Lieta C‑76/16
Ingsteel spol. s r. o.
un
Metrostav a.s.
pret
Úrad pre verejné obstarávanie
(Najvyšší súd Slovenskej republiky
lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiski līgumi – Direktīva 2004/18/EK – 47. panta 1., 4. un 5. punkts – Pretendenta saimnieciskais un finansiālais stāvoklis – Direktīvas 89/665/EEK un 2007/66/EK – Prasība tiesā par lēmumu par pretendenta izslēgšanu no iepirkuma procedūras – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 47. pants – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību
Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 13. jūlija spriedums
Tiesību aktu tuvināšana–Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras–Direktīva 2004/18–Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana–Kvalitātes kritēriji, atlasot piedāvājumus–Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis–Prasība iesniegt bankas apliecinājumu, kurā šī banka apņemas piešķirt kredītu par noteiktu summu un garantēt šīs summas pieejamību iepirkuma līguma laikposmā–Pieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 47. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkts)
Tiesību aktu tuvināšana–Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras–Direktīva 2004/18–Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana–Kvalitātes kritēriji, atlasot piedāvājumus–Saimnieciskais un finansiālais stāvoklis–Pretendents, kas attaisnojošu iemeslu dēļ nespēj iesniegt līgumslēdzējas iestādes prasītos dokumentus–Attaisnojoša iemesla jēdziens–Bankas, pie kurām ir vērsusies attiecīga persona un kuras neuzskata par iespējamu izsniegt apliecinājumu ar paziņojumā par līgumu norādīto formulējumu–Iekļaušana–Nosacījums–Objektīva neiespējamība iesniegt apliecinājumu
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 preambulas 39. apsvērums, 44. panta 2. punkts un 47. panta 5. punkts)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 47. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj līgumslēdzējai iestādei izslēgt pretendentu no publiskā iepirkuma procedūras ar pamatojumu, ka tas neatbilst attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli paziņojumā par līgumu paredzētajam nosacījumam par tāda banku iestādes apliecinājuma iesniegšanu, kurā šī banku iestāde būtu apņēmusies piešķirt kredītu par šajā paziņojumā par līgumu noteikto summu un garantēt šim pretendentam, ka šī summa paliks pieejama visā iepirkuma līguma izpildes laikposmā.
Šajā ziņā ir jāsecina, ka prasība iegūt kredītu, kas būtu konkrēti paredzēts iepirkuma līguma izpildei, objektīvi ir piemērota tam, lai noskaidrotu pretendenta saimniecisko spēju veiksmīgi izpildīt līgumu. Proti, kā norāda Eiropas Komisija, kredīta piesaistīšana konkrētam izmantojumam ir piemērota, lai pierādītu, ka pretendenta rīcībā patiešām ir līdzekļi, kas tam pašam nepieder un kas ir nepieciešami līguma izpildei (šajā ziņā skat. spriedumu, 1999. gada 2. decembris, Holst Italia, C‑176/98, EU:C:1999:593, 29. punkts). Tomēr iesniedzējtiesai vēl ir jāpārliecinās, ka paziņojumā par līgumu prasītā summa ir samērīga ar līguma priekšmetu. Runājot, otrkārt, par tāpat paziņojumā par līgumu minēto prasību attiecībā uz kredīta par summu, kas nav mazāka kā 3000000 EUR, piešķiršanu “līguma izpildes laikposmā (48 mēneši)”, lai gan ir taisnība, ka Direktīvas 2004/18 47. pantā nav skaidri paredzētas līgumslēdzējas iestādes tiesības prasīt no pretendenta, lai līguma izpildei nepieciešamie līdzekļi būtu pieejami visā līguma izpildes laikposmā, tomēr, kā ģenerāladvokāts to norādījis savu secinājumu 46. punktā, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras ietvaros līgumslēdzējas iestādes veiktās saimniecisko un finansiālo kritēriju ievērošanas pārbaudes mērķis ir šai iestādei pārliecināties, ka visā līguma laikposmā pretendents faktiski varēs izmantot visa veida līdzekļus, uz kuriem tas balstās (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 14. janvāris, Ostas celtnieks, C‑234/14, EU:C:2016:6, 26. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt prasītās summas pieejamības saglabāšana līguma izpildes laikposmā ir lietderīgs elements, lai konkrēti izvērtētu pretendenta saimniecisko un finansiālo stāvokli salīdzinājumā ar tā saistībām. Proti, līguma pareiza izpilde ir cieši saistīta ar to, ka pretendenta rīcībā ir finanšu līdzekļi, lai to veiksmīgi izdarītu.
(skat. 36.–38. un 41. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
Direktīvas 2004/18 47. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja paziņojumā par līgumu tiek prasīts iesniegt banku iestādes apliecinājumu, kurā šī banku iestāde apņemas piešķirt kredītu par šajā paziņojumā par līgumu noteikto summu un garantēt šim pretendentam, ka šī summa paliks pieejama visā iepirkuma līguma izpildes laikposmā, apstāklis, ka banku iestādes, pie kurām ir vērsies pretendents, neuzskata par iespējamu izsniegt pretendentam apliecinājumu ar šādu formulējumu, šī panta izpratnē var tikt uzskatīts par “attaisnojošu iemeslu”, kas attiecīgā gadījumā dotu minētajam pretendentam tiesības pierādīt savu saimniecisko un finansiālo stāvokli ar jebkādu citu dokumentu, kuru līgumslēdzēja iestāde uzskata par atbilstošu, ciktāl šim pretendentam objektīvi nebija iespējas iesniegt līgumslēdzējas iestādes prasītos dokumentus, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.
Tikai tad, ja iesniedzējtiesai nāktos konstatēt šādu objektīvu neiespējamību, tai būtu jāpārbauda, vai līgumslēdzēja iestāde pamatoti secināja, ka pretendenta iesniegtais apliecinājums ar goda vārdu nav uzskatāms par atbilstošu dokumentu tā saimnieciskā un finansiālā stāvokļa pierādīšanai. Tāpat atbilstoši šīs direktīvas 44. panta 2. punktam, to aplūkojot kopsakarā ar tās preambulas 39. apsvērumu, tai ir jāpārbauda, vai prasītās informācijas apjoms un prasītais spēju līmenis ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu un ir samērīgi ar to un vai atlases kritēriji tika piemēroti bez diskriminācijas. Runājot par faktiskiem apsvērumiem, tieši iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai noraidītajam pretendentam objektīvi nebija iespējas iesniegt līgumslēdzējas iestādes prasītos dokumentus un, ja atbilde ir apstiprinoša, vai līgumslēdzēja iestāde pamatoti uzskatīja, ka pretendenta iesniegtais apliecinājums ar goda vārdu nav uzskatāms par atbilstošu dokumentu tā saimnieciskā un finansiālā stāvokļa pierādīšanai.
(skat. 46.–48. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)