TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)

2017. gada 8. jūnijā ( *1 )

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Lauksaimniecība — Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū — Direktīva 2008/69/EK — 3. panta 2. punkts — Atļauto augu aizsardzības līdzekļu atkārtotas novērtēšanas procedūra, ko veic dalībvalstis — Termiņš — Atšķirība starp valodu redakcijām”

Lieta C‑293/16

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 5. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 25. maijā, tiesvedībā

Sharda Europe BVBA

pret

Administración del Estado,

Syngenta Agro SA.

TIESA (devītā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs E. Juhāss [E. Juhász], tiesneši K. Vajda [C. Vajda] un K. Likurgs [C. Lycourgos] (referents),

ģenerāladvokāts M. Špunars [M. Szpunar],

sekretārs A. Kalots Eskobars [ACalot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

Spānijas valdības vārdā – M. A. Sampol Pucurull, pārstāvis,

Eiropas Komisijas vārdā – I. Galindo Martín un F. Moro, pārstāvji,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Komisijas 2008. gada 1. jūlija Direktīvas 2008/69/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā kā darbīgo vielu iekļautu klofentezīnu, dikambu, difenokonazolu, diflubenzuronu, imazakvīnu, lenacilu, oksadiazonu, piklorāmu un piriproksifēnu (OV 2008, L 172, 9. lpp.), 3. panta 2. punkta interpretāciju.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Sharda Europe BVBA (turpmāk tekstā – “Sharda”) un Syngenta Agro SA (turpmāk tekstā – “Syngenta”) saistībā ar augu aizsardzības līdzekļa, kurš ir reģistrēts uz Sharda vārda, atkārtotas novērtēšanas procedūru.

Atbilstošās tiesību normas

Direktīva 2008/66/EK

3

Komisijas 2008. gada 30. jūnija Direktīvas 2008/66/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, iekļaujot tajā darbīgās vielas bifenoksu, diflufenikānu, fenoksapropu‑P, fenpropidīnu un hinoklamīnu (OV 2008, L 171, 9. lpp.), 3. panta 2. punktā ir noteikts:

“Atkāpjoties no 1. punkta, par katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur bifenoksu, diflufenikānu, fenoksapropu‑P, fenpropidīnu un hinoklamīnu kā vienīgo vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim ir iekļautas [Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvas 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV 1991, L 230, 1. lpp.)] I pielikuma sarakstā, dalībvalstis veic līdzekļa pārvērtēšanu saskaņā ar vienotajiem principiem, kas noteikti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām, un ievērojot minētās direktīvas I pielikuma ieraksta B daļu, kas attiecīgi attiecas uz bifenoksu, diflufenikānu, fenoksapropu‑P, fenpropidīnu un hinoklamīnu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, dalībvalstis nosaka, vai līdzeklis atbilst Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

[..]”

Direktīva 2008/69

4

Direktīvas 2008/69 preambulas 7. apsvērumā ir teikts:

“Neskarot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, ko rada darbīgās vielas iekļaušana I pielikumā, pēc iekļaušanas dalībvalstīm jāatvēl sešu mēnešu laikposms, lai pārskatītu spēkā esošās atļaujas, kas piešķirtas augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur pielikumā norādītās darbīgās vielas, un nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK un jo īpaši tās 13. panta prasībām un I pielikumā paredzētajiem nosacījumiem. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā termiņa, jāparedz ilgāks laikposms, lai saskaņā ar vienotajiem principiem, kas izklāstīti Direktīvā 91/414/EEK, iesniegtu un novērtētu visu III pielikumā norādīto dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa jebkādu paredzēto izmantošanas veidu.”

5

Direktīvas 2008/69 3. pantā ir paredzēts:

“1.   Vajadzības gadījumā dalībvalstis līdz 2009. gada 30. jūnijam saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK groza vai atsauc to augu aizsardzības līdzekļu spēkā esošās atļaujas, kas satur darbīgās vielas, kuras kā darbīgās vielas norādītas pielikumā.

Līdz minētajam datumam tās jo īpaši pārbauda, vai ir izpildīti minētās direktīvas I pielikuma nosacījumi attiecībā uz pielikumā norādītajām darbīgajām vielām, izņemot tos, kas norādīti ieraksta B daļā par minēto darbīgo vielu, un vai atļaujas turētājam ir dokumentācija vai piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām saskaņā ar minētās direktīvas 13. panta nosacījumiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas kā vienīgo vai vienu no vairākām darbīgajām vielām satur vielu, kura ir iekļauta Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2008. gada 31. decembrim atkārtoti novērtē [kura ir iekļauta Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim, dalībvalstis atkārtoti novērtē] saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām, un ņemot vērā minētās direktīvas I pielikuma ieraksta B daļu attiecībā uz pielikumā norādītajām darbīgajām vielām. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, dalībvalstis nosaka, vai līdzeklis atbilst Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

[..]”

Direktīva 2008/70/EK

6

Komisijas 2008. gada 11. jūlija Direktīvas 2008/70/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414, lai tajā iekļautu tritosulfuronu kā darbīgo vielu (OV 2008, L 185, 40. lpp.), 3. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur tritosulfuronu kā vienīgo vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas ir iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vēlākais līdz 2008. gada 30. novembrim, dalībvalstis atkārtoti novērtē saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām, un ņemot vērā minētās direktīvas I pielikuma tritosulfurona ieraksta B daļu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, dalībvalstis nosaka, vai līdzeklis atbilst Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem.

[..]”

Direktīva 2010/28/ES

7

Komisijas 2010. gada 23. aprīļa Direktīvas 2010/28/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414, lai tajā iekļautu metalaksilu kā darbīgo vielu (OV 2010, L 104, 57. lpp.), 3. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur metalaksilu kā vienīgo vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas ir iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vēlākais līdz 2010. gada 30. jūnijam, dalībvalstis atkārtoti novērtē [..] saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām, un ņemot vērā minētās direktīvas I pielikuma metalaksila ieraksta B daļu. Pamatojoties uz minēto vērtējumu, dalībvalstis nosaka, vai līdzeklis atbilst Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

[..]”

Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

8

2009. gada 14. janvārīSharda, pamatojoties uz Direktīvas 2008/69 3. panta 2. punktu, iesniedza pieprasījumu atkārtoti novērtēt atļauju, kura ir izsniegta, lai tirgū laistu augu aizsardzības līdzekli “Core”, kas satur difenokonazolu, vienu no šīs direktīvas pielikumā iekļautajām darbīgajām vielām. Kompetentās valsts iestādes apmierināja šo pieprasījumu.

9

Syngenta iesniedza administratīvo sūdzību Secretaría General Técnica del Ministerio de Medio Ambiente, Rural y Marino (Vides, lauku un jūras lietu ministrijas Tehniskais ģenerālsekretariāts, Spānija), kurā tika lūgts atsaukt augu aizsardzības līdzeklim “Core” izsniegto atļauju. Syngenta ieskatā šā līdzekļa atkārtotas novērtēšanas pieprasījums ir iesniegts pēc 2008. gada 31. decembra, kas atbilstoši tās viedoklim ir termiņš šāda atkārtotas novērtēšanas pieprasījuma iesniegšanai atbilstoši Direktīvas 2008/69 3. panta 2. punktam. Ar 2011. gada 20. janvāra lēmumu minētais Tehniskais ģenerālsekretariāts noraidīja šo sūdzību.

10

Syngenta šo lēmumu pārsūdzēja Tribunal Superior de Justicia de Madrid (Madrides Augstāka tiesa, Spānija), kura ar 2013. gada 25. oktobra spriedumu atcēla augu aizsardzības līdzekļa “Core” atkārtotās novērtēšanas procedūru, pamatojoties uz to, ka atkārtotās novērtēšanas pieprasījums ir iesniegts pēc Direktīvas 2008/69 3. panta 2. punktā paredzētā termiņa.

11

Sharda par šo spriedumu iesniedza sūdzību Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija), apgalvojot, ka šajā 3. panta 2. punktā minētais datums nav šķērslis, lai iesniegtu atkārtotas novērtēšanas pieprasījumus pēc 2008. gada 31. decembra.

12

Sygenta apgalvoja, ka – tā kā Direktīvas 2008/69 3. panta 2. punkts ir imperatīva tiesību norma, kas nevar tikt interpretēta citādi, – atkārtotas novērtēšanas pieprasījums, ko Sharda iesniedza 2009. gada 14. janvārī, proti, pēc šajā tiesību normā paredzētā termiņa, vispār nav bijis jāapmierina.

13

Iesniedzējtiesa uzskata, ka, lai izšķirtu izskatāmo strīdu, ir jānosaka, vai minētajā 3. panta 2. punktā paredzētais termiņš ir prekluzīvs termiņš vai ir runa par termiņu, ko dalībvalstis objektīvu nepārvaramas varas iemeslu dēļ var pagarināt atbilstoši to iekšējām tiesībām.

14

Šādos apstākļos Tribunal Supremo (Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)

Vai Direktīvas [2008/69] 3. panta 2. punktā spāņu valodas redakcijā norādītais 2008. gada 31. decembris ir uzskatāms par termiņu, lai dalībvalstis sagatavotu atkārtotu novērtējumu, vai beigu datumu darbīgo vielu, kuras atkārtoti jānovērtē, iekļaušanai Direktīvas [91/414] I pielikuma sarakstā, vai beigu datumu, lai iesniegtu attiecīgu pieteikumu par iekļaušanu [sarakstā]?

2)

Vai Direktīvas 2008/69 3. panta 2. punktā ietvertais izteikums “vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim” ir obligāts termiņš, ņemot vērā no Direktīvas 91/414 sistēmas izrietošo mērķi un to, ka dalībvalstīm nav ļauts to pagarināt, kādēļ tas ir skaidri noteikts [Direktīvā 2008/69]?

3)

Ja tiktu atzīts, ka šis termiņš var tikt pagarināts, vai tas var tikt pagarināts objektīvu iemeslu dēļ, pamatojoties uz nepārvaramas varas apstākļiem, vai, ņemot vērā, ka 3. pantā noteiktais pienākums attiecas uz dalībvalstīm, tas nozīmē, ka tās var to pagarināt saskaņā ar saviem tiesību aktiem, pamatojoties uz tajos noteiktajiem gadījumiem un kritērijiem?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo prejudiciālo jautājumu

15

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Direktīvas 2008/69 3. panta 2. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais datums, proti, 2008. gada 31. decembris, attiecībā uz jau atļautu augu aizsardzības līdzekli, kas satur šīs direktīvas pielikumā minētās darbīgās vielas, ir termiņš, kurā dalībvalstīm ir jāveic šā panta 3. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzētais šā augu aizsardzības līdzekļa atkārtotais novērtējums, vai tas ir termiņš, kurā ir jāiesniedz atbilstošais atkārtotas novērtēšanas pieprasījums, vai arī datums, kurā visām darbīgajām vielām, kas ir šā augu aizsardzības līdzekļa sastāvā, izņemot Direktīvas 2008/69 pielikumā uzskaitītās, ir jābūt ierakstītām Direktīvas 91/414 I pielikumā iekļautajā sarakstā, lai rastos pienākums veikt minētā līdzekļa atkārtotu novērtēšanu.

16

Direktīvas 2008/69 3. panta 2. punkta pirmajā daļā, kuras interpretācija tiek lūgta, ir noteikts, ka “[..] katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas kā vienīgo vai vienu no vairākām darbīgajām vielām satur vielu, kura ir iekļauta Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2008. gada 31. decembrim atkārtoti novērtē [kura ir iekļauta Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim, dalībvalstis atkārtoti novērtē] saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā [..]”.

17

Kā norāda iesniedzējtiesa, ir jākonstatē, ka pastāv atšķirība starp Direktīvas 2008/69 3. panta 2. punkta pirmās daļas redakciju spāņu valodā un citās valodās.

18

Proti, šīs normas redakcija spāņu valodā, atbilstoši kurai “todo producto fitosanitario autorizado [..] será objeto de una nueva evaluación, a más tardar, el 31 de diciembre de 2008”, šķiet, liek to interpretēt tādējādi, ka 2008. gada 31. decembris ir maksimālais termiņš, kurš ir dalībvalstu rīcībā, lai veiktu jebkura augu aizsardzības līdzekļa, kas satur kādu no šīs direktīvas pielikumā uzskaitītajām darbīgajām vielām kā vienīgo darbīgo vielu vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas ir uzskaitītas Direktīvas 91/414 I pielikumā, atkārtotu novērtēšanu šīs tiesību normas izpratnē.

19

Direktīvas 2008/69 3. panta 2. punkta pirmās daļas redakcija vācu valodā (“die sämtlich bis spätestens 31 Dezember 2008 in Anhang I der Richtlinie 91/414/EWG aufgeführt waren”), angļu valodā (“all of which were listed in Annex I to Directive 91/414/EEC by 31 December 2008 at the latest”) un franču valodā (“toutes inscrites à l’annexe I de la directive 91/414/CEE au plus tard le 31 décembre 2008”) savukārt liek to interpretēt tādējādi, ka 2008. gada 31. decembris ir datums, kas attiecas uz tā atļautā augu aizsardzības līdzekļa sastāvā esošo darbīgo vielu iekļaušanu sarakstā, kura atkārtota novērtēšana dalībvalstīm ir jāveic atbilstoši minētā 3. panta 2. punkta noteikumiem. Tas pats tostarp attiecas uz šīs tiesību normas redakciju grieķu, itāļu un holandiešu valodā.

20

Precīzāk sakot, visu šo valodu redakcijās, izņemot spāņu valodu, ir norādīts, ka attiecīgais augu aizsardzības līdzeklis ir jānovērtē atkārtoti, ja visas tā sastāvā esošās darbīgās vielas, kas ir Direktīvas 2008/69 pielikumā esošās vielas, ir iekļautas Direktīvas 91/414 I pielikumā ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī.

21

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru vienā no Savienības tiesību normas valodu redakcijām lietotais formulējums nevar būt vienīgais pamats šīs tiesību normas interpretācijai vai šajā ziņā tam arī nevar tikt piešķirta prioritāra nozīme salīdzinājumā ar pārējo valodu redakcijām. Nepieciešamība vienveidīgi piemērot un līdz ar to interpretēt Savienības tiesību aktu nepieļauj, ka tiek ņemta vērā tikai viena no redakcijām atsevišķi, bet gan prasa, lai tas tiktu interpretēts saistībā ar tā tiesiskā regulējuma vispārējo sistēmu un mērķi, kurā šī norma ietilpst (it īpaši skat. spriedumus, 1977. gada 27. oktobris, Bouchereau, 30/77, EU:C:1977:172, 14. punkts, un 2016. gada 17. marts, Kødbranchens Fællesråd, C‑112/15, EU:C:2016:185, 36. punkts).

22

Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka Direktīva 2008/69 stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī. Būtu nesavietojami ar šīs direktīvas piemērojamību laikā interpretēt tās 3. panta 2. punkta pirmo daļu tādējādi, ka tajā ir prasīts, lai atkārtots novērtējums šīs normas izpratnē tiktu veikts vai lai atbilstošie atkārtotas novērtēšanas pieprasījumi tiktu iesniegti ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī, proti, pirms minētās direktīvas spēkā stāšanās datuma.

23

Otrkārt, ir jānorāda, ka Direktīvas 2008/69 preambulas 7. apsvērumā ir paredzēts sešu mēnešu termiņš, no kura ir izdarāma atkāpe, lai iesniegtu un novērtētu visu šīs direktīvas 3. panta 2. punktā paredzēto dokumentāciju. Šis termiņš atbilstoši šā preambulas apsvēruma pirmajam teikumam sākas no brīža, kad darbīgā viela ir iekļauta Direktīvas 91/414 I pielikumā, proti, no Direktīvas 2008/69, kurā ir paredzēta šī iekļaušana sarakstā, spēkā stāšanās brīža. Tā kā pēdējā no minētajām direktīvām stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī, tās preambulas 7. apsvērumā attiecībā uz minētās direktīvas 3. panta 2. punktā paredzēto visas dokumentācijas iesniegšanu un novērtēšanu ir atsauce uz datumu, kas ir pēc 2009. gada 30. jūnija. No tā izriet, ka 2008. gada 31. decembris, kas ir minēts Direktīvas 2008/69 3. panta 2. punktā, nevar tikt uzskatīts par augu aizsardzības līdzekļa atkārtotai novērtēšanai paredzēto termiņu šīs tiesību normas izpratnē.

24

Treškārt, kā Komisija to ir norādījusi rakstveida apsvērumos, ir jāaplūko Direktīvas 2008/66, 2008/70 un 2010/28, ar kurām – tāpat kā ar Direktīvu 2008/69 – ir grozīta Direktīva 91/414, lai tās I pielikumu papildinātu ar darbīgajām vielām, un katrā no kurām ir iekļauts 3. panta 2. punkts, kas no Direktīvas 2008/69 3. panta 2. punkta atšķiras tikai ar datumu un ar darbīgajām vielām, uz kurām tajā ir atsauce. Katrs no šo direktīvu 3. panta 2. punkta formulējumiem, tai skaitā spāņu valodas redakcijā, atbilst Direktīvas 2008/69 3. panta 2. punkta valodu redakciju formulējumiem, kas ir minēti šā sprieduma 19. punktā, no kā skaidri izriet, ka visos šajos 3. panta 2. punktos paredzētais datums ir termiņš, kurā Direktīvas 91/414 I pielikumā atrodamajā sarakstā ir jābūt iekļautām visām darbīgajām vielām, kas ir augu aizsardzības līdzekļa sastāvā, kurš turklāt satur arī kādu no darbīgajām vielām, kas ir uzskaitītas katras no šīm direktīvām pielikumā, lai rastos pienākums veikt šā līdzekļa atkārtotu novērtēšanu.

25

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka Direktīvas 2008/69 3. panta 2. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais datums, proti, 2008. gada 31. decembris, attiecībā uz jau atļautu augu aizsardzības līdzekli, kas satur kādu no šīs direktīvas pielikumā minētajām darbīgajām vielām, ir termiņš, kurā visām darbīgajām vielām, kas ir šā augu aizsardzības līdzekļa sastāvā, izņemot Direktīvas 2008/69 pielikumā uzskaitītās, ir jābūt iekļautām Direktīvas 91/414 I pielikumā atrodamajā sarakstā, lai rastos pienākums veikt šā 3. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēto minētā līdzekļa atkārtoto novērtēšanu.

Par otro un trešo jautājumu

26

Otrais un trešais prejudiciālais jautājums balstās uz premisu, ka Direktīvas 2008/69 3. panta 2. punktā paredzētais datums, proti, 2008. gada 31. decembris, ir termiņš, kurā ir jāiesniedz pieprasījums veikt šajā tiesību normā paredzēto augu aizsardzības līdzekļa atkārtotu novērtēšanu. No atbildes uz pirmo jautājumu izriet, ka attiecīgais datums nav uzskatāms par šādu termiņu.

27

No tā izriet, ka nav jāatbild uz iesniedzējtiesas uzdoto otro un trešo prejudiciālo jautājumu.

Par tiesāšanās izdevumiem

28

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:

 

Komisijas 2008. gada 1. jūlija Direktīvas 2008/69/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā kā darbīgo vielu iekļautu klofentezīnu, dikambu, difenokonazolu, diflubenzuronu, imazakvīnu, lenacilu, oksadiazonu, piklorāmu un piriproksifēnu, 3. panta 2. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais datums, proti, 2008. gada 31. decembris, attiecībā uz jau atļautu augu aizsardzības līdzekli, kas satur kādu no šīs direktīvas pielikumā minētajām darbīgajām vielām, ir termiņš, kurā visām darbīgajām vielām, kas ir šā augu aizsardzības līdzekļa sastāvā, izņemot Direktīvas 2008/69 pielikumā uzskaitītās, ir jābūt iekļautām Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvas 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū I pielikumā atrodamajā sarakstā, lai rastos pienākums veikt šā 3. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēto minētā līdzekļa atkārtoto novērtēšanu.

 

[Paraksti]


( *1 ) Tiesvedības valoda – spāņu.