|
22.1.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 22/11 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 23. novembra spriedums (Helsingin hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedība, ko aizsākusi A Oy
(Lieta C-292/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Tiešie nodokļi - Uzņēmumu ienākuma nodoklis - Direktīva 90/434/EEK - 10. panta 2. punkts - Aktīvu ieguldījums - Pastāvīga uzņēmuma nerezidenta pārvešana sabiedrībai saņēmējai, kas arī ir nerezidente, aktīvu pārvešanas darījuma ietvaros - Pārvedamās sabiedrības dalībvalsts tiesības ar nodokli aplikt šī uzņēmuma peļņu vai kapitāla pieaugumu, kas radies aktīvu pārvešanas dēļ - Valsts tiesiskais regulējums, kurā, sākot no gada, kad pārvešana notikusi, ir paredzēta peļņas vai kapitāla pieauguma tūlītēja aplikšana ar nodokli - Nodokļa kā tā taksācijas gada nodokļu ieņēmuma iekasēšana, kurā aktīvu pārvešanas darījums ir noticis)
(2018/C 022/13)
Tiesvedības valoda – somu
Iesniedzējtiesa
Helsingin hallinto-oikeus
Pamatlietas puses
A Oy
Rezolutīvā daļa:
LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā tad, ja sabiedrība rezidente aktīvu pārvešanas darījuma ietvaros pārved pastāvīgu uzņēmumu nerezidentu uz sabiedrību, kas arī ir nerezidente, pirmkārt, tiek paredzēta kapitāla pieauguma, kas radies šī darījuma dēļ, tūlītēja aplikšana ar nodokli un, otrkārt, netiek paredzēta maksājamā nodokļa vēlāka iekasēšana, lai gan līdzīgā iekšzemes gadījumā šāds kapitāla pieaugums ar nodokli tiktu aplikts tikai pārvesto aktīvu nodošanas brīdī, ja ar šo tiesisko regulējumu netiek pieļauts iekasēt nodokli vēlāk.