Lieta C‑370/16

Bruno Dell’Acqua

pret

Eurocom Srl un Regione Lombardia

(Tribunale di Novara lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Eiropas Savienības privilēģijas un imunitāte – Protokols Nr. 7 – 1. pants – Nepieciešamības saņemt Tiesas iepriekšēju atļauju esamība vai neesamība – Struktūrfondi – Eiropas Savienības finanšu atbalsts – Pret valsts iestādi vērsta apķīlāšanas procedūra attiecībā uz summām, kas saņemtas no šī atbalsta

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2018. gada 30. maija spriedums

  1. Prejudiciāli jautājumi–Tiesas kompetence–Robežas–Valsts tiesas kompetence–Prejudiciāla jautājuma nepieciešamība un uzdoto jautājumu atbilstība–Valsts tiesas vērtējums

    (LESD 267. pants)

  2. Eiropas Savienības privilēģijas un imunitāte–Apķīlāšana pret trešo personu–Pret valsts iestādi ierosināta procedūra attiecībā uz summām, kas saņemtas no Eiropas Savienības finanšu atbalsta–Nepieciešamība saņemt Tiesas atļauju–Neesamība

    (LES un LESD pievienotā protokola Nr. 7 1. pants)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 31. un 32. punktu)

  2.  Protokola (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 1. panta pēdējais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka Tiesas iepriekšēja atļauja nav nepieciešama, ja trešā persona attiecīgā dalībvalsts struktūrā ierosina apķīlāšanas procedūru attiecībā uz prasījumu un ja tai ir atbilstošs parāds attiecībā pret trešās personas parādnieku, kurš ir līdzekļu, kas piešķirti Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, saņēmējs.

    Tādējādi, kad Komisija no Fondiem veic maksājumus dalībvalstīm, aktīvi tiek pārskaitīti no Savienības budžeta uz dalībvalstu budžetiem. Tā kā šie aktīvi ir no Savienības budžeta un tādējādi tiek nodoti dalībvalstu rīcībā, tie, tiklīdz ir pārskaitīti, nevar tikt uzskatīti par Savienības aktīviem Protokola 1. panta pēdējā teikuma izpratnē.

    Apstāklim, ka šie aktīvi ir paredzēti Savienības politikas īstenošanai, šajā ziņā nav nozīmes. Kā ģenerāladvokāte būtībā ir norādījusi secinājumu 44. punktā, saikne starp Savienības piešķirto līdzfinansējumu atbilstoši ESF un atsevišķu projektu īstenošanu ir pārāk netieša, lai pieņemtu, ka summas, ko dalībvalstu iestādes atbalsta saņēmējiem ir parādā par šo projektu īstenošanu, ir Savienības aktīvi, un ka tātad uz tām ir jāattiecina aizsardzība pret apķīlāšanu saskaņā ar Protokola 1. panta pēdējo teikumu, lai nepieļautu, ka tiek radīti šķēršļi Savienības darbībai un neatkarībai.

    (skat. 39.–41., 45. un 46. punktu un rezolutīvo daļu)