Lieta C‑195/16

Kriminālprocess

pret

I

(Amtsgericht Kehl lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Transportēšana – Vadītāja apliecība – Direktīva 2006/126/EK – 2. panta 1. punkts – Vadītāja apliecību savstarpēja atzīšana – “Vadītāja apliecības” jēdziens – Sertifikāts par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību eksāmenu (CEPC), kas tā īpašniekam dod tiesības vadīt transportlīdzekli dalībvalsts teritorijā, kura to ir izsniegusi pirms galīgās vadītāja apliecības izdošanas – Situācija, kad CEPC īpašnieks vada transportlīdzekli citā dalībvalstī – Pienākums atzīt CEPC – CEPC īpašniekam noteiktās sankcijas par transportlīdzekļa vadīšanu ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kas ir izsniegusi minēto CEPC – Samērīgums

Kopsavilkums – Tiesas (otra palāta) 2017. gada 26. oktobra spriedums

1. Transports–Autotransports–Vadītāja apliecība–Direktīva 2006/126–Vadītāja apliecību savstarpēja atzīšana–Dalībvalsts atteikums atzīt tāda citas dalībvalsts izdota sertifikāta spēkā esamību, kas apliecina, ka īpašniekam ir vadīšanas tiesības, bet kas neatbilst direktīvā paredzētajam vadītāja apliecības paraugam–Pieļaujamība

   (LESD 18., 21., 45., 49. un 56. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/126 2. panta 1. punkts)

2. Transports–Autotransports–Vadītāja apliecība–Direktīva 2006/126–Vadītāja apliecību savstarpēja atzīšana–Personai, kas vada transportlīdzekli dalībvalsts teritorijā bez direktīvai atbilstošas vadītāja apliecības, uzliktas sankcijas–Fakts, ka attiecīgās personas turējumā ir sertifikāts par vadīšanas tiesību eksāmenu, ko ir izdevusi cita dalībvalsts un kas dod tiesības vadīt transportlīdzekli šīs dalībvalsts teritorijā pirms galīgās vadītāja apliecības izdošanas–Ņemšana vērā, uzskatot par atbildību mīkstinošu apstākli

   (LESD 18., 21., 45., 49. un 56. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/126 2. panta 1. punkts)

1.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām 2. panta 1. punkts, kā arī LESD 18., 21., 45., 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru šī dalībvalsts var atteikties atzīt citā dalībvalstī izsniegtu sertifikātu, kas apliecina tā īpašnieka vadīšanas tiesības, ja šis sertifikāts neatbilst šajā direktīvā paredzētā vadītāja apliecības parauga prasībām, pat ja minētā sertifikāta īpašnieks ir izpildījis minētajā direktīvā paredzētās prasības vadītāja apliecības izsniegšanai.

   (skat. 63. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Direktīvas 2006/126 2. panta 1. punkts, kā arī LESD 21., 45., 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tas, ka dalībvalsts nosaka sankciju personai, kura, lai gan atbilst šajā direktīvā paredzētajām vadītāja apliecības izsniegšanas prasībām, vada mehānisko transportlīdzekli tās teritorijā bez minētajā direktīvā paredzētā vadītāja apliecības parauga prasībām atbilstošas vadītāja apliecības un kura, gaidot, kad cita dalībvalsts izsniegs šādu vadītāja apliecību, var vienīgi pierādīt savas vadīšanas tiesības, kas iegūtas minētajā citā dalībvalstī, ar tās izsniegtu pagaidu sertifikātu, ar nosacījumu, ka šī sankcija nav nesamērīga ar attiecīgo faktu nopietnību. Šajā ziņā iesniedzējtiesai, novērtējot attiecīgās personas izdarītā pārkāpuma smagumu un tai uzliktā soda bargumu, kā iespējams atbildību mīkstinošs apstāklis ir jāņem vērā tas, ka attiecīgā persona ir ieguvusi vadīšanas tiesības citā dalībvalstī, ko apliecina minētās citas dalībvalsts sertifikāts un kas principā pirms tā derīguma termiņa beigām pēc attiecīgās personas pieprasījuma tiks nomainīts pret Direktīvā 2006/126 paredzētā vadītāja apliecības parauga prasībām atbilstošu vadītāja apliecību. Šai tiesai ir arī saistībā ar tās analīzi jāpārbauda, kādus faktiskus draudus ceļu satiksmei attiecīgā persona ir radījusi tās teritorijā.

   (skat. 79. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)