu diviem akciju nodošanas darījumiem 2006. un 2009. gadā, no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka tā nav izmantojusi šo iespēju. Turklāt Air Berlin nevarēja prasīt Clearstream Frankfurt, lai tā to darītu.

23

Apvienotās Karalistes tiesību aktos nav definēta persona, kam ir jāmaksā zīmognodeva. Tomēr, ja par akciju nodošanu nav samaksāta zīmognodeva, tiesību uz akcijām pārņēmējs nevar tikt reģistrēts kā juridiskais īpašnieks un īpašumtiesību uz akcijām nodošana kā pierādījums tiesvedībā nav pieņemams. Tāpēc tiesību uz akcijām pārņēmējs parasti nodrošina zīmognodevas samaksu. Tomēr klīringa ietvaros atbilstoši ierastajai komercpraksei sabiedrība, kuras akcijas ir ieguldītas klīringa sistēmā, maksā zīmognodevu. Tātad zīmognodevu ir samaksājusi Air Berlin par diviem akciju nodošanas gadījumiem 2006. un 2009. gadā.

24

2010. gada 23. martāAir Berlin pieprasīja HMRC atmaksāt zīmognodevu, kas bija uzlikta šiem darījumiem. Ar 2011. gada 5. septembra lēmumu HMRC šo pieteikumu noraidīja.

25

High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division (Augstā tiesa (Anglija un Velsa), Kanclera nodaļa), kurā šis lēmums ir apstrīdēts, nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

26

Pirmais un otrais jautājums ir jāizvērtē kopā. Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa jautā, vai Direktīvas 69/335 10. vai 11. pants, Direktīvas 2008/7 4. vai 5. pants, kā arī EK līguma 12., 43., 48., 49. vai 56. pants (tagad – attiecīgi LESD 18., 49., 54., 56. vai 63. pants) ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz dalībvalstij iekasēt zīmognodevu 1,5 % apmērā par akciju nodošanas klīringa sistēmā darījumu. Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa jautā, vai atbilde uz pirmo jautājumu atšķirtos apstākļos, ja akciju pārvedums klīringa pakalpojumu sniedzējam būtu bijis nepieciešams, lai sekmētu attiecīgā uzņēmuma iekļaušanu biržas oficiālajā sarakstā šajā vai citā dalībvalstī.

27

Vispirms ir jāatgādina, ka ar Direktīvu 69/335, kā arī ar Direktīvu 2008/7, ar ko tā ir atcelta un aizstāta, izsmeļoši ir saskaņoti gadījumi, kuros dalībvalstis var piemērot netiešos nodokļus kapitāla piesaistei (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 7. jūnijs, Komisija/Grieķija, C‑178/05, EU:C:2007:317, 31. punkts, kā arī 2009. gada 1. oktobris, HSBC Holdings un Vidacos Nominees, C‑569/07, EU:C:2009:594, 25. punkts).

28

Kā Tiesa jau ir nospriedusi, ja jautājums ir par saskaņošanu Savienības līmenī, tad ar to saistītie valsts pasākumi ir jānovērtē atbilstoši šiem saskaņošanas pasākuma noteikumiem, nevis atbilstoši LESD normām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2009. gada 1. oktobris, HSBC Holdings un Vidacos Nominees, C‑569/07, EU:C:2009:594, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

No minētā izriet, ka, lai atbildētu uz pirmo un otro prejudiciālo jautājumu, Tiesai ir jāinterpretē vienīgi Direktīvas 69/335 un 2008/7.

30

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Direktīvas 2008/7 4. pantā ir aplūkoti restrukturēšanas darījumi un nešķiet, ka tas attiektos uz pamatlietu. Tādējādi ir jāinterpretē Direktīvas 69/335 10. un 11. pants, kā arī Direktīvas 2008/7 5. pants, kuros it īpaši ir aizliegts uzlikt jebkādus netiešus nodokļus kapitāla pieaugumam, kā arī akciju, kapitāla daļu vai citu tā paša tipa vērtspapīru izveidei, emisijai, kotēšanas sākšanai biržā, laišanai tirgū vai darījumiem ar tiem.

31

No Tiesas judikatūras skaidri izriet, ka, ņemot vērā minēto direktīvu mērķus, Direktīvas 69/335 10. un 11. pants, kā arī Direktīvas 2008/7 5. pants ir jāinterpretē paplašināti, lai novērstu, ka šajās tiesību normās paredzētie aizliegumi zaudē savu lietderīgo iedarbību (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2004. gada 15. jūlijs, Komisija/Beļģija, C‑415/02, EU:C:2004:450, 33. punkts; 2007. gada 28. jūnijs, Albert Reiss Beteiligungsgesellschaft, C‑466/03, EU:C:2007:385, 39. punkts, kā arī 2009. gada 1. oktobris, HSBC Holdings un Vidacos Nominees, C‑569/07, EU:C:2009:594, 34. punkts).

32

Tādējādi Tiesa ir nospriedusi, ka saskaņā ar Direktīvas 69/335 11. panta un Direktīvas 2008/7 5. panta 2. punkta mērķiem aizliegums uzlikt nodokli kapitāla piesaistes darījumiem attiecas arī uz darījumiem, uz kuriem šis aizliegums neattiecas tieši, jo šādi nodoklis tiek uzlikts darījumam, kas ir neatņemama sastāvdaļa kapitāla piesaistes darījumā kopumā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 9. oktobris, Gielen, C‑299/13, EU:C:2014:2266, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

33

Pamatlietā pienākumu maksāt SDRT rada divi dažādi darījumi. Ar pirmo – 2006. gadā Air Berlin nodeva Clearstream Frankfurt īpašumtiesības uz 40177604 esošām parastām akcijām, kuras piederēja esošajiem akcionāriem. Ar otro – 2009. gadā tika izlaistas 4500000 papildu parastās akcijas par labu trim dažādiem akcionāriem, kuru īpašumtiesības pēc tam tika nodotas Clearstream Frankfurt. Direktīvas 69/335 interpretācijai ir nozīme saistībā ar pirmo darījumu, bet Direktīvas 2008/7 interpretācijai – saistībā ar otro.

34

Attiecībā uz 2006. gadā notikušo darījumu Apvienotā Karaliste apgalvo, ka tas bija esošo akciju nodošanas klīringa sistēmā darījums, no jauna neiegūstot kapitālu sabiedrībai, par kuru varētu tikt iekasēta zīmognodeva, saskaņā ar Direktīvas 69/335 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kurā ir paredzēts, ka, atkāpjoties no tās 10. un 11. panta, dalībvalstis var iekasēt nodokļus par vērtspapīru pārvedumu. Tā apstrīd Air Berlin izdarīto interpretāciju, saskaņā ar kuru šīs direktīvas 12. pants ir jāattiecina tikai uz situācijām, kurās norisinās īpašnieka maiņa starp personām, kas rīkojas kā investori, tādējādi šī tiesību norma neattiecoties uz pārvešanu klīringa sistēmā. Apvienotā Karaliste uzskata, ka jēdziens “vērtspapīru pārvedums”, kas ir minēts šajā 12. pantā, attiecas uz jebkuru darījumu, ar kuru tiesības uz vērtspapīriem vai ar tiem saistītie procenti tiek nodoti no vienas personas otrai, un nav atkarīgs no vērtspapīru nodevēja stāvokļa vai kapacitātes vai to saņēmēja šajā pārvedumā. Tā tas ir gadījumā, ja vērtspapīri tiek nodoti klīringa sistēmā, kas ietekmē vērtspapīra īpašumtiesības un pamatos groza pušu attiecīgās tiesības, neatkarīgi no tā, ka faktiskās īpašumtiesības nav cedētas šai klīringa sistēmai.

35

Šajā ziņā, tā kā iesniedzējtiesa nav precīzi aprakstījusi ne klīringa sistēmas darbību, ne tiesiskās, formālās un faktiskās akciju īpašumtiesību nodošanas Clearstream Frankfurt sekas, Apvienotā Karaliste ir atzinusi, ka šīs nodošanas sekas neesot bijusi akciju īpašumtiesību faktiska nodošana. Tādējādi šķiet, ka šī īpašumtiesību nodošana, kas paredzēta Vācijas tiesībās, ir tikai klīringa sistēmas darbības nosacījums un tā neietekmē tiesības atsavināt akcijas vai arī gūt no tām labumu. Šajā ziņā no iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka 2177604 darbiniekiem piederošās parastās akcijas, uz kurām attiecās pārdošanas aizliegums, varēja tikt kotētas Frankfurtes Fondu biržā, lai gan to īpašumtiesības bija nodotas klīringa sistēmā.

36

No minētā izriet, ka šāda īpašumtiesību nodošana, kas neietekmē faktiskās īpašumtiesības, nevar tikt uzskatīta par vērtspapīru pārvedumu, kas ir autonoms darījums un par kuru var tikt iekasēts nodoklis saskaņā ar Direktīvas 69/335 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Šī nodošana ir jāuzskata par vienīgi papildu darījumu, kas ietilpst akciju kotēšanas Frankfurtes Fondu biržā darījumā, par kuru saskaņā ar Direktīvas 69/335 11. pantu nevar tikt uzlikts nekāds nodoklis nekādā formā.

37

Vācijas tiesībās paredzētais pienākums, lai sabiedrība varētu kotēties Frankfurtes Fondu biržā, kotēt visas vienas kategorijas akcijas biržā, tostarp tās, kas nav paredzētas pārdošanai sākotnējā publiskā piedāvājumā, var būt norāde uz vispārēju darījumu, kura priekšmets ir sabiedrības iekļaušana oficiālajā sarakstā Frankfurtes Fondu biržā, kas ietver arī akciju īpašumtiesību nodošanu Clearstream Frankfurt. Tomēr tiesiska pienākuma esamība netiek prasīta, ja ir jānosaka, vai darījums pats par sevi ir pietiekams vai tas ir jāuzskata par vispārēja darījuma saistībā ar kapitāla piesaistīšanu neatņemamu daļu.

38

Attiecībā uz 2009. gadā notikušo darījumu Apvienotā Karaliste uzsver, ka akciju nodošana, kas notika 2009. gada 7. oktobrī, ir atsevišķs darījums un tā ir notikusi pēc kapitāla pieauguma, izlaižot 4500000 akciju par labu jauniem parakstītājiem, kas notika 2009. gada 10. jūnijā, un tādēļ par šo darījumu varēja tikt ieturēts nodoklis par vērtspapīru pārvedumu saskaņā ar Direktīvas 2008/7 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

39

Tomēr jākonstatē, ka Air Berlin akcijas, kas ir nodotas klīringa sistēmā, ir jaunas akcijas, kas atbilst kapitāla pieaugumam.

40

Jāatgādina, ka atļaut uzlikt nodokļus no jauna izlaista vērtspapīra pirmreizējai iegūšanai faktiski nozīmē tādējādi uzlikt nodokļus pašai vērtspapīru emisijai, jo kapitāla piesaistes kontekstā tā ir vispārējā darījuma neatņemama daļa. Praksē vērtspapīru emisija kā tāda nav pietiekama un tai ir nozīme tikai tad, kad šie vērtspapīri pāriet to ieguvēju īpašumā (spriedumi, 2004. gada 15. jūlijs, Komisija/Beļģija, C‑415/02, EU:C:2004:450, 32. punkts, kā arī 2009. gada 1. oktobris, HSBC Holdings un Vidacos Nominees, C‑569/07, EU:C:2009:594, 32. punkts).

41

Tādējādi, lai Direktīvas 2008/7 5. panta 2. punkta a) apakšpunktam būtu lietderīga iedarbība, jēdzienā “emisija” šīs normas izpratnē ir jāietilpst vērtspapīru pirmreizējai iegūšanai to emisijas ietvaros (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2004. gada 15. jūlijs, Komisija/Beļģija, C‑415/02, EU:C:2004:450, 33. punkts, un 2009. gada 1. oktobris, HSBC Holdings un Vidacos Nominees, C‑569/07, EU:C:2009:594, 33. punkts).

42

Līdz ar to uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild šādi:

43

Uzdodot trešo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai atbilde uz pirmo un otro jautājumu atšķirtos, ja dalībvalsts tiesību aktos būtu paredzēta iespēja ar nodokļu iestādes piekrišanu klīringa sistēmas operatoram izvēlēties, ka zīmognodeva nav jāmaksā, nododot akcijas klīringa sistēmā, bet tās vietā tiek uzlikts nodoklis par katru turpmāko akciju pārdošanu. Uzdodot ceturto jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai atbilde atšķirtos, ja izvēles nebūtu.

44

Jākonstatē, ka šie jautājumi, šķiet, ir balstīti uz pieņēmumu, ka katra akciju turpmākā pārdošana pēc sākotnējās akciju nodošanas klīringa sistēmā var būt pamats nodokļa uzlikšanai saskaņā ar Direktīvu 2008/7. Tā kā prejudiciālie jautājumi neattiecas uz šo pamatojuma daļu, Direktīva 2008/7 šajā ziņā nav jāinterpretē.

45

Attiecībā uz FA 1986 97.bis pantā paredzēto izvēles iespēju ir jākonstatē, ka tā sniedz klīringa sistēmai iespēju izvairīties no SDRT 1,5 % apmērā maksāšanas, sākotnēji iekļaujot vērtspapīrus klīringa sistēmā, ar nosacījumu, ka klīringa operators pieņem noteikumus, kuri var garantēt HMRC, ka SDRT ar likmi 0,5 % tiks iekasēts par katru turpmāko nodošanas darījumu šajā sistēmā, un kuri atbilst citiem atbilstošajiem pienākumiem, kas izriet no tiesību aktiem par SDRT.

46

Šajā gadījumā no atbildēm uz diviem pirmajiem jautājumiem izriet, ka Direktīvām 69/335 un 2008/7 ir pretēja nodokļa iekasēšana, kura notiek, nododot akcijas klīringa sistēmā, kas ir akciju publiskā piedāvājuma biržā darījuma vai jaunu akciju emisijas daļa.

47

Šajā ziņā, ievērojot, ka, pirmkārt, aplūkotais izvēles mehānisms nozīmē pozitīvu darbību un ka, ja nav šādas iejaukšanās, tiek piemērots Savienības tiesībām pretējs tiesiskais regulējums, un, otrkārt, – kā uzskata iesniedzējtiesa – pamatlietā Air Berlin, kas ir samaksājusi zīmognodevu, nebija atļauts izdarīt šo izvēli, ka tā nevarēja likt klīringa sistēmai īstenot izvēles iespēju un ka tai nebija nekādas intereses to īstenot, iespēja veikt izvēli zaudē nozīmi Direktīvas 69/335 10 un 11. pantā un Direktīvas 2008/7 5. pantā noteiktā aizlieguma piemērošanai (pēc analoģijas skat. ģenerāladvokāta P. Mengoci [P. Mengozzi] secinājumus lietā HSBC Holdings un Vidacos Nomineess (C‑569/07, EU:C:2009:163, 71. punkts).

48

Tādējādi šī iespēja nav jāņem vērā.

49

Līdz ar to uz trešo un ceturto jautājumu ir jāatbild, ka atbilde uz pirmo un otro jautājumu neatšķirtos, ja dalībvalsts tiesību aktos, kādi ir pamatlietā, būtu dota iespēja ar nodokļu iestādes piekrišanu klīringa sistēmas operatoram izvēlēties, ka zīmognodeva nav jāmaksā, nododot akcijas klīringa sistēmā, bet tās vietā tiek uzlikts nodoklis par katru turpmāko akciju pārdošanu.

50

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež: