13.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 382/15

Tiesas (trešā palāta) 2017. gada 13. septembra spriedums (Kammarrätten i Stockholm – Migrationsöverdomstolen (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Mohammad Khir Amayry/Migrationsverket

(Lieta C-60/16) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (ES) Nr. 604/2013 - Dalībvalsts, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, noteikšana - 28. pants - Starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja aizturēšana pārsūtīšanas nolūkā uz atbildīgo dalībvalsti - Termiņš pārsūtīšanas veikšanai - Maksimālais aizturēšanas ilgums - Aprēķināšana - Uzņemšanas pieprasījuma akceptēšana pirms aizturēšanas - Pārsūtīšanas lēmuma izpildes apturēšana)

(2017/C 382/17)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Kammarrätten i Stockholm – Migrationsöverdomstolen

Pamatlietas puses

Prasītājs: Mohammad Khir Amayry

Atbildētāja: Migrationsverket

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 28. pants, to aplūkojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6. panta gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

tam pretrunā nav tāds valsts tiesiskais regulējums kā tas, uz kuru attiecas pamatlieta un kurā ir paredzēts, ka situācijā, kad starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēja aizturēšana sākas pēc tam, kad pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts ir akceptējusi uzņemšanas pieprasījumu, šī aizturēšana var turpināties ilgākais divus mēnešus ar nosacījumu, pirmkārt, ka aizturēšanas ilgums nepārsniedz pārsūtīšanas procedūrai nepieciešamo laiku, kas ir novērtēts, ņemot vērā šīs procedūras konkrētās vajadzības katrā atsevišķajā gadījumā, un, otrkārt, ka attiecīgā gadījumā šis ilgums nepārsniedz sešas nedēļas no datuma, kad beidzas pārsūdzības vai pārskatīšanas apturošā iedarbība;

—

tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā tas, uz kuru attiecas pamatlieta un ar kuru tādā situācijā tiek atļauta minētās aizturēšanas turpināšana trīs vai divpadsmit mēnešus, kuru laikā pārsūtīšana varēja efektīvi tikt veikta;

2)

Regulas Nr. 604/2013 28. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no sešu nedēļu termiņa, sākot no brīža, kad beidzas šajā tiesību normā noteiktā pārsūdzības vai pārskatīšanas apturošā iedarbība, nav jāatskaita dienu skaits, kādu attiecīgā persona jau ir bijusi aizturēta pēc tam, kad dalībvalsts ir akceptējusi uzņemšanas vai atpakaļuzņemšanas pieprasījumu;

3)

Regulas Nr. 604/2013 28. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sešu nedēļu termiņš no brīža, kad beidzas šajā tiesību normā noteiktās pārsūdzības vai pārskatīšanas apturošā iedarbība, ir piemērojams arī, ja attiecīgā persona nav īpaši pieprasījusi apturēt pārsūtīšanas lēmuma izpildi.

(1)  OV C 111, 29.3.2016.