1. 

Šajā lietā tiek izskatīta Savienības emisiju tirdzniecības sistēma, kas tika ieviesta ar Direktīvu 2003/87/EK ( 2 ). It īpaši ņemot vērā iesaistītās finanšu intereses, par virkni šīs sistēmas aspektu ir notikusi tiesvedība Savienības tiesās ( 3 ). Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Lēmuma 2011/278/ES ( 4 ) – kas pieņemts saskaņā ar minēto direktīvu – spēkā esamību. Tiesai uzdotie jautājumi ir saistīti ar sarežģīto problēmu par atbilstošo metodi, kas jāizmanto Komisijai, nosakot Savienības mēroga līmeņatzīmes bezmaksas emisiju kvotu sadalei tērauda nozarē laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam.

2. 

Konkrētāk, iesniedzējtiesa lūdz Tiesai precizēt, vai, nosakot attiecīgās līmeņatzīmes, Komisija varētu (1) nolemt ar karsto metālu saistītajā līmeņatzīmē neiekļaut to emisiju kopumu, kas radušās no pārstrādāto dūmgāzu izmantošanas elektroenerģijas ražošanā; (2) pamatot līmeņatzīmes karstajam metālam noteikšanu ar “BREF” ( 5 ) par dzelzs un tērauda ražošanu un Lēmumu 2007/589/EK ( 6 ); (3) ietvert rūpnīcas, kas ražo gan kausēto rūdu, gan granulas, atsauces iekārtās līmeņatzīmes kausētajai rūdai noteikšanai, un, visbeidzot, (4) rīkoties tā, konkrēti nenorādot tam pamatojumu.

3. 

Pirmajā acu uzmetienā šie prejudiciālie jautājumi ir ļoti tehniska rakstura. Tomēr tam nebūtu jānovērš uzmanība no šo jautājumu nozīmes. No vienas puses, mūsdienu mainīgajā klimatā ar Direktīvu 2003/87 ieviestā emisiju tirdzniecības sistēma neapšaubāmi ir Savienības vides politikas stūrakmens ( 7 ). No otras puses, ņemot vērā viskarstāko jebkad reģistrēto gadu, kurā zinātnieki ziņoja tostarp par visu laiku zemāko jūras ledus līmeni Arktikā, izvirzīto jautājumu nozīme ir ļoti būtiska.

4. 

Turpmāk paskaidrošu, kāpēc Komisija ir noteikusi Lēmumā 2011/278 minētās līmeņatzīmes saskaņā ar Direktīvu 2003/87.

5.

Direktīvas 2003/87 10.a pantā ir paredzēta bezmaksas kvotu sadale pārejas laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam. Šī panta 1.–3., 6. un 12. punktā ir rakstīts:

“1.   Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim pieņem Kopienas mērogā pilnībā saskaņotus īstenošanas noteikumus šā panta 4., 5., 7. un 12. punktā minēto kvotu saskaņotai sadalei, tostarp visus noteikumus, kas vajadzīgi, lai saskaņoti piemērotu 19. punktu.

Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, papildinot to, pieņem saskaņā ar 23. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pirmajā daļā minētajos noteikumos pēc iespējas paredz Kopienas mēroga ex ante līmeņatzīmes, lai panāktu, ka kvotu sadale rosina samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un izmantot energoefektīvas tehnoloģijas, uzmanību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, augstas efektivitātes koģenerācijai, energoefektīvai dūmgāzu izmantošanai, biomasas izmantošanai un CO2 uztveršanai, transportēšanai un uzglabāšanai, ja šādas iekārtas ir pieejamas; kvotu sadale nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nesadala saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 10.c pants, un izņemot elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dūmgāzes.

Katrai nozarei un apakšnozarei līmeņatzīmes parasti aprēķina attiecībā uz galaproduktu, nevis izejmateriāliem, lai tādējādi attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē visā ražošanas procesā iespējami vairāk samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un palielinātu energoefektīvus ietaupījumus.

Nosakot principus ex ante līmeņatzīmes izstrādei atsevišķās nozarēs un apakšnozarēs, Komisija apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, tostarp attiecīgajām nozarēm un apakšnozarēm.

Pēc tam, kad Kopiena ir apstiprinājusi starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, kurā paredzēti obligāti siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumi, kas līdzvērtīgi Kopienā noteiktajiem samazinājumiem, Komisija minētos noteikumus pārskata, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotas piešķir tikai tādā gadījumā, ja tam ir pienācīgs pamatojums, ņemot vērā vienošanās nosacījumus.

2.   Nosakot principus ex ante līmeņatzīmes izstrādei atsevišķās nozarēs un apakšnozarēs, par sākuma punktu pieņem nozares vai apakšnozares 10 % efektīvāko iekārtu darbības vidējo rādītāju Kopienā 2007. un 2008. gadā. Komisija apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, tostarp attiecīgajām nozarēm un apakšnozarēm.

Regulās, kas pieņemtas saskaņā ar 14. un 15. pantu, paredz saskaņotus monitoringa, ziņošanas un pārbaudes noteikumus ar ražošanu saistītām siltumnīcas efektu izraisošām gāzu emisijām, lai noteiktu ex ante līmeņatzīmes.

3.   Ievērojot 4. un 8. punktu un neatkarīgi no 10.c panta noteikumiem, bezmaksas kvotas nesadala elektroenerģijas ražošanas iekārtām, CO2 uztveršanas iekārtām, CO2 transportēšanas cauruļvadiem vai CO2 uzglabāšanas vietām.

[..]

6.   To nozaru vai apakšnozaru interesēs, par kurām konstatēts, ka tajās pastāv ievērojams oglekļa emisiju pārvirzes risks, ko izraisa ar siltumnīcas efekta gāzu emisijām saistītās izmaksas, kas atsaucas uz elektroenerģijas cenām, dalībvalstis var arī paredzēt finansiālus pasākumus, lai kompensētu šīs izmaksas un tad, ja šādi finanšu pasākumi atbilst noteikumiem par valsts atbalstu, kas ir spēkā un kas vēl jāpieņem šajā jomā. [..]

[..]

12.   [..] 2013. gadā un katrā turpmākajā gadā līdz 2020. gadam iekārtām tajās nozarēs vai apakšnozarēs, kurās pastāv būtisks CO2 emisiju pārvirzes risks, atbilstoši 1. punktam piešķir bezmaksas kvotas 100 % apmērā no apjoma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem noteikumiem.”

6.

Direktīvas 2003/87 10.a pantā minētās produktu līmeņatzīmes Komisija ir noteikusi Lēmumā 2011/278. Lai izprastu metodi, kas tiek piemērota apstrīdēto līmeņatzīmju kausētajai rūdai un karstajam metālam noteikšanai, īpaši svarīgi ir turpmāk minētie preambulas apsvērumi. Tajos norādīts (zemsvītras piezīmes izņemtas):

[..]

[..]

[..]

[..]

7.

Līmeņatzīmes kausētajai rūdai un karstajam metālam ir noteiktas šī lēmuma I pielikumā. Šīs vērtības ir attiecīgi noteiktas kā 0,171 un 1,328 kvotas/tonnas.

8.

Pamatlietā ArcelorMittal Atlantique et Lorraine (turpmāk tekstā – “ArcelorMittal”) lūdz Tribunal administratif de Montreuil (Montreijas Administratīvā tiesa) atcelt vides, ilgtspējīgas attīstības un enerģētikas ministra 2014. gada 24. janvāra Rīkojumu, ar kuru izveido to saimnieciskās darbības subjektu sarakstu, kam piešķirtas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotas, un nosaka bezmaksas kvotu apjomu par laikposmu no 2013. līdz 2020. gadam ( 8 ). Turklāt tā lūdza minēto tiesu atcelt ministra 2014. gada 11. jūnija lēmumu, ar kuru noraidīts tās lūgums atsaukt šo rīkojumu.

9.

Aplūkojamais rīkojums tika pieņemts saskaņā ar Lēmumu 2011/278. ArcelorMittal būtībā apgalvo, ka minētais rīkojums un ministra lēmums ir nelikumīgi, jo to pamatā ir Lēmums 2011/278, kas savukārt nav saderīgs ar Direktīvu 2003/87. Pēc tās uzskatiem, tas tā, no vienas puses, esot tādēļ, ka līmeņatzīmju karstajam metālam aprēķināšanā Komisija neņēma vērā ar elektroenerģijas ražošanu saistīto dūmgāzu emisijas, un, no otras puses, tādēļ, ka šīs līmeņatzīmes noteikšanā netika izmantoti labākie pieejamie dati. Turklāt ArcelorMittal uzskata, ka līmeņatzīme kausētajai rūdai nav pareiza, jo šīs līmeņatzīmes aprēķinā tika iekļautas emisijas no iekārtas, kas ražo arī granulas.

10.

Iesniedzējtiesa atzīst, ka saskaņā ar Direktīvas 2003/87 10.a pantu Komisijai ir plaša rīcības brīvība noteikt līmeņatzīmes bezmaksas emisiju kvotu piešķiršanai. Tomēr tā šaubās, vai kritēriji karstajam metālam un kausētajai rūdai ir saderīgi ar minēto direktīvu. Tādēļ tā nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus jautājumus prejudiciāla nolēmuma sniegšanai:

11.

Rakstveida apsvērumus iesniedza ArcelorMittal Atlantique et Lorraine, Francijas un Vācijas valdības un Komisija. Mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē 2017. gada 26. janvārī sniedza ArcelorMittal, Francijas un Zviedrijas valdības un Komisija.

12.

Lai izprastu šī lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu kontekstu, ir lietderīgi sākt ar Savienības emisiju tirdzniecības sistēmas veidošanas pamatprincipu ieskicēšanu.

13.

Vērienīguma un tvēruma ziņā bezprecedenta Savienības emisiju tirdzniecības sistēma sāka darboties 2005. gada janvārī. Tās mērķis ir veicināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju rentablu un ekonomiski efektīvu samazināšanu. No paša sākuma bija noteikts mērķis nodrošināt, lai tiktu izpildītas no Kioto protokola izrietošās Savienības dalībvalstu kopīgās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas saistības ( 9 ). Šīs saistības laika gaitā ir mainījušās. Ir mainījusies arī Savienības emisiju tirdzniecības sistēma.

14.

Pirmajos divos emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas posmos (no 2005. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim un no 2008. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) dalībvalstis bija atbildīgas par emisiju kvotu piešķiršanu saskaņā ar valsts sadales plāniem. Šajā laikposmā vairums emisiju kvotu tika piešķirts bez maksas.

15.

Stājoties spēkā Direktīvai 2009/29, Direktīvā 2003/87 notika ievērojamas izmaiņas. Šīs izmaiņas attiecas uz emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas trešo posmu (no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim) ( 10 ). Šī sistēma tika paplašināta ar jaunām ekonomikas jomām, un tika ieviesti citi būtiski grozījumi, lai pielāgotu minēto sistēmu starptautiskajām saistībām, kuru pamatā ir mūsdienu pētījumi par klimata pārmaiņām un izvērsti samazināšanas mērķi, kas atspoguļo minētos pētījumus ( 11 ).

16.

Pretēji pirmajiem diviem posmiem, emisiju kvotu piešķiršanas process tagad ir saskaņots Savienības līmenī. Komisija nosaka pieejamo kvotu kopējo apjomu Savienībā. Šis apjoms samazināsies par 1,74 % katru gadu no 2010. gada. Lai gan ilgtermiņā ir jāpanāk pilnīga izsolīšana, ir ieviesta pagaidu sistēma nozarēm, kas nav elektroenerģijas ražošana. Saskaņā ar šo sistēmu bezmaksas kvotu piešķiršanai apstrādes rūpniecībā ir pakāpeniski jāsamazinās no 80 % 2013. gadā līdz 30 % 2020. gadā. Izvirzītais mērķis ir tāds, ka 2027. gadā bezmaksas kvotas vairs netiks piešķirtas.

17.

Runājot par nozarēm, kas cieš no augsta oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes riska ( 12 ), piemēram, tērauda rūpniecību, šīs nozares saņem kvotas 100 % apjomā no bezmaksas kvotu sadales daudzuma. Šo daudzumu nosaka, pamatojoties uz iekārtas ražošanas daudzumu (mērot to produkta tonnās), kas reizināts ar attiecīgā produkta līmeņatzīmes vērtību.

18.

Saskaņā ar pārejas sistēmu Komisija uzņemas galveno lomu.

19.

Trešā posma sākumā Komisija pārbaudīja, vai saraksti, ko iesniegusi katra dalībvalsts par iekārtām, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87 un bezmaksas kvotu skaits, kas jāpiešķir par šīm iekārtām, ir pilnīgi un vai šie saraksti atbilst atbilstošajām tiesību normām ( 13 ). Pamatojoties uz to, dalībvalstis pieņēma galīgos lēmumus par kvotu sadali laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam. Ņemot vērā, ka pieprasītā kvotu sadale visām iekārtām Savienībā pārsniedza kopējo apjomu, kas pieejams bezmaksas kvotu sadalei, Komisija samazināja katrai iekārtai piešķirtās kvotas. Tas ir pazīstams kā “starpnozaru korekcijas koeficients”, kas arī ir nesenu lietu Tiesā priekšmets ( 14 ).

20.

Lai sasniegtu emisiju tirdzniecības sistēmas mērķus, īpaši nozīmīgi ir noteikumi par bezmaksas emisiju kvotu sadali. Patiešām, ir ļoti būtiski, lai bezmaksas kvotu piešķiršana nepārsniegtu to, kas ir nepieciešams. Komisija Lēmumā 2011/278 ir pieņēmusi minētos noteikumus, kas ir piemērojami visā Eiropas Savienībā.

21.

Minētajā lēmumā Komisija ir noteikusi līmeņatzīmes, kas darbojas kā pamats bezmaksas kvotu piešķiršanai katrai iekārtai. Vispārīgi runājot, produkta līmeņatzīme ir pamatota ar vidējām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām no 10 % efektīvāko iekārtu, kas Savienībā ražo attiecīgo produktu. Pamatojums ir tāds, ka attiecībā uz iekārtām, kuras nesasniedz šīs līmeņatzīmes, tiks piešķirts mazāk bezmaksas kvotu, nekā tām faktiski ir vajadzīgs.

22.

Šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu no vairākiem aspektiem ir aplūkota Komisijas piemērotās metodes likumība, nosakot attiecīgās produkta līmeņatzīmes. Tagad sīkāk apskatīšu prejudiciālos jautājumus.

23.

Iesākumā ir jānorāda, ka Komisijai ir plaša rīcības brīvība, nosakot produkta līmeņatzīmes saistībā ar Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu. No Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkta izriet, ka Komisijai, nosakot produkta līmeņatzīmes, kas veido pamatu emisiju bezmaksas kvotu piešķiršanai ir jāņem vērā visdažādākie parametri. Šajā pašā punktā ir precizēts, ka minētie parametri ir jāņem vērā “pēc iespējas”. Tādēļ, ņemot vērā līmeņatzīmju noteikšanas tehnisko raksturu, Tiesa var tikai pārbaudīt, vai attiecīgais pasākums nav acīmredzami nepiemērots ( 15 ).

24.

Tiesai uzdotie jautājumi ir jāvērtē šajā aspektā.

25.

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vaicā, vai Komisijas izmantotā metode līmeņatzīmes karstajam metālam noteikšanai saskaņā ar Lēmumu 2011/278 ir saderīga ar Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkta trešo daļu.

26.

Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkta trešajā daļā tostarp ir paredzēts, ka energoefektīva dūmgāzu izmantošana ir jāņem vērā, paredzot līmeņatzīmes. Tam ir jānodrošina, ka kvotu sadale rosina samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un izmantot energoefektīvas tehnoloģijas. Tajā pašā normā arī ir norādīts, ka bezmaksas kvotas nesadala saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, izņemot elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dūmgāzes.

27.

Ņemot vērā šo normu, ArcelorMittal sūdzas, ka, nosakot līmeņatzīmi karstajam metālam, Komisijai bija jāņem vērā visas emisijas, kas attiecas uz dūmgāzu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai.

28.

Šīs sūdzības dēļ iesniedzējtiesai ir šaubas par Lēmuma 2011/278 saderību ar Direktīvu 2003/87. Tā jautā, vai metode, ko piemēro Komisija, lai noteiktu līmeņatzīmi karstajam metālam, var tikt saskaņota ar dūmgāzu energoefektīvas izmantošanas mērķi, no vienas puses, un izņēmumu par bezmaksas kvotu piešķiršanu attiecībā uz elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dūmgāzes, no otras puses.

29.

Vispirms jau lietas dalībnieki, kuri ir iesnieguši apsvērumus, piekrīt, ka parasti kvotas elektroenerģijas ražošanai nav jāpiešķir bez maksas. Tas skaidri izriet no Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. un 3. punkta. Tomēr, ņemot vērā šīs direktīvas 10.a panta 1. punktā paredzēto izņēmumu par bezmaksas kvotu piešķiršanu attiecībā uz elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dūmgāzes, pastāv domstarpības par to, kā jārīkojas ar elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dūmgāzes, un vai Komisijas izvēle veicina šādu gāzu efektīvu izmantošanu.

30.

Pirms pāriet pie šī jautājuma izskatīšanas, varētu būt lietderīgi atzīmēt, ka dūmgāzes ir neizbēgams blakusprodukts koksa un tērauda ražošanā. Šīs gāzes tiek pārstrādātas un izmantotas galvenokārt elektroenerģijas ražošanai, bet mazākā apjomā arī domnu krāsnīm, koksa krāšņu iekārtu neizdedzināšanai, kausēšanas līniju aizdedzināšanai un krāšņu uzsildīšanai. Elektroenerģiju vai nu pašā iekārtā, vai ārpus iekārtas ražo trešā persona. Gan ekonomiski, gan no vides aizsardzības perspektīvas dūmgāzes reģenerēt un atkārtoti izmantot kā kurināmo ir daudz saprātīgāk, nekā tās nelietderīgi izvadīt vai nodedzināt ( 16 ).

31.

Dūmgāzu izmantošana kurināmajam palīdz izskaidrot, kāpēc Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktā dūmgāzu izmantošanas veicināšana ir ietverta starp stimuliem siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai un energoefektīvu tehnoloģiju izmantošanai. Tas arī izskaidro, kāpēc šī norma rada izņēmumu elektroenerģijas ražošanas izslēgšanai no bezmaksas kvotu piešķiršanas attiecībā uz elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dūmgāzes ( 17 ).

32.

Pretēji ArcelorMittal argumentācijai, es tomēr nerodu šajā direktīvā pamatojumu viedoklim, ka visām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām, kas rodas no dūmgāzu dedzināšanas, automātiski būtu jāizraisa bezmaksas emisiju kvotu piešķiršana, pamatojoties uz līmeņatzīmju paredzēšanu.

33.

Konkrētāk, Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktā nav nekā tāda, kas norādītu, kādā mērā elektroenerģijas ražošana no dūmgāzēm ir jāņem vērā līmeņatzīmju noteikšanā. Protams, Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktu izlasot kopumā, tajā ir ļauts ņemt vērā elektroenerģijas ražošanu no dūmgāzēm. Tomēr tas notiek tikai tik lielā mērā, cik tas ir iespējams, ņemot vērā nepieciešamību veicināt efektīvu dūmgāzu izmantošanu un šīs direktīvas vispārējo mērķi samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas ( 18 ).

34.

Tādējādi nonāku pie jautājuma par efektīvu dūmgāzu izmantošanu un direktīvas vispārējo mērķi.

35.

Lēmuma 2011/278 preambulas 32. apsvērumā ir paskaidrots, ka, izstrādājot līmeņatzīmi karstajam metālam, Komisija patiešām ir ņēmusi vērā efektīvu dūmgāzu izmantošanu. Komisija ir ņēmusi vērā, ka dūmgāzes tiek sadedzinātas, lai ražotu elektroenerģiju (vai siltumu) tērauda nozarē. Šī iemesla dēļ līmeņatzīme, tostarp karstajam metālam, tika koriģēta uz augšu tā, ka tajā ir ietvertas ne tikai ar karstā metāla ražošanu saistītās emisijas, bet arī tās emisijas, kas saistītas ar dūmgāzu izmantošanu.

36.

Tomēr līmeņatzīmē karstajam metālam netiek ņemtas vērā ar dūmgāzu izmantošanu elektroenerģijas ražošanai saistītās emisijas pilnā apmērā (bet drīzāk līdz aptuveni 75–80 % līmenim) ( 19 ).

37.

Tā pamatojums kļūst redzams, izskatot lietas materiālus. Faktiski dūmgāzu izmantošana elektroenerģijas ražošanai nozīmē, ka šīs gāzes tiek izmantotas, lai aizstātu citu kurināmo. Globālā mērogā ar to tiek novērsta siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisija, jo tā vietā, lai izmantotu ogles tērauda ražošanai un citu kurināmo (t.i., dabasgāzi) elektroenerģijas ražošanai, gan elektroenerģijas, gan tērauda ražošanai ir vajadzīgas tikai ogles.

38.

Lai noteiktu, kādā mērā produkta līmeņatzīmē karstajam metālam ir jāņem vērā dūmgāzu oglekļa saturs elektroenerģijas ražošanā, Komisija izmantoja dabasgāzi kā atsauces kurināmo. Dūmgāzu pārstrāde un to izmantošana kurināmā veidā elektroenerģijas ražošanai dabasgāzes izmantošanas vietā nozīmē, ka attiecīgā iekārta emitē vairāk siltumnīcas efektu izraisošo gāzu. Kā ir paskaidrojuši lietas dalībnieki, kuri iesnieguši apsvērumus, dūmgāzu pārstrādes rezultātā rodas aptuveni par 75 % vairāk siltumnīcas efektu izraisošo gāzu, salīdzinot ar situāciju, kurā dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais elektroenerģijas ražošanai. Lai veicinātu dūmgāzu pārstrādi un izmantošanu, bezmaksas kvotu piešķiršanā ir jāņem vērā šis palielinājums, lai nesodītu par šādu gāzu atkārtotu izmantošanu. Tā kā emisiju kvotas tiek piešķirtas ražotājam, pamatojoties uz emisijas intensitātes starpību starp dūmgāzi un dabasgāzi, tad elektroenerģijas ražošana no dūmgāzēm nav ne privileģētā, ne nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar iekārtu, kas ražo elektroenerģiju no dabasgāzes.

39.

Bezmaksas kvotu piešķiršana, pamatojoties uz līmeņatzīmi, ņemot vērā emisiju palielinājumu, kas saistīts ar elektroenerģijas ražošanu no dūmgāzēm, šķiet, veicina šādu gāzu efektīvu izmantošanu.

40.

Tiesa to ir atzinusi spriedumā Borealis Polyolefine u.c. ( 20 ), kurā tika izskatīts starpnozaru korekcijas koeficients. Minētajā lietā Tiesa atzīmēja, ka Komisijas pieejā patiešām ir ņemta vērā efektīva dūmgāzu izmantošana. Tiesa paskaidroja, ka, ņemot vērā dūmgāzu izmantošanu, lielā mērā paredzot līmeņatzīmes, tostarp karstajam metālam, Komisijas mērķis bija mudināt uzņēmumus atkārtoti izmantot ražošanas procesā radušās dūmgāzes ( 21 ). Tiesa ir atkārtojusi šo nostāju vēlākā lietā ( 22 ).

41.

Tā ir taisnība, ka Komisijas izvēlētajā metodikā pastāv asimetrija, – papildu bezmaksas kvotas var tikt piešķirtas dūmgāzu izmantošanai, ja šīs gāzes tiek eksportētas un sadedzinātas siltuma ražošanai. Šādā gadījumā tiek piešķirtas papildu kvotas, pamatojoties uz siltuma vai kurināmā līmeņatzīmi siltuma patērētājam. Šādas papildu kvotas nav pieejamas attiecībā uz elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dūmgāzes.

42.

Tas, ka Komisija neuzskatīja par piemērotu paplašināt papildu bezmaksas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanai elektroenerģijas ģeneratorā, atspoguļo Direktīvas 2003/87 10.a panta 3. punktā paredzēto vispārējo noteikumu. Kā norādīts iepriekš, minētajā normā ir noteikts, ka elektroenerģijas ražošanai nav jāsaņem bezmaksas kvotas. Šajā ziņā Lēmuma 2011/278 preambulas 32. apsvērumā Komisija paskaidro, ka šāds noteikums ir nepieciešams arī tādēļ, lai novērstu pārmērīgu konkurences izkropļošanu rūpnieciskajām iekārtām piegādātās elektroenerģijas tirgū un ņemtu vērā elektroenerģijai raksturīgo oglekļa emisiju cenu.

43.

Šajā jautājumā man jāatzīst, ka nedaudz atbalstu ArcelorMittal argumentu. Faktiski neesmu pārliecināts, ka asimetriska attieksme pret siltuma un elektroenerģijas ražošanu ir nepieciešama, lai izvairītos no konkurences izkropļošanas elektroenerģijas tirgū. Šādas asimetriskas attieksmes nepieciešamība ir apšaubāma, jo tērauda nozare ir elektroenerģijas tiešā patērētāja un elektroenerģijas ražošana no dūmgāzēm, šķiet, pārstāv ne vairāk kā 1 % no kopējās elektroenerģijas ražošanas Eiropas Savienībā. Tomēr Komisijas izvēle, šķiet, pilnībā atbilst minētās direktīvas 10.a panta 3. punktam un tādējādi nevar ietekmēt Lēmuma 2011/278 spēkā esamību.

44.

Šeit ir jāapskata arī ArcelorMittal arguments par oglekļa emisiju pārvirzes risku tērauda nozarē. Būtībā tā apgalvo, ka veids, kādā Komisija nosaka līmeņatzīmi karstajam metālam, palielina emisiju pārvirzes risku nozarē, kura patērē daudz enerģijas, kas ir pretrunā Direktīvas 2003/87 mērķim.

45.

Iespējams, ka ar citu līmeņatzīmes noteikšanas metodiku varētu piemērotāk risināt šo jautājumu ( 23 ), atbilstoši ArcelorMittal ierosinājumam. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka Direktīvā 2003/87 emisiju pārvirzes risks ir aplūkots, izmantojot tās 10.a panta 6. punktā paredzēto kompensācijas mehānismu. Tādējādi dalībvalstis var veikt finanšu pasākumus par labu attiecīgajām nozarēm vai apakšnozarēm. Atbalsts var tikt piešķirts saskaņā ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem, ja tādēļ, ka ar siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijām saistītas izmaksas tālāk ir iekļautas elektroenerģijas cenās, pastāv būtisks oglekļa emisiju pārvirzes risks. Citiem vārdiem sakot, papildus bezmaksas kvotu saņemšanai tērauda nozarei var būt tiesības uz atbalstu saskaņā ar šo noteikumu.

46.

Tomēr svarīgāk ir tas, ka no ArcelorMittal paskaidrojumiem (vai no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu) nav skaidri redzams, kā Komisijas piemērotā metode varētu palielināt oglekļa emisiju pārvirzes risku.

47.

Direktīvas 2003/87 10.a pants šajā lietā nekādi nepalīdz ArcelorMittal. Tās 10.a panta 12. punktā ir vienkārši norādīts, ka iekārtām tajās nozarēs vai apakšnozarēs, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks, ir jāpiešķir bezmaksas kvotas 100 % apjomā no daudzuma, kas noteikts saskaņā ar 1. punktā minētajiem noteikumiem. Ir skaidrs, ka šajā direktīvā nav norādīts, ka nozarēs, par kurām tiek uzskatīts, ka tās skar būtisks oglekļa emisiju pārvirzes risks, visos gadījumos būtu jāsaņem bezmaksas emisiju kvotas, kuras atbilst visām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām, kas tajās tiek izdalītas.

48.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secinu, ka pirmā prejudiciālā jautājuma izskatīšana nav atklājusi neko, kas ietekmētu Lēmuma 2011/278 spēkā esamību attiecībā uz Komisijas izmantoto metodi līmeņatzīmes karstajam metālam noteikšanai.

49.

Otrais prejudiciālais jautājums ir vērsts uz Komisijas izmantoto datu kvalitāti, nosakot līmeņatzīmi karstajam metālam saskaņā ar Lēmumu 2011/278. Konkrētāk, šajā jautājumā tiek vaicāts, vai minētās līmeņatzīmes aprēķināšanā Komisija, nepārkāpjot Direktīvas 2003/87 10.a panta 2. punktu un labas pārvaldības principu, varētu izmantot datus, kas balstīti uz BREF par dzelzs un tērauda ražošanu, un Lēmumu 2007/589.

50.

Manuprāt, nebūtu jākritizē Komisijas lēmums izmantot šādus datus.

51.

ArcelorMittal patiešām apgalvo, ka saskaņā ar Direktīvas 2003/87 10.a panta 2. punktu Komisija apspriežas ar attiecīgās nozares pārstāvjiem, lai definētu līmeņatzīmju noteikšanas principus atsevišķās nozarēs vai apakšnozarēs. Tāpat ir taisnība, ka Direktīvas 2003/87 14. panta 2. punktā ir prasīts, lai Komisija, pieņemot regulu par emisiju monitoringu un ziņošanu, izmantotu “visprecīzākos un jaunākos pieejamos zinātniskos datus, jo īpaši no [Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC)]”.

52.

Tomēr no šīm tiesību normām nevar secināt, ka Komisijai arī būtu pienākums izmantot attiecīgās nozares sniegtos datus. Direktīvā 2003/87 šāds pienākums nav ietverts.

53.

Kā norādīts iepriekš, līmeņatzīmju vērtību noteikšana ir sarežģīts un tehnisks process. Tādējādi Savienības likumdevējs ir noteicis tikai galvenos līmeņatzīmju noteikšanas mērķus un atstājis Komisijai plašu rīcības brīvību, kā šos mērķus sasniegt. Tāpat Komisijai ir jābūt zināmai rīcības brīvībai, arī izvēloties datus, kas tiek izmantoti, nosakot līmeņatzīmju vērtības, ja vien šie dati nav acīmredzami neatbilstoši, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti Direktīvas 2003/87 10.a panta (samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un izmantot energoefektīvas tehnoloģijas) mērķi.

54.

Savukārt šie dati nevar tikt izraudzīti patvaļīgi. Tādēļ, bez šaubām, attiecībā uz monitoringu un ziņošanu Direktīvā 2003/87 ir prasīts izmantot precīzākos un jaunākos pieejamos zinātniskos datus.

55.

Lēmuma 2011/278 preambulas 11. apsvērumā ir paskaidrots, kāpēc, nosakot līmeņatzīmi karstajam metālam, Komisija izmantoja informāciju, kas pamatota ar BREF un Lēmumu 2007/589, nevis attiecīgās nozares sniegtos datus. Attiecīgie dokumenti tika izmantoti līmeņatzīmju vērtību noteikšanai, ja dati nebija pieejami vai ja dati nebija iegūti atbilstoši līmeņatzīmju noteikšanas metodoloģijai. Šajā preambulas apsvērumā turklāt ir izskaidrotas konkrētas problēmas, kādas sastopamas, nosakot līmeņatzīmi karstajam metālam, – datu par dūmgāzu apstrādi, siltumenerģijas eksportēšanu un elektroenerģijas ražošanu trūkuma dēļ līmeņatzīmju vērtība karstajam metālam tika iegūta no tiešo un netiešo emisiju aprēķiniem, pamatojoties uz informāciju par attiecīgajām enerģijas plūsmām, kas paredzētas BREF dokumentos un Lēmumā 2007/589 noteiktajos standarta emisiju koeficientos.

56.

Komisijas procesuālajos rakstos papildus ir paskaidrots, ka Eiropas tērauda rūpniecību pārstāvošās asociācijas (Eiropas Tērauda ražotāju asociācija (Eurofer)) iesniegtajos datos attiecībā uz karsto metālu nebija ietverti dati saistībā ar dūmgāzu apstrādi, kā arī siltuma eksportu vai elektroenerģijas ražošanu. Lai gan nozares sniegtie dati par attiecīgo iekārtu skaitu varēja būt plašāki, šos datus nebija iespējams izmantot saskaņā ar Komisijas metodiku.

57.

Šajos apstākļos, manuprāt, ir pamatoti, ka Komisija izmantoja datus no citiem avotiem.

58.

Spriedumos Borealis u.c. un Yara Suomi u.c. Tiesa jau ir nospriedusi, ka, atsaucoties uz šeit aplūkotajiem avotiem līmeņatzīmju noteikšanai saskaņā ar Direktīvas [2003/87] 10.a pantu, Komisija nav pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas ( 24 ).

59.

Patiesi, Komisijas izvēle pamatoties uz BREF attiecībā uz dzelzs un tērauda ražošanu un Lēmumu 2007/589 nešķiet acīmredzami nepiemērota nolūkā samazināt siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas un veicināt efektīvāko tehnoloģiju izmantošanu. Abi dokumenti ir informācijas avoti par emisijām un patēriņu, kā arī efektīvākajām tehnoloģijām šajā jomā.

60.

No vienas puses, saskaņā ar (tagadējo) Direktīvas 2010/75 ( 25 ) 13. pantu BREF dokumenti tiek sagatavoti un publicēti katrai nozarei, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm, attiecīgajām nozarēm un vides aizsardzības organizācijām. Kā liecina nosaukums, tie ir atsauces dokumenti par labākajām pieejamajām tehnoloģijām attiecīgajā nozarē. Komisijas izmantotais BREF ziņojums attiecībā uz dzelzi un tēraudu par 2001. gadu bija jaunākais šajā jomā pieejamais atsauces dokuments ( 26 ).

61.

No otras puses, Lēmumā 2007/589 minētie standarta emisiju koeficienti lielā mērā ir pamatoti ar IPCC vadlīnijām. Šos koeficientus izmanto, lai noteiktu valsts siltumnīcas efekta gāzu emisiju uzskaiti saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.

62.

Pamatojoties uz to, secinu, ka otrā prejudiciālā jautājuma izskatīšanā nav atklāts nekas tāds, kas ietekmētu Lēmuma 2011/278 spēkā esamību attiecībā uz Komisijas izmantotajiem datiem līmeņatzīmju karstajam metālam noteikšanai.

63.

Trešais prejudiciālais jautājums attiecas uz datu iegūšanu. Tas ir saistīts ar Komisijas rīcības brīvību, izvēloties iekārtas nolūkā izstrādāt attiecīgā produkta līmeņatzīmi. Precīzāk, tiek jautāts, vai Komisija, nepārkāpjot Direktīvas 2003/87 10.a pantu, varētu ņemt vērā iekārtu, kas ražo gan kausēto rūdu, gan granulas, kā vienu no 10 % efektīvāko iekārtu, lai noteiktu līmeņatzīmi kausētajai rūdai.

64.

Direktīvas 2003/87 10.a panta 2. punktā ir norādīts, ka līmeņatzīmju noteikšanā par sākuma punktu pieņem nozares vai apakšnozares 10 % efektīvāko iekārtu darbības vidējo rādītāju Savienībā 2007. un 2008. gadā. Tā pati doma ir atkārtota Lēmuma 2011/278 preambulas 2. apsvērumā. No otras puses, Lēmuma 2011/278 preambulas 4. apsvērumā ir minēts princips, ka, ja produkts ir kāda cita produkta tiešs aizstājējs, uz abiem ir jāattiecas tai pašai produkta līmeņatzīmei un ar to saistītajai produkta definīcijai.

65.

No lietas materiāliem un tiesas sēdē paustajiem apsvērumiem izriet, ka granulas un kausētā rūda nav tiešas aizvietotājas un uz tām attiecīgi neattiecas tā pati produkta līmeņatzīme. Tas ir būtiski, jo granulu produkta sastāvs un īpašības būtiski atšķiras no kausētās rūdas sastāva un īpašībām.

66.

ArcelorMittal iesniegtās un iesniedzējtiesas atkārtotās sūdzības pamatā ir pieņēmums, ka Komisija, izstrādājot līmeņatzīmi kausētajai rūdai, ir ņēmusi vērā iekārtu, kas ražo gan granulas, gan kausēto rūdu, pretēji Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punktam un Lēmuma 2011/278 preambulas 4. apsvērumam. Tādējādi saskaņā ar ArcelorMittal apgalvojumiem līmeņatzīme kausētajai rūdai esot sagrozīta to datu izmantošanas dēļ, kuri attiecas uz granulu ražošanu.

67.

Tiesas sēdē tas tika būtiski precizēts. Tiešām, kaut gan Komisijas rakstveida apsvērumi nekādā ziņā nav skaidrības paraugs šajā jautājumā, šīs iestādes sniegtie mutvārdu apsvērumi ir pārliecinājuši mani par to, ka iekārtu izvēle nevar ietekmēt Lēmuma 2011/278 spēkā esamību attiecībā uz līmeņatzīmi kausētajai rūdai.

68.

Komisija paskaidroja, ka attiecīgā iekārta Eiropas Savienībā ir unikāla. Tā ražo granulu un kausētās rūdas maisījumu, kas saistībā ar tā īpašībām un pielietojumu tiek izmantots kā kausētās rūdas tiešs aizvietotājs integrēto tērauda ražošanas uzņēmumu domnās. Lai gan attiecīgais integrētais tērauda ražošanas uzņēmums ietver granulu vienību un kausējuma ražošanas vienību, šīs vienības ir saistītas un darbojas vienlaikus, lai ražotu maisījumu, kas tiek tieši padots domnā. Šajā ziņā Komisija arī norādīja, ka granulu rūpnīca ir tieši saistīta ar plāvas ražošanas vienību saskaņā ar kausētās rūdas definīciju Lēmuma 2011/278 I pielikumā ( 27 ). Ievērojot attiecīgo ieinteresēto personu un ekspertu, ar kuriem apspriedās Komisija, atzinumu, minētā maisījuma ražošanas process var tikt uzskatīts par līdzīgu kausētās rūdas ražošanas procesam. Citiem vārdiem sakot, galaproduktam ir kausētai rūdai līdzīgas īpašības un tas tiek izmantots kā tiešs kausētās rūdas aizvietotājs domnā ( 28 ).

69.

Neraugoties uz šiem precizējumiem, ArcelorMittal tiesas sēdē nemainīja savu nostāju. It īpaši tā norādīja, ka visos oficiālajos dokumentos ir minēts, ka attiecīgajai iekārtai ir atsevišķas ražošanas vienības granulām un kausētajai rūdai. ArcelorMittal arī norādīja, ka nekādā ziņā nav neparasti domnā samaisīt granulas ar kausēto rūdu.

70.

Šeit jānorāda uz diviem jautājumiem. Pirmkārt, Savienības tiesību akti tiek uzskatīti par likumīgiem ( 29 ). Otrkārt, kā atzīmēts iepriekš, mēs aplūkojam sarežģītu tehnisko vērtējumu, attiecībā uz kuru Komisijai ir plaša rīcības brīvība.

71.

No pieejamās informācijas nav nepārprotami skaidrs, ka, ņemot vērā attiecīgo iekārtu, Komisija būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Gluži pretēji, atbilstoši Komisijas rīcības brīvībai tā varētu pieņemt lēmumu, ka attiecīgā iekārta var tikt uzskatīta par vienu no atsauces iekārtām līmeņatzīmes kausētajai rūdai noteikšanai. Patiešām šķiet, ka, neraugoties uz iekārtas īpatnībām (it īpaši attiecībā uz granulu ražošanas vienības esamību uz vietas, lai ražotu iepriekš aprakstīto kausētās rūdas un granulu maisījumu), tādējādi iegūtais produkts ir kausētās rūdas tiešs aizstājējs.

72.

Ir skaidrs, ka noteikšana, vai konkrētas iekārtas īpatnības – vai drīzāk to unikalitāte Savienībā – ietekmē tās iekļaušanu kā atsauces iekārtu, ietilpst sarežģītu tehnisku vērtējumu jomā. Lai īstenotu šādu vērtējumu, Komisija ir daudz izdevīgākā situācijā nekā Tiesa.

73.

Kopumā Komisijas pieeja man šķiet pamatota. Ja neņemtu vērā attiecīgo iekārtu kā vienu no atsauces iekārtām tās īpatnību dēļ, tad tiktu mākslīgi ierobežota datu iegūšana un tādējādi izslēgta viena no efektīvākajām iekārtām šajā nozarē. Rezultātā iegūtā līmeņatzīme būtu ievērojami augstāka ( 30 ). Tas noteikti neatspoguļotu Direktīvas 2003/87 vispārējo mērķi – ekonomiski izdevīgi samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Patiešām šķiet, ka tieši šo īpašību dēļ šī iekārta spēj optimizēt emisijas.

74.

Kā ir norādījusi Komisija, iekārtu, kas ražo kausētās rūdas aizvietotāju, ņemšana vērā atbilst Direktīvas 2003/87 10.a panta 1. punkta mērķim veicināt tādu procedūru izmantošanu, kuras rada vismazākās emisijas. Līmeņatzīmju noteikšana ir jāveic, pamatojoties uz efektīvākajām iekārtām nozarē, un nebūtu jāņem vērā izmantotā tehnoloģija, izmantotais degvielas maisījums un citi faktori, piemēram, meteoroloģiskie apstākļi vai izmantotās izejvielas. Pretējā gadījumā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanas mērķis tiktu ievērojami pārveidots.

75.

Pamatojoties uz to, secinu, ka trešā prejudiciālā jautājuma izskatīšanā nav atklāts nekas tāds, kas ietekmētu Lēmuma 2011/278 spēkā esamību attiecībā uz atsauces iekārtu izvēli, lai noteiktu līmeņatzīmes kausētajai rūdai.

76.

Ceturtajā prejudiciālajā jautājumā tiek vaicāts, vai Lēmumā 2011/278 Komisija ir izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. pantu attiecībā uz līmeņatzīmes kausētajai rūdai noteikšanu. It īpaši iesniedzējtiesa jautā, vai šis pienākums ir izpildīts attiecībā uz atsauces iekārtu izvēli, lai noteiktu līmeņatzīmi kausētajai rūdai.

77.

Vispārīgi runājot, atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai ir skaidrs, ka LESD 296. pantā prasītajā pamatojumā skaidri un nepārprotami ir jāatspoguļo tās iestādes domu gaita, kas ir apstrīdētā akta autore, lai ieinteresētajām personām ļautu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un tiesai, kurai šī lieta ir piekritīga, – veikt kontroli. Tomēr Savienības iestādei, kas ir apstrīdētā akta autore, netiek prasīts, lai tajā tiktu norādīti visi vērā ņemamie faktiskie un tiesiskie apstākļi ( 31 ).

78.

Pienākums norādīt pamatojumu ir ļoti atkarīgs no konteksta, – LESD 296. pantā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu prasību izpilde ir jāvērtē ne tikai no attiecīgā akta redakcijas viedokļa, bet arī no tā konteksta, kā arī no attiecīgo jomu regulējošo tiesību normu kopuma viedokļa. Tiesa ir lēmusi, ka, ja apstrīdētajā aktā parādās iestādes mērķa būtība, būtu nevajadzīgi prasīt īpašu pamatojumu katrai no tajā veiktajām tehniskajām izvēlēm ( 32 ). It īpaši, pretstatā atsevišķiem pasākumiem, ja runa ir par vispārpiemērojamu tiesību aktu, kāds ir Lēmums 2011/278, pamatojums var aprobežoties, pirmkārt, ar norādi uz vispārējo situāciju, kas ir novedusi pie tā pieņemšanas, un, otrkārt, ar norādi uz vispārīgiem mērķiem, ko ar to ir paredzēts sasniegt ( 33 ).

79.

Minētajā judikatūrā ir skaidri norādīts, ka Komisijai nav pienākuma īpaši paskaidrot konkrētus iemeslus dažādajām tās izdarītajām tehniskajām izvēlēm. Tā kā Komisijai ir plaša rīcības brīvība un tiesas šo rīcības brīvību var pārbaudīt tikai ierobežotā apjomā, tad pamatojumā ir jābūt ietvertiem vienīgi šādai ierobežotai pārbaudei nepieciešamajiem elementiem ( 34 ).

80.

Tomēr Tiesai ir jāspēj veikt pārbaudi, kuru neizturot, pamatojums nevar tikt uzskatīts par pietiekamu.

81.

Šajā lietā, manuprāt, pamatojums attiecībā uz atsauces iekārtu izvēli ir pietiekami skaidri norādīts Lēmumā 2011/278. Lēmuma 2011/278 pieņemšanas pamatojums un mērķis izriet no šī lēmuma preambulas apsvērumiem. Turklāt apsvērumos ir iekļauti vairāki tehniskie dati, ar kuriem papildus ir precizēta Komisijas izmantotā metode līmeņatzīmju noteikšanai, tostarp iekārtu izvēlei.

82.

Komisija tiešām nav sīki izskaidrojusi tehniskos iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, piemēram, ka iekārta, kas ražo gan granulas, gan kausēto rūdu, var tikt ņemta vērā, aprēķinot līmeņatzīmi kausētajai rūdai. Tomēr, pieprasot to darīt, būtībā tiktu paplašināts Komisijas pienākums norādīt pamatojumu, liekot preambulā iekļaut pārskatu par sarežģītajām tehniskajām izvēlēm, kas tai bija jāveic.

83.

Ņemot vērā mūsu izskatāmā pasākuma veidu un preambulā piedāvātos paskaidrojumus gan par faktiskajiem, gan tiesību apsvērumiem, kas attiecas uz līmeņatzīmju izstrādi, Komisijai nav pienākuma sniegt šādu pārskatu. It īpaši no preambulas apsvērumiem ir redzams, ka Lēmums 2011/278 tika pieņemts saskaņā ar Direktīvu 2003/87, lai visai Savienībai paredzētu noteikumus par bezmaksas emisiju kvotu sadali pārejas laikposmā. Ir skaidrs, ka Komisija ir centusies izstrādāt šos noteikumus tā, lai tiktu nodrošināta siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanās.

84.

Svarīgākais ir tas, ka preambulas 2. apsvērumā Komisija ir paskaidrojusi, ka līmeņatzīmju aprēķināšanas sākuma punkts ir nozares vai apakšnozares 10 % efektīvāko iekārtu darbības vidējais rādītājs. Turklāt preambulas 4. apsvērumā ir paskaidrots, ka, ja produkts ir kāda cita produkta tiešs aizstājējs, uz abiem ir jāattiecas tai pašai produkta līmeņatzīmei un ar to saistītajai produkta definīcijai. Preambulas 6.–8. apsvērumā ir paskaidrots, kāda veida informācija ir ņemta vērā, aprēķinot līmeņatzīmju vērtības. Preambulas 11. apsvērumā papildus ir ilustrēta Komisijas pieeja gadījumos, ja dati nav bijuši pieejami vai pietiekami, bet preambulas 12. apsvērumā ir paskaidrots, kā Komisija ir rīkojusies, kad nav bijis iespējams noteikt līmeņatzīmi.

85.

Lai Tiesa veiktu pārbaudi, preambulā ietvertā informācija ir pietiekama. Arī praktisku apsvērumu dēļ Komisijai nevar tikt prasīts izskaidrot katras atsauces iekārtas īpašības un skaidri formulēt tehniskos iemeslus, kāpēc dažas iekārtas tika uzskatītas par piemērotām līmeņatzīmes noteikšanai, bet citas ne. Lai noteiktu, vai attiecīgā produkta līmeņatzīmē nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, pietiek izprast attiecīgā pasākuma mērķi un vispārējo metodi, ko Komisija izmantojusi, lai noteiktu šīs līmeņatzīmes (tostarp vispārīgo noteikumu, ko piemēro, izvēloties atsauces iekārtas un aplūkojot aizstājējus). Šie apsvērumi skaidri izriet no Lēmuma 2011/278 preambulas apsvērumiem.

86.

Pamatojoties uz to, secinu, ka ceturtā prejudiciālā jautājuma izskatīšanā nav atklāts nekas tāds, kas ietekmētu Lēmuma 2011/278 spēkā esamību attiecībā uz Komisijas pienākumu norādīt pamatojumu, nosakot līmeņatzīmi kausētajai rūdai.

87.

Ņemot vērā izklāstītos argumentus, ierosinu Tiesai uz Tribunal administratif de Montreuil (Montreijas Administratīvā tiesa, Francija) prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

Prejudiciālo jautājumu izskatīšanā nav atklāts nekas tāds, kas ietekmētu Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmuma 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, spēkā esamību attiecībā uz līmeņatzīmju noteikšanu karstajam metālam un kausētajai rūdai.