14.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 166/8


Tiesas (desmitā palāta) 2018. gada 15. marta spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Castilla y León (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)/José Blanco Marqués

(Lieta C-431/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Migrējošu darba ņēmēju sociālais nodrošinājums - Regula (EEK) Nr. 1408/71 - 12. un 46.a – 46.c pants - Tāda paša veida pabalsti - Jēdziens - Noteikums par pārklāšanās novēršanu - Jēdziens - Nosacījumi - Valsts tiesību noteikums, ar kuru paredzēta piemaksa pie pilnīgas pastāvīgas darbnespējas pensijas darba ņēmējiem vecumā no 55 gadiem - Piemaksas apturēšana nodarbinātības gadījumā vai vecuma pensijas saņemšanas gadījumā))

(2018/C 166/10)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Castilla y León

Pamatlietas puses

Prasītāji: Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Tesorería General de la Seguridad Social (TGSS)

Atbildētājs: José Blanco Marqués

Rezolutīvā daļa

1)

Tāds valsts tiesību noteikums kā pamatlietā aplūkotais, saskaņā ar kuru piemaksa pie pilnīgas pastāvīgas darbnespējas pensijas tiek apturēta uz laikposmu, kurā šīs pensijas saņēmējs saņem vecuma pensiju citā dalībvalstī vai Šveicē, ir samazināšanas klauzula Padomes Regulas (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienā, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 118/97 (1996. gada 2. decembris), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 592/2008 (2008. gada 18. decembris), 12. panta 2. punkta izpratnē.

2)

Regulas Nr. 1408/71, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes Regulu Nr. 118/97, kas grozīta ar Regulu Nr. 592/2008, 46.a panta 3. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietvertais jēdziens “pirmās dalībvalsts tiesību akti” ir jāsaprot kā tāds, kurā ietilpst interpretācija, ko valsts tiesību normai piešķir valsts augstākā tiesa.

3)

Piemaksa pie pilnīgas pastāvīgas darbnespējas pensijas, kas piešķirta darba ņēmējam saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, tāda kā pamatlietā aplūkotā, un vecuma pensija, ko šis pats darba ņēmējs ir ieguvis Šveicē, ir jāuzskata par tāda paša veida pabalstiem Regulas Nr. 1408/71, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes Regulu Nr. 118/97, kas grozīta ar Regulu Nr. 592/2008, izpratnē.

4)

Regulas Nr. 1408/71, redakcijā, kas grozīta un atjaunināta ar Padomes Regulu Nr. 118/97, kas grozīta ar Regulu Nr. 592/2008, 46.b panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds valsts noteikums par pabalstu nepārklāšanos kā tas, kas izriet no 1972. gada 23. jūnija Decreto 1646/1972 para la aplicación de la Ley 24/1972, de 21 de junio, en materia de prestaciones del Régimen General de la Seguridad Social (Dekrēts 1646/1972, ar ko īsteno 1972. gada 21. jūnija Likumu 24/1972 par pabalstiem no sociālās nodrošinājuma shēmas) 6. panta, nav piemērojams pabalstam, kurš tiek aprēķināts saskaņā ar minētās regulas 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu, ja šis pabalsts nav skaidri norādīts šīs pašas regulas IV pielikuma D daļā.


(1)  OV C 402, 31.10.2016.