13.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 382/18

1)

autortiesību pārvaldījuma organizācijas, kas atrodas monopolstāvoklī un pārvalda arī ārvalstu subjektu tiesības, noteiktais autoratlīdzību apmērs spēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm tā, ka ir jāpiemēro LESD 102. pants;

2)

lai noskaidrotu, vai autortiesību pārvaldījuma organizācija piemēro netaisnīgas cenas LESD 102. panta otrās daļas a) punkta izpratnē, ir adekvāti tās tarifus salīdzināt ar kaimiņvalstīs, kā arī citās dalībvalstīs piemērotajiem tarifiem, tos koriģējot ar pirktspējas paritātes indeksa palīdzību, ja vien etalonvalstis ir izraudzītas atbilstoši objektīviem, piemērotiem un pārbaudāmiem kritērijiem un veikto salīdzinājumu pamats ir viendabīgs. Tarifus, kas piemēroti vienā vai vairākos konkrētos lietotāju segmentos, var salīdzināt, ja ir pazīmes, kas liecina par to, ka autoratlīdzību pārmērīgums attiecas uz šiem segmentiem;

3)

salīdzināto tarifu atšķirība ir jāuzskata par ievērojamu, ja tā ir nozīmīga un pastāvīga. Šāda atšķirība ir pazīme, kas liecina par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, un dominējošā stāvoklī esošajai autortiesību pārvaldījuma organizācijai ir jāpierāda, ka tās cenas ir taisnīgas, atsaucoties uz objektīviem faktoriem, kas ietekmē vai nu pārvaldības izmaksas, vai tiesību subjektu atlīdzības;

4)

LESD 102. panta otrās daļas a) punktā paredzētā pārkāpuma konstatēšanas gadījumā aprēķinot naudas soda apmēru, attiecīgās autortiesību pārvaldījuma organizācijas apgrozījumā tiesību subjektiem paredzētās atlīdzības ir iekļaujamas tad, ja šīs atlīdzības ietilpst šīs organizācijas sniegto pakalpojumu vērtībā un ja minētā iekļaušana ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka piemērotā sankcija ir iedarbīga, samērīga un atturoša. Iesniedzējtiesas ziņā ir, ņemot vērā visus izskatāmās lietas apstākļus, pārbaudīt, vai šie nosacījumi ir izpildīti.